Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Digitālo darba platformu likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts “Digitālo darba platformu likums” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/2831 (2024. gada 23. oktobris) par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (turpmāk – Direktīva) prasības.
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņā ar Direktīvas prasībām uzlabotu darba apstākļus un personas datu aizsardzību platformu darbā, ieviešot pasākumus nolūkā atvieglot personu, kas veic platformu darbu, pareiza nodarbinātības statusa noteikšanu; veicinot pārredzamību, taisnīgumu, cilvēka veiktu pārraudzību, drošību un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā platformu darbā; un uzlabojot pārredzamību attiecībā uz platformu darbu, tostarp pārrobežu situācijās.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
-
Norises laiks
15.06.2026. - 29.06.2026.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrības pārstāvji viedokli par noteikumu projektu var izteikt rakstveidā, sniedzot savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
- Fiziskas personas, kuras veic platformu darbu, kas atbilst likumprojekta 1. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā ietvertajiem jēdzieniem, kā arī digitālās darba platformas un starpnieki, kas kvalificējas likumprojekta 1. panta pirmās daļas 1. punkta un 5. punkta jēdzieniem un ir fiziskas personas.
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts attieksies uz fiziskām personām, kuras veic platformu darbu. Atbilstoši likumprojekta 1. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertajam jēdzienam persona, kura veic platformu darbu, ir fiziska persona, kura veic platformu darbu, neatkarīgi no iesaistīto pušu līgumattiecību veida (tajā skaitā neatkarīgi no tā, kā minētās attiecības ir nosauktas). Savukārt saskaņā ar likumprojekta 1. panta pirmās daļas 4. punktu platformu darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata veic platformu darbu.
Tāpat likumprojekts attieksies uz digitālajām darba platformām un starpniekiem, ja tās ir fiziskas personas. Atbilstoši likumprojekta 1. panta pirmās daļas 1. punktam par digitālo darba platformu uzskatāma digitālā darba platforma – fiziska vai juridiska persona, kura sniedz pakalpojumus, kas atbilst visām šādām prasībām: pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu par atlīdzību veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā, tas ietver automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas izmantošanu. Vienlaikus uzsverams, ka par digitālo darba platformu nav uzskatāmi pakalpojuma sniedzēji, kuru galvenais mērķis ir aktīvu izmantošana vai koplietošana vai ar kuru starpniecību personas, kuras nav profesionāli pakalpojuma sniedzēji, var tālāk pārdot preces. Savukārt saskaņā ar likumprojekta 1. panta pirmās daļas 5. punktu par starpnieku uzskatāma fiziska vai juridiska persona, kura nolūkā darīt platformu darbu pieejamu digitālajā darba platformā vai ar tās starpniecību nodibina līgumattiecības ar digitālo darba platformu un līgumattiecības ar personu, kura veic platformu darbu, vai kura atrodas apakšuzņēmēju ķēdē starp digitālo darba platformu un personu, kura veic platformu darbu.
Visi likumprojekta subjekti iegūs skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu attiecībā uz savu tiesību un pienākumu apjomu gan jautājumos, kas saistīti ar nodarbinātības statusa noteikšanu, algoritmisko pārvaldību, datu aizsardzību un tiesību aizsardzības mehānismiem.
Tāpat likumprojekts attieksies uz digitālajām darba platformām un starpniekiem, ja tās ir fiziskas personas. Atbilstoši likumprojekta 1. panta pirmās daļas 1. punktam par digitālo darba platformu uzskatāma digitālā darba platforma – fiziska vai juridiska persona, kura sniedz pakalpojumus, kas atbilst visām šādām prasībām: pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu par atlīdzību veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā, tas ietver automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas izmantošanu. Vienlaikus uzsverams, ka par digitālo darba platformu nav uzskatāmi pakalpojuma sniedzēji, kuru galvenais mērķis ir aktīvu izmantošana vai koplietošana vai ar kuru starpniecību personas, kuras nav profesionāli pakalpojuma sniedzēji, var tālāk pārdot preces. Savukārt saskaņā ar likumprojekta 1. panta pirmās daļas 5. punktu par starpnieku uzskatāma fiziska vai juridiska persona, kura nolūkā darīt platformu darbu pieejamu digitālajā darba platformā vai ar tās starpniecību nodibina līgumattiecības ar digitālo darba platformu un līgumattiecības ar personu, kura veic platformu darbu, vai kura atrodas apakšuzņēmēju ķēdē starp digitālo darba platformu un personu, kura veic platformu darbu.
Visi likumprojekta subjekti iegūs skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu attiecībā uz savu tiesību un pienākumu apjomu gan jautājumos, kas saistīti ar nodarbinātības statusa noteikšanu, algoritmisko pārvaldību, datu aizsardzību un tiesību aizsardzības mehānismiem.
Juridiskās personas
- Digitālās darba platformas un starpnieki, kas kvalificējas likumprojekta 1. panta pirmās daļas 1. punkta un 5. punkta jēdzieniem un ir juridiskas personas.
Skaidrojums un ietekme
Atbilstoši likumprojekta 1. panta pirmās daļas 1. punktam par digitālo darba platformu uzskatāma digitālā darba platforma, kas ir juridiska persona, kura sniedz pakalpojumus, kas atbilst visām šādām prasībām: pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu par atlīdzību veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā, tas ietver automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas izmantošanu. Vienlaikus uzsverams, ka par digitālo darba platformu nav uzskatāmi pakalpojuma sniedzēji, kuru galvenais mērķis ir aktīvu izmantošana vai koplietošana vai ar kuru starpniecību personas, kuras nav profesionāli pakalpojuma sniedzēji, var tālāk pārdot preces. Savukārt saskaņā ar likumprojekta 1. panta pirmās daļas 5. punktu par starpnieku uzskatāma fiziska vai juridiska persona, kura nolūkā darīt platformu darbu pieejamu digitālajā darba platformā vai ar tās starpniecību nodibina līgumattiecības ar digitālo darba platformu un līgumattiecības ar personu, kura veic platformu darbu, vai kura atrodas apakšuzņēmēju ķēdē starp digitālo darba platformu un personu, kura veic platformu darbu.
Digitālās darba platformas un starpnieki iegūs skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu attiecībā uz savu tiesību un pienākumu apjomu gan jautājumos, kas saistīti ar nodarbinātības statusa noteikšanu, algoritmisko pārvaldību, datu aizsardzību un tiesību aizsardzības mehānismiem.
Digitālās darba platformas un starpnieki iegūs skaidru un nepārprotamu tiesisko regulējumu attiecībā uz savu tiesību un pienākumu apjomu gan jautājumos, kas saistīti ar nodarbinātības statusa noteikšanu, algoritmisko pārvaldību, datu aizsardzību un tiesību aizsardzības mehānismiem.
Sagatavoja
Līga Klemere (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
15.06.2026. 10:48
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1397/1
Jānis Austriņš
Jānis Austriņš, iesniedz SIA WOLT Latvija
(Mindaugas Liutvinskas Wolt Politikas vadītājs Baltijas valstīs) vārdā:
WOLT Latvija viedoklis:
Par likumprojektu “Digitālo darba platformu likums”
SIA “Wolt Latvija” (“Wolt”) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Digitālo
darba platformu likums” (“likumprojekts”), ar ko paredzēts ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu (ES) 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (“Direktīva”) un publiskās
apspriešanas ietvaros sniedz savus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai.
Turpmāk Wolt izklāsta savus apsvērumus konkrētu pantu precizēšanai. Tāpat, ņemot vērā, ka
likumprojektu anotācijas tiek izmantotas normatīvo aktu interpretācijai, Wolt uzskata par nepieciešamu
precizēt sagatavoto anotāciju. Ērtākas pārskatāmības labad Wolt piedāvātie papildinājumi likumprojekta
anotācijā pievienoti šīs vēstules pielikumā, atsevišķi izceļot konkrētās izmaiņas.
1. pants. Likumā lietotie termini
Ņemot vērā, ka atsauce uz Darba likumu jau nosaka personu loku, kuras ir uzskatāmas par darbinieku
pārstāvjiem, Wolt ierosina svītrot vārdus “citi subjekti” no 1. panta 6. punkta. Šobrīd piedāvātais
formulējums neļauj identificēt, kuri subjekti ar to ir domāti, un Wolt ieskatā Latvijas tiesību sistēmā nav
identificējami citi subjekti, kas papildus Darba likumā paredzētajiem varētu pildīt darbinieku pārstāvju
funkcijas. (Alternatīvi, ja tomēr tiktu saglabāta atsauce uz “citiem subjektiem”, lūdzam anotācijā sniegt konkrētus piemērus, lai nodrošinātu vienveidīgu normas izpratni un piemērošanu.)
Priekšlikums: 6) personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvji – darbinieku pārstāvji Darba likuma
izpratnē (svītrot: vai citi subjekti), kuri var pārstāvēt personas, kuras veic platformu darbu un kuras nav platformu
darbinieki.
5. pants. Nodarbinātības statusa noteikšana
Wolt ierosina precizēt 5. panta otrās daļas formulējumu, skaidri nosakot, ka automatizēto uzraudzības
sistēmu (AUS) vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu (ALPS) izmantošana pati par sevi
nenozīmē vadības un kontroles īstenošanu. Nodarbinātības statusa noteikšanā izšķiroša nozīme ir nevis
automatizēto sistēmu izmantošanas faktam, bet gan tam, vai un kā šādas sistēmas faktiski tiek
izmantotas vadības un kontroles īstenošanai konkrētajās tiesiskajās attiecībās. Wolt ir informācija, ka
šāda pieeja tiek izmantota arī citas ES dalībvalsts likumprojektā.
Priekšlikums: (2) Nosakot līgumisko attiecību veidu, ņem vērā faktus, kas saistīti ar faktisko darba izpildi,
tostarp vadību un kontroli, kas tiek īstenota, izmantojot automatizētu uzraudzības sistēmu vai
automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu (svītrot: izmantošanu) platformu darba organizēšanā, neatkarīgi no
tā, kā šīs attiecības ir nosauktas līgumā, par kuru iesaistītās puses ir vienojušās.
Tāpat, lai veicinātu caurspīdīgumu un paredzamību normu praktiskajā piemērošanā attiecībā uz
platformu darba veicēju statusu, Wolt ierosina likumprojekta anotācijā ietvert tiešu atsauci uz attiecīgo
Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo īpaši spriedumu lietā Yodel, kurā definētas pašnodarbinātības
pamatpazīmes. Wolt uzskata par lietderīgu iekļaut anotācijā faktus, kas liecina par vadību un kontroli,
atspoguļojot Yodel judikatūrā atzītās patiesas pašnodarbinātības pazīmes, formulējot tās pretējā
izteiksmē kā vadības un kontroles indikatorus. Būtiski norādīt, ka Yodel lietā netiek ieviesti jauni vai
nozarei raksturīgi jēdzieni, bet gan tiek piemēroti jau iepriekš Eiropas Savienības Tiesas praksē izstrādātie
principi. Piemēram, lietā Haralambidis (C-270/13, 33. punkts) Tiesa formulēja būtiski līdzīgus kritērijus
neatkarīgas pakalpojumu sniegšanas noteikšanai, neraugoties uz to, ka lieta neattiecās uz platformu
darbu vai piegādes darbu. Tas liecina, ka Yodel lietā noteiktie kritēriji atspoguļo saskaņotu un vispārēju
pieeju saskaņā ar ES tiesībām, kas piemērojama visās nozarēs un uzņēmējdarbības modeļos.
Papildus tam, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Komisijas Ekspertu ziņojumam par Direktīvas ieviešanu,
kurā kā prezumpcijas iestāšanās standarts ir norādīta prima facie pierādījumu esamība, Wolt ierosina
noteikt vienādu pierādīšanas slieksni 5. panta piektajā daļā un septītajā daļā.
Priekšlikumi:
(5) Strīda gadījumā, ceļot prasību tiesā, persona, kura veic platformu darbu (svītrot: norāda uz apstākļiem), sniedz
pietiekamus pierādījumus par apstākļiem, kas varētu būt pamatā darba tiesisko attiecību esamībai. (svītrot: bet
digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums pierādīt) Ja tiesa šādus pierādījumus atzīst par
ticamiem, digitālā darba platforma vai starpnieks ir tiesīga pierādīt, ka tiesiskās attiecības, kas
nodibinātas starp personu, kura veic platformu darbu, un digitālo darba platformu vai starpnieku, nav
darba tiesiskās attiecības.
(7) Šā panta trešajā daļā noteiktais darba tiesisko attiecību esamības pieņēmums attiecināms arī uz
gadījumiem, kad Valsts darba inspekcija, veicot uzraudzības un kontroles pasākumus, konstatē faktus,
kas liecina par digitālās darba platformas vai starpnieka vadību un kontroli attiecībā pret personu, kuraveic platformu darbu. Šādā gadījumā (svītrot: digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums) digitālā
darba platforma vai starpnieks ir tiesīgs pierādīt, ka tiesiskās attiecības, kas nodibinātas starp personu,
kura veic platformu darbu, un digitālo darba platformu vai starpnieku, nav darba tiesiskās attiecības.
6. pants. Personas datu apstrādes ierobežojumi, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai
automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas
Ņemot vērā Direktīvas 41. apsvērumu, Direktīvā noteiktais aizliegums attiecas uz biometrisko datu
apstrādi personas identitātes noteikšanai, salīdzinot šos datus ar datubāzē glabātajiem vairāku fizisko
personu biometriskajiem datiem (1:N identifikācija), taču tas neattiecas uz biometrisko datu izmantošanu
personas identitātes verificēšanai, salīdzinot personas biometriskos datus ar tās pašas personas iepriekš
sniegtajiem biometriskajiem datiem (1:1 verifikācija). Lai likumprojekta regulējums skaidri atspoguļotu
Direktīvas tvērumu un neradītu interpretācijas risku, ierosinām precizēt likumprojekta 6. panta pirmās
daļas 5. punktu, papildinot to ar vārdu "vairāku". Šāds precizējums nodrošinās, ka likumā noteiktais
aizliegums attiecas tikai uz biometrisko datu izmantošanu personas identifikācijai, salīdzinot tos ar
vairāku fizisko personu biometriskajiem datiem, vienlaikus nepārprotami saglabājot iespēju izmantot
biometrisko datu 1:1 verifikāciju, kas ir pieļaujama saskaņā ar Direktīvu.
Priekšlikums: (1) 5) biometriskos datus datu regulas 4. panta 14. punkta izpratnē, lai noteiktu šīs
personas identitāti, salīdzinot šos datus ar datubāzē glabātajiem vairāku fizisko personu biometriskajiem
datiem.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (Datu regula) personas datu apstrāde
ir pieļaujama, ja pastāv kāds no Datu regulā paredzētajiem tiesiskajiem pamatiem, tostarp datu subjekta
piekrišana, ja tā ir sniegta brīvi, konkrēti, apzināti un nepārprotami un ir izpildītas pārējās Datu regulā
noteiktās prasības. Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību Datu regulai un nepieļautu, ka likumprojekts
nepamatoti izslēdz personas piekrišanu kā tiesisku pamatu personas datu apstrādei, ierosinām papildināt
likumprojekta 6. pantu ar piekto daļu, paredzot, ka šajā pantā noteiktie ierobežojumi nav piemērojami, ja
persona, kura veic platformu darbu, ir sniegusi digitālajai darba platformai vai starpniekam nepārprotamu
piekrišanu attiecīgajai personas datu apstrādei. Vienlaikus šāds papildinājums neietekmē Datu regulā
noteikto datu apstrādes principu, aizsardzības pasākumu un citu prasību piemērošanu, tostarp prasību,
lai piekrišana konkrētajos apstākļos būtu uzskatāma par derīgu tiesisko pamatu personas datu apstrādei.
Priekšlikums: (5) Šajā pantā noteiktie personas datu apstrādes ierobežojumi, izmantojot
automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, nav
piemērojami, ja persona, kura veic platformu darbu, ir sniegusi digitālā darba platformai vai
starpniekam nepārprotamu piekrišanu šajā pantā minēto darbību veikšanai.
7. pants. Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību
Ir būtiski nodrošināt, lai likumprojekta 7. panta regulējums būtu saskaņots ar Datu regulas prasībām
attiecībā uz novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA). Datu regula jau nosaka gadījumus,
kuros pārzinim ir pienākums veikt NIDA, kā arī konsultēšanās pienākuma apjomu, tādēļ paralēla vai
plašāka regulējuma noteikšana likumprojektā var radīt normu dublēšanos un interpretācijas neskaidrības.
Vienlaikus prasība konsultēties par jebkādām automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto
lēmumu pieņemšanas sistēmu izmaiņām neatkarīgi no to būtiskuma radītu nesamērīgu administratīvo
slogu un ierobežotu digitālo darba platformu iespējas operatīvi pilnveidot, testēt un ieviest jaunas
funkcionalitātes. Tādēļ ierosinām precizēt likumprojekta 7. panta otro daļu, nodrošinot tās atbilstību Datu
regulai un samērīgu konsultēšanās pienākuma tvērumu.
Priekšlikums: (2) Digitālā darba platforma vai starpnieks, kas darbojas kā pārzinis datu regulas 4. panta
7. punkta izpratnē, veicot novērtējumu par automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētas
lēmumu pieņemšanas sistēmas personas datu apstrādes ietekmi uz personu, kura veic platformu darbu,
datu aizsardzību, tajā skaitā attiecībā uz šā likuma 6. pantā noteiktajiem aizliegumiem personas datu
apstrādei, kur nepieciešams, noskaidro personu, kuras veic platformu darbu, un to pārstāvju viedokli.
8. pants. Pārredzamība attiecībā uz automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu
pieņemšanas sistēmām
Direktīvas 9. pants, kas tiek pārņemts ar likumprojekta 8. pantu, neparedz atsauci uz NIDA.
Konsekvences nolūkā šī atsauce būtu svītrojama no likumprojekta.
Priekšlikums: (2) šādu sistēmu uzraudzīto, pārraudzīto vai novērtēto datu un darbību kategorijas, (svītrot: tajā
skaitā pakalpojuma saņēmēja veikto novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību);
Lai nodrošinātu lielāku atbilstību Direktīvas tekstam, Wolt ierosina 8. panta ceturtajā daļā skaidri uzsvērt,
ka informācija darba veicējiem sniedzama kodolīgā formā. Šī prasība ir būtiska, lai ierobežotu iespējamo
administratīvo slogu uzņēmumiem.
Priekšlikums: (4) Digitālā darba platforma vai starpnieks sniedz šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā
noteikto informāciju personai, kura veic platformu darbu, koncentrētā apjomā attiecībā uz tām sistēmām
un to iezīmēm, kuras tos tieši ietekmē, tajā skaitā, attiecīgā gadījumā par tās darba apstākļiem. Šādu
informāciju sniedz ne vēlāk kā pirmajā dienā, kad persona uzsāk veikt platformu darbu. Ieviešot izmaiņas,
kas ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību, informāciju sniedz pirms
to ieviešanas. Informāciju personai, kura veic platformu darbu, sniedz arī jebkurā citā laikā pēc tās
pieprasījuma, tajā skaitā arī informāciju visaptverošā un detalizētā veidā par visām attiecīgajām sistēmām
un to iezīmēm.
Lai nodrošinātu komercnoslēpumu un citas komerciāli konfidenciālas informācijas aizsardzību, kā arī
saglabātu krāpšanas novēršanas pasākumu, drošības protokolu un digitālās darba platformas darbības
integritātes un drošības efektivitāti, ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu 8. panta vienpadsmitodaļu.
Tā paredz izņēmumu no pienākuma sniegt šajā pantā noteikto informāciju, ciktāl tās izpaušana
atklātu komercnoslēpumu vai citu komerciāli konfidenciālu informāciju vai apdraudētu krāpšanas
novēršanas pasākumus, drošības protokolus vai digitālās darba platformas darbības integritāti un
drošību. Šī izņēmuma mērķis ir nodrošināt samērīgu līdzsvaru starp platformu darbu veicošo personu
tiesībām saņemt informāciju un digitālās darba platformas leģitīmajām interesēm aizsargāt komerciāli
sensitīvu informāciju un nodrošināt drošu platformas darbību. Vienlaikus izņēmums ir interpretējams
šauri un nav piemērojams tādā veidā, kas liegtu personām, kuras veic platformu darbu, pēc būtības
izmantot šajā pantā paredzētās tiesības vai nepamatoti ierobežotu to efektīvu īstenošanu.
Priekšlikums: (11) Digitālā darba platformai vai starpniekam nav pienākuma sniegt šajā 8. pantā
minēto informāciju tādā apjomā, kādā tās izpaušana atklātu komercnoslēpumus vai citu komerciāli
konfidenciālu informāciju vai apdraudētu krāpšanas novēršanas pasākumus, drošības protokolus vai
tirgus vietas integritāti un drošību. Šo izņēmumu nepiemēro tādā veidā, kas atņemtu personām,
kuras veic platformu darbu, šajā pantā paredzēto tiesību būtību.
9. pants. Cilvēka veikta automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas
sistēmu pārraudzība
Ņemot vērā Eiropas Komisijas Ekspertu grupas ziņojumu, kurā uzsvērts, ka “10. panta 1. punkts tieši
nepieprasa izvērtēt katru individuālu lēmumu, tomēr tas paredz izvērtēt algoritmisku automatizētu
uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu pieņemto vai atbalstīto individuālo lēmumu ietekmi uz
personām, kuras veic platformu darbu, plašākā mērogā”, nacionālajam regulējumam būtu jānodrošina konsekventa šīs normas piemērošana.
Vienlaikus jānorāda, ka prasība izvērtēt katru individuālu lēmumu radītu būtisku un nesamērīgu
manuālās pārskatīšanas pieaugumu, kas platformu uzņēmumiem radītu ievērojamu neefektivitāti. Turklāt
individuālu lēmumu izvērtēšana pati par sevi nesniedz būtisku ieskatu sistēmiskajos riskos. Visbeidzot, ja
persona, kura veic platformu darbu, vēlas panākt attiecībā uz sevi pieņemta individuāla lēmuma
izvērtēšanu, tā var izmantot Direktīvas 11. pantā paredzētās tiesības saņemt paskaidrojumu par
automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas pieņemtu vai atbalstītu lēmumu. Tādēļ būtu precizējama
9. panta pirmā un otrā daļa.
Priekšlikumi:
(1) Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums pārraudzīt un, iesaistot platformu
darbinieku pārstāvjus, regulāri, bet jebkurā gadījumā ne retāk kā reizi divos gados novērtēt, kā (svītrot: individuāli
lēmumi, kas pieņemti vai atbalstīti ar digitālās darba platformas vai starpnieka izmantotām
automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām) automatizētās
uzraudzības sistēmas un automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas ietekmē personas, kuras veic
platformu darbu, tajā skaitā, ja un kā šie lēmumi ietekmē to darba apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi
darbā.
(2) Digitālā darba platforma vai starpnieks nodrošina pietiekamus cilvēkresursus, lai efektīvi pārraudzītu
un novērtētu (svītrot: tādu individuālu lēmumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības
sistēmām vai automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām) automatizēto uzraudzības sistēmu vai
automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi. Pārraudzības un novērtēšanas pasākumus
digitālajā platformā veic persona, kurai ir atbilstošas zināšanas, prasmes un pilnvaras atbilstošu
pasākumu veikšanai, tajā skaitā attiecībā uz automatizētu lēmumu noraidīšanu. Personām, kuras
norīkotas šīs funkcijas veikšanai, nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas vai kā citādi ierobežot tās tiesības.
