Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Spēkā esošais KPL regulējums nepilngadīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības pēc būtības balstās uz krimināltiesisko instrumentu piemērošanu un ne vienmēr nodrošina pietiekami elastīgu un nepilngadīgā interesēm atbilstošu valsts reakciju uz noziedzīgo nodarījumu. Krimināltiesiskais regulējums neparedz pietiekami efektīvus mehānismus, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdara noziedzīgu nodarījumu, jau agrīnās kriminālprocesa stadijās prioritāri tiek izvērtēta iespēja piemērot nepilngadīgajam atbilstošākus, mazāk ierobežojošākus risinājumus. Praksē nepietiekami tiek izmantotas iespējas agrīnās kriminālprocesa stadijās piemērot alternatīvus risinājums, tostarp izbeigt kriminālprocesu pret nepilngadīgo un piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tādējādi nepamatoti iesaistot nepilngadīgo ilgstošā kriminālprocesā un tiesvedībā.
Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, lai sagatavotu izmaiņas pastāvošajā tiesiskajā regulējumā, pēc iespējas mazinot bērnu pakļaušanu krimināltiesību sistēmai un novirzot tos uz audzinošajiem piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem. Darba grupā tika atbalstīti grozījumi KL un KPL, kas paredz ieviest speciālu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Turklāt norādāms, ka ar Likumprojektu ir paredzēts nodrošināt saskaņotu procesuālo regulējumu atbilstoši likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” paredzētajam.
Vienlaikus Likumprojekts ir skatāms kopsakarā ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"", kurā precizēti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes mehānismi un nostiprināta prokurora loma šo līdzekļu piemērošanā.
Papildus iepriekš minētajiem grozījumiem Likumprojektā iekļauti arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajās KL un KPL darba grupās izstrādātie, kā arī kompetento institūciju un nozares ekspertu ierosinātie KPL grozījumi.
Vienlaikus Likumprojektā iekļauti grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (turpmāk – Eiropas Mediju brīvības akts), prasību izpildei.
Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, lai sagatavotu izmaiņas pastāvošajā tiesiskajā regulējumā, pēc iespējas mazinot bērnu pakļaušanu krimināltiesību sistēmai un novirzot tos uz audzinošajiem piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem. Darba grupā tika atbalstīti grozījumi KL un KPL, kas paredz ieviest speciālu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Turklāt norādāms, ka ar Likumprojektu ir paredzēts nodrošināt saskaņotu procesuālo regulējumu atbilstoši likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” paredzētajam.
Vienlaikus Likumprojekts ir skatāms kopsakarā ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"", kurā precizēti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes mehānismi un nostiprināta prokurora loma šo līdzekļu piemērošanā.
Papildus iepriekš minētajiem grozījumiem Likumprojektā iekļauti arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajās KL un KPL darba grupās izstrādātie, kā arī kompetento institūciju un nozares ekspertu ierosinātie KPL grozījumi.
Vienlaikus Likumprojektā iekļauti grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (turpmāk – Eiropas Mediju brīvības akts), prasību izpildei.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, individualizētu un nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un nodrošinot pieeju, kas balstīta uz nepilngadīgā uzvedības korekciju, sociālo integrāciju un atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta 1. punkts nosaka, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Vienlaikus Konvencijas 40. pants paredz, ka dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās, ir apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz tādu izturēšanos, kas atbilst bērna pašcieņai un savas vērtības apziņai, nostiprina viņā cieņu pret cilvēktiesībām un citu personu pamatbrīvībām un kurā tiek ņemts vērā bērna vecums un nepieciešamība sekmēt viņa reintegrāciju un panākt, lai viņš kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.
Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentāra Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā (turpmāk – Komentārs) 2. punkts paredz, ka bērni pēc savas fiziskās un psiholoģiskās attīstības atšķiras no pieaugušajiem. Šīs atšķirības pamato nepieciešamību atzīt mazāku vainu un izveidot atsevišķu sistēmu ar atšķirīgu, individualizētu pieeju. Ir pierādījies, ka, nonākot saskarē ar krimināltiesību sistēmu, bērniem tiek nodarīts kaitējums, kas ierobežo viņu izredzes kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Komentāra 6. punkta c) apakšpunktā norādīts, ka viens no šī vispārējā komentāra mērķiem ir veicināt galvenās stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt īpaši kaitīgo ietekmi, kādu rada saskare ar krimināltiesību sistēmu, ņemot vērā padziļinātās zināšanas par bērnu attīstību. No Komentāra 13. un 15. punkta izriet, ka attiecībā uz bērniem ir jāveicina pasākumi, kas neprasa tiesvedības uzsākšanu, un ka novirzīšana nozīmē lietas pārvirzīšanu no formālas krimināltiesību sistēmas uz programmām vai pasākumiem, kas ļauj izvairīties no stigmatizācijas un dod labākus rezultātus bērna attīstībai. Turklāt saskaņā ar Komentāra 16. punktu darbā ar bērniem būtu jādod priekšroka novirzīšanas pasākumiem. Dalībvalstīm pastāvīgi jāpaplašina to pārkāpumu loks, attiecībā uz kuriem iespējams īstenot novirzīšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz smagiem pārkāpumiem. Novirzīšanas iespējām jābūt pieejamām pēc iespējas ātrāk pēc saskares ar sistēmu un dažādos posmos procesa laikā.[1]
[1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā. Pieejams:https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRC%2fC%2fGC%2f24&Lang=en
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta 1. punkts nosaka, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Vienlaikus Konvencijas 40. pants paredz, ka dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās, ir apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz tādu izturēšanos, kas atbilst bērna pašcieņai un savas vērtības apziņai, nostiprina viņā cieņu pret cilvēktiesībām un citu personu pamatbrīvībām un kurā tiek ņemts vērā bērna vecums un nepieciešamība sekmēt viņa reintegrāciju un panākt, lai viņš kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.
Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentāra Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā (turpmāk – Komentārs) 2. punkts paredz, ka bērni pēc savas fiziskās un psiholoģiskās attīstības atšķiras no pieaugušajiem. Šīs atšķirības pamato nepieciešamību atzīt mazāku vainu un izveidot atsevišķu sistēmu ar atšķirīgu, individualizētu pieeju. Ir pierādījies, ka, nonākot saskarē ar krimināltiesību sistēmu, bērniem tiek nodarīts kaitējums, kas ierobežo viņu izredzes kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Komentāra 6. punkta c) apakšpunktā norādīts, ka viens no šī vispārējā komentāra mērķiem ir veicināt galvenās stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt īpaši kaitīgo ietekmi, kādu rada saskare ar krimināltiesību sistēmu, ņemot vērā padziļinātās zināšanas par bērnu attīstību. No Komentāra 13. un 15. punkta izriet, ka attiecībā uz bērniem ir jāveicina pasākumi, kas neprasa tiesvedības uzsākšanu, un ka novirzīšana nozīmē lietas pārvirzīšanu no formālas krimināltiesību sistēmas uz programmām vai pasākumiem, kas ļauj izvairīties no stigmatizācijas un dod labākus rezultātus bērna attīstībai. Turklāt saskaņā ar Komentāra 16. punktu darbā ar bērniem būtu jādod priekšroka novirzīšanas pasākumiem. Dalībvalstīm pastāvīgi jāpaplašina to pārkāpumu loks, attiecībā uz kuriem iespējams īstenot novirzīšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz smagiem pārkāpumiem. Novirzīšanas iespējām jābūt pieejamām pēc iespējas ātrāk pēc saskares ar sistēmu un dažādos posmos procesa laikā.[1]
[1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā. Pieejams:https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRC%2fC%2fGC%2f24&Lang=en
Politikas jomas
Kriminālprocesa tiesības
Teritorija
-
Norises laiks
11.09.2026. - 25.09.2026.
