Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Publiskā apspriešana

Likumprojekts izstrādāts, lai Kredītiestāžu likumā noteiktu samērīgu noilguma termiņu, kādā klients zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz savu noguldījumu (tai skaitā uz noguldījuma izmaksu) pret kredītiestādi, ja noteiktā laika periodā nav veikti nekādi darījumi ar tā noguldījumu, proti, aizstājot termiņu 60 gadu laikā ar 10 gadu laikā, ja nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu, izņemot gadījumu, kad klients – fiziskā persona ir mirusi vai klientam –  juridiskai personai izbeigta darbība, kā arī mainītu principu par noilgumu iestājušos noguldījumu piekritību, nosakot to nodošanu valstij.
Vienlaikus ar likumprojektu arī tiek precizēts kriminālatbildības tvērums kredītiestādes padomes vai valdes loceklim vai darbiniekam, kas sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas pēc tādas valsts institūcijas, valsts amatpersonas vai citas iestādes vai amatpersonas pieprasījuma, kurai saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62. pantu vai 63. panta pirmo daļu ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. 
Tāpat tiek precizēta kiberincidentu novēršanas institūcija, kurai kredītiestādes sniedz neizpaužamas ziņas pēc kredītiestādes iniciatīvas vai tās pieprasīto informāciju atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumā noteiktajam.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot regulējumu, lai noteiktu samērīgu noilguma termiņu, kādā klients zaudē prasījuma tiesības uz savu noguldījumu (t.sk., uz noguldījuma izmaksu) pret kredītiestādi, ja noteiktā laika periodā nav veikti nekādi darījumi ar tā noguldījumu, kā arī noteikt pienākumu kredītiestādēm informēt noguldītāju par noilguma termiņa tuvošanos un nodot valstij tos noguldījumus uz kuriem ir iestājies klienta prasījuma tiesību attiecībā uz savu noguldījumu (t.sk., uz noguldījuma izmaksu) pret kredītiestādi noilgums.

Finanšu un kapitāla tirgus politika

Latvijas Republika

21.10.2025. - 04.11.2025.

Publiskai apspriešanai nosakāms desmit darbdienu termiņš.

Kredītiestādes klients (fiziska persona) zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz savu noguldījumu (tai skaitā uz noguldījuma izmaksu) pret kredītiestādi, ja noteiktā laika periodā nav veikti nekādi darījumi ar tā noguldījumu, proti, aizstājot termiņu 60 gadu laikā ar 10 gadu laikā, ja nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu, izņemot gadījumu, kad klients – fiziskā persona ir mirusi.

Fizisko personu noguldījumi, kas palikuši kredītiestādes rīcībā, pēc fiziskas personas nāves piekrīt valstij pēc pieciem gadiem kopš fiziskas personas nāves dienas, izņemot gadījumu, kad mantinieki saskaņā ar Civillikumu piecu gadu lakā no fiziskās personas nāves vai atzīšanas par mirušu pieprasa fiziskās personas noguldījuma izmaksu.

Kredītiestādes padomes loceklis, valdes loceklis, darbinieks, kas sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas pēc tādas valsts institūcijas, valsts amatpersonas vai citas iestādes vai amatpersonas pieprasījuma, kurai saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62. pantu vai 63. panta pirmo daļu ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, nav saucams pie kriminālatbildības par tādu ziņu sniegšanu.

Kredītiestādes klients (juridiska persona vai cits tiesību subjekts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistra reģistros) zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz savu noguldījumu (tai skaitā uz noguldījuma izmaksu) pret kredītiestādi, ja noteiktā laika periodā nav veikti nekādi darījumi ar tā noguldījumu, proti, aizstājot termiņu 60 gadu laikā ar 10 gadu laikā, ja nav veikti nekādi darījumi ar šo noguldījumu, izņemot gadījumu, kad klientam –  juridiskai personai vai citam tiesību subjektam, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistra reģistros izbeigta darbība.

Likvidēto juridisko personu vai citu tiesību subjektu, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra reģistros noguldījumi, kas palikuši kredītiestādes rīcībā pēc juridiskās personas vai cita tiesību subjekta, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistra reģistros likvidācijas, piekrīt valstij.

Liene Jenerte (FM)

Baiba Bāne (FM)

21.10.2025. 11:31