Papildus tam ierosinām precizēt likumprojekta 9. panta piekto daļu, nosakot izņēmuma gadījumus, kuros
digitālā darba platforma var pieņemt automatizētu lēmumu par personas, kura veic platformu darbu,
līgumattiecību vai konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu. Šāds izņēmums būtu piemērojams
tikai tad, ja tūlītēja rīcība ir objektīvi nepieciešama noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību
novēršanai vai izmeklēšanai, komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzībai vai
sabiedriskās drošības, veselības, kā arī platformas drošības un integritātes aizsardzībai. Izņēmuma
mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp personu, kuras veic platformu darbu, tiesībām uz cilvēka veiktu
būtisku lēmumu pārskatīšanu un digitālo darba platformu pienākumu nekavējoties reaģēt situācijās, kad
kavēšanās var radīt būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, citu personu drošībai vai platformas
darbībai. Atsevišķās situācijās efektīva risku novēršana ir iespējama tikai ar automatizētu lēmumu
pieņemšanas palīdzību, jo cilvēka iesaiste pirms lēmuma pieņemšanas var liegt sasniegt aizsargājamo
mērķi. Vienlaikus izņēmums ir šauri formulēts un piemērojams tikai objektīvi pamatotos gadījumos,
saglabājot pienākumu bez nepamatotas kavēšanās nodrošināt cilvēka veiktu pieņemtā lēmuma
pārskatīšanu, kā arī personas tiesības apstrīdēt lēmumu un saņemt motivētu atbildi no digitālās darba
platformas pilnvarota pārstāvja. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība Direktīvas prasībām par efektīvu
cilvēka uzraudzību pār automatizētu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus pieļaujot samērīgus izņēmumus,
kas objektīvi nepieciešami būtisku sabiedrības interešu aizsardzībai.
Priekšlikums: (5) Digitālā darba platforma vai starpnieks nodrošina, ka jebkuru lēmumu ierobežot,
apturēt vai izbeigt personas, kura veic platformu darbu, līgumattiecības vai kontu vai jebkuru citu lēmumu
ar līdzvērtīgu negatīvu ietekmi pieņem cilvēks. Izņēmuma gadījumos digitālās darba platformas ir
tiesīgas pieņemt automatizētus lēmumus ierobežot, apturēt vai izbeigt personas, kura veic platformu
darbu, līgumattiecības vai kontu, ja tūlītēja rīcība ir objektīvi nepieciešama: (i) noziedzīgu nodarījumu
vai citu prettiesisku darbību novēršanai vai izmeklēšanai; (ii) komercnoslēpumu vai citas
konfidenciālas informācijas aizsardzībai; vai (iii) sabiedriskās drošības, veselības vai platformas
drošības un integritātes aizsardzībai. Šādos gadījumos digitālā darba platforma nodrošina, ka cilvēks
savlaicīgi pārskata lēmumu, nodrošinot personai, kura veic platformu darbu, tiesības apstrīdēt
lēmumu un saņemt motivētu atbildi no platformas pilnvarota pārstāvja.
10. pants. Cilvēka veikta pārbaude
Administratīvā sloga samazināšanai platformu uzņēmumiem, iespējamu tiesību ļaunprātīgas
izmantošanas samazināšanai un samērīgai Direktīvas ieviešanas nodrošināšanai Wolt ierosina precizēt
10. panta pirmo daļu. Šādi papildinājumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu pietiekamus aizsardzības
mehānismus, vienlaikus paredzot, ka digitālā darba platforma var atteikt acīmredzami nepamatotus,
pārmērīgus vai atkārtotus pieprasījumus par būtībā līdzīgiem jautājumiem no vienas un tās pašas
personas, kura veic platformu darbu. Šāds regulējums ir vērsts uz tiesību ļaunprātīgas izmantošanas
novēršanu un samērīga administratīvā sloga nodrošināšanu digitālajām darba platformām, vienlaikus
neierobežojot personas tiesības pēc būtības saņemt paskaidrojumu par automatizētu lēmumu.
Priekšlikums: (1) Personai, kura veic platformu darbu, ir tiesības bez nepamatotas kavēšanās saņemt
mutisku vai rakstveida paskaidrojumu no digitālās darba platformas vai starpnieka par jebkuru lēmumu,
kas būtiski ietekmē personu, kura veic platformu darbu, un kas pieņemts vai atbalstīts ar automatizēto
lēmumu pieņemšanas sistēmu. Paskaidrojumu sniedz pārredzamā un saprotamā veidā, izmantojot
skaidru un vienkāršu valodu. Digitālā darba platforma var atteikt acīmredzami nepamatotus,
pārmērīgus vai atkārtotus pieprasījumus par būtībā līdzīgiem jautājumiem no vienas un tās pašas
personas, kura veic platformu darbu.
Lai nodrošinātu, ka pienākums sniegt rakstveida paziņojumu par automatizēta lēmuma iemesliem
neapdraud noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību novēršanu vai izmeklēšanu,
komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kā arī sabiedrisko drošību,
sabiedrības veselību vai platformas drošību un integritāti, Wolt ierosina papildināt likumprojekta 10.
panta trešo daļu ar attiecīgu izņēmumu. Atbilstoši tam digitālā darba platforma būtu atbrīvota no
pienākuma sniegt rakstveida paziņojumu par automatizēta lēmuma iemesliem dienā, kad šāds lēmums
stājas spēkā, ja tūlītēja šādas informācijas izpaušana varētu objektīvi kaitēt minēto leģitīmo interešu
aizsardzībai. Šāda regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka pienākums sniegt lēmuma pamatojumu
neapdraud mērķus, kuru sasniegšanai atsevišķās situācijās ir nepieciešama īslaicīga konfidencialitāte.
Proti, tūlītēja lēmuma pamatojuma izpaušana varētu apgrūtināt notiekošas izmeklēšanas, radīt iespēju
apiet krāpšanas novēršanas vai drošības pasākumus, atklāt komerciāli sensitīvu informāciju vai citādi
mazināt platformas spēju aizsargāt tās lietotājus, trešās personas un sistēmu integritāti. Vienlaikus
izņēmums ir šauri formulēts un neatbrīvo digitālo darba platformu no pienākuma sniegt lēmuma
pamatojumu pēc būtības, bet tikai pieļauj rakstveida paziņojuma sniegšanas atlikšanu uz laiku, kamēr
pastāv objektīvs pamats šādai atlikšanai. Tiklīdz šie apstākļi vairs nepastāv, digitālajai darba platformai ir
pienākums bez nepamatotas kavēšanās sniegt personai rakstveida paziņojumu par lēmuma iemesliem.
Priekšlikums: (3) Digitālā darba platforma vai starpnieks bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā
dienā, kad lēmums stājas spēkā, sniedz personai, kura veic platformu darbu, rakstveida paziņojumu par
iemesliem jebkuram lēmumam, ko pieņēmusi vai atbalstījusi automatizētā lēmumu pieņemšanas sistēma,
lai ierobežotu, apturētu vai izbeigtu personas, kura veic platformu darbu, kontu, jebkuram lēmumam
atteikt samaksu par personas, kura veic platformu darbu, veikto darbu, jebkuram lēmumam par personas,
kura veic platformu darbu, līgumisko statusu, jebkuram lēmumam ar līdzīgu ietekmi vai jebkuram citam
lēmumam, kas ietekmē darba attiecību vai citu līgumattiecību būtiskos aspektus. Digitālā darbaplatformai nav pienākuma šīs daļas ietvaros sniegt rakstisko paziņojumu dienā, kad lēmums stājas spēkā, ja tas nepieciešams: (i) noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību novēršanas vai izmeklēšanas nolūkā; (ii) komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzībai; vai (iii) sabiedriskās drošības, veselības vai platformas drošības un integritātes aizsardzībai. Šādos
gadījumos digitālā darba platforma rakstisko paziņojumu sniedz bez nepamatotas kavēšanās.
Turklāt, lai nodrošinātu precīzāku atbilstību Direktīvas 11. panta 2. punktam, Wolt ierosina šādu
grozījumu 10. panta ceturtajā daļā.
Priekšlikums: (4) Personām, kuras veic platformu darbu, un to pārstāvjiem, kuri rīkojas to vārdā, ir tiesības
pieprasīt digitālajai darba platformai vai starpniekam pārskatīt šā panta pirmajā daļā noteiktos lēmumus.
Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā
pēc pieprasījuma saņemšanas sniegt pietiekami pamatotu atbildi rakstveidā personai, kura veic
platformu darbu.
15. pants. Informācija par platformu darbinieku nodarbināšanu
Wolt ieskatā likumprojekta 15. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētās prasības pārsniedz Direktīvas
tvērumu. Informācija, kas nepieciešama kompetentajām iestādēm to funkciju īstenošanai, ir iegūstama
saskaņā ar likumprojekta 16. pantā paredzēto regulējumu. Līdz ar to 15. pantā paredzēto papildu
pienākumu noteikšana nav nepieciešama Direktīvas prasību īstenošanai un rada nevajadzīgu
administratīvo slogu digitālajām darba platformām. Lai nodrošinātu samērīgu Direktīvas pārņemšanu
nacionālajos tiesību aktos, Wolt ierosina svītrot attiecīgās normas, kā norādīts turpmāk.
Priekšlikums:
(1) Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums elektroniski informēt Valsts darba
inspekciju par platformu darbinieku nodarbināšanu digitālajā darba platformā (svītrot: norādot digitālās darba
platformas – fiziskas personas vārdu, uzvārdu, personu apliecinoša dokumenta numuru un adresi vai
juridiskās personas nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un adresi, kā arī citu kontaktinfomāciju
(tālruņa numuru un elektronisko pasta adresi).
(2) Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums sniegt Valsts darba inspekcijai pēc
pieprasījuma informāciju par darbu, ko veic personas, kuras veic platformu darbu, un šo personu
nodarbinātības statusu.)
16. pants. Piekļuve informācijai par platformu darbu
Lai nodrošinātu samērīgu administratīvo slogu digitālajām darba platformām un novērstu iespējamu
tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, Wolt ierosina papildināt likumprojekta 16. panta ceturto daļu, paredzot
aizsardzības mehānismu attiecībā uz informācijas sniegšanas pienākumu. Vienlaikus šāds mehānisms
nebūtu piemērojams gadījumos, kad informācijas pieprasījums ir saistīts ar Valsts darba inspekcijāiesniegtas sūdzības izskatīšanu, tādējādi nodrošinot, ka tas neierobežo kompetentās iestādes iespējas
efektīvi veikt tās uzraudzības un kontroles funkcijas.
Priekšlikums: (4) Informāciju, kas noteikta šā panta pirmās daļas 4. punktā, digitālā darba platforma vai
starpnieks sniedz tikai pēc Valsts darba inspekcijas un personu, kuri veic platformu darbu, pārstāvju
pieprasījuma un ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Šis ierobežojums nav piemērojams, ja informācijas
pieprasījums ir saistīts ar sūdzību Valsts darba inspekcijai par digitālo darba platformu (vai
starpnieku).
21. pants. Aizsardzība pret tiesisko attiecību izbeigšanu
Lai nodrošinātu saskaņotību ar Darba likuma 9. panta pirmajā daļā lietoto formulējumu un izvairītos no
atšķirīgas interpretācijas, Wolt ierosina attiecīgi precizēt likumprojekta 21. pantu.
Priekšlikums: (2) Ja persona, kura veic platformu darbu, nav platformu darbinieks, digitālajai darba
platformai vai starpniekam aizliegts izbeigt līgumu, ar kuru nodibinātas attiecīgās civiltiesiskās attiecības,
vai rīkoties līdzvērtīgi (svītrot: ja) tāpēc, ka persona, kura veic platformu darbu, ir pieļaujamā veidā izmantojusi
savas tiesības, kas noteiktas šajā likumā.
Ceram, ka šajā vēstulē paustie Wolt priekšlikumi gūs Labklājības ministrijas atsaucību. Ja nepieciešams,
priecāsimies apspriest piedāvātos grozījumus klātienē. Wolt kontaktpersona ir Mindaugas Liutvinskas,
telefons + 370 686 93 092, e-pasts mindaugas.liutvinskas@wolt.com.
Papildus tiks iesniegta arī Likumprojekta anotācija ar Wolt papildinājumiem.
Ar cieņu
Mindaugas Liutvinskas
Wolt Politikas vadītājs Baltijas valstīs
(Mindaugas Liutvinskas Wolt Politikas vadītājs Baltijas valstīs) vārdā:
WOLT Latvija viedoklis:
Par likumprojektu “Digitālo darba platformu likums”
SIA “Wolt Latvija” (“Wolt”) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Digitālo
darba platformu likums” (“likumprojekts”), ar ko paredzēts ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu (ES) 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (“Direktīva”) un publiskās
apspriešanas ietvaros sniedz savus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai.
Turpmāk Wolt izklāsta savus apsvērumus konkrētu pantu precizēšanai. Tāpat, ņemot vērā, ka
likumprojektu anotācijas tiek izmantotas normatīvo aktu interpretācijai, Wolt uzskata par nepieciešamu
precizēt sagatavoto anotāciju. Ērtākas pārskatāmības labad Wolt piedāvātie papildinājumi likumprojekta
anotācijā pievienoti šīs vēstules pielikumā, atsevišķi izceļot konkrētās izmaiņas.
1. pants. Likumā lietotie termini
Ņemot vērā, ka atsauce uz Darba likumu jau nosaka personu loku, kuras ir uzskatāmas par darbinieku
pārstāvjiem, Wolt ierosina svītrot vārdus “citi subjekti” no 1. panta 6. punkta. Šobrīd piedāvātais
formulējums neļauj identificēt, kuri subjekti ar to ir domāti, un Wolt ieskatā Latvijas tiesību sistēmā nav
identificējami citi subjekti, kas papildus Darba likumā paredzētajiem varētu pildīt darbinieku pārstāvju
funkcijas. (Alternatīvi, ja tomēr tiktu saglabāta atsauce uz “citiem subjektiem”, lūdzam anotācijā sniegt konkrētus piemērus, lai nodrošinātu vienveidīgu normas izpratni un piemērošanu.)
Priekšlikums: 6) personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvji – darbinieku pārstāvji Darba likuma
izpratnē (svītrot: vai citi subjekti), kuri var pārstāvēt personas, kuras veic platformu darbu un kuras nav platformu
darbinieki.
5. pants. Nodarbinātības statusa noteikšana
Wolt ierosina precizēt 5. panta otrās daļas formulējumu, skaidri nosakot, ka automatizēto uzraudzības
sistēmu (AUS) vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu (ALPS) izmantošana pati par sevi
nenozīmē vadības un kontroles īstenošanu. Nodarbinātības statusa noteikšanā izšķiroša nozīme ir nevis
automatizēto sistēmu izmantošanas faktam, bet gan tam, vai un kā šādas sistēmas faktiski tiek
izmantotas vadības un kontroles īstenošanai konkrētajās tiesiskajās attiecībās. Wolt ir informācija, ka
šāda pieeja tiek izmantota arī citas ES dalībvalsts likumprojektā.
Priekšlikums: (2) Nosakot līgumisko attiecību veidu, ņem vērā faktus, kas saistīti ar faktisko darba izpildi,
tostarp vadību un kontroli, kas tiek īstenota, izmantojot automatizētu uzraudzības sistēmu vai
automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu (svītrot: izmantošanu) platformu darba organizēšanā, neatkarīgi no
tā, kā šīs attiecības ir nosauktas līgumā, par kuru iesaistītās puses ir vienojušās.
Tāpat, lai veicinātu caurspīdīgumu un paredzamību normu praktiskajā piemērošanā attiecībā uz
platformu darba veicēju statusu, Wolt ierosina likumprojekta anotācijā ietvert tiešu atsauci uz attiecīgo
Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo īpaši spriedumu lietā Yodel, kurā definētas pašnodarbinātības
pamatpazīmes. Wolt uzskata par lietderīgu iekļaut anotācijā faktus, kas liecina par vadību un kontroli,
atspoguļojot Yodel judikatūrā atzītās patiesas pašnodarbinātības pazīmes, formulējot tās pretējā
izteiksmē kā vadības un kontroles indikatorus. Būtiski norādīt, ka Yodel lietā netiek ieviesti jauni vai
nozarei raksturīgi jēdzieni, bet gan tiek piemēroti jau iepriekš Eiropas Savienības Tiesas praksē izstrādātie
principi. Piemēram, lietā Haralambidis (C-270/13, 33. punkts) Tiesa formulēja būtiski līdzīgus kritērijus
neatkarīgas pakalpojumu sniegšanas noteikšanai, neraugoties uz to, ka lieta neattiecās uz platformu
darbu vai piegādes darbu. Tas liecina, ka Yodel lietā noteiktie kritēriji atspoguļo saskaņotu un vispārēju
pieeju saskaņā ar ES tiesībām, kas piemērojama visās nozarēs un uzņēmējdarbības modeļos.
Papildus tam, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Komisijas Ekspertu ziņojumam par Direktīvas ieviešanu,
kurā kā prezumpcijas iestāšanās standarts ir norādīta prima facie pierādījumu esamība, Wolt ierosina
noteikt vienādu pierādīšanas slieksni 5. panta piektajā daļā un septītajā daļā.
Priekšlikumi:
(5) Strīda gadījumā, ceļot prasību tiesā, persona, kura veic platformu darbu (svītrot: norāda uz apstākļiem), sniedz
pietiekamus pierādījumus par apstākļiem, kas varētu būt pamatā darba tiesisko attiecību esamībai. (svītrot: bet
digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums pierādīt) Ja tiesa šādus pierādījumus atzīst par
ticamiem, digitālā darba platforma vai starpnieks ir tiesīga pierādīt, ka tiesiskās attiecības, kas
nodibinātas starp personu, kura veic platformu darbu, un digitālo darba platformu vai starpnieku, nav
darba tiesiskās attiecības.
(7) Šā panta trešajā daļā noteiktais darba tiesisko attiecību esamības pieņēmums attiecināms arī uz
gadījumiem, kad Valsts darba inspekcija, veicot uzraudzības un kontroles pasākumus, konstatē faktus,
kas liecina par digitālās darba platformas vai starpnieka vadību un kontroli attiecībā pret personu, kuraveic platformu darbu. Šādā gadījumā (svītrot: digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums) digitālā
darba platforma vai starpnieks ir tiesīgs pierādīt, ka tiesiskās attiecības, kas nodibinātas starp personu,
kura veic platformu darbu, un digitālo darba platformu vai starpnieku, nav darba tiesiskās attiecības.
6. pants. Personas datu apstrādes ierobežojumi, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai
automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas
Ņemot vērā Direktīvas 41. apsvērumu, Direktīvā noteiktais aizliegums attiecas uz biometrisko datu
apstrādi personas identitātes noteikšanai, salīdzinot šos datus ar datubāzē glabātajiem vairāku fizisko
personu biometriskajiem datiem (1:N identifikācija), taču tas neattiecas uz biometrisko datu izmantošanu
personas identitātes verificēšanai, salīdzinot personas biometriskos datus ar tās pašas personas iepriekš
sniegtajiem biometriskajiem datiem (1:1 verifikācija). Lai likumprojekta regulējums skaidri atspoguļotu
Direktīvas tvērumu un neradītu interpretācijas risku, ierosinām precizēt likumprojekta 6. panta pirmās
daļas 5. punktu, papildinot to ar vārdu "vairāku". Šāds precizējums nodrošinās, ka likumā noteiktais
aizliegums attiecas tikai uz biometrisko datu izmantošanu personas identifikācijai, salīdzinot tos ar
vairāku fizisko personu biometriskajiem datiem, vienlaikus nepārprotami saglabājot iespēju izmantot
biometrisko datu 1:1 verifikāciju, kas ir pieļaujama saskaņā ar Direktīvu.
Priekšlikums: (1) 5) biometriskos datus datu regulas 4. panta 14. punkta izpratnē, lai noteiktu šīs
personas identitāti, salīdzinot šos datus ar datubāzē glabātajiem vairāku fizisko personu biometriskajiem
datiem.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (Datu regula) personas datu apstrāde
ir pieļaujama, ja pastāv kāds no Datu regulā paredzētajiem tiesiskajiem pamatiem, tostarp datu subjekta
piekrišana, ja tā ir sniegta brīvi, konkrēti, apzināti un nepārprotami un ir izpildītas pārējās Datu regulā
noteiktās prasības. Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību Datu regulai un nepieļautu, ka likumprojekts
nepamatoti izslēdz personas piekrišanu kā tiesisku pamatu personas datu apstrādei, ierosinām papildināt
likumprojekta 6. pantu ar piekto daļu, paredzot, ka šajā pantā noteiktie ierobežojumi nav piemērojami, ja
persona, kura veic platformu darbu, ir sniegusi digitālajai darba platformai vai starpniekam nepārprotamu
piekrišanu attiecīgajai personas datu apstrādei. Vienlaikus šāds papildinājums neietekmē Datu regulā
noteikto datu apstrādes principu, aizsardzības pasākumu un citu prasību piemērošanu, tostarp prasību,
lai piekrišana konkrētajos apstākļos būtu uzskatāma par derīgu tiesisko pamatu personas datu apstrādei.
Priekšlikums: (5) Šajā pantā noteiktie personas datu apstrādes ierobežojumi, izmantojot
automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, nav
piemērojami, ja persona, kura veic platformu darbu, ir sniegusi digitālā darba platformai vai
starpniekam nepārprotamu piekrišanu šajā pantā minēto darbību veikšanai.
7. pants. Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību
Ir būtiski nodrošināt, lai likumprojekta 7. panta regulējums būtu saskaņots ar Datu regulas prasībām
attiecībā uz novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA). Datu regula jau nosaka gadījumus,
kuros pārzinim ir pienākums veikt NIDA, kā arī konsultēšanās pienākuma apjomu, tādēļ paralēla vai
plašāka regulējuma noteikšana likumprojektā var radīt normu dublēšanos un interpretācijas neskaidrības.
Vienlaikus prasība konsultēties par jebkādām automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto
lēmumu pieņemšanas sistēmu izmaiņām neatkarīgi no to būtiskuma radītu nesamērīgu administratīvo
slogu un ierobežotu digitālo darba platformu iespējas operatīvi pilnveidot, testēt un ieviest jaunas
funkcionalitātes. Tādēļ ierosinām precizēt likumprojekta 7. panta otro daļu, nodrošinot tās atbilstību Datu
regulai un samērīgu konsultēšanās pienākuma tvērumu.
Priekšlikums: (2) Digitālā darba platforma vai starpnieks, kas darbojas kā pārzinis datu regulas 4. panta
7. punkta izpratnē, veicot novērtējumu par automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētas
lēmumu pieņemšanas sistēmas personas datu apstrādes ietekmi uz personu, kura veic platformu darbu,
datu aizsardzību, tajā skaitā attiecībā uz šā likuma 6. pantā noteiktajiem aizliegumiem personas datu
apstrādei, kur nepieciešams, noskaidro personu, kuras veic platformu darbu, un to pārstāvju viedokli.
8. pants. Pārredzamība attiecībā uz automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu
pieņemšanas sistēmām
Direktīvas 9. pants, kas tiek pārņemts ar likumprojekta 8. pantu, neparedz atsauci uz NIDA.
Konsekvences nolūkā šī atsauce būtu svītrojama no likumprojekta.
Priekšlikums: (2) šādu sistēmu uzraudzīto, pārraudzīto vai novērtēto datu un darbību kategorijas, (svītrot: tajā
skaitā pakalpojuma saņēmēja veikto novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību);
Lai nodrošinātu lielāku atbilstību Direktīvas tekstam, Wolt ierosina 8. panta ceturtajā daļā skaidri uzsvērt,
ka informācija darba veicējiem sniedzama kodolīgā formā. Šī prasība ir būtiska, lai ierobežotu iespējamo
administratīvo slogu uzņēmumiem.
Priekšlikums: (4) Digitālā darba platforma vai starpnieks sniedz šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā
noteikto informāciju personai, kura veic platformu darbu, koncentrētā apjomā attiecībā uz tām sistēmām
un to iezīmēm, kuras tos tieši ietekmē, tajā skaitā, attiecīgā gadījumā par tās darba apstākļiem. Šādu
informāciju sniedz ne vēlāk kā pirmajā dienā, kad persona uzsāk veikt platformu darbu. Ieviešot izmaiņas,
kas ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību, informāciju sniedz pirms
to ieviešanas. Informāciju personai, kura veic platformu darbu, sniedz arī jebkurā citā laikā pēc tās
pieprasījuma, tajā skaitā arī informāciju visaptverošā un detalizētā veidā par visām attiecīgajām sistēmām
un to iezīmēm.