Informācija
Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Valts Romeo Stolers (TM)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
11.09.2026. 15:40
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-2227/1
r.a. "Siltumnīca"
Iebilstam pret projekta virzību bez plašākas publiskas diskusijas.
1. Šis KPL projekts ir cita likumprojekta (26-TA-2217) procesuālais pavadprojekts, tomēr abi projekti nav pilnībā savstarpēji saskaņoti.
2. Jaunais KPL 377. panta 12. punkts un anotācijā tam piešķirtais reabilitējošais raksturs rada problēmu saistībā ar KL 166.2 un 166.3 pantā - ja likumdevējs konkrēto rīcību vēlas uzskatīt par nekriminalizējamu, piemērotāka ir noziedzīga nodarījuma sastāva izņēmuma, nevis atbrīvošanas no kriminālatbildības konstrukcija.
3. KPL 415. panta projekts KL 66.6 paredzētajai nosacītajai atbrīvošanai pievieno papildu priekšnoteikumus - vainas atzīšanu un piekrišanu juridiskajai kvalifikācijai -, kas KL tekstā nav ietverti.
4. Projektā trūkst skaidras garantijas, ka nepilngadīgā sniegta vainas vai atbildības atzīšana netiks izmantota pret viņu, ja kriminālvajāšana vēlāk tiek turpināta.
5. Deklarētais mērķis novirzīt bērnu no kriminālprocesa agrīnā stadijā nav pilnībā saskaņots ar KPL 379. panta otrās daļas svītrošanu un jaunā mehānisma piesaisti KPL 415. pantam, kur runa jau ir par apsūdzēto.
6. KPL 110. panta grozījums novērš tiešo kolīziju ar KL 303. panta projektu, taču anotācijā apsolītais izņēmums vardarbībā cietušam pieaugušam tuviniekam pašā likumprojekta tekstā nav ietverts.
Atsevišķi norādāms:
1.KPL projektā paredzēts papildināt 377. pantu ar jaunu 12. punktu: “konstatēti Krimināllikuma sevišķajā daļā minētie nosacījumi, kas atbrīvo personu no kriminālatbildības”. Anotācijā izdarīts vēl būtiskāks secinājums - paredzēts, ka jaunais KPL 377. panta 12. punkts būs personu reabilitējošs apstāklis, un pie tā tieši pieskaitīti arī projektētie KL 166.2 un KL 166.3 panti. Ja likumdevēja koncepcija ir tāda, ka savstarpēji piekritīga noteikta vecuma vienaudžu seksuālā darbība vai noteikta pašradītu seksuālu materiālu aprite nav tāda rīcība, par kuru personai būtu jānes kriminālatbildība, un process jāizbeidz uz reabilitējoša pamata, tad nav konsekventi KL normas nosaukt par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Kriminālatbildības izslēgšana un personas atbrīvošana no kriminālatbildības nav viens un tas pats tiesību institūts. KPL sistēma pati šo atšķirību demonstrē: nereabilitējošie atbrīvošanas gadījumi tiek regulēti citādi nekā kriminālprocesu nepieļaujoši vai attaisnojoši apstākļi. Anotācijā ietverts pamatojums, ka jaunais 377. panta 12. punkts esot “ļoti līdzīgs” KPL 377. panta 10. punktam. KPL 377. panta 10. punkts attiecas uz KL noteiktajiem kriminālatbildību izslēdzošajiem apstākļiem. Savukārt personas labprātīga rīcība pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēc būtības nav apstāklis, kas padara sākotnējo rīcību tiesiski attaisnotu.