Lai nodrošinātu komercnoslēpumu un citas komerciāli konfidenciālas informācijas aizsardzību, kā arī
saglabātu krāpšanas novēršanas pasākumu, drošības protokolu un digitālās darba platformas darbības
integritātes un drošības efektivitāti, ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu 8. panta vienpadsmitodaļu.
Tā paredz izņēmumu no pienākuma sniegt šajā pantā noteikto informāciju, ciktāl tās izpaušana
atklātu komercnoslēpumu vai citu komerciāli konfidenciālu informāciju vai apdraudētu krāpšanas
novēršanas pasākumus, drošības protokolus vai digitālās darba platformas darbības integritāti un
drošību. Šī izņēmuma mērķis ir nodrošināt samērīgu līdzsvaru starp platformu darbu veicošo personu
tiesībām saņemt informāciju un digitālās darba platformas leģitīmajām interesēm aizsargāt komerciāli
sensitīvu informāciju un nodrošināt drošu platformas darbību. Vienlaikus izņēmums ir interpretējams
šauri un nav piemērojams tādā veidā, kas liegtu personām, kuras veic platformu darbu, pēc būtības
izmantot šajā pantā paredzētās tiesības vai nepamatoti ierobežotu to efektīvu īstenošanu.
Priekšlikums: (11) Digitālā darba platformai vai starpniekam nav pienākuma sniegt šajā 8. pantā
minēto informāciju tādā apjomā, kādā tās izpaušana atklātu komercnoslēpumus vai citu komerciāli
konfidenciālu informāciju vai apdraudētu krāpšanas novēršanas pasākumus, drošības protokolus vai
tirgus vietas integritāti un drošību. Šo izņēmumu nepiemēro tādā veidā, kas atņemtu personām,
kuras veic platformu darbu, šajā pantā paredzēto tiesību būtību.
9. pants. Cilvēka veikta automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas
sistēmu pārraudzība
Ņemot vērā Eiropas Komisijas Ekspertu grupas ziņojumu, kurā uzsvērts, ka “10. panta 1. punkts tieši
nepieprasa izvērtēt katru individuālu lēmumu, tomēr tas paredz izvērtēt algoritmisku automatizētu
uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu pieņemto vai atbalstīto individuālo lēmumu ietekmi uz
personām, kuras veic platformu darbu, plašākā mērogā”, nacionālajam regulējumam būtu jānodrošina konsekventa šīs normas piemērošana.
Vienlaikus jānorāda, ka prasība izvērtēt katru individuālu lēmumu radītu būtisku un nesamērīgu
manuālās pārskatīšanas pieaugumu, kas platformu uzņēmumiem radītu ievērojamu neefektivitāti. Turklāt
individuālu lēmumu izvērtēšana pati par sevi nesniedz būtisku ieskatu sistēmiskajos riskos. Visbeidzot, ja
persona, kura veic platformu darbu, vēlas panākt attiecībā uz sevi pieņemta individuāla lēmuma
izvērtēšanu, tā var izmantot Direktīvas 11. pantā paredzētās tiesības saņemt paskaidrojumu par
automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas pieņemtu vai atbalstītu lēmumu. Tādēļ būtu precizējama
9. panta pirmā un otrā daļa.
Priekšlikumi:
(1) Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums pārraudzīt un, iesaistot platformu
darbinieku pārstāvjus, regulāri, bet jebkurā gadījumā ne retāk kā reizi divos gados novērtēt, kā (svītrot: individuāli
lēmumi, kas pieņemti vai atbalstīti ar digitālās darba platformas vai starpnieka izmantotām
automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām) automatizētās
uzraudzības sistēmas un automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas ietekmē personas, kuras veic
platformu darbu, tajā skaitā, ja un kā šie lēmumi ietekmē to darba apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi
darbā.
(2) Digitālā darba platforma vai starpnieks nodrošina pietiekamus cilvēkresursus, lai efektīvi pārraudzītu
un novērtētu (svītrot: tādu individuālu lēmumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības
sistēmām vai automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām) automatizēto uzraudzības sistēmu vai
automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi. Pārraudzības un novērtēšanas pasākumus
digitālajā platformā veic persona, kurai ir atbilstošas zināšanas, prasmes un pilnvaras atbilstošu
pasākumu veikšanai, tajā skaitā attiecībā uz automatizētu lēmumu noraidīšanu. Personām, kuras
norīkotas šīs funkcijas veikšanai, nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas vai kā citādi ierobežot tās tiesības.
Papildus tam ierosinām precizēt likumprojekta 9. panta piekto daļu, nosakot izņēmuma gadījumus, kuros
digitālā darba platforma var pieņemt automatizētu lēmumu par personas, kura veic platformu darbu,
līgumattiecību vai konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu. Šāds izņēmums būtu piemērojams
tikai tad, ja tūlītēja rīcība ir objektīvi nepieciešama noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību
novēršanai vai izmeklēšanai, komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzībai vai
sabiedriskās drošības, veselības, kā arī platformas drošības un integritātes aizsardzībai. Izņēmuma
mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp personu, kuras veic platformu darbu, tiesībām uz cilvēka veiktu
būtisku lēmumu pārskatīšanu un digitālo darba platformu pienākumu nekavējoties reaģēt situācijās, kad
kavēšanās var radīt būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, citu personu drošībai vai platformas
darbībai. Atsevišķās situācijās efektīva risku novēršana ir iespējama tikai ar automatizētu lēmumu
pieņemšanas palīdzību, jo cilvēka iesaiste pirms lēmuma pieņemšanas var liegt sasniegt aizsargājamo
mērķi. Vienlaikus izņēmums ir šauri formulēts un piemērojams tikai objektīvi pamatotos gadījumos,
saglabājot pienākumu bez nepamatotas kavēšanās nodrošināt cilvēka veiktu pieņemtā lēmuma
pārskatīšanu, kā arī personas tiesības apstrīdēt lēmumu un saņemt motivētu atbildi no digitālās darba
platformas pilnvarota pārstāvja. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība Direktīvas prasībām par efektīvu
cilvēka uzraudzību pār automatizētu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus pieļaujot samērīgus izņēmumus,
kas objektīvi nepieciešami būtisku sabiedrības interešu aizsardzībai.
Priekšlikums: (5) Digitālā darba platforma vai starpnieks nodrošina, ka jebkuru lēmumu ierobežot,
apturēt vai izbeigt personas, kura veic platformu darbu, līgumattiecības vai kontu vai jebkuru citu lēmumu
ar līdzvērtīgu negatīvu ietekmi pieņem cilvēks. Izņēmuma gadījumos digitālās darba platformas ir
tiesīgas pieņemt automatizētus lēmumus ierobežot, apturēt vai izbeigt personas, kura veic platformu
darbu, līgumattiecības vai kontu, ja tūlītēja rīcība ir objektīvi nepieciešama: (i) noziedzīgu nodarījumu
vai citu prettiesisku darbību novēršanai vai izmeklēšanai; (ii) komercnoslēpumu vai citas
konfidenciālas informācijas aizsardzībai; vai (iii) sabiedriskās drošības, veselības vai platformas
drošības un integritātes aizsardzībai. Šādos gadījumos digitālā darba platforma nodrošina, ka cilvēks
savlaicīgi pārskata lēmumu, nodrošinot personai, kura veic platformu darbu, tiesības apstrīdēt
lēmumu un saņemt motivētu atbildi no platformas pilnvarota pārstāvja.
10. pants. Cilvēka veikta pārbaude
Administratīvā sloga samazināšanai platformu uzņēmumiem, iespējamu tiesību ļaunprātīgas
izmantošanas samazināšanai un samērīgai Direktīvas ieviešanas nodrošināšanai Wolt ierosina precizēt
10. panta pirmo daļu. Šādi papildinājumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu pietiekamus aizsardzības
mehānismus, vienlaikus paredzot, ka digitālā darba platforma var atteikt acīmredzami nepamatotus,
pārmērīgus vai atkārtotus pieprasījumus par būtībā līdzīgiem jautājumiem no vienas un tās pašas
personas, kura veic platformu darbu. Šāds regulējums ir vērsts uz tiesību ļaunprātīgas izmantošanas
novēršanu un samērīga administratīvā sloga nodrošināšanu digitālajām darba platformām, vienlaikus
neierobežojot personas tiesības pēc būtības saņemt paskaidrojumu par automatizētu lēmumu.
Priekšlikums: (1) Personai, kura veic platformu darbu, ir tiesības bez nepamatotas kavēšanās saņemt
mutisku vai rakstveida paskaidrojumu no digitālās darba platformas vai starpnieka par jebkuru lēmumu,
kas būtiski ietekmē personu, kura veic platformu darbu, un kas pieņemts vai atbalstīts ar automatizēto
lēmumu pieņemšanas sistēmu. Paskaidrojumu sniedz pārredzamā un saprotamā veidā, izmantojot
skaidru un vienkāršu valodu. Digitālā darba platforma var atteikt acīmredzami nepamatotus,
pārmērīgus vai atkārtotus pieprasījumus par būtībā līdzīgiem jautājumiem no vienas un tās pašas
personas, kura veic platformu darbu.
Lai nodrošinātu, ka pienākums sniegt rakstveida paziņojumu par automatizēta lēmuma iemesliem
neapdraud noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību novēršanu vai izmeklēšanu,
komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kā arī sabiedrisko drošību,
sabiedrības veselību vai platformas drošību un integritāti, Wolt ierosina papildināt likumprojekta 10.
panta trešo daļu ar attiecīgu izņēmumu. Atbilstoši tam digitālā darba platforma būtu atbrīvota no
pienākuma sniegt rakstveida paziņojumu par automatizēta lēmuma iemesliem dienā, kad šāds lēmums
stājas spēkā, ja tūlītēja šādas informācijas izpaušana varētu objektīvi kaitēt minēto leģitīmo interešu
aizsardzībai. Šāda regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka pienākums sniegt lēmuma pamatojumu
neapdraud mērķus, kuru sasniegšanai atsevišķās situācijās ir nepieciešama īslaicīga konfidencialitāte.
Proti, tūlītēja lēmuma pamatojuma izpaušana varētu apgrūtināt notiekošas izmeklēšanas, radīt iespēju
apiet krāpšanas novēršanas vai drošības pasākumus, atklāt komerciāli sensitīvu informāciju vai citādi
mazināt platformas spēju aizsargāt tās lietotājus, trešās personas un sistēmu integritāti. Vienlaikus
izņēmums ir šauri formulēts un neatbrīvo digitālo darba platformu no pienākuma sniegt lēmuma
pamatojumu pēc būtības, bet tikai pieļauj rakstveida paziņojuma sniegšanas atlikšanu uz laiku, kamēr
pastāv objektīvs pamats šādai atlikšanai. Tiklīdz šie apstākļi vairs nepastāv, digitālajai darba platformai ir
pienākums bez nepamatotas kavēšanās sniegt personai rakstveida paziņojumu par lēmuma iemesliem.
Priekšlikums: (3) Digitālā darba platforma vai starpnieks bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā
dienā, kad lēmums stājas spēkā, sniedz personai, kura veic platformu darbu, rakstveida paziņojumu par
iemesliem jebkuram lēmumam, ko pieņēmusi vai atbalstījusi automatizētā lēmumu pieņemšanas sistēma,
lai ierobežotu, apturētu vai izbeigtu personas, kura veic platformu darbu, kontu, jebkuram lēmumam
atteikt samaksu par personas, kura veic platformu darbu, veikto darbu, jebkuram lēmumam par personas,
kura veic platformu darbu, līgumisko statusu, jebkuram lēmumam ar līdzīgu ietekmi vai jebkuram citam
lēmumam, kas ietekmē darba attiecību vai citu līgumattiecību būtiskos aspektus. Digitālā darbaplatformai nav pienākuma šīs daļas ietvaros sniegt rakstisko paziņojumu dienā, kad lēmums stājas spēkā, ja tas nepieciešams: (i) noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību novēršanas vai izmeklēšanas nolūkā; (ii) komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzībai; vai (iii) sabiedriskās drošības, veselības vai platformas drošības un integritātes aizsardzībai. Šādos
gadījumos digitālā darba platforma rakstisko paziņojumu sniedz bez nepamatotas kavēšanās.
Turklāt, lai nodrošinātu precīzāku atbilstību Direktīvas 11. panta 2. punktam, Wolt ierosina šādu
grozījumu 10. panta ceturtajā daļā.
Priekšlikums: (4) Personām, kuras veic platformu darbu, un to pārstāvjiem, kuri rīkojas to vārdā, ir tiesības
pieprasīt digitālajai darba platformai vai starpniekam pārskatīt šā panta pirmajā daļā noteiktos lēmumus.
Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā
pēc pieprasījuma saņemšanas sniegt pietiekami pamatotu atbildi rakstveidā personai, kura veic
platformu darbu.
15. pants. Informācija par platformu darbinieku nodarbināšanu
Wolt ieskatā likumprojekta 15. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētās prasības pārsniedz Direktīvas
tvērumu. Informācija, kas nepieciešama kompetentajām iestādēm to funkciju īstenošanai, ir iegūstama
saskaņā ar likumprojekta 16. pantā paredzēto regulējumu. Līdz ar to 15. pantā paredzēto papildu
pienākumu noteikšana nav nepieciešama Direktīvas prasību īstenošanai un rada nevajadzīgu
administratīvo slogu digitālajām darba platformām. Lai nodrošinātu samērīgu Direktīvas pārņemšanu
nacionālajos tiesību aktos, Wolt ierosina svītrot attiecīgās normas, kā norādīts turpmāk.
Priekšlikums:
(1) Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums elektroniski informēt Valsts darba
inspekciju par platformu darbinieku nodarbināšanu digitālajā darba platformā (svītrot: norādot digitālās darba
platformas – fiziskas personas vārdu, uzvārdu, personu apliecinoša dokumenta numuru un adresi vai
juridiskās personas nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un adresi, kā arī citu kontaktinfomāciju
(tālruņa numuru un elektronisko pasta adresi).
(2) Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums sniegt Valsts darba inspekcijai pēc
pieprasījuma informāciju par darbu, ko veic personas, kuras veic platformu darbu, un šo personu
nodarbinātības statusu.)
16. pants. Piekļuve informācijai par platformu darbu
Lai nodrošinātu samērīgu administratīvo slogu digitālajām darba platformām un novērstu iespējamu
tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, Wolt ierosina papildināt likumprojekta 16. panta ceturto daļu, paredzot
aizsardzības mehānismu attiecībā uz informācijas sniegšanas pienākumu. Vienlaikus šāds mehānisms
nebūtu piemērojams gadījumos, kad informācijas pieprasījums ir saistīts ar Valsts darba inspekcijāiesniegtas sūdzības izskatīšanu, tādējādi nodrošinot, ka tas neierobežo kompetentās iestādes iespējas
efektīvi veikt tās uzraudzības un kontroles funkcijas.
Priekšlikums: (4) Informāciju, kas noteikta šā panta pirmās daļas 4. punktā, digitālā darba platforma vai
starpnieks sniedz tikai pēc Valsts darba inspekcijas un personu, kuri veic platformu darbu, pārstāvju
pieprasījuma un ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Šis ierobežojums nav piemērojams, ja informācijas
pieprasījums ir saistīts ar sūdzību Valsts darba inspekcijai par digitālo darba platformu (vai
starpnieku).
21. pants. Aizsardzība pret tiesisko attiecību izbeigšanu
Lai nodrošinātu saskaņotību ar Darba likuma 9. panta pirmajā daļā lietoto formulējumu un izvairītos no
atšķirīgas interpretācijas, Wolt ierosina attiecīgi precizēt likumprojekta 21. pantu.
Priekšlikums: (2) Ja persona, kura veic platformu darbu, nav platformu darbinieks, digitālajai darba
platformai vai starpniekam aizliegts izbeigt līgumu, ar kuru nodibinātas attiecīgās civiltiesiskās attiecības,
vai rīkoties līdzvērtīgi (svītrot: ja) tāpēc, ka persona, kura veic platformu darbu, ir pieļaujamā veidā izmantojusi
savas tiesības, kas noteiktas šajā likumā.
Ceram, ka šajā vēstulē paustie Wolt priekšlikumi gūs Labklājības ministrijas atsaucību. Ja nepieciešams,
priecāsimies apspriest piedāvātos grozījumus klātienē. Wolt kontaktpersona ir Mindaugas Liutvinskas,
telefons + 370 686 93 092, e-pasts mindaugas.liutvinskas@wolt.com.
Papildus tiks iesniegta arī Likumprojekta anotācija ar Wolt papildinājumiem.
Ar cieņu
Mindaugas Liutvinskas
Wolt Politikas vadītājs Baltijas valstīs
28.06.2026. 20:20
26-TA-1397/2
Jānis Austriņš
Jānis Austriņš, iesniedz SIA WOLT Latvija
(Mindaugas Liutvinskas Wolt Politikas vadītājs Baltijas valstīs) vārdā:
WOLT Latvija viedoklis:
Par likumprojekta “Digitālo darba platformu likums” anotācijas precizēšanu un papildināšanu:
SIA “Wolt Latvija” (“Wolt”) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Digitālo
darba platformu likums” (“likumprojekts”), ar ko paredzēts ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu (ES) 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (“Direktīva”) un publiskās
apspriešanas ietvaros sniedz savus priekšlikumus likumprojekta anotācijas precizēšanai.
Acinām precizēt sekojušus Anotācijas pantus (lūdzam skatīt tekstā ierosinātās izmaiņas):
II nodaļa. Personu, kuras veic platformu darbu, nodarbinātības statuss
Likumprojekta 5. pants. Nodarbinātības statusa noteikšana
Likumprojekta 5. pants regulē nosacījumus personu, kuras veic platformu darbu, nodarbinātības statusa noteikšanai, kā arī ievieš darba tiesisko attiecību esamības pieņēmumu (prezumpcija), lai nodrošinātu efektīvāku personu aizsardzību platformu darbā. Šajā pantā ietvertais regulējums ir viens no būtiskākajiem Direktīvā un likumprojektā ietvertajiem elementiem, jo vērsts uz personas, kura veic platformu darbu, pareiza nodarbinātības statusa noteikšanu, tādējādi veicinot šo personu iespējas uz pilnvērtīgu sociālo aizsardzību un tiem pienākošos darba garantiju saņemšanu.
Likumprojekta 5. panta pirmajā daļā skaidri noteikts, ka persona platformu darbu var veikt gan darba tiesisko attiecību ietvaros, noslēdzot darba līgumu, gan uz cita civiltiesiska līguma pamata, piemēram, noslēdzot uzņēmuma līgumu. Šāds regulējums vienlaikus atspoguļo platformu darba un pakalpojumu sniegšanas daudzveidību un ļauj saglabāt elastību līgumisko attiecību nodibināšanas izvēlē, vadoties pēc konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem, kādā atrodas persona, kura veic platformu darbu, un digitālās darba platformas vai starpnieka attiecībām pret šo personu.
Vienlaikus šī panta otrajā daļā nostiprināts princips, ka, nosakot līgumisko attiecību veidu, izšķiroša nozīme ir faktiem, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, nevis līgumā izmantotajam nosaukumam vai apzīmējumam. Regulējums cita starpā ietver arī platformu darba specifikai raksturīgos elementus – automatizētu uzraudzības sistēmu un automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu platformu darba organizēšanā, kas saistīta arī ar vadības un kontroles īstenošanu un kas arī ir vērtējami, nosakot tiesisko attiecību veidu.
Šeit aicinām papildināt ar:
Automatizētu uzraudzības sistēmu vai automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošana pati par sevi nav fakts, kas liecina par vadību un kontroli, taču to izmantošana, atkarībā no tā, kā tās tiek izmantotas, var novest pie šādas vadības un kontroles.
Šī likumprojekta norma atspoguļo Direktīvas apsvērumu 27. punktā minēto prioritāro faktu principu (t.s. “primacy of facts”), kas “nozīmē, ka, pārliecinoties par darba attiecību pastāvēšanu, galvenokārt būtu jābalstās uz faktiem, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, nevis pušu attiecību aprakstu [..]”.
Likumprojekta 5. panta trešajā daļā ieviests darba tiesisko attiecību esamības pieņēmums jeb prezumpcija, atbilstoši kurai tiek noteikts, ka persona, kura par atlīdzību veic darbu digitālajā darba platformā, ir uzskatāma par platformu darbinieku, starp kuru un digitālo darba platformu vai starpnieku pastāv darba tiesiskās attiecības, ja ir konstatējami fakti, kas liecina par digitālās darba platformas vai starpnieka vadību un kontroli attiecībā pret šo personu. Šis pieņēmums jeb prezumpcija ir būtisks instruments, lai novērstu formālu civiltiesisku attiecību izmantošanu situācijās, kurās faktiski pastāv darba tiesiskajām attiecībām raksturīgas pazīmes. Direktīvas apsvērumu 31. punktā uzsvērts, ka “legālās prezumpcijas mērķis ir efektīvi novērst nevienlīdzīgās varas attiecības starp personām, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu, un līdzsvarot tās. Dalībvalstīm būtu jānosaka legālās prezumpcijas elementi, ar noteikumu, ka minētie elementi nodrošina iedarbīgas, atspēkojamas nodarbinātības legālā prezumpcija izveidi, kas ietver atvieglotu procedūru par labu personām, kuras veic platformu darbu, un ka to rezultātā personām, kas veic platformu darbu, vai to pārstāvjiem procedūrā, kurā tiek noteikts šādu personu pareizais nodarbinātības statuss, netiek palielināts prasību slogs. Legālās prezumpcijas piemērošanai nebūtu automātiski jāizraisa personu, kas veic platformu darbu, pārklasificēšana. Ja digitālā darba platforma cenšas atspēkot legālo prezumpciju, digitālajai platformai būtu jāpierāda, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā noteikts dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru.”.
Papildus arī uzsverams Direktīvas apsvērumu 28. punktā minētais, ka “Tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka personas kā pašnodarbinātā klasificēšana atbilstīgi valstu tiesību aktiem neliedz minēto personu klasificēt kā darba ņēmēju Savienības tiesību aktu izpratnē, ja minētās personas neatkarība ir tikai nomināla un tādējādi tiek slēptas darba attiecības.”. Līdz ar to, vērtējot personas, kura veic platformu darbu, patieso nodarbinātības statusu atbilstoši konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem, vienlaikus būtiski ir ņemt vērā arī ES tiesu praksē izteiktās atziņas attiecībā uz “darba ņēmēja” (“worker”) jēdziena izpratni, piemēram, 1986. gada 3. jūlija spriedumā, Deborah Lawrie-Blum/Land Baden-Württemberg, C-66/85, ECLI:EU:C:1986:284; 2010. gada 14. oktobra spriedumā, Union Syndicale Solidaires Isère/Premier ministre and Others, C-428/09, ECLI:EU:C:2010:612; Tiesas 2020. gada 22. aprīļa rīkojumā B / Yodel Delivery Network Ltd, C-692/19, ECLI:EU:C:2020:288 izteiktās atziņas.
Šeit aicinām precizēt ar:
Fakti, kas liecina par vadību un kontroli saskaņā ar 3. punktu, tiek konstatēti, ja persona, kura veic platformu darbu:
ir saistīta ar pienākumu pieņemt visus tai piedāvātos darba uzdevumus vai arī persona, kura veic platformu darbu, nevar noteikt maksimālo piešķirto uzdevumu skaitu, neizraisot līgumattiecību pārtraukšanu;
nevar piedāvāt savus pakalpojumus trešajām personām, tostarp digitālās darba platformas tiešajiem konkurentiem;
nevar patstāvīgi noteikt savu darba laiku; un
nevar izmantot aizvietotājus, darbiniekus vai apakšuzņēmējus, lai veiktu uzdevumus, ko tā ir apņēmusies veikt.
Likumprojekta 5. panta ceturtajā daļā paredzētas tiesības personai, kura veic platformu darbu, vērsties tiesā ar prasību par darba tiesisko attiecību atzīšanu, ja tā uzskata, ka ar to nodibinātās līgumiskās attiecības pēc savas faktiskās un juridiskās dabas ir darba tiesiskās attiecības. Tas nodrošina individuālās tiesību aizsardzības iespēju platformu darbu veicošai personai un atbilst vispārējiem darba tiesību aizsardzības principiem. Vienlaikus likumprojekta šī panta piektajā daļā regulēta pierādīšanas pienākuma sadale strīda gadījumā. Strīda gadījumā personai ir jānorāda uz apstākļiem, kas var liecināt par darba tiesisko attiecību esamību, savukārt digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums pierādīt pretējo – ka nodibinātās tiesiskās attiecības starp šīm pusēm nav darba tiesiskās attiecības. Tā kā digitālajai platformai vai starpniekam ir pieejama informācija par darba vai pakalpojuma sniegšanas organizēšanu un kontroles mehānismiem, šāda pieeja ir būtiska, nenostādot platformu darbu veicošu personu sliktākā situācijā, salīdzinot ar digitālo darba platformu vai starpnieku.
Likumprojekta 5. panta sestajā daļā paredzēts, ka, konstatējot darba tiesisko attiecību esamību, nolēmumā skaidri norādāms subjekts vai subjekti, kas uzskatāmi par darba devēju. Tas ir būtiski gadījumos, kad platformu darba organizēšanā iesaistīti vairāki subjekti (digitālā darba platforma un starpnieks), nodrošinot skaidrību attiecībā uz darba devēja pienākumu izpildi.
Likumprojekta 5. panta septītajā daļā norādīts, ka darba tiesisko attiecību pieņēmums attiecināms arī uz Valsts darba inspekcijas veikto uzraudzības un kontroles procesu, kas ir saskanīgs ar Direktīvā ietverto regulējumu par legālās prezumpcijas un tās atspēkošanas piemērošanu administratīvajos procesos. Šāds regulējums stiprina valsts uzraudzības mehānismu efektivitāti.
Tāpat kā šī panta piektajā daļā arī šajā normā, saglabājot vienotu pieeju, nepasliktinot personas tiesisko stāvokli, tiek skaidri norādīts, ka pierādīšanas pienākums, ka nodibinātās attiecības starp platformu darbu veicošo personu un digitālo darba platformu vai starpnieku nav darba tiesiskās attiecības, gulstas uz digitālo darba platformu vai starpnieku.
Turklāt šī panta astotajā daļā arī noteikts, ka Valsts darba inspekcijas izdota administratīvā akta, ar kuru konstatēta darba tiesisko attiecību esamība, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana aptur šāda administratīvā akta darbību. Šāds risinājums nodrošina procesuālo līdzsvaru starp pusēm un atbilst Administratīvā procesa likumā ietvertajam vispārējam principam.
Likumprojekta 5. pants kopumā ievieš visaptverošu sistēmu nodarbinātības statusa noteikšanai platformu darbā, balstoties uz faktiskajiem darba izpildes apstākļiem, stiprinot darba tiesisko attiecību identificēšanu un nodrošinot efektīvus tiesību aizsardzības mehānismus, kā arī paredz apstrīdēšanas iespējas.
III nodaļa. Algoritmiskā pārvaldība
Likumprojekta 6. pants. Ierobežojumi personas datu apstrādei, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas
Likumprojekta 6. pants nosaka ierobežojumus personas datu apstrādei platformu darbā, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Šis likumprojekta regulējums ir būtisks, ņemot vērā platformu darbam raksturīgo intensīvo datu izmantošanu un algoritmiskās pārvaldības nozīmi darba organizēšanā. Ir svarīgi, ka automatizētās uzraudzības sistēmas un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas netiek izmantotas personas pamattiesību nepamatotai ierobežošanai, kā arī ir svarīgi stiprināt pārredzamību, samērīgumu un datu aizsardzību šajā jomā. Likumprojekta normas paredz konkrētākus aizsardzības pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi, ko saistībā ar platformu darbu veic, izmantojot automatizētas sistēmas, tādējādi nodrošinot personu, kuras veic platformu darbu, personas datu aizsardzības augstāku līmeni.
Likumprojekta 6. panta pirmajā daļā noteikts aizliegums apstrādāt noteiktas kategorijas personas datus, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Aizliegums aptver gan informāciju par personas emocionālo vai psiholoģisko stāvokli, privāto saziņu, gan arī sensitīvus personas datus, tostarp datus par veselību, politiskajiem uzskatiem, reliģisko pārliecību, dalību arodbiedrībās u.c., kā arī biometriskos datus datu regulas izpratnē personas identitātes noteikšanai. Atbilstoši datu regulas 4. panta 4. punktam biometriskie dati ir personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati.
Tāpat aizliegta datu apstrāde, kas vērsta uz personas pamattiesību, piemēram, biedrošanās brīvības, tiesību uz informēšanu un konsultēšanos, izmantošanas prognozēšanu. Turklāt atbilstoši Direktīvas apsvērumu 39. punktā noteiktajam “digitālajām darba platformām nebūtu jāapstrādā personu, kas veic platformu darbu, personas dati, pamatojoties uz to, ka persona, kas veic platformu darbu, ir devusi piekrišanu savu personas datu apstrādei.”.
Likumprojekta 6. panta pirmajā daļā ietvertā pieeja izriet no Direktīvas mērķa uzlabot personas datu aizsardzību platformu darbā, ņemot vērā, ka automatizētas lēmumu pieņemšanas vai automatizētas uzraudzības sistēmas var būtiski ietekmēt personas darba apstākļus un tiesības. Platformu darbā izmantotās algoritmiskās sistēmas var radīt būtiskus riskus personu privātumam un pamattiesībām, īpaši, ja tiek apstrādāti sensitīvi vai ar darba organizēšanu tieši nesaistīti dati.
Šeit aicinām papildināt ar:
Skaidrības labad norādāms, ka sarakste starp platformu darbu veicošu personu un galapatērētāju, digitālās darba platformas darījumu partneriem vai digitālās darba platformas klientu apkalpošanas dienestu nav uzskatāma par privātu saraksti šā panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē. Turklāt šā panta pirmās daļas 4. punkts neliedz digitālajai darba platformai apstrādāt personas identitāti un tiesības strādāt apliecinošus dokumentus, kuros var būt norādīta personas valstspiederība un uzturēšanās tiesības.
Likumprojekta 6. panta otrajā daļā noteikts aizliegums, izmantojot automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas vai automatizētas uzraudzības sistēmas, vākt personas datus laikā, kad persona nepiedāvā vai neveic platformu darbu. Šis regulējums nostiprina principu, ka datu apstrādei jābūt saistītai ar konkrētu darba veikšanu un tai jābūt samērīgai ar darba organizēšanas nepieciešamību.
Šeit aicinām papildināt ar:
Vienlaikus otrā daļa neliedz digitālajām darba platformām apstrādāt personas datus, lai veiktu aptaujas, pārvaldītu ar personām, kuras veic platformu darbu, saistītus incidentus, atklātu krāpšanu un pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu vai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Likumprojekta 6. panta trešajā daļā precizēts, ka šī panta iepriekšējās daļās noteiktie aizliegumi piemērojami jau no personu atlases procedūras uzsākšanas brīža, bet ne vēlāk kā no tiesisko attiecību nodibināšanas brīža.
Likumprojekta 6. panta ceturtajā daļā paplašināts panta piemērošanas tvērums, nosakot, ka ierobežojumi attiecināmi arī tajos gadījumos, kad tiek izmantotas automatizētas sistēmas, kas pieņem vai atbalsta lēmumus, kuri jebkādā veidā ietekmē personas, kuras veic platformu darbam. Tas novērš iespējamu regulējuma apiešanu, izmantojot daļēji automatizētus risinājumus, un būtībā nodrošina, ka tiek aptverts viss algoritmiskās pārvaldības ietvars. Ir nepieciešams aptvert dažādus automatizācijas līmeņus, nepieļaujot situācijas, kurās formāli tiek apiets regulējums, izmantojot cilvēka līdzdalību.
Šeit aicinām papildināt ar:
Likumprojekta 6. panta piektā daļa precizē, ka šajā pantā noteiktie ierobežojumi personas datu apstrādei, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, nav piemērojami, ja platformu darbu veicošā persona ir sniegusi digitālajai darba platformai vai starpniekam nepārprotamu piekrišanu šādai personas datu apstrādei. Šī norma nodrošina atbilstību Datu regulai, kas pieļauj personas datu apstrādi, pamatojoties uz datu subjekta piekrišanu, ja tā ir sniegta brīvi, konkrēti, apzināti un nepārprotami, kā arī ir izpildītas pārējās Regulā noteiktās prasības. Minētā norma neietekmē Datu regulā noteikto aizsardzības pasākumu un pienākumu piemērošanu.
Likumprojekta 8. pants. Pārredzamība attiecībā uz automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām
Likumprojekta 8. pants nosaka pienākumu digitālajām darba platformām vai starpniekiem nodrošināt pārredzamību attiecībā uz automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu platformu darbā. Šis regulējums ir vērsts uz personu, kuras veic platformu darbu, informētību, lai tās spētu izprast algoritmiskās pārvaldības ietekmi uz to darba apstākļiem.
Likumprojekta 8. panta pirmajā daļā noteikts vispārējs pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam sniegt informāciju par automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu un visu kategoriju lēmumiem, kurus automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas pieņem vai atbalsta un kurām ir ietekme uz personu, kura veic platformu darbu. Tādējādi digitālajās darba platformās nodarbinātās personas ir informētas ne tikai par sistēmu pastāvēšanu, bet arī par to praktisko ietekmi. Direktīvas apsvērumu 44. punktā minēts, ka “papildus Regulā (ES) 2016/679 notiktajām prasībām, uz digitālajām darba platformām būtu jāattiecina pārredzamības un informēšanas pienākumi saistībā ar automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri ietekmē personas, kas veic platformu darbu, tostarp platformu darba ņēmēju darba apstākļus, piemēram, viņu piekļuvi darba uzdevumiem, atlīdzību, drošību un veselību, viņu darba laiku, piekļuvi mācībām, paaugstināšanu amatā vai līdzvērtīgu funkciju, viņu līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu.”.
Likumprojekta 8. panta otrajā un trešajā daļā detalizēti noteikta sniedzamā informācija par automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, tostarp par datu kategorijām, par kurām sniedzama informācija, uzraudzības mērķi un pamatojumu lēmumiem un datu saņēmējiem, vadoties no automatizētās sistēmas veida, par kuru konkrētā informācija sniedzama .Tas dod iespēju platformu darbu veicošām personām izprast, kā tiek veikta viņu darba uzraudzība un kādi dati šajā procesā tiek izmantoti un izplatīti, kā arī izprast lēmumu pieņemšanas loģiku un identificēt iespējamus nelabvēlīgus aspektus. Jāpiebilst, ka pārredzamības trūkums attiecībā uz algoritmisko pārvaldību var radīt būtisku risku personu tiesībām un kavēt iespēju efektīvi aizstāvēt savas intereses, tādēļ sniedzamajai informācijai jābūt saprotamai un izmantojamai.
Likumprojekta 8. panta ceturtajā un piektajā daļā regulēts informācijas par automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām sniegšanas tvērums, veids un termiņš. Likumprojekta šī panta ceturtajā daļā noteikts, ka informāciju sniedz ne vēlāk kā pirmajā dienā, kad persona uzsāk veikt platformu darbu. Savukārt, ieviešot izmaiņas, kas ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību, informāciju sniedz pirms to ieviešanas. Informāciju personai, kura veic platformu darbu, sniedz arī jebkurā citā laikā pēc tās pieprasījuma, tajā skaitā arī informāciju visaptverošā un detalizētā veidā par visām attiecīgajām sistēmām un to iezīmēm. Bet informācija platformu darbinieku pārstāvjiem sniedzama visaptverošā un detalizētā veidā par visām attiecīgajām sistēmām un to iezīmēm. Šo informāciju sniedz pirms šo sistēmu izmantošanas vai pirms tādu izmaiņu ieviešanas, kas ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību. Informāciju platformu darbinieku pārstāvjiem sniedz arī jebkurā citā laikā pēc to pieprasījuma. Minētais šī panta daļu regulējums nodrošina gan individuālo, gan kolektīvo tiesību efektīvu īstenošanu.
Vienlaikus likumprojekta šī panta sestajā daļā nostiprināta prasība, ka šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā atrunātā informācijai sniedzama rakstveidā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Jāuzsver, ka rakstveida forma šī panta attiecīgās daļas un citviet likumprojekta normu izpratnē ietver arī dokumentu, kas ir elektroniskā formā.
Likumprojekta 8. panta septītajā daļā paredzēts pienākums sniegt iepriekš minēto, attiecīgi šī panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā atrunāto informāciju arī valsts uzraudzības un kontroles iestādēm pēc to pieprasījuma visaptverošā un detalizētā veidā. Likumprojekta norma stiprina valsts uzraudzības iestāžu spēju efektīvi kontrolēt normu ievērošanu un izvērtēt automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizēto uzraudzības sistēmu atbilstību tiesību aktiem.
Likumprojekta 8. panta astotajā daļā paredzēts šā panta pirmās, otrās un trešās daļas informācijas sniegšanas pienākums digitālajās platformās nodarbināto personu atlases procedūras laikā, kas nodrošina, ka šīs personas ir informētas par automatizēto sistēmu izmantošanu jau pirms atlases procedūras, vēl pirms attiecības ir nodibinātas. Šim regulējumam ir svarīga nozīme, lai šīs personas varētu pieņemt informētus un atbilstošus lēmumus par dalību platformu darbā. Informācija sniedzama atbilstoši likumprojekta šī panta sestajai daļai.
Likumprojekta 8. panta devītajā un desmitajā daļā nostiprinātas personu, kuras veic platformu darbu, tiesības uz datu pārnesamību attiecībā uz platformu darbā ģenerētiem datiem saistībā ar automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām vai automatizētām uzraudzības sistēmām (minētais attiecināms arī uz vērtējumiem un atsauksmēm), kā arī paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums nodrošināt bezmaksas rīkus šo datu pārnesamības tiesību, tostarp datu regulas 20. pantā noteikto, efektīvai īstenošanai.
Šeit aicinām dzēst šo sadaļu:
Direktīvas apsvērumu 45. punktā attiecīgi norādīts, ka “Papildus tiesībām uz tādu personas datu pārnesamību, kurus datu subjekts ir sniedzis pārzinim saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 20. pantu, personām, kas veic platformu darbu, vajadzētu būt tiesībām bez šķēršļiem un strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā saņemt jebkādus personas datus, kas ģenerēti, personām veicot darbu saistībā ar digitālās darba platformas automatizētajām uzraudzības sistēmām vai automatizētajām lēmumu pieņemšanas sistēmām, tostarp vērtējumiem un atsauksmēm, lai tos pārsūtītu vai liktu tos pārsūtīt trešai personai, tostarp citai digitālajai darba platformai. Digitālajām darba platformām būtu jānodrošina personām, kas veic platformu darbu, rīki, kuri atvieglo datu efektīvu bezmaksas pārnesamību, lai personas varētu īstenot savas tiesības atbilstīgi šai direktīvai un Regulai (ES) 2016/679.”.
Un aizstāt to ar:
Likumprojekta 8. panta vienpadsmitā daļa paredz izņēmumu no pienākuma sniegt šajā pantā noteikto informāciju, ciktāl tās izpaušana atklātu komercnoslēpumu vai citu komerciāli konfidenciālu informāciju vai apdraudētu krāpšanas novēršanas pasākumus, drošības protokolus vai digitālās darba platformas darbības integritāti un drošību. Šīs normas mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp platformu darbu veicošo personu tiesībām saņemt informāciju un nepieciešamību aizsargāt platformas leģitīmās komerciālās intereses, kā arī nodrošināt efektīvu krāpšanas novēršanu un platformas drošību.
Vienlaikus minētais izņēmums nav interpretējams vai piemērojams tādā veidā, kas liegtu platformu darbu veicošām personām izmantot šajā pantā paredzētās tiesības pēc būtības vai ierobežotu to efektīvu īstenošanu.
Likumprojekta 9. pants. Cilvēka veikta automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu pārraudzība
Likumprojekta 9. pants nosaka prasības attiecībā uz cilvēka iesaisti automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu pārraudzībā, kā arī paredz pasākumus šo sistēmu ietekmes izvērtēšanai un negatīvo seku novēršanai. Šis regulējums nodrošina cilvēka veiktu pārraudzību pār algoritmisko pārvaldību.
Likumprojekta 9. panta pirmajā daļā noteikts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums regulāri pārraudzīt un novērtēt
(šeit dzēst šo sadaļu: individuālu lēmumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar) un labot turpmāko rindkopu, izsakot to šādi:
automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizētu uzraudzības sistēmu, ietekmi uz personām, kuras veic platformu darbu, tostarp ietekmi uz personu darba apstākļiem un vienlīdzīgu attieksmi darbā. Šajā novērtējuma procesā paredzēta arī platformu darbinieku pārstāvju iesaiste. Šāda pieeja nodrošina regulāru automatizēto sistēmu izvērtēšanu un nepieciešamību pastāvīgi uzraudzīt automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizēto uzraudzības sistēmu ietekmi uz personām, kuras veic platformu darbu. Šādam novērtējumam jāidentificē konkrēti riski, tostarp attiecībā uz darba apstākļiem un vienlīdzīgu attieksmi darbā.
Likumprojekta 9. panta otrajā daļā noteikts pienākums nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus efektīvai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizēto uzraudzības sistēmu (šeit dzēst: pieņemtu vai atbalstītu individuālu lēmumu) ietekmes pārraudzībai un novērtēšanai. Tāpat šī panta attiecīgajā daļā ietverta prasība, ka šos uzdevumus minētās ietekmes pārraudzībai un novērtēšanai veic personas ar atbilstošām zināšanām, prasmēm un pilnvarām, tostarp attiecībā uz automatizētu lēmumu noraidīšanu. Tāpat paredzēta šo funkciju veicošas personas aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām vai citādu tiesību ierobežošanu. Šī norma nodrošina, ka cilvēka iesaiste nav formāla, bet gan faktiska un efektīva, kas ir būtiski Direktīvas prasību izpildei.
Aicinām dzēst šo sadaļu, jo tā nesniedz pienesumu jautājuma precizēšanai un rada neskaidrību, kādēļ tā citēta:
Direktīvas apsvērumu 47. punktā minēts, ka “Digitālās darba platformas personu, kas veic platformu darbu, pārvaldībā plaši izmanto automatizētas uzraudzības sistēmas un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Uzraudzība ar elektroniskiem līdzekļiem var būt aizskaroša, un lēmumi, ko pieņem vai atbalsta ar šādām sistēmām, piemēram, lēmumi, kas saistīti ar uzdevumu sadales piedāvājumu, atlīdzību, to drošību un veselību, to darba laiku, to piekļuvi apmācībai, to paaugstināšanu amatā vai statusu organizācijā un līgumisko statusu, tieši ietekmē personas, kas veic platformu darbu un kam varētu nebūt tieša kontakta ar personāla vadītāju vai uzraudzītāju (cilvēku). Digitālajām darba platformām tādēļ būtu jānodrošina cilvēka veikta pārraudzība un regulāri un jebkurā gadījumā vismaz reizi divos gados jāizvērtē, kā individuāli lēmumi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības sistēmām vai automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ietekmē personas, kas veic platformu darbu, tostarp attiecīgā gadījumā to darba apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi darbā. Izvērtēšanā būtu jāiesaista darba ņēmēju pārstāvji.”.
Likumprojekta 9. panta trešajā daļā paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums veikt nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad konstatēts augsts diskriminācijas risks darbā automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu vai automatizētu uzraudzības sistēmu izmantošanā vai konstatēts personas, kura veic platformu darbu, tiesību pārkāpums šādu automatizētu sistēmu individuālu lēmumu rezultātā. Pie šiem nepieciešamajiem veicamajiem pasākumiem tostarp nepieciešamības gadījumā pieskaitāma izmaiņu veikšana automatizētajās sistēmās vai tās izmantošanas pārtraukšana. Tādējādi identificētie riski tiek faktiski novērsti un šo automatizēto sistēmu izmantošana tiek pielāgota tiesību prasībām.
Likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā noteikts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums sniegt informāciju par šā panta pirmās daļas noteikto veikto novērtējumu platformu darbinieku pārstāvjiem, kā arī pēc pieprasījuma – pašām personām, kuras veic platformu darbu, un valsts uzraudzības un kontroles iestādēm tādā apjomā, kas nepieciešams to funkciju un uzdevumu īstenošanai. Šāds regulējums stiprina pārredzamību un nodrošina iespēju efektīvai kontrolei gan no platformu darbinieku pārstāvju, gan valsts institūciju, gan arī pašu platformu darbu veicošo personu puses.
Likumprojekta 9. panta piektajā daļā noteikts, ka lēmumus ierobežot, apturēt vai izbeigt personas, kura veic platformu darbu, līgumattiecības vai kontu vai jebkuru citu lēmumu ar līdzvērtīgu negatīvu ietekmi pieņem cilvēks. Šī norma ir nozīmīga, lai novērstu automatizētu lēmumu pieņemšanu gadījumos, kad tiek būtiski ietekmētas personas, kura veic platformu darbu, tiesības. Šādu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās, lai nodrošinātu taisnīgu un individuāli izvērtētu lēmumu pieņemšanu.
Šeit aicinām papildināt ar:
Papildus tam likumprojektā tiek precizēti izņēmuma gadījumi, kuros digitālā darba platforma var pieņemt automatizētu lēmumu par personas, kura veic platformu darbu, līgumattiecību vai konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu, paredzot, ka šāda rīcība ir pieļaujama tikai situācijās, kad tūlītēja rīcība ir objektīvi nepieciešama noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību novēršanai vai izmeklēšanai, komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzībai vai sabiedriskās drošības, veselības, kā arī platformas drošības un integritātes aizsardzībai.
Izņēmuma mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp personas, kura veic platformu darbu, tiesībām uz cilvēka veiktu būtisku lēmumu pārskatīšanu un digitālo darba platformu pienākumu nekavējoties reaģēt situācijās, kad kavēšanās var radīt būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, citu personu drošībai vai platformas darbībai. Atsevišķās situācijās efektīva risku novēršana ir iespējama tikai ar automatizētu lēmumu pieņemšanas palīdzību, jo cilvēka iesaiste pirms lēmuma pieņemšanas var liegt sasniegt aizsargājamo mērķi.
Vienlaikus izņēmums nav piemērojams vispārīgi, bet tikai skaidri noteiktos un objektīvi pamatotos gadījumos. Lai nodrošinātu personas tiesību aizsardzību, saglabājas pienākums pēc iespējas drīzāk nodrošināt cilvēka veiktu pieņemtā lēmuma pārskatīšanu, kā arī personai tiek garantētas tiesības apstrīdēt automatizēto lēmumu un saņemt motivētu atbildi no digitālās darba platformas pilnvarota pārstāvja. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/2831 mērķim nodrošināt efektīvu cilvēka uzraudzību pār automatizētu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus pieļaujot samērīgus izņēmumus situācijās, kad tie ir objektīvi nepieciešami būtisku sabiedrības interešu aizsardzībai.
Likumprojekta 10. pants. Cilvēka veikta pārbaude
Likumprojekta 10. pants nosaka personu, kuras veic platformu darbu, tiesību aizsardzības mehānismu platformu darbā, nodrošinot personu tiesības panākt automatizēto lēmumu pārskatīšanu ar cilvēka iesaisti vai saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu.