2. KL 66.6 panta pirmā daļa paredz, ka noteiktos apstākļos prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības. Materiāltiesiskie priekšnoteikumi ir nodarījuma smagums, iepriekšējas nosacītas atbrīvošanas neesamība trīs gadu laikā un nepilngadīgā piekrišana. KPL 415. panta ceturtā daļa nosaka vairākus papildu obligātus priekšnoteikumus: vainas atzīšanu, piekrišanu kriminālprocesa izbeigšanai, piekrišanu noziedzīga nodarījuma juridiskajai kvalifikācijai un apņemšanos pildīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekli. Būtiski priekšnoteikumi KL un KPL tiek formulēti atšķirīgi. Ja KL nosaka, ka konkrētos apstākļos prokuroram ir pienākums nepilngadīgo atbrīvot, bet KPL pievieno vēl citus obligātus priekšnoteikumus, var rasties situācija, kurā KL izpratnē pienākums atbrīvot jau ir iestājies, bet KPL izpratnē procesu izbeigt vēl nav atļauts.
3. ANO standarts prasa bērna brīvprātīgu atbildības atzīšanu par savu rīcību. Tas nav tas pats, kas prasīt bērnam piekrist prokurora izdarītam juridiskam vērtējumam. Tas, vai nodarījums kvalificējams pēc viena vai cita KL panta, ir juridisks jautājums. Runa ir par bērnu, kura vecums, briedums un spēja saprast juridiskās sekas var būt ļoti atšķirīga. Direktīvas (ES) 2016/800 7. pants prasa individuālajā izvērtējumā ņemt vērā bērna personību, brieduma pakāpi, sociālo un ģimenes stāvokli un neaizsargātības faktorus. Prasība bērnam piekrist juridiskajai kvalifikācijai būtu pieļaujama tikai kopā ar īpaši spēcīgām procesuālām garantijām - pienācīgu juridisko palīdzību, skaidru seku izskaidrošanu un reāli informētu piekrišanu.
4.Trūkst garantijas par vainas atzīšanas neizmantošanu vēlākā procesā. KL 66.6 panta ceturtā daļa paredz, ka gadījumā, ja nepilngadīgais neizpilda piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli vai pārbaudes laikā izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, kriminālvajāšana tiek turpināta. KPL 415. panta jaunā ceturtā daļa bērnam liek atzīt vainu. ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 24 paredz, ka šāda bērna atzīšanās nedrīkst tikt izmantota pret viņu vēlākā tiesvedībā, ja diversion neizdodas. Projektā šāda aizsardzība nav ietverta. KPL būtu skaidri jānosaka, ka nepilngadīgā vainas vai atbildības atzīšana, kas sniegta vienīgi nosacītas atbrīvošanas piemērošanai, nav izmantojama kā viņa vainu pierādošs pierādījums, ja kriminālprocess tiek atjaunots vai kriminālvajāšana turpināta.
5.Anotācijā paredzētais vardarbības ģimenē izņēmums likumprojektā nav ietverts. Anotācijā nepārprotami teikts, ka pienākums liecināt pret tuvinieku nebūs attiecināms uz vardarbības ģimenē gadījumiem, lai vardarbībā cietušais pieaugušais tuvinieks netiktu pakļauts papildu iebiedēšanas, atriebības vai vardarbības eskalācijas riskam. KPL 110. panta projektā šāda izņēmuma nav. Tas nozīmē, ka pēc normas gramatiskā teksta vardarbībā cietušai personai teorētiski varētu būt pienākums liecināt pret vardarbīgu partneri, ja process ir par nodarījumu pret bērna dzīvību, tikumību vai dzimumneaizskaramību.
6. KPL 7. panta grozījuma anotācijā nepareizi atreferēts KL 132.1 projekts. KPL anotācijā rakstīts, ka jaunā KL 132.1 panta 1.1 daļa attieksies uz publisku vajāšanu, kas izdarīta personu grupā vai izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu. KL projekta faktiskais teksts ir citāds: publiska vajāšana, ja to izdarījusi personu grupa, izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu. Ja anotācijas autors vērtējis alternatīvu konstrukciju “grupa vai tehnoloģiju izmantošana”, tad KPL 7. panta grozījuma ietekme ir analizēta attiecībā uz citu noziedzīga nodarījuma sastāvu nekā tas, kas faktiski ierakstīts KL projektā.
25.09.2026. 22:48
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25