Likumprojekta 10. panta pirmajā daļā nostiprinātas personas tiesības saņemt mutisku vai rakstveida paskaidrojumu no digitālās darba platformas vai starpnieka par lēmumiem, (šeit papildināt ar: kas būtiski ietekmē personu, kura veic platformu darbu), un kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu. Šis paskaidrojums sniedzams pārredzamā un saprotamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, bez nepamatotas kavēšanās. Tas nodrošina, ka persona var izprast lēmuma būtību un pamatojumu, kas ir priekšnoteikums efektīvai tiesību aizsardzībai. Personām, kuras veic platformu darbu, nereti nav pietiekamas informācijas par automatizēto sistēmu darbību, kas var apgrūtināt to tiesību aizsardzību, tādēļ nozīmīga ir skaidru paskaidrojumu sniegšana par lēmumiem, kuri uz tām attiecas.
Šeit aicinām papildināt ar:
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka digitālā darba platforma var atteikt acīmredzami nepamatotus, pārmērīgus vai atkārtotus pieprasījumus par būtībā līdzīgiem jautājumiem no vienas un tās pašas personas, kura veic platformu darbu. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai novērstu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu samērīgu administratīvo slogu digitālajām darba platformām, vienlaikus neierobežojot personas tiesības saņemt paskaidrojumu par automatizētu lēmumu pēc būtības.
Likumprojekta 10. panta otrajā daļā paredzēts pienākums nodrošināt personai, kura veic platformu darbu, piekļuvi kontaktpersonai, kura ir kompetenta apspriest un skaidrot lēmuma pieņemšanas apstākļus, iemeslus un faktus. Šai kontaktpersonai ir jābūt atbilstošām zināšanām, prasmēm un pilnvarām. Šāda prasība nodrošina reālu dialogu starp personu, kura veic platformu darbu, un digitālo darba platformu vai starpnieku, kā arī stiprina cilvēka iesaisti lēmumu izvērtēšanā.
Likumprojekta 10. panta trešajā daļā paredzēts digitālo darba platformu vai starpnieku pienākums sniegt rakstveida paziņojumu personai, kura veic platformu darbu, par iemesliem lēmumiem, ko pieņēmusi vai atbalstījusi automatizētā lēmumu pieņemšanas sistēma, lai ierobežotu, apturētu vai izbeigtu personas, kura veic platformu darbu, kontu, lēmumiem atteikt samaksu par personas, kura veic platformu darbu, veikto darbu, lēmumiem par personas, kura veic platformu darbu, līgumisko statusu, lēmumiem ar līdzīgu ietekmi vai jebkuriem citiem lēmumiem, kas ietekmē darba attiecību vai citu līgumattiecību būtiskos aspektus. Šāds paziņojums sniedzams bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā dienā, kad lēmums stājas spēkā. Šāda norma nodrošina, ka būtiski lēmumi ir caurspīdīgi, kā arī ļauj personai, kura veic platformu darbu, pieņemt informētu lēmumu par turpmāko rīcību, tostarp šāda lēmuma apstrīdēšanu.
Šeit aicinām papildināt ar:
Vienlaikus likumprojekts precizē gadījumus, kuros digitālā darba platforma ir atbrīvota no pienākuma sniegt rakstveida paziņojumu par automatizēta lēmuma iemesliem dienā, kad šāds lēmums stājas spēkā. Šis izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja tūlītēja šādas informācijas izpaušana varētu objektīvi kaitēt noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību novēršanai vai izmeklēšanai, apdraudēt komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzību vai negatīvi ietekmēt sabiedrisko drošību, sabiedrības veselību vai platformas drošību un integritāti. Izņēmuma mērķis ir nodrošināt, ka pienākums sniegt lēmuma pamatojumu neapdraud leģitīmus mērķus, kuru sasniegšanai noteiktās situācijās ir nepieciešama īslaicīga konfidencialitāte. Proti, tūlītēja lēmuma pamatojuma izpaušana varētu apgrūtināt notiekošas izmeklēšanas, radīt iespēju apiet krāpšanas novēršanas vai drošības pasākumus, atklāt komerciāli sensitīvu informāciju vai citādi mazināt platformas spēju aizsargāt tās lietotājus, trešās personas un tās sistēmu integritāti. Vienlaikus izņēmums ir šauri formulēts un neatbrīvo digitālo darba platformu no pienākuma sniegt lēmuma pamatojumu, bet tikai pieļauj rakstveida paziņojuma sniegšanas atlikšanu uz laiku, kamēr pastāv objektīvs pamats šādai atlikšanai. Pēc tam, kad šie apstākļi vairs nepastāv, digitālajai darba platformai ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās sniegt personai rakstveida paziņojumu par lēmuma iemesliem.
Likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā nostiprinātas personas, kura veic platformu darbu, kā arī tās pārstāvju tiesības pieprasīt digitālajai darba platformai vai starpniekam šī panta pirmajā daļā ietvertā lēmuma pārskatīšanu. Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir noteikts pienākums sniegt (šeit papildināt ar: pietiekami) pamatotu atbildi rakstveidā noteiktā termiņā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Tas nodrošina skaidru un efektīvu mehānismu personas, kura veic platformu darbu, tiesību aizsardzībai. Šādi pārskatīšanas mehānismi ir nozīmīgi, lai nodrošinātu, ka automatizētie lēmumi tiek pakļauti reālai kontrolei.
Likumprojekta 10. panta piektajā daļā paredzēts pienākums labot šī panta pirmās daļas lēmumus, ja ar to pārkāptas personas, kura veic platformu darbu, tiesības vai, ja tas nav iespējams, nodrošināt atbilstošu kompensāciju par nodarīto kaitējumu, kā arī veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus, tostarp veikt izmaiņas automatizētajā lēmumu pieņemšanas sistēmā vai pārtraukt tās izmantošanu, lai nākotnē izvairītos no šādiem lēmumiem. Lēmumu labošana veicama noteiktā termiņā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Likumprojekta 10.panta sestajā daļā precizēts šā panta regulējuma tvērums, izslēdzot no tā piemērošanas gadījumus, kad persona, kura veic platformu darbu, darbojas kā komerciālais lietotājs Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos 2. panta 1. punkta izpratnē. Tas nodrošina saskaņotību ar jau esošo ES regulējumu un novērš normu pārklāšanos. Saskaņā ar minētās Regulas 2. panta 1. punktu komerciālais lietotājs ir jebkura privātpersona, kas rīkojas savas komerciālās vai profesionālās darbības ietvaros, vai jebkura juridiska persona, kas, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, piedāvā patērētājiem preces vai pakalpojumus nolūkos, kas saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju.
Likumprojekta 11. pants. Drošība un veselība darbā
Darba aizsardzības pasākumu īstenošana ir būtisks darbinieku aizsardzības elements, tajā skaitā arī veicot platformu darbu. Neskarot prasības, kas ietvertas Darba aizsardzības likumā un citos saistītajos Ministru kabineta noteikumos, attiecībā uz (šeit papildināt ar: platformu) darbiniekiem, (un dzēst: kuri veic platformu darbu), ir paredzēts noteikt arī papildus prasības, kas pielāgotas platformu darba specifikai.
Likumprojekta 11. pants nosaka papildu prasības digitālajām darba platformām un starpniekiem attiecībā uz platformu darbinieku drošības un veselības aizsardzību, īpaši ņemot vērā automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi uz darba vidi. Likumprojekta 11. pants nodrošina, ka platformu darba kontekstā darba aizsardzības principi tiek pielāgoti automatizēto sistēmu izmantošanai, vienlaikus stiprinot darbinieku iesaisti un nodrošinot efektīvus mehānismus risku novēršanai. Tas veicina drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi platformu darbā. Jebkurā gadījumā uz platformu darbiniekiem ir attiecināms vispārējais darba aizsardzības regulējums.
Likumprojekta 11. panta pirmajā daļā noteikts pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam novērtēt riskus, ko personu drošībai un veselībai rada automatizētās uzraudzības sistēmas un automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas, tostarp ar darbu saistītu nelaimes gadījumu, kā arī psihosociālos un ergonomiskos riskus, izvērtēt aizsardzības pasākumu piemērotību un ieviest atbilstošus preventīvus un aizsardzības pasākumus. Šāda pieeja papildina vispārējo darba aizsardzības regulējumu, pielāgojot to platformu darba specifikai.
Aicinām dzēst šo sadaļu, jo tā nesniedz pienesumu jautājuma precizēšanai un rada neskaidrību, kādēļ tā citēta.
Direktīvas apsvērumu 50. punktā minēts, ka “Automatizētas uzraudzības sistēmas un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas var būtiski ietekmēt platformu darba ņēmēju drošību un fizisko un psihoemocionālo veselību. Algoritmiska vadīšana, vērtēšana un disciplinēšana padara darbu intensīvāku, paplašinot uzraudzību, palielinot no darba ņēmējiem prasīto tempu, samazinot atpūtas brīžus darbplūsmā un pārnesot darba aktivitātes ārpus tradicionālās darba vietas un darba laika. Ierobežotās iespējas mācīties darbā un ierobežotā ietekme uz uzdevumiem nepārredzamu algoritmu izmantošanas dēļ, darba intensifikācija un nedrošība, kas izriet no automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanas, var palielināt darbinieku stresu un trauksmi. Tāpēc digitālajām darba platformām būtu jāizvērtē minētie riski, jānovērtē, vai sistēmu aizsardzības pasākumi ir piemēroti minēto risku novēršanai, un jāveic attiecīgi preventīvi un aizsardzības pasākumi.”.
Likumprojekta 11. panta otrajā daļā paredzēts pienākums nodrošināt platformu darbinieku informēšanu, konsultēšanos ar tiem un to līdzdalību šī panta pirmās daļas darba drošības un veselības aizsardzības pasākumu īstenošanā. Šāda pieeja atbilst gan nacionālā darba aizsardzības regulējuma principiem, gan Direktīvas uzsvaram uz darbinieku iesaisti, kas ir būtiska efektīvai risku identificēšanai.
Likumprojekta 11. panta trešajā daļā noteikta prasība neizmantot automatizētās lēmumu pieņemšanas vai uzraudzības sistēmas tādā veidā, kas rada nepamatotu spiedienu vai citādi apdraud platformu darbinieku drošību, fizisko un garīgo veselību. Platformu darbā jāizvairās no tā, ka šādu sistēmu izmantošana rada nepamatotu spiedienu uz platformu darbiniekiem vai apdraud viņu veselību.
Likumprojekta 11. panta ceturtajā daļā precizēts, ka šā panta regulējums attiecināms arī uz automatizētām sistēmām, kuras digitālā darba platforma vai starpnieks izmanto, lai pieņemtu un atbalstītu lēmumus, kas jebkādā veidā ietekmē platformu darbiniekus.
Likumprojekta 11. panta piektajā daļā paredzēts pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam veikt preventīvus pasākumus, tostarp nodrošināt iespējas ziņot par darba drošības un veselības pārkāpumiem, arī vardarbības un aizskaršanas darbā pārkāpumiem. Šāda norma stiprina darba vides drošību un atbilst Direktīvas vispārējam mērķim nodrošināt taisnīgus un drošus darba apstākļus platformu darbā.
Likumprojekta 12. pants. Informēšana un konsultēšanās
Likumprojekta 12. pants nosaka platformu darbinieku informēšanas un konsultēšanās mehānismus pirms automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu ieviešanu un būtisku izmaiņu veikšanas to izmantošanā. Šis regulējums papildina vispārējo darba tiesību sistēmu, pielāgojot to platformu darba specifikai. 12. pants stiprina (šeit papildināt ar: platformu) darbinieku kolektīvo tiesību īstenošanu platformu darbā, nodrošinot, ka būtiski lēmumi par automatizēto sistēmu izmantošanu tiek pieņemti, ievērojot informēšanas un konsultēšanās prasības. Tas veicina pārredzamību, līdzsvaru starp pusēm un labāku risku identificēšanu pirms to iestāšanās.
Likumprojekta 12. panta pirmajā daļā precizēts, ka šā panta noteikumi neskar spēkā esošo regulējumu darbinieku informēšanas, konsultēšanās un līdzdalības jomā, kas noteikts Darba likumā, Darba aizsardzības likumā un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā. Tādējādi tiek nodrošināta šā regulējuma saskaņotība ar jau pastāvošo tiesību ietvaru, vienlaikus izvairoties no normu dublēšanās.
Likumprojekta 12. panta otrajā daļā nostiprinātas platformu darbinieku pārstāvju tiesības laikus saņemt informāciju un konsultēties ar digitālo darba platformu vai starpnieku pirms lēmumu pieņemšanas, kas saistīti ar automatizēto sistēmu ieviešanu vai būtiskām izmaiņām to izmantošanā. Šāda pieeja nodrošina, ka (šeit papildināt ar: platformu) darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu vēl pirms šo sistēmu ieviešanas vai izmaiņu veikšanas tajās, tādējādi stiprinot platformu darbinieku aizsardzību.
Likumprojekta 12. panta trešajā daļā paredzētas platformu darbinieku pārstāvju tiesības pieaicināt to izvēlētus ekspertus, lai sagatavotu savu viedokli informēšanas un konsultēšanās procesā. Tas ir nozīmīgi platformu darba kontekstā, kur automatizētās sistēmas ir tehniski sarežģītas un prasa specializētas zināšanas.
Likumprojekta 12. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, kad digitālā darba platforma vai starpnieks nodarbina vairāk nekā 250 platformu darbinieku, platformu darbinieku pārstāvju pieaicināto ekspertu piesaistes izdevumus sedz digitālā darba platforma vai starpnieks, ciktāl šie izdevumi ir samērīgi.
IV nodaļa. Pārredzamība attiecībā uz platformu darbu
Likumprojekta 15. pants. Informācija par platformu darbinieku nodarbināšanu
Likumprojekta 15. pants nosaka digitālās darba platformas vai starpnieka pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu Valsts darba inspekcijai par platformu darbinieku nodarbināšanu digitālajā darba platformā, kā arī paredz iestādes tiesības pieprasīt informāciju par darbu, ko veic personas, kuras veic platformu darbu, un šo personu nodarbinātības statusu. Šī norma būtiski stiprina valsts uzraudzības mehānismus platformu darba jomā un nodrošina efektīvāku normatīvā regulējuma īstenošanu praksē.
Aicinām dzēst šo sadaļu:
Direktīvas apsvērumu 56. punktā minēts, ka “Lai valstu kompetentās iestādes varētu nodrošināt, ka digitālās darba platformas ievēro darba tiesību aktus un noteikumus, jo īpaši, ja tās ir iedibinātas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā platformas darba ņēmējs veic darbu, vai trešā valstī, digitālajām darba platformām būtu jādeklarē platformu darba ņēmēju veiktais darbs tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbs tiek veikts.”.
Likumprojekta 15. panta pirmajā daļā paredzēts, ka digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums elektroniski informēt Valsts darba inspekciju par platformu darbinieku nodarbināšanu, kā arī norādot digitālās darba platformas vai starpnieka identifikācijas informāciju un to kontaktinformāciju. Šis informācijas sniegšanas pienākums ir būtisks, ņemot vērā platformu darba pārrobežu raksturu un to, ka digitālās darba platformas nereti var būt reģistrētas ārpus konkrētas dalībvalsts, tostarp ārpus Latvijas.
Likumprojekta 15. panta otrajā daļā paredzēts pienākums pēc Valsts darba inspekcijas pieprasījuma sniegt informāciju par personu, kuras veic platformu darbu, veicamo darbu un nodarbinātības statusu. Tas ļauj uzraudzības iestādei nepieciešamības gadījumā efektīvāk īstenot uzraudzību un kontroli.
Likumprojekta 16. pants. Piekļuve informācijai par platformu darbu
Likumprojekta 16. pants nosaka digitālās darba platformas vai starpnieka pienākumus nodrošināt piekļuvi informācijai par platformu darbu, vienlaikus paredzot šīs informācijas regularitāti, sniegšanas kārtību un apjomu. Šis regulējums ir būtisks, lai stiprinātu uzraudzības mehānismus, kā arī nodrošinātu platformu darba pārredzamību un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju iespējas efektīvi aizstāvēt savas tiesības.
Likumprojekta 16. panta pirmajā daļā paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums nodrošināt Valsts darba inspekcijai un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvjiem piekļuvi nozīmīgai noteikta veida informācijai par platformu darbu, tostarp par platformā nodarbināto personu skaitu, personu darbības apjomu, to līgumisko vai nodarbinātības statusu, piemērojamiem vispārīgajiem noteikumiem, digitālās darba platformas starpniekiem, kā arī vidējo darbības ilgumu, vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu uz vienu personu un vidējiem ienākumiem no personas darbības, kuras regulāri veic platformu darbu. Šāda informācija ir nepieciešama, lai izvērtētu darba organizāciju, nodarbinātību un iespējamos riskus platformu darba jomā. Piekļuve strukturētai un salīdzināmai informācijai ir būtisks priekšnoteikums efektīvai digitālajā darba platformā nodarbināto personu tiesību aizsardzībai un uzraudzībai.
Likumprojekta 16. panta otrajā daļā noteikts pienākums atjaunot sniedzamo informāciju vismaz reiz sešos mēnešos, nodrošinot, ka tā ir aktualizēta. Vienlaikus šī panta otrās daļas regulējums paredz diferencētu pieeju atkarībā no uzņēmuma lieluma, ņemot vērā samērīguma principu attiecībā uz administratīvo slogu. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem šāda informācija jāatjauno vismaz reizi gadā. Tas atbilst Direktīvas prasībām un nodrošina līdzsvaru starp efektīvu uzraudzību un uzņēmējdarbības vides proporcionalitāti.
Likumprojekta 16. panta trešajā daļā noteikts informācijas sniegšanas veids sniegt informāciju tieši vai publicēt digitālās darba platformas vai starpnieka tīmekļvietnē. Šāds risinājums samazina administratīvo slogu digitālajām darba platformām vai starpniekiem, vienlaikus nodrošinot informācijas pieejamību plašākam subjektu lokam.
Likumprojekta 16. panta ceturtajā daļā paredzēts, ka daļa informācijas (par vidējo darbības ilgumu, vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu uz vienu personu un vidējiem ienākumiem no to personu darbības, kuras regulāri veic platformu darbu, izmantojot attiecīgo digitālo darba platformu) tiek sniegta pēc pieprasījuma, tādējādi nodrošinot elastīgu pieeju informācijas sniegšanai, vienlaikus saglabājot nepieciešamo kontroles mehānismu.
Šeit aicinām papildināt ar:
Lai nodrošinātu samērīgumu attiecībā uz platformu pienākumu sniegt informāciju, likumprojekts paredz, ka minētā informācija sniedzama ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Šis izņēmums neattiecas uz situācijām, ja informācijas pieprasījums ir saistīts ar sūdzību Valsts darba inspekcijai.
Likumprojekta 16. panta piektajā daļā noteiktas Valsts darba inspekcijas un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju tiesības pieprasīt papildu skaidrojumus un detalizētāku informāciju, kā arī paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums sniegt pamatotu atbildi noteiktā termiņā – savlaicīgi, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Šis regulējums nodrošina, ka sniegtā informācija ir ne tikai pieejama, bet arī saprotama un pārbaudāma.
Efektīvai platformu darba regulējuma īstenošanai izšķiroša nozīme ir valsts uzraudzības iestāžu un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju piekļuvei kvalitatīvai un detalizētai informācijai, īpaši ņemot vērā platformu darbības digitālo un pārrobežu raksturu.
Likumprojekta 19. pants. Piekļuve pierādījumiem
Likumprojekta 19. pants nosaka procesuālos mehānismus, kas nodrošina valsts uzraudzības un kontroles iestāžu, kā arī tiesu piekļuvi pierādījumiem lietās, kas saistītas ar platformu darba regulējuma piemērošanu. Šī norma ir būtiska efektīvai tiesību aizsardzībai un normu praktiskai īstenošanai.
Likumprojekta 19. panta pirmajā daļā paredzēts regulējums, ka valsts uzraudzības un kontroles iestādes vai tiesa var pieprasīt no digitālās darba platformas vai starpnieka visus pierādījumus, kas ir to rīcībā un ir nepieciešami lietas izskatīšanai. Šāda pieeja ir nozīmīga platformu darba kontekstā, kur būtiska informācija par darba organizēšanu, automatizēto sistēmu darbību un pieņemtajiem lēmumiem atrodas digitālās darba platformas vai starpnieka rīcībā.
Šeit aicinām papildināt ar:
Tā kā pierādījumus, kas satur konfidenciālu informāciju, var pieprasīt tikai tiesas, valsts uzraudzības un kontroles iestādes nevar pieprasīt, lai digitālā darba platforma iesniegtu pierādījumus, kas satur konfidenciālu informāciju.
Likumprojekta 19. panta otrajā daļā vienlaikus noteikts, ka tiesa var pieprasīt arī tādus pierādījumus, kas satur konfidenciālu informāciju, ja tie ir būtiski lietas izskatīšanai. Šāda norma nodrošina līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt konfidenciālu informāciju (piemēram, komercnoslēpumus vai tehnoloģiskos risinājumus) un nepieciešamību nodrošināt taisnīgu tiesvedību.
= = =
(Mindaugas Liutvinskas Wolt Politikas vadītājs Baltijas valstīs) vārdā:
WOLT Latvija viedoklis:
Par likumprojekta “Digitālo darba platformu likums” anotācijas precizēšanu un papildināšanu:
SIA “Wolt Latvija” (“Wolt”) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Digitālo
darba platformu likums” (“likumprojekts”), ar ko paredzēts ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu (ES) 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (“Direktīva”) un publiskās
apspriešanas ietvaros sniedz savus priekšlikumus likumprojekta anotācijas precizēšanai.
Acinām precizēt sekojušus Anotācijas pantus (lūdzam skatīt tekstā ierosinātās izmaiņas):
II nodaļa. Personu, kuras veic platformu darbu, nodarbinātības statuss
Likumprojekta 5. pants. Nodarbinātības statusa noteikšana
Likumprojekta 5. pants regulē nosacījumus personu, kuras veic platformu darbu, nodarbinātības statusa noteikšanai, kā arī ievieš darba tiesisko attiecību esamības pieņēmumu (prezumpcija), lai nodrošinātu efektīvāku personu aizsardzību platformu darbā. Šajā pantā ietvertais regulējums ir viens no būtiskākajiem Direktīvā un likumprojektā ietvertajiem elementiem, jo vērsts uz personas, kura veic platformu darbu, pareiza nodarbinātības statusa noteikšanu, tādējādi veicinot šo personu iespējas uz pilnvērtīgu sociālo aizsardzību un tiem pienākošos darba garantiju saņemšanu.
Likumprojekta 5. panta pirmajā daļā skaidri noteikts, ka persona platformu darbu var veikt gan darba tiesisko attiecību ietvaros, noslēdzot darba līgumu, gan uz cita civiltiesiska līguma pamata, piemēram, noslēdzot uzņēmuma līgumu. Šāds regulējums vienlaikus atspoguļo platformu darba un pakalpojumu sniegšanas daudzveidību un ļauj saglabāt elastību līgumisko attiecību nodibināšanas izvēlē, vadoties pēc konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem, kādā atrodas persona, kura veic platformu darbu, un digitālās darba platformas vai starpnieka attiecībām pret šo personu.
Vienlaikus šī panta otrajā daļā nostiprināts princips, ka, nosakot līgumisko attiecību veidu, izšķiroša nozīme ir faktiem, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, nevis līgumā izmantotajam nosaukumam vai apzīmējumam. Regulējums cita starpā ietver arī platformu darba specifikai raksturīgos elementus – automatizētu uzraudzības sistēmu un automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu platformu darba organizēšanā, kas saistīta arī ar vadības un kontroles īstenošanu un kas arī ir vērtējami, nosakot tiesisko attiecību veidu.
Šeit aicinām papildināt ar:
Automatizētu uzraudzības sistēmu vai automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošana pati par sevi nav fakts, kas liecina par vadību un kontroli, taču to izmantošana, atkarībā no tā, kā tās tiek izmantotas, var novest pie šādas vadības un kontroles.
Šī likumprojekta norma atspoguļo Direktīvas apsvērumu 27. punktā minēto prioritāro faktu principu (t.s. “primacy of facts”), kas “nozīmē, ka, pārliecinoties par darba attiecību pastāvēšanu, galvenokārt būtu jābalstās uz faktiem, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, nevis pušu attiecību aprakstu [..]”.
Likumprojekta 5. panta trešajā daļā ieviests darba tiesisko attiecību esamības pieņēmums jeb prezumpcija, atbilstoši kurai tiek noteikts, ka persona, kura par atlīdzību veic darbu digitālajā darba platformā, ir uzskatāma par platformu darbinieku, starp kuru un digitālo darba platformu vai starpnieku pastāv darba tiesiskās attiecības, ja ir konstatējami fakti, kas liecina par digitālās darba platformas vai starpnieka vadību un kontroli attiecībā pret šo personu. Šis pieņēmums jeb prezumpcija ir būtisks instruments, lai novērstu formālu civiltiesisku attiecību izmantošanu situācijās, kurās faktiski pastāv darba tiesiskajām attiecībām raksturīgas pazīmes. Direktīvas apsvērumu 31. punktā uzsvērts, ka “legālās prezumpcijas mērķis ir efektīvi novērst nevienlīdzīgās varas attiecības starp personām, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu, un līdzsvarot tās. Dalībvalstīm būtu jānosaka legālās prezumpcijas elementi, ar noteikumu, ka minētie elementi nodrošina iedarbīgas, atspēkojamas nodarbinātības legālā prezumpcija izveidi, kas ietver atvieglotu procedūru par labu personām, kuras veic platformu darbu, un ka to rezultātā personām, kas veic platformu darbu, vai to pārstāvjiem procedūrā, kurā tiek noteikts šādu personu pareizais nodarbinātības statuss, netiek palielināts prasību slogs. Legālās prezumpcijas piemērošanai nebūtu automātiski jāizraisa personu, kas veic platformu darbu, pārklasificēšana. Ja digitālā darba platforma cenšas atspēkot legālo prezumpciju, digitālajai platformai būtu jāpierāda, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā noteikts dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru.”.
Papildus arī uzsverams Direktīvas apsvērumu 28. punktā minētais, ka “Tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka personas kā pašnodarbinātā klasificēšana atbilstīgi valstu tiesību aktiem neliedz minēto personu klasificēt kā darba ņēmēju Savienības tiesību aktu izpratnē, ja minētās personas neatkarība ir tikai nomināla un tādējādi tiek slēptas darba attiecības.”. Līdz ar to, vērtējot personas, kura veic platformu darbu, patieso nodarbinātības statusu atbilstoši konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem, vienlaikus būtiski ir ņemt vērā arī ES tiesu praksē izteiktās atziņas attiecībā uz “darba ņēmēja” (“worker”) jēdziena izpratni, piemēram, 1986. gada 3. jūlija spriedumā, Deborah Lawrie-Blum/Land Baden-Württemberg, C-66/85, ECLI:EU:C:1986:284; 2010. gada 14. oktobra spriedumā, Union Syndicale Solidaires Isère/Premier ministre and Others, C-428/09, ECLI:EU:C:2010:612; Tiesas 2020. gada 22. aprīļa rīkojumā B / Yodel Delivery Network Ltd, C-692/19, ECLI:EU:C:2020:288 izteiktās atziņas.
Šeit aicinām precizēt ar:
Fakti, kas liecina par vadību un kontroli saskaņā ar 3. punktu, tiek konstatēti, ja persona, kura veic platformu darbu:
ir saistīta ar pienākumu pieņemt visus tai piedāvātos darba uzdevumus vai arī persona, kura veic platformu darbu, nevar noteikt maksimālo piešķirto uzdevumu skaitu, neizraisot līgumattiecību pārtraukšanu;
nevar piedāvāt savus pakalpojumus trešajām personām, tostarp digitālās darba platformas tiešajiem konkurentiem;
nevar patstāvīgi noteikt savu darba laiku; un
nevar izmantot aizvietotājus, darbiniekus vai apakšuzņēmējus, lai veiktu uzdevumus, ko tā ir apņēmusies veikt.
Likumprojekta 5. panta ceturtajā daļā paredzētas tiesības personai, kura veic platformu darbu, vērsties tiesā ar prasību par darba tiesisko attiecību atzīšanu, ja tā uzskata, ka ar to nodibinātās līgumiskās attiecības pēc savas faktiskās un juridiskās dabas ir darba tiesiskās attiecības. Tas nodrošina individuālās tiesību aizsardzības iespēju platformu darbu veicošai personai un atbilst vispārējiem darba tiesību aizsardzības principiem. Vienlaikus likumprojekta šī panta piektajā daļā regulēta pierādīšanas pienākuma sadale strīda gadījumā. Strīda gadījumā personai ir jānorāda uz apstākļiem, kas var liecināt par darba tiesisko attiecību esamību, savukārt digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums pierādīt pretējo – ka nodibinātās tiesiskās attiecības starp šīm pusēm nav darba tiesiskās attiecības. Tā kā digitālajai platformai vai starpniekam ir pieejama informācija par darba vai pakalpojuma sniegšanas organizēšanu un kontroles mehānismiem, šāda pieeja ir būtiska, nenostādot platformu darbu veicošu personu sliktākā situācijā, salīdzinot ar digitālo darba platformu vai starpnieku.
Likumprojekta 5. panta sestajā daļā paredzēts, ka, konstatējot darba tiesisko attiecību esamību, nolēmumā skaidri norādāms subjekts vai subjekti, kas uzskatāmi par darba devēju. Tas ir būtiski gadījumos, kad platformu darba organizēšanā iesaistīti vairāki subjekti (digitālā darba platforma un starpnieks), nodrošinot skaidrību attiecībā uz darba devēja pienākumu izpildi.
Likumprojekta 5. panta septītajā daļā norādīts, ka darba tiesisko attiecību pieņēmums attiecināms arī uz Valsts darba inspekcijas veikto uzraudzības un kontroles procesu, kas ir saskanīgs ar Direktīvā ietverto regulējumu par legālās prezumpcijas un tās atspēkošanas piemērošanu administratīvajos procesos. Šāds regulējums stiprina valsts uzraudzības mehānismu efektivitāti.
Tāpat kā šī panta piektajā daļā arī šajā normā, saglabājot vienotu pieeju, nepasliktinot personas tiesisko stāvokli, tiek skaidri norādīts, ka pierādīšanas pienākums, ka nodibinātās attiecības starp platformu darbu veicošo personu un digitālo darba platformu vai starpnieku nav darba tiesiskās attiecības, gulstas uz digitālo darba platformu vai starpnieku.
Turklāt šī panta astotajā daļā arī noteikts, ka Valsts darba inspekcijas izdota administratīvā akta, ar kuru konstatēta darba tiesisko attiecību esamība, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana aptur šāda administratīvā akta darbību. Šāds risinājums nodrošina procesuālo līdzsvaru starp pusēm un atbilst Administratīvā procesa likumā ietvertajam vispārējam principam.
Likumprojekta 5. pants kopumā ievieš visaptverošu sistēmu nodarbinātības statusa noteikšanai platformu darbā, balstoties uz faktiskajiem darba izpildes apstākļiem, stiprinot darba tiesisko attiecību identificēšanu un nodrošinot efektīvus tiesību aizsardzības mehānismus, kā arī paredz apstrīdēšanas iespējas.
III nodaļa. Algoritmiskā pārvaldība
Likumprojekta 6. pants. Ierobežojumi personas datu apstrādei, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas
Likumprojekta 6. pants nosaka ierobežojumus personas datu apstrādei platformu darbā, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Šis likumprojekta regulējums ir būtisks, ņemot vērā platformu darbam raksturīgo intensīvo datu izmantošanu un algoritmiskās pārvaldības nozīmi darba organizēšanā. Ir svarīgi, ka automatizētās uzraudzības sistēmas un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas netiek izmantotas personas pamattiesību nepamatotai ierobežošanai, kā arī ir svarīgi stiprināt pārredzamību, samērīgumu un datu aizsardzību šajā jomā. Likumprojekta normas paredz konkrētākus aizsardzības pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi, ko saistībā ar platformu darbu veic, izmantojot automatizētas sistēmas, tādējādi nodrošinot personu, kuras veic platformu darbu, personas datu aizsardzības augstāku līmeni.
Likumprojekta 6. panta pirmajā daļā noteikts aizliegums apstrādāt noteiktas kategorijas personas datus, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Aizliegums aptver gan informāciju par personas emocionālo vai psiholoģisko stāvokli, privāto saziņu, gan arī sensitīvus personas datus, tostarp datus par veselību, politiskajiem uzskatiem, reliģisko pārliecību, dalību arodbiedrībās u.c., kā arī biometriskos datus datu regulas izpratnē personas identitātes noteikšanai. Atbilstoši datu regulas 4. panta 4. punktam biometriskie dati ir personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati.
Tāpat aizliegta datu apstrāde, kas vērsta uz personas pamattiesību, piemēram, biedrošanās brīvības, tiesību uz informēšanu un konsultēšanos, izmantošanas prognozēšanu. Turklāt atbilstoši Direktīvas apsvērumu 39. punktā noteiktajam “digitālajām darba platformām nebūtu jāapstrādā personu, kas veic platformu darbu, personas dati, pamatojoties uz to, ka persona, kas veic platformu darbu, ir devusi piekrišanu savu personas datu apstrādei.”.
Likumprojekta 6. panta pirmajā daļā ietvertā pieeja izriet no Direktīvas mērķa uzlabot personas datu aizsardzību platformu darbā, ņemot vērā, ka automatizētas lēmumu pieņemšanas vai automatizētas uzraudzības sistēmas var būtiski ietekmēt personas darba apstākļus un tiesības. Platformu darbā izmantotās algoritmiskās sistēmas var radīt būtiskus riskus personu privātumam un pamattiesībām, īpaši, ja tiek apstrādāti sensitīvi vai ar darba organizēšanu tieši nesaistīti dati.
Šeit aicinām papildināt ar:
Skaidrības labad norādāms, ka sarakste starp platformu darbu veicošu personu un galapatērētāju, digitālās darba platformas darījumu partneriem vai digitālās darba platformas klientu apkalpošanas dienestu nav uzskatāma par privātu saraksti šā panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē. Turklāt šā panta pirmās daļas 4. punkts neliedz digitālajai darba platformai apstrādāt personas identitāti un tiesības strādāt apliecinošus dokumentus, kuros var būt norādīta personas valstspiederība un uzturēšanās tiesības.
Likumprojekta 6. panta otrajā daļā noteikts aizliegums, izmantojot automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas vai automatizētas uzraudzības sistēmas, vākt personas datus laikā, kad persona nepiedāvā vai neveic platformu darbu. Šis regulējums nostiprina principu, ka datu apstrādei jābūt saistītai ar konkrētu darba veikšanu un tai jābūt samērīgai ar darba organizēšanas nepieciešamību.
Šeit aicinām papildināt ar:
Vienlaikus otrā daļa neliedz digitālajām darba platformām apstrādāt personas datus, lai veiktu aptaujas, pārvaldītu ar personām, kuras veic platformu darbu, saistītus incidentus, atklātu krāpšanu un pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu vai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Likumprojekta 6. panta trešajā daļā precizēts, ka šī panta iepriekšējās daļās noteiktie aizliegumi piemērojami jau no personu atlases procedūras uzsākšanas brīža, bet ne vēlāk kā no tiesisko attiecību nodibināšanas brīža.
Likumprojekta 6. panta ceturtajā daļā paplašināts panta piemērošanas tvērums, nosakot, ka ierobežojumi attiecināmi arī tajos gadījumos, kad tiek izmantotas automatizētas sistēmas, kas pieņem vai atbalsta lēmumus, kuri jebkādā veidā ietekmē personas, kuras veic platformu darbam. Tas novērš iespējamu regulējuma apiešanu, izmantojot daļēji automatizētus risinājumus, un būtībā nodrošina, ka tiek aptverts viss algoritmiskās pārvaldības ietvars. Ir nepieciešams aptvert dažādus automatizācijas līmeņus, nepieļaujot situācijas, kurās formāli tiek apiets regulējums, izmantojot cilvēka līdzdalību.
Šeit aicinām papildināt ar:
Likumprojekta 6. panta piektā daļa precizē, ka šajā pantā noteiktie ierobežojumi personas datu apstrādei, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, nav piemērojami, ja platformu darbu veicošā persona ir sniegusi digitālajai darba platformai vai starpniekam nepārprotamu piekrišanu šādai personas datu apstrādei. Šī norma nodrošina atbilstību Datu regulai, kas pieļauj personas datu apstrādi, pamatojoties uz datu subjekta piekrišanu, ja tā ir sniegta brīvi, konkrēti, apzināti un nepārprotami, kā arī ir izpildītas pārējās Regulā noteiktās prasības. Minētā norma neietekmē Datu regulā noteikto aizsardzības pasākumu un pienākumu piemērošanu.
Likumprojekta 8. pants. Pārredzamība attiecībā uz automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām
Likumprojekta 8. pants nosaka pienākumu digitālajām darba platformām vai starpniekiem nodrošināt pārredzamību attiecībā uz automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu platformu darbā. Šis regulējums ir vērsts uz personu, kuras veic platformu darbu, informētību, lai tās spētu izprast algoritmiskās pārvaldības ietekmi uz to darba apstākļiem.
Likumprojekta 8. panta pirmajā daļā noteikts vispārējs pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam sniegt informāciju par automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu un visu kategoriju lēmumiem, kurus automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas pieņem vai atbalsta un kurām ir ietekme uz personu, kura veic platformu darbu. Tādējādi digitālajās darba platformās nodarbinātās personas ir informētas ne tikai par sistēmu pastāvēšanu, bet arī par to praktisko ietekmi. Direktīvas apsvērumu 44. punktā minēts, ka “papildus Regulā (ES) 2016/679 notiktajām prasībām, uz digitālajām darba platformām būtu jāattiecina pārredzamības un informēšanas pienākumi saistībā ar automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri ietekmē personas, kas veic platformu darbu, tostarp platformu darba ņēmēju darba apstākļus, piemēram, viņu piekļuvi darba uzdevumiem, atlīdzību, drošību un veselību, viņu darba laiku, piekļuvi mācībām, paaugstināšanu amatā vai līdzvērtīgu funkciju, viņu līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu.”.
Likumprojekta 8. panta otrajā un trešajā daļā detalizēti noteikta sniedzamā informācija par automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, tostarp par datu kategorijām, par kurām sniedzama informācija, uzraudzības mērķi un pamatojumu lēmumiem un datu saņēmējiem, vadoties no automatizētās sistēmas veida, par kuru konkrētā informācija sniedzama .Tas dod iespēju platformu darbu veicošām personām izprast, kā tiek veikta viņu darba uzraudzība un kādi dati šajā procesā tiek izmantoti un izplatīti, kā arī izprast lēmumu pieņemšanas loģiku un identificēt iespējamus nelabvēlīgus aspektus. Jāpiebilst, ka pārredzamības trūkums attiecībā uz algoritmisko pārvaldību var radīt būtisku risku personu tiesībām un kavēt iespēju efektīvi aizstāvēt savas intereses, tādēļ sniedzamajai informācijai jābūt saprotamai un izmantojamai.
Likumprojekta 8. panta ceturtajā un piektajā daļā regulēts informācijas par automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām sniegšanas tvērums, veids un termiņš. Likumprojekta šī panta ceturtajā daļā noteikts, ka informāciju sniedz ne vēlāk kā pirmajā dienā, kad persona uzsāk veikt platformu darbu. Savukārt, ieviešot izmaiņas, kas ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību, informāciju sniedz pirms to ieviešanas. Informāciju personai, kura veic platformu darbu, sniedz arī jebkurā citā laikā pēc tās pieprasījuma, tajā skaitā arī informāciju visaptverošā un detalizētā veidā par visām attiecīgajām sistēmām un to iezīmēm. Bet informācija platformu darbinieku pārstāvjiem sniedzama visaptverošā un detalizētā veidā par visām attiecīgajām sistēmām un to iezīmēm. Šo informāciju sniedz pirms šo sistēmu izmantošanas vai pirms tādu izmaiņu ieviešanas, kas ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību. Informāciju platformu darbinieku pārstāvjiem sniedz arī jebkurā citā laikā pēc to pieprasījuma. Minētais šī panta daļu regulējums nodrošina gan individuālo, gan kolektīvo tiesību efektīvu īstenošanu.
Vienlaikus likumprojekta šī panta sestajā daļā nostiprināta prasība, ka šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā atrunātā informācijai sniedzama rakstveidā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Jāuzsver, ka rakstveida forma šī panta attiecīgās daļas un citviet likumprojekta normu izpratnē ietver arī dokumentu, kas ir elektroniskā formā.
Likumprojekta 8. panta septītajā daļā paredzēts pienākums sniegt iepriekš minēto, attiecīgi šī panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā atrunāto informāciju arī valsts uzraudzības un kontroles iestādēm pēc to pieprasījuma visaptverošā un detalizētā veidā. Likumprojekta norma stiprina valsts uzraudzības iestāžu spēju efektīvi kontrolēt normu ievērošanu un izvērtēt automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizēto uzraudzības sistēmu atbilstību tiesību aktiem.
Likumprojekta 8. panta astotajā daļā paredzēts šā panta pirmās, otrās un trešās daļas informācijas sniegšanas pienākums digitālajās platformās nodarbināto personu atlases procedūras laikā, kas nodrošina, ka šīs personas ir informētas par automatizēto sistēmu izmantošanu jau pirms atlases procedūras, vēl pirms attiecības ir nodibinātas. Šim regulējumam ir svarīga nozīme, lai šīs personas varētu pieņemt informētus un atbilstošus lēmumus par dalību platformu darbā. Informācija sniedzama atbilstoši likumprojekta šī panta sestajai daļai.
Likumprojekta 8. panta devītajā un desmitajā daļā nostiprinātas personu, kuras veic platformu darbu, tiesības uz datu pārnesamību attiecībā uz platformu darbā ģenerētiem datiem saistībā ar automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām vai automatizētām uzraudzības sistēmām (minētais attiecināms arī uz vērtējumiem un atsauksmēm), kā arī paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums nodrošināt bezmaksas rīkus šo datu pārnesamības tiesību, tostarp datu regulas 20. pantā noteikto, efektīvai īstenošanai.
Šeit aicinām dzēst šo sadaļu:
Direktīvas apsvērumu 45. punktā attiecīgi norādīts, ka “Papildus tiesībām uz tādu personas datu pārnesamību, kurus datu subjekts ir sniedzis pārzinim saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 20. pantu, personām, kas veic platformu darbu, vajadzētu būt tiesībām bez šķēršļiem un strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā saņemt jebkādus personas datus, kas ģenerēti, personām veicot darbu saistībā ar digitālās darba platformas automatizētajām uzraudzības sistēmām vai automatizētajām lēmumu pieņemšanas sistēmām, tostarp vērtējumiem un atsauksmēm, lai tos pārsūtītu vai liktu tos pārsūtīt trešai personai, tostarp citai digitālajai darba platformai. Digitālajām darba platformām būtu jānodrošina personām, kas veic platformu darbu, rīki, kuri atvieglo datu efektīvu bezmaksas pārnesamību, lai personas varētu īstenot savas tiesības atbilstīgi šai direktīvai un Regulai (ES) 2016/679.”.
Un aizstāt to ar:
Likumprojekta 8. panta vienpadsmitā daļa paredz izņēmumu no pienākuma sniegt šajā pantā noteikto informāciju, ciktāl tās izpaušana atklātu komercnoslēpumu vai citu komerciāli konfidenciālu informāciju vai apdraudētu krāpšanas novēršanas pasākumus, drošības protokolus vai digitālās darba platformas darbības integritāti un drošību. Šīs normas mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp platformu darbu veicošo personu tiesībām saņemt informāciju un nepieciešamību aizsargāt platformas leģitīmās komerciālās intereses, kā arī nodrošināt efektīvu krāpšanas novēršanu un platformas drošību.
Vienlaikus minētais izņēmums nav interpretējams vai piemērojams tādā veidā, kas liegtu platformu darbu veicošām personām izmantot šajā pantā paredzētās tiesības pēc būtības vai ierobežotu to efektīvu īstenošanu.
Likumprojekta 9. pants. Cilvēka veikta automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu pārraudzība
Likumprojekta 9. pants nosaka prasības attiecībā uz cilvēka iesaisti automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu pārraudzībā, kā arī paredz pasākumus šo sistēmu ietekmes izvērtēšanai un negatīvo seku novēršanai. Šis regulējums nodrošina cilvēka veiktu pārraudzību pār algoritmisko pārvaldību.
Likumprojekta 9. panta pirmajā daļā noteikts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums regulāri pārraudzīt un novērtēt
(šeit dzēst šo sadaļu: individuālu lēmumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar) un labot turpmāko rindkopu, izsakot to šādi:
automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizētu uzraudzības sistēmu, ietekmi uz personām, kuras veic platformu darbu, tostarp ietekmi uz personu darba apstākļiem un vienlīdzīgu attieksmi darbā. Šajā novērtējuma procesā paredzēta arī platformu darbinieku pārstāvju iesaiste. Šāda pieeja nodrošina regulāru automatizēto sistēmu izvērtēšanu un nepieciešamību pastāvīgi uzraudzīt automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizēto uzraudzības sistēmu ietekmi uz personām, kuras veic platformu darbu. Šādam novērtējumam jāidentificē konkrēti riski, tostarp attiecībā uz darba apstākļiem un vienlīdzīgu attieksmi darbā.
Likumprojekta 9. panta otrajā daļā noteikts pienākums nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus efektīvai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizēto uzraudzības sistēmu (šeit dzēst: pieņemtu vai atbalstītu individuālu lēmumu) ietekmes pārraudzībai un novērtēšanai. Tāpat šī panta attiecīgajā daļā ietverta prasība, ka šos uzdevumus minētās ietekmes pārraudzībai un novērtēšanai veic personas ar atbilstošām zināšanām, prasmēm un pilnvarām, tostarp attiecībā uz automatizētu lēmumu noraidīšanu. Tāpat paredzēta šo funkciju veicošas personas aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām vai citādu tiesību ierobežošanu. Šī norma nodrošina, ka cilvēka iesaiste nav formāla, bet gan faktiska un efektīva, kas ir būtiski Direktīvas prasību izpildei.
Aicinām dzēst šo sadaļu, jo tā nesniedz pienesumu jautājuma precizēšanai un rada neskaidrību, kādēļ tā citēta:
Direktīvas apsvērumu 47. punktā minēts, ka “Digitālās darba platformas personu, kas veic platformu darbu, pārvaldībā plaši izmanto automatizētas uzraudzības sistēmas un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Uzraudzība ar elektroniskiem līdzekļiem var būt aizskaroša, un lēmumi, ko pieņem vai atbalsta ar šādām sistēmām, piemēram, lēmumi, kas saistīti ar uzdevumu sadales piedāvājumu, atlīdzību, to drošību un veselību, to darba laiku, to piekļuvi apmācībai, to paaugstināšanu amatā vai statusu organizācijā un līgumisko statusu, tieši ietekmē personas, kas veic platformu darbu un kam varētu nebūt tieša kontakta ar personāla vadītāju vai uzraudzītāju (cilvēku). Digitālajām darba platformām tādēļ būtu jānodrošina cilvēka veikta pārraudzība un regulāri un jebkurā gadījumā vismaz reizi divos gados jāizvērtē, kā individuāli lēmumi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības sistēmām vai automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ietekmē personas, kas veic platformu darbu, tostarp attiecīgā gadījumā to darba apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi darbā. Izvērtēšanā būtu jāiesaista darba ņēmēju pārstāvji.”.
Likumprojekta 9. panta trešajā daļā paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums veikt nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad konstatēts augsts diskriminācijas risks darbā automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu vai automatizētu uzraudzības sistēmu izmantošanā vai konstatēts personas, kura veic platformu darbu, tiesību pārkāpums šādu automatizētu sistēmu individuālu lēmumu rezultātā. Pie šiem nepieciešamajiem veicamajiem pasākumiem tostarp nepieciešamības gadījumā pieskaitāma izmaiņu veikšana automatizētajās sistēmās vai tās izmantošanas pārtraukšana. Tādējādi identificētie riski tiek faktiski novērsti un šo automatizēto sistēmu izmantošana tiek pielāgota tiesību prasībām.
Likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā noteikts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums sniegt informāciju par šā panta pirmās daļas noteikto veikto novērtējumu platformu darbinieku pārstāvjiem, kā arī pēc pieprasījuma – pašām personām, kuras veic platformu darbu, un valsts uzraudzības un kontroles iestādēm tādā apjomā, kas nepieciešams to funkciju un uzdevumu īstenošanai. Šāds regulējums stiprina pārredzamību un nodrošina iespēju efektīvai kontrolei gan no platformu darbinieku pārstāvju, gan valsts institūciju, gan arī pašu platformu darbu veicošo personu puses.
Likumprojekta 9. panta piektajā daļā noteikts, ka lēmumus ierobežot, apturēt vai izbeigt personas, kura veic platformu darbu, līgumattiecības vai kontu vai jebkuru citu lēmumu ar līdzvērtīgu negatīvu ietekmi pieņem cilvēks. Šī norma ir nozīmīga, lai novērstu automatizētu lēmumu pieņemšanu gadījumos, kad tiek būtiski ietekmētas personas, kura veic platformu darbu, tiesības. Šādu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās, lai nodrošinātu taisnīgu un individuāli izvērtētu lēmumu pieņemšanu.
Šeit aicinām papildināt ar:
Papildus tam likumprojektā tiek precizēti izņēmuma gadījumi, kuros digitālā darba platforma var pieņemt automatizētu lēmumu par personas, kura veic platformu darbu, līgumattiecību vai konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu, paredzot, ka šāda rīcība ir pieļaujama tikai situācijās, kad tūlītēja rīcība ir objektīvi nepieciešama noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību novēršanai vai izmeklēšanai, komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzībai vai sabiedriskās drošības, veselības, kā arī platformas drošības un integritātes aizsardzībai.
Izņēmuma mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp personas, kura veic platformu darbu, tiesībām uz cilvēka veiktu būtisku lēmumu pārskatīšanu un digitālo darba platformu pienākumu nekavējoties reaģēt situācijās, kad kavēšanās var radīt būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, citu personu drošībai vai platformas darbībai. Atsevišķās situācijās efektīva risku novēršana ir iespējama tikai ar automatizētu lēmumu pieņemšanas palīdzību, jo cilvēka iesaiste pirms lēmuma pieņemšanas var liegt sasniegt aizsargājamo mērķi.
Vienlaikus izņēmums nav piemērojams vispārīgi, bet tikai skaidri noteiktos un objektīvi pamatotos gadījumos. Lai nodrošinātu personas tiesību aizsardzību, saglabājas pienākums pēc iespējas drīzāk nodrošināt cilvēka veiktu pieņemtā lēmuma pārskatīšanu, kā arī personai tiek garantētas tiesības apstrīdēt automatizēto lēmumu un saņemt motivētu atbildi no digitālās darba platformas pilnvarota pārstāvja. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/2831 mērķim nodrošināt efektīvu cilvēka uzraudzību pār automatizētu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus pieļaujot samērīgus izņēmumus situācijās, kad tie ir objektīvi nepieciešami būtisku sabiedrības interešu aizsardzībai.
Likumprojekta 10. pants. Cilvēka veikta pārbaude
Likumprojekta 10. pants nosaka personu, kuras veic platformu darbu, tiesību aizsardzības mehānismu platformu darbā, nodrošinot personu tiesības panākt automatizēto lēmumu pārskatīšanu ar cilvēka iesaisti vai saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu.
Likumprojekta 10. panta pirmajā daļā nostiprinātas personas tiesības saņemt mutisku vai rakstveida paskaidrojumu no digitālās darba platformas vai starpnieka par lēmumiem, (šeit papildināt ar: kas būtiski ietekmē personu, kura veic platformu darbu), un kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu. Šis paskaidrojums sniedzams pārredzamā un saprotamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, bez nepamatotas kavēšanās. Tas nodrošina, ka persona var izprast lēmuma būtību un pamatojumu, kas ir priekšnoteikums efektīvai tiesību aizsardzībai. Personām, kuras veic platformu darbu, nereti nav pietiekamas informācijas par automatizēto sistēmu darbību, kas var apgrūtināt to tiesību aizsardzību, tādēļ nozīmīga ir skaidru paskaidrojumu sniegšana par lēmumiem, kuri uz tām attiecas.
Šeit aicinām papildināt ar:
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka digitālā darba platforma var atteikt acīmredzami nepamatotus, pārmērīgus vai atkārtotus pieprasījumus par būtībā līdzīgiem jautājumiem no vienas un tās pašas personas, kura veic platformu darbu. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai novērstu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu samērīgu administratīvo slogu digitālajām darba platformām, vienlaikus neierobežojot personas tiesības saņemt paskaidrojumu par automatizētu lēmumu pēc būtības.
Likumprojekta 10. panta otrajā daļā paredzēts pienākums nodrošināt personai, kura veic platformu darbu, piekļuvi kontaktpersonai, kura ir kompetenta apspriest un skaidrot lēmuma pieņemšanas apstākļus, iemeslus un faktus. Šai kontaktpersonai ir jābūt atbilstošām zināšanām, prasmēm un pilnvarām. Šāda prasība nodrošina reālu dialogu starp personu, kura veic platformu darbu, un digitālo darba platformu vai starpnieku, kā arī stiprina cilvēka iesaisti lēmumu izvērtēšanā.
Likumprojekta 10. panta trešajā daļā paredzēts digitālo darba platformu vai starpnieku pienākums sniegt rakstveida paziņojumu personai, kura veic platformu darbu, par iemesliem lēmumiem, ko pieņēmusi vai atbalstījusi automatizētā lēmumu pieņemšanas sistēma, lai ierobežotu, apturētu vai izbeigtu personas, kura veic platformu darbu, kontu, lēmumiem atteikt samaksu par personas, kura veic platformu darbu, veikto darbu, lēmumiem par personas, kura veic platformu darbu, līgumisko statusu, lēmumiem ar līdzīgu ietekmi vai jebkuriem citiem lēmumiem, kas ietekmē darba attiecību vai citu līgumattiecību būtiskos aspektus. Šāds paziņojums sniedzams bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā dienā, kad lēmums stājas spēkā. Šāda norma nodrošina, ka būtiski lēmumi ir caurspīdīgi, kā arī ļauj personai, kura veic platformu darbu, pieņemt informētu lēmumu par turpmāko rīcību, tostarp šāda lēmuma apstrīdēšanu.
Šeit aicinām papildināt ar:
Vienlaikus likumprojekts precizē gadījumus, kuros digitālā darba platforma ir atbrīvota no pienākuma sniegt rakstveida paziņojumu par automatizēta lēmuma iemesliem dienā, kad šāds lēmums stājas spēkā. Šis izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja tūlītēja šādas informācijas izpaušana varētu objektīvi kaitēt noziedzīgu nodarījumu vai citu prettiesisku darbību novēršanai vai izmeklēšanai, apdraudēt komercnoslēpumu vai citas konfidenciālas informācijas aizsardzību vai negatīvi ietekmēt sabiedrisko drošību, sabiedrības veselību vai platformas drošību un integritāti. Izņēmuma mērķis ir nodrošināt, ka pienākums sniegt lēmuma pamatojumu neapdraud leģitīmus mērķus, kuru sasniegšanai noteiktās situācijās ir nepieciešama īslaicīga konfidencialitāte. Proti, tūlītēja lēmuma pamatojuma izpaušana varētu apgrūtināt notiekošas izmeklēšanas, radīt iespēju apiet krāpšanas novēršanas vai drošības pasākumus, atklāt komerciāli sensitīvu informāciju vai citādi mazināt platformas spēju aizsargāt tās lietotājus, trešās personas un tās sistēmu integritāti. Vienlaikus izņēmums ir šauri formulēts un neatbrīvo digitālo darba platformu no pienākuma sniegt lēmuma pamatojumu, bet tikai pieļauj rakstveida paziņojuma sniegšanas atlikšanu uz laiku, kamēr pastāv objektīvs pamats šādai atlikšanai. Pēc tam, kad šie apstākļi vairs nepastāv, digitālajai darba platformai ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās sniegt personai rakstveida paziņojumu par lēmuma iemesliem.
Likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā nostiprinātas personas, kura veic platformu darbu, kā arī tās pārstāvju tiesības pieprasīt digitālajai darba platformai vai starpniekam šī panta pirmajā daļā ietvertā lēmuma pārskatīšanu. Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir noteikts pienākums sniegt (šeit papildināt ar: pietiekami) pamatotu atbildi rakstveidā noteiktā termiņā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Tas nodrošina skaidru un efektīvu mehānismu personas, kura veic platformu darbu, tiesību aizsardzībai. Šādi pārskatīšanas mehānismi ir nozīmīgi, lai nodrošinātu, ka automatizētie lēmumi tiek pakļauti reālai kontrolei.
Likumprojekta 10. panta piektajā daļā paredzēts pienākums labot šī panta pirmās daļas lēmumus, ja ar to pārkāptas personas, kura veic platformu darbu, tiesības vai, ja tas nav iespējams, nodrošināt atbilstošu kompensāciju par nodarīto kaitējumu, kā arī veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus, tostarp veikt izmaiņas automatizētajā lēmumu pieņemšanas sistēmā vai pārtraukt tās izmantošanu, lai nākotnē izvairītos no šādiem lēmumiem. Lēmumu labošana veicama noteiktā termiņā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Likumprojekta 10.panta sestajā daļā precizēts šā panta regulējuma tvērums, izslēdzot no tā piemērošanas gadījumus, kad persona, kura veic platformu darbu, darbojas kā komerciālais lietotājs Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos 2. panta 1. punkta izpratnē. Tas nodrošina saskaņotību ar jau esošo ES regulējumu un novērš normu pārklāšanos. Saskaņā ar minētās Regulas 2. panta 1. punktu komerciālais lietotājs ir jebkura privātpersona, kas rīkojas savas komerciālās vai profesionālās darbības ietvaros, vai jebkura juridiska persona, kas, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, piedāvā patērētājiem preces vai pakalpojumus nolūkos, kas saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju.
Likumprojekta 11. pants. Drošība un veselība darbā
Darba aizsardzības pasākumu īstenošana ir būtisks darbinieku aizsardzības elements, tajā skaitā arī veicot platformu darbu. Neskarot prasības, kas ietvertas Darba aizsardzības likumā un citos saistītajos Ministru kabineta noteikumos, attiecībā uz (šeit papildināt ar: platformu) darbiniekiem, (un dzēst: kuri veic platformu darbu), ir paredzēts noteikt arī papildus prasības, kas pielāgotas platformu darba specifikai.
Likumprojekta 11. pants nosaka papildu prasības digitālajām darba platformām un starpniekiem attiecībā uz platformu darbinieku drošības un veselības aizsardzību, īpaši ņemot vērā automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi uz darba vidi. Likumprojekta 11. pants nodrošina, ka platformu darba kontekstā darba aizsardzības principi tiek pielāgoti automatizēto sistēmu izmantošanai, vienlaikus stiprinot darbinieku iesaisti un nodrošinot efektīvus mehānismus risku novēršanai. Tas veicina drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi platformu darbā. Jebkurā gadījumā uz platformu darbiniekiem ir attiecināms vispārējais darba aizsardzības regulējums.
Likumprojekta 11. panta pirmajā daļā noteikts pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam novērtēt riskus, ko personu drošībai un veselībai rada automatizētās uzraudzības sistēmas un automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas, tostarp ar darbu saistītu nelaimes gadījumu, kā arī psihosociālos un ergonomiskos riskus, izvērtēt aizsardzības pasākumu piemērotību un ieviest atbilstošus preventīvus un aizsardzības pasākumus. Šāda pieeja papildina vispārējo darba aizsardzības regulējumu, pielāgojot to platformu darba specifikai.
Aicinām dzēst šo sadaļu, jo tā nesniedz pienesumu jautājuma precizēšanai un rada neskaidrību, kādēļ tā citēta.
Direktīvas apsvērumu 50. punktā minēts, ka “Automatizētas uzraudzības sistēmas un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas var būtiski ietekmēt platformu darba ņēmēju drošību un fizisko un psihoemocionālo veselību. Algoritmiska vadīšana, vērtēšana un disciplinēšana padara darbu intensīvāku, paplašinot uzraudzību, palielinot no darba ņēmējiem prasīto tempu, samazinot atpūtas brīžus darbplūsmā un pārnesot darba aktivitātes ārpus tradicionālās darba vietas un darba laika. Ierobežotās iespējas mācīties darbā un ierobežotā ietekme uz uzdevumiem nepārredzamu algoritmu izmantošanas dēļ, darba intensifikācija un nedrošība, kas izriet no automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanas, var palielināt darbinieku stresu un trauksmi. Tāpēc digitālajām darba platformām būtu jāizvērtē minētie riski, jānovērtē, vai sistēmu aizsardzības pasākumi ir piemēroti minēto risku novēršanai, un jāveic attiecīgi preventīvi un aizsardzības pasākumi.”.
Likumprojekta 11. panta otrajā daļā paredzēts pienākums nodrošināt platformu darbinieku informēšanu, konsultēšanos ar tiem un to līdzdalību šī panta pirmās daļas darba drošības un veselības aizsardzības pasākumu īstenošanā. Šāda pieeja atbilst gan nacionālā darba aizsardzības regulējuma principiem, gan Direktīvas uzsvaram uz darbinieku iesaisti, kas ir būtiska efektīvai risku identificēšanai.
Likumprojekta 11. panta trešajā daļā noteikta prasība neizmantot automatizētās lēmumu pieņemšanas vai uzraudzības sistēmas tādā veidā, kas rada nepamatotu spiedienu vai citādi apdraud platformu darbinieku drošību, fizisko un garīgo veselību. Platformu darbā jāizvairās no tā, ka šādu sistēmu izmantošana rada nepamatotu spiedienu uz platformu darbiniekiem vai apdraud viņu veselību.
Likumprojekta 11. panta ceturtajā daļā precizēts, ka šā panta regulējums attiecināms arī uz automatizētām sistēmām, kuras digitālā darba platforma vai starpnieks izmanto, lai pieņemtu un atbalstītu lēmumus, kas jebkādā veidā ietekmē platformu darbiniekus.
Likumprojekta 11. panta piektajā daļā paredzēts pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam veikt preventīvus pasākumus, tostarp nodrošināt iespējas ziņot par darba drošības un veselības pārkāpumiem, arī vardarbības un aizskaršanas darbā pārkāpumiem. Šāda norma stiprina darba vides drošību un atbilst Direktīvas vispārējam mērķim nodrošināt taisnīgus un drošus darba apstākļus platformu darbā.
Likumprojekta 12. pants. Informēšana un konsultēšanās
Likumprojekta 12. pants nosaka platformu darbinieku informēšanas un konsultēšanās mehānismus pirms automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu ieviešanu un būtisku izmaiņu veikšanas to izmantošanā. Šis regulējums papildina vispārējo darba tiesību sistēmu, pielāgojot to platformu darba specifikai. 12. pants stiprina (šeit papildināt ar: platformu) darbinieku kolektīvo tiesību īstenošanu platformu darbā, nodrošinot, ka būtiski lēmumi par automatizēto sistēmu izmantošanu tiek pieņemti, ievērojot informēšanas un konsultēšanās prasības. Tas veicina pārredzamību, līdzsvaru starp pusēm un labāku risku identificēšanu pirms to iestāšanās.
Likumprojekta 12. panta pirmajā daļā precizēts, ka šā panta noteikumi neskar spēkā esošo regulējumu darbinieku informēšanas, konsultēšanās un līdzdalības jomā, kas noteikts Darba likumā, Darba aizsardzības likumā un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā. Tādējādi tiek nodrošināta šā regulējuma saskaņotība ar jau pastāvošo tiesību ietvaru, vienlaikus izvairoties no normu dublēšanās.
Likumprojekta 12. panta otrajā daļā nostiprinātas platformu darbinieku pārstāvju tiesības laikus saņemt informāciju un konsultēties ar digitālo darba platformu vai starpnieku pirms lēmumu pieņemšanas, kas saistīti ar automatizēto sistēmu ieviešanu vai būtiskām izmaiņām to izmantošanā. Šāda pieeja nodrošina, ka (šeit papildināt ar: platformu) darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu vēl pirms šo sistēmu ieviešanas vai izmaiņu veikšanas tajās, tādējādi stiprinot platformu darbinieku aizsardzību.
Likumprojekta 12. panta trešajā daļā paredzētas platformu darbinieku pārstāvju tiesības pieaicināt to izvēlētus ekspertus, lai sagatavotu savu viedokli informēšanas un konsultēšanās procesā. Tas ir nozīmīgi platformu darba kontekstā, kur automatizētās sistēmas ir tehniski sarežģītas un prasa specializētas zināšanas.
Likumprojekta 12. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, kad digitālā darba platforma vai starpnieks nodarbina vairāk nekā 250 platformu darbinieku, platformu darbinieku pārstāvju pieaicināto ekspertu piesaistes izdevumus sedz digitālā darba platforma vai starpnieks, ciktāl šie izdevumi ir samērīgi.
IV nodaļa. Pārredzamība attiecībā uz platformu darbu
Likumprojekta 15. pants. Informācija par platformu darbinieku nodarbināšanu
Likumprojekta 15. pants nosaka digitālās darba platformas vai starpnieka pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu Valsts darba inspekcijai par platformu darbinieku nodarbināšanu digitālajā darba platformā, kā arī paredz iestādes tiesības pieprasīt informāciju par darbu, ko veic personas, kuras veic platformu darbu, un šo personu nodarbinātības statusu. Šī norma būtiski stiprina valsts uzraudzības mehānismus platformu darba jomā un nodrošina efektīvāku normatīvā regulējuma īstenošanu praksē.
Aicinām dzēst šo sadaļu:
Direktīvas apsvērumu 56. punktā minēts, ka “Lai valstu kompetentās iestādes varētu nodrošināt, ka digitālās darba platformas ievēro darba tiesību aktus un noteikumus, jo īpaši, ja tās ir iedibinātas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā platformas darba ņēmējs veic darbu, vai trešā valstī, digitālajām darba platformām būtu jādeklarē platformu darba ņēmēju veiktais darbs tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbs tiek veikts.”.
Likumprojekta 15. panta pirmajā daļā paredzēts, ka digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums elektroniski informēt Valsts darba inspekciju par platformu darbinieku nodarbināšanu, kā arī norādot digitālās darba platformas vai starpnieka identifikācijas informāciju un to kontaktinformāciju. Šis informācijas sniegšanas pienākums ir būtisks, ņemot vērā platformu darba pārrobežu raksturu un to, ka digitālās darba platformas nereti var būt reģistrētas ārpus konkrētas dalībvalsts, tostarp ārpus Latvijas.
Likumprojekta 15. panta otrajā daļā paredzēts pienākums pēc Valsts darba inspekcijas pieprasījuma sniegt informāciju par personu, kuras veic platformu darbu, veicamo darbu un nodarbinātības statusu. Tas ļauj uzraudzības iestādei nepieciešamības gadījumā efektīvāk īstenot uzraudzību un kontroli.
Likumprojekta 16. pants. Piekļuve informācijai par platformu darbu
Likumprojekta 16. pants nosaka digitālās darba platformas vai starpnieka pienākumus nodrošināt piekļuvi informācijai par platformu darbu, vienlaikus paredzot šīs informācijas regularitāti, sniegšanas kārtību un apjomu. Šis regulējums ir būtisks, lai stiprinātu uzraudzības mehānismus, kā arī nodrošinātu platformu darba pārredzamību un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju iespējas efektīvi aizstāvēt savas tiesības.
Likumprojekta 16. panta pirmajā daļā paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums nodrošināt Valsts darba inspekcijai un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvjiem piekļuvi nozīmīgai noteikta veida informācijai par platformu darbu, tostarp par platformā nodarbināto personu skaitu, personu darbības apjomu, to līgumisko vai nodarbinātības statusu, piemērojamiem vispārīgajiem noteikumiem, digitālās darba platformas starpniekiem, kā arī vidējo darbības ilgumu, vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu uz vienu personu un vidējiem ienākumiem no personas darbības, kuras regulāri veic platformu darbu. Šāda informācija ir nepieciešama, lai izvērtētu darba organizāciju, nodarbinātību un iespējamos riskus platformu darba jomā. Piekļuve strukturētai un salīdzināmai informācijai ir būtisks priekšnoteikums efektīvai digitālajā darba platformā nodarbināto personu tiesību aizsardzībai un uzraudzībai.
Likumprojekta 16. panta otrajā daļā noteikts pienākums atjaunot sniedzamo informāciju vismaz reiz sešos mēnešos, nodrošinot, ka tā ir aktualizēta. Vienlaikus šī panta otrās daļas regulējums paredz diferencētu pieeju atkarībā no uzņēmuma lieluma, ņemot vērā samērīguma principu attiecībā uz administratīvo slogu. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem šāda informācija jāatjauno vismaz reizi gadā. Tas atbilst Direktīvas prasībām un nodrošina līdzsvaru starp efektīvu uzraudzību un uzņēmējdarbības vides proporcionalitāti.
Likumprojekta 16. panta trešajā daļā noteikts informācijas sniegšanas veids sniegt informāciju tieši vai publicēt digitālās darba platformas vai starpnieka tīmekļvietnē. Šāds risinājums samazina administratīvo slogu digitālajām darba platformām vai starpniekiem, vienlaikus nodrošinot informācijas pieejamību plašākam subjektu lokam.
Likumprojekta 16. panta ceturtajā daļā paredzēts, ka daļa informācijas (par vidējo darbības ilgumu, vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu uz vienu personu un vidējiem ienākumiem no to personu darbības, kuras regulāri veic platformu darbu, izmantojot attiecīgo digitālo darba platformu) tiek sniegta pēc pieprasījuma, tādējādi nodrošinot elastīgu pieeju informācijas sniegšanai, vienlaikus saglabājot nepieciešamo kontroles mehānismu.
Šeit aicinām papildināt ar:
Lai nodrošinātu samērīgumu attiecībā uz platformu pienākumu sniegt informāciju, likumprojekts paredz, ka minētā informācija sniedzama ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Šis izņēmums neattiecas uz situācijām, ja informācijas pieprasījums ir saistīts ar sūdzību Valsts darba inspekcijai.
Likumprojekta 16. panta piektajā daļā noteiktas Valsts darba inspekcijas un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju tiesības pieprasīt papildu skaidrojumus un detalizētāku informāciju, kā arī paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums sniegt pamatotu atbildi noteiktā termiņā – savlaicīgi, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Šis regulējums nodrošina, ka sniegtā informācija ir ne tikai pieejama, bet arī saprotama un pārbaudāma.
Efektīvai platformu darba regulējuma īstenošanai izšķiroša nozīme ir valsts uzraudzības iestāžu un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju piekļuvei kvalitatīvai un detalizētai informācijai, īpaši ņemot vērā platformu darbības digitālo un pārrobežu raksturu.
Likumprojekta 19. pants. Piekļuve pierādījumiem
Likumprojekta 19. pants nosaka procesuālos mehānismus, kas nodrošina valsts uzraudzības un kontroles iestāžu, kā arī tiesu piekļuvi pierādījumiem lietās, kas saistītas ar platformu darba regulējuma piemērošanu. Šī norma ir būtiska efektīvai tiesību aizsardzībai un normu praktiskai īstenošanai.
Likumprojekta 19. panta pirmajā daļā paredzēts regulējums, ka valsts uzraudzības un kontroles iestādes vai tiesa var pieprasīt no digitālās darba platformas vai starpnieka visus pierādījumus, kas ir to rīcībā un ir nepieciešami lietas izskatīšanai. Šāda pieeja ir nozīmīga platformu darba kontekstā, kur būtiska informācija par darba organizēšanu, automatizēto sistēmu darbību un pieņemtajiem lēmumiem atrodas digitālās darba platformas vai starpnieka rīcībā.
Šeit aicinām papildināt ar:
Tā kā pierādījumus, kas satur konfidenciālu informāciju, var pieprasīt tikai tiesas, valsts uzraudzības un kontroles iestādes nevar pieprasīt, lai digitālā darba platforma iesniegtu pierādījumus, kas satur konfidenciālu informāciju.
Likumprojekta 19. panta otrajā daļā vienlaikus noteikts, ka tiesa var pieprasīt arī tādus pierādījumus, kas satur konfidenciālu informāciju, ja tie ir būtiski lietas izskatīšanai. Šāda norma nodrošina līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt konfidenciālu informāciju (piemēram, komercnoslēpumus vai tehnoloģiskos risinājumus) un nepieciešamību nodrošināt taisnīgu tiesvedību.
= = =
29.06.2026. 09:15
26-TA-1397/3
Jānis Rimicāns - SIA Bolt Services LV
Bolt pozīcija par Digitālā darba platformu likumu (26-TA-1397)
Uzņēmums Bolt atzinīgi vērtē likumprojekta pašreizējo redakciju un tās mērķi nodrošināt samērīgu un līdzsvarotu regulējumu. Turpmāk izklāstītie apsvērumi ir vērsti uz normām, kas pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/2831 (2024. gada 23. oktobris) par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (turpmāk tekstā “Direktīva”) minimālās prasības, rada nesamērīgu administratīvo slogu, juridisku nenoteiktību vai var būt pretrunā ar citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Piedāvātie precizējumi saglabā likumprojekta mērķus, vienlaikus nodrošinot skaidrāku un praktiski piemērojamu regulējumu.
Juridiskā skaidrība un Direktīvai atbilstoša terminu pārņemšana
Direktīvas jēdziens "persona, kura veic platformu darbu" ir apzināti neitrāls attiecībā uz subjekta juridisko formu. Likumprojekts to sašaurina uz fizisku personu. Aicinām aizstāt jēdzienu "fiziska persona" ar "persona", skaidri paredzot, ka šis termins aptver arī gadījumus, kad platformu darbu faktiski veic fiziska persona, bet tiesiskās attiecības ar platformu ir noformētas caur juridisku personu (SIA vai IK), kas atbilst Latvijā jau identificētajai praksei.
Tāpat nepieciešams precizēt starpnieka jēdzienu. Direktīvas izpratnē starpnieks ir persona, kas organizē un pārvalda citu personu darbu platformas vārdā, nevis vienas personas uzņēmums, kurā īpašnieks pats ir darba veicējs. Bez attiecīga izņēmuma katra vadītāja SIA tiktu kvalificēta kā starpnieks, aktivizējot pienākumus, kas pārsniedz Direktīvas mērķi. Tādēļ aicinām paredzēt, ka par starpnieku netiek uzskatīta juridiska persona, kuras vienīgais vai kontrolējošais īpašnieks pats veic platformu darbu.
Vienlaikus nepieciešams novērst tiesisko nenoteiktību attiecībā uz personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvību. Pašreizējā redakcijā nav skaidrs, kas ir "citi subjekti", kuri var pārstāvēt personas, kuras nav platformu darbinieki, nav noteikts to pilnvarojuma apjoms, kā arī nav paredzēts identificēšanas mehānisms. Tādēļ aicinām skaidri noteikt, ka šādu personu var pārstāvēt juridiska persona, kas dibināta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kuras statūtos paredzēta platformu darbu veicošo personu interešu pārstāvība un kura darbojas uz attiecīgās personas rakstiska pilnvarojuma pamata. Vienlaikus būtu jāparedz pienākums pēc digitālās darba platformas vai starpnieka pieprasījuma uzrādīt pilnvarojumu.
Attiecībā uz nodarbinātības statusa noteikšanu aicinām likumprojektu saskaņot ar Direktīvas 5. panta 3.punkta otrās daļas prasību, ka kompetentā iestāde rīkojas “saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.” Latvijā privāttiesisko attiecību kvalifikācijas noteikšana nav Valsts darba inspekcijas kompetencē, bet gan tiesas kompetencē. Vienlaikus Valsts darba inspekcijai jāsaglabā visas savas esošās uzraudzības pilnvaras, tostarp tiesības konstatēt pārkāpumus un piemērot administratīvos sodus. Tādēļ aicinām paredzēt, ka Valsts darba inspekcija, konstatējot iespējami nepareizu nodarbinātības statusa klasifikāciju, informē personu par tās tiesībām ierosināt attiecīgo procesu, vienlaikus veicot uzraudzības un kontroles pasākumus savas kompetences ietvaros. Savukārt 5. panta astotā daļa būtu svītrojama, jo Valsts darba inspekcijas pilnvaru paplašināšana, piešķirot tai tiesības lemt par privāttiesisko attiecību kvalifikāciju vai vērsties tiesā personu vārdā, neatbilst Latvijas tiesību sistēmai un ir pretrunā anotācijā deklarētajam minimālās pārņemšanas principam.
Algoritmiskā pārvaldība, datu aizsardzība un drošība
Likumprojektam skaidri jānošķir biometrisko datu izmantošana automatizētu lēmumu pieņemšanai no biometrisko datu izmantošanas personas identitātes verifikācijai vai autentifikācijai. Direktīvas 41. apsvērums nepārprotami paredz, ka aizliegums neattiecas uz personas identitātes pārbaudi, salīdzinot tās biometriskos datus ar šīs pašas personas iepriekš sniegtajiem datiem. Pašreizējā redakcija šo nošķīrumu neatspoguļo, radot plašāku interpretāciju, nekā paredz Direktīva, un neatbilst minimālās pārņemšanas principam.
Vienlaikus biometriskā identitātes verifikācija platformām ir nepieciešama ne tikai drošības un krāpšanas novēršanas nolūkā, bet arī citu piemērojamo Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktu izpildei, tostarp Digitālo pakalpojumu akta, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Autopārvadājumu likuma prasību izpildei. Tādēļ nepieciešams skaidri paredzēt izņēmumu identitātes verifikācijai un autentifikācijai.
Tāpat nepieciešams precizēt datu vākšanas aizliegumu ārpus aktīvā darba laika, paredzot izņēmumus gadījumiem, kad datu apstrāde nepieciešama personas identitātes pārbaudei pirms platformu darba uzsākšanas vai atsākšanas, prettiesiskas rīcības novēršanai vai atklāšanai, drošības incidentu izmeklēšanai vai citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei. Pretējā gadījumā rodas tieša pretruna starp likumprojektu un citām Eiropas Savienības un Latvijas tiesību normām.
Regulējumā jānodrošina līdzsvars starp pārredzamību, komercnoslēpuma aizsardzību un drošības interesēm. Informācijas sniegšanas pienākumam nevajadzētu skart digitālās darba platformas tiesības aizsargāt komercnoslēpumu, konfidenciālu informāciju vai informāciju, kuras izpaušana radītu drošības risku. Informācija būtu sniedzama tādā apjomā un veidā, kas nodrošina uzraudzības mērķu sasniegšanu, vienlaikus aizsargājot platformas intelektuālo īpašumu un sistēmu drošību.
Vienlaikus nepieciešams precizēt, ka cilvēks pieņem jebkuru galīgo lēmumu par personas konta vai līgumattiecību ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu. Automatizētu sistēmu izmantošana lēmumu sagatavošanā pati par sevi nav uzskatāma par šīs prasības pārkāpumu, ja galīgo lēmumu pieņem cilvēks. Šāda pieeja atbilst gan Direktīvā paredzētajam cilvēka pārraudzības principam, gan Vispārīgās datu aizsardzības regulai un Mākslīgā intelekta aktam.
Tāpat nepieciešams paredzēt iespēju īpašos gadījumos piemērot pagaidu automatizētus lēmumus, paredzot obligātu cilvēka veikto pārskatīšanu bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Šāds regulējums ir būtisks, lai platformas spētu nekavējoties reaģēt uz ziņojumiem par vardarbību, seksuālu uzmākšanos, krāpšanu, identitātes viltošanu vai citu prettiesisku rīcību, kā arī gadījumos, kad ārējie normatīvie akti nosaka pienākumu nekavējoties apturēt personas piekļuvi platformai.
Attiecībā uz cilvēka veikto lēmumu pārskatīšanu aicinām paredzēt, ka pārskatīšanas pieprasījumā jānorāda konkrēti apstākļi un fakti, kas pamato lēmuma pārskatīšanas nepieciešamību. Tas ļauj platformai sniegt pietiekami precīzu un pienācīgi pamatotu atbildi, kā to paredz Direktīva, vienlaikus novēršot tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat būtu jāparedz platformas tiesības noraidīt atkārtotus vai acīmredzami nepamatotus pieprasījumus, kā arī precizēt, ka kompensācijas apmērs nosakāms individuāli, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, saglabājot tiesas kontroli pār kompensācijas apmēru.
Pārredzamība, konsultēšanās un administratīvā sloga mazināšana
Attiecībā uz platformu darbinieku pārstāvju tiesībām saņemt informāciju un konsultēties par būtiskām izmaiņām automatizēto sistēmu izmantošanā aicinām paredzēt iespēju steidzamos gadījumos ieviest nepieciešamās izmaiņas nekavējoties, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu, krāpšanas novēršanas, platformas drošuma vai normatīvo aktu izpildes nolūkā.
Tāpat nepieciešams precizēt ekspertu piesaistes regulējumu. Lai gan likumprojekts paredz samērīgu eksperta izmaksu segšanu, tas neierobežo ekspertu piesaistes biežumu, radot risku nesamērīgam administratīvajam un finansiālajam slogam. Direktīva skaidri atļauj dalībvalstīm noteikt šādu pieprasījumu biežumu, tādēļ aicinām paredzēt, ka eksperta piesaistes tiesības izmantojamas ne vairāk kā trīs reizes kalendārā gada laikā.
Vienlaikus būtiski samazināt administratīvo slogu informācijas apritē starp platformām un uzraudzības iestādēm. Valsts darba inspekcijai, pieprasot informāciju, vispirms būtu jāizmanto valsts informācijas sistēmās pieejamie dati, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija, un no platformām jāpieprasa tikai tāda informācija, kas nav iegūstama no valsts informācijas sistēmām.
Attiecībā uz pārredzamības pienākumiem nepieciešams ievērot Direktīvā noteikto struktūru. Informācija par personu skaitu būtu sniedzama, iedalot personas pēc darbības līmeņa un līgumiskā vai nodarbinātības statusa, savukārt darbības ilgums un nostrādātās stundas platformu darba kontekstā būtu definējamas kā faktiskais darba uzdevumu izpildes laiks, nevis laiks, kurā persona ir tikai pieslēgusies platformai. Tas novērš dubultās uzskaites risku situācijās, kad persona vienlaikus izmanto vairākas platformas.
Papildu informācijas pieprasījumu gadījumā būtu jāparedz, ka informācija par darba līgumiem tiek sniegta anonimizētā veidā, ievērojot datu minimizācijas principu, kā arī jāparedz digitālās darba platformas tiesības neizpaust informāciju, kas uzskatāma par komercnoslēpumu vai kuras izpaušana, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kaitētu tās leģitīmajām interesēm, vienlaikus nodrošinot pārredzamības mērķu sasniegšanu.
Noslēgumā aicinām precizēt arī regulējumu par personu savstarpējo saziņu, skaidri paredzot iespēju izmantot ne tikai platformas digitālo infrastruktūru, bet arī citus līdzvērtīgus un efektīvus saziņas līdzekļus, tostarp trešo personu elektronisko sakaru pakalpojumus. Vienlaikus nepieciešams paredzēt, ka aizliegums piekļūt vai uzraudzīt saziņu neattiecas uz gadījumiem, kad piekļuve nepieciešama saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem vai noziedzīgu nodarījumu novēršanai vai atklāšanai, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Tāpat platformu darba veicēju kontaktinformācija būtu izpaužama pārstāvjiem tikai ar attiecīgās personas iepriekšēju piekrišanu rakstveidā vai citā pārbaudāmā formā.
Noslēgumā aicinām izvērtēt nepieciešamību likumprojektā konsekventi nodrošināt komercnoslēpuma un citas komerciāli sensitīvas informācijas aizsardzību, jo īpaši likumprojekta 7., 8., 9., 14. un 16. pantā, paredzot, ka informācija tiek sniegta tādā apjomā, kas nodrošina likumprojekta mērķu sasniegšanu, vienlaikus aizsargājot digitālo darba platformu leģitīmās intereses, komercnoslēpumu un sistēmu drošību.
Uzņēmums Bolt atzinīgi vērtē likumprojekta pašreizējo redakciju un tās mērķi nodrošināt samērīgu un līdzsvarotu regulējumu. Turpmāk izklāstītie apsvērumi ir vērsti uz normām, kas pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/2831 (2024. gada 23. oktobris) par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (turpmāk tekstā “Direktīva”) minimālās prasības, rada nesamērīgu administratīvo slogu, juridisku nenoteiktību vai var būt pretrunā ar citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Piedāvātie precizējumi saglabā likumprojekta mērķus, vienlaikus nodrošinot skaidrāku un praktiski piemērojamu regulējumu.
Juridiskā skaidrība un Direktīvai atbilstoša terminu pārņemšana
Direktīvas jēdziens "persona, kura veic platformu darbu" ir apzināti neitrāls attiecībā uz subjekta juridisko formu. Likumprojekts to sašaurina uz fizisku personu. Aicinām aizstāt jēdzienu "fiziska persona" ar "persona", skaidri paredzot, ka šis termins aptver arī gadījumus, kad platformu darbu faktiski veic fiziska persona, bet tiesiskās attiecības ar platformu ir noformētas caur juridisku personu (SIA vai IK), kas atbilst Latvijā jau identificētajai praksei.
Tāpat nepieciešams precizēt starpnieka jēdzienu. Direktīvas izpratnē starpnieks ir persona, kas organizē un pārvalda citu personu darbu platformas vārdā, nevis vienas personas uzņēmums, kurā īpašnieks pats ir darba veicējs. Bez attiecīga izņēmuma katra vadītāja SIA tiktu kvalificēta kā starpnieks, aktivizējot pienākumus, kas pārsniedz Direktīvas mērķi. Tādēļ aicinām paredzēt, ka par starpnieku netiek uzskatīta juridiska persona, kuras vienīgais vai kontrolējošais īpašnieks pats veic platformu darbu.
Vienlaikus nepieciešams novērst tiesisko nenoteiktību attiecībā uz personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvību. Pašreizējā redakcijā nav skaidrs, kas ir "citi subjekti", kuri var pārstāvēt personas, kuras nav platformu darbinieki, nav noteikts to pilnvarojuma apjoms, kā arī nav paredzēts identificēšanas mehānisms. Tādēļ aicinām skaidri noteikt, ka šādu personu var pārstāvēt juridiska persona, kas dibināta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kuras statūtos paredzēta platformu darbu veicošo personu interešu pārstāvība un kura darbojas uz attiecīgās personas rakstiska pilnvarojuma pamata. Vienlaikus būtu jāparedz pienākums pēc digitālās darba platformas vai starpnieka pieprasījuma uzrādīt pilnvarojumu.
Attiecībā uz nodarbinātības statusa noteikšanu aicinām likumprojektu saskaņot ar Direktīvas 5. panta 3.punkta otrās daļas prasību, ka kompetentā iestāde rīkojas “saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.” Latvijā privāttiesisko attiecību kvalifikācijas noteikšana nav Valsts darba inspekcijas kompetencē, bet gan tiesas kompetencē. Vienlaikus Valsts darba inspekcijai jāsaglabā visas savas esošās uzraudzības pilnvaras, tostarp tiesības konstatēt pārkāpumus un piemērot administratīvos sodus. Tādēļ aicinām paredzēt, ka Valsts darba inspekcija, konstatējot iespējami nepareizu nodarbinātības statusa klasifikāciju, informē personu par tās tiesībām ierosināt attiecīgo procesu, vienlaikus veicot uzraudzības un kontroles pasākumus savas kompetences ietvaros. Savukārt 5. panta astotā daļa būtu svītrojama, jo Valsts darba inspekcijas pilnvaru paplašināšana, piešķirot tai tiesības lemt par privāttiesisko attiecību kvalifikāciju vai vērsties tiesā personu vārdā, neatbilst Latvijas tiesību sistēmai un ir pretrunā anotācijā deklarētajam minimālās pārņemšanas principam.
Algoritmiskā pārvaldība, datu aizsardzība un drošība
Likumprojektam skaidri jānošķir biometrisko datu izmantošana automatizētu lēmumu pieņemšanai no biometrisko datu izmantošanas personas identitātes verifikācijai vai autentifikācijai. Direktīvas 41. apsvērums nepārprotami paredz, ka aizliegums neattiecas uz personas identitātes pārbaudi, salīdzinot tās biometriskos datus ar šīs pašas personas iepriekš sniegtajiem datiem. Pašreizējā redakcija šo nošķīrumu neatspoguļo, radot plašāku interpretāciju, nekā paredz Direktīva, un neatbilst minimālās pārņemšanas principam.
Vienlaikus biometriskā identitātes verifikācija platformām ir nepieciešama ne tikai drošības un krāpšanas novēršanas nolūkā, bet arī citu piemērojamo Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktu izpildei, tostarp Digitālo pakalpojumu akta, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Autopārvadājumu likuma prasību izpildei. Tādēļ nepieciešams skaidri paredzēt izņēmumu identitātes verifikācijai un autentifikācijai.
Tāpat nepieciešams precizēt datu vākšanas aizliegumu ārpus aktīvā darba laika, paredzot izņēmumus gadījumiem, kad datu apstrāde nepieciešama personas identitātes pārbaudei pirms platformu darba uzsākšanas vai atsākšanas, prettiesiskas rīcības novēršanai vai atklāšanai, drošības incidentu izmeklēšanai vai citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei. Pretējā gadījumā rodas tieša pretruna starp likumprojektu un citām Eiropas Savienības un Latvijas tiesību normām.
Regulējumā jānodrošina līdzsvars starp pārredzamību, komercnoslēpuma aizsardzību un drošības interesēm. Informācijas sniegšanas pienākumam nevajadzētu skart digitālās darba platformas tiesības aizsargāt komercnoslēpumu, konfidenciālu informāciju vai informāciju, kuras izpaušana radītu drošības risku. Informācija būtu sniedzama tādā apjomā un veidā, kas nodrošina uzraudzības mērķu sasniegšanu, vienlaikus aizsargājot platformas intelektuālo īpašumu un sistēmu drošību.
Vienlaikus nepieciešams precizēt, ka cilvēks pieņem jebkuru galīgo lēmumu par personas konta vai līgumattiecību ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu. Automatizētu sistēmu izmantošana lēmumu sagatavošanā pati par sevi nav uzskatāma par šīs prasības pārkāpumu, ja galīgo lēmumu pieņem cilvēks. Šāda pieeja atbilst gan Direktīvā paredzētajam cilvēka pārraudzības principam, gan Vispārīgās datu aizsardzības regulai un Mākslīgā intelekta aktam.
Tāpat nepieciešams paredzēt iespēju īpašos gadījumos piemērot pagaidu automatizētus lēmumus, paredzot obligātu cilvēka veikto pārskatīšanu bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Šāds regulējums ir būtisks, lai platformas spētu nekavējoties reaģēt uz ziņojumiem par vardarbību, seksuālu uzmākšanos, krāpšanu, identitātes viltošanu vai citu prettiesisku rīcību, kā arī gadījumos, kad ārējie normatīvie akti nosaka pienākumu nekavējoties apturēt personas piekļuvi platformai.
Attiecībā uz cilvēka veikto lēmumu pārskatīšanu aicinām paredzēt, ka pārskatīšanas pieprasījumā jānorāda konkrēti apstākļi un fakti, kas pamato lēmuma pārskatīšanas nepieciešamību. Tas ļauj platformai sniegt pietiekami precīzu un pienācīgi pamatotu atbildi, kā to paredz Direktīva, vienlaikus novēršot tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpat būtu jāparedz platformas tiesības noraidīt atkārtotus vai acīmredzami nepamatotus pieprasījumus, kā arī precizēt, ka kompensācijas apmērs nosakāms individuāli, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, saglabājot tiesas kontroli pār kompensācijas apmēru.
Pārredzamība, konsultēšanās un administratīvā sloga mazināšana
Attiecībā uz platformu darbinieku pārstāvju tiesībām saņemt informāciju un konsultēties par būtiskām izmaiņām automatizēto sistēmu izmantošanā aicinām paredzēt iespēju steidzamos gadījumos ieviest nepieciešamās izmaiņas nekavējoties, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu, krāpšanas novēršanas, platformas drošuma vai normatīvo aktu izpildes nolūkā.
Tāpat nepieciešams precizēt ekspertu piesaistes regulējumu. Lai gan likumprojekts paredz samērīgu eksperta izmaksu segšanu, tas neierobežo ekspertu piesaistes biežumu, radot risku nesamērīgam administratīvajam un finansiālajam slogam. Direktīva skaidri atļauj dalībvalstīm noteikt šādu pieprasījumu biežumu, tādēļ aicinām paredzēt, ka eksperta piesaistes tiesības izmantojamas ne vairāk kā trīs reizes kalendārā gada laikā.
Vienlaikus būtiski samazināt administratīvo slogu informācijas apritē starp platformām un uzraudzības iestādēm. Valsts darba inspekcijai, pieprasot informāciju, vispirms būtu jāizmanto valsts informācijas sistēmās pieejamie dati, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija, un no platformām jāpieprasa tikai tāda informācija, kas nav iegūstama no valsts informācijas sistēmām.
Attiecībā uz pārredzamības pienākumiem nepieciešams ievērot Direktīvā noteikto struktūru. Informācija par personu skaitu būtu sniedzama, iedalot personas pēc darbības līmeņa un līgumiskā vai nodarbinātības statusa, savukārt darbības ilgums un nostrādātās stundas platformu darba kontekstā būtu definējamas kā faktiskais darba uzdevumu izpildes laiks, nevis laiks, kurā persona ir tikai pieslēgusies platformai. Tas novērš dubultās uzskaites risku situācijās, kad persona vienlaikus izmanto vairākas platformas.
Papildu informācijas pieprasījumu gadījumā būtu jāparedz, ka informācija par darba līgumiem tiek sniegta anonimizētā veidā, ievērojot datu minimizācijas principu, kā arī jāparedz digitālās darba platformas tiesības neizpaust informāciju, kas uzskatāma par komercnoslēpumu vai kuras izpaušana, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kaitētu tās leģitīmajām interesēm, vienlaikus nodrošinot pārredzamības mērķu sasniegšanu.
Noslēgumā aicinām precizēt arī regulējumu par personu savstarpējo saziņu, skaidri paredzot iespēju izmantot ne tikai platformas digitālo infrastruktūru, bet arī citus līdzvērtīgus un efektīvus saziņas līdzekļus, tostarp trešo personu elektronisko sakaru pakalpojumus. Vienlaikus nepieciešams paredzēt, ka aizliegums piekļūt vai uzraudzīt saziņu neattiecas uz gadījumiem, kad piekļuve nepieciešama saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem aktiem vai noziedzīgu nodarījumu novēršanai vai atklāšanai, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Tāpat platformu darba veicēju kontaktinformācija būtu izpaužama pārstāvjiem tikai ar attiecīgās personas iepriekšēju piekrišanu rakstveidā vai citā pārbaudāmā formā.
Noslēgumā aicinām izvērtēt nepieciešamību likumprojektā konsekventi nodrošināt komercnoslēpuma un citas komerciāli sensitīvas informācijas aizsardzību, jo īpaši likumprojekta 7., 8., 9., 14. un 16. pantā, paredzot, ka informācija tiek sniegta tādā apjomā, kas nodrošina likumprojekta mērķu sasniegšanu, vienlaikus aizsargājot digitālo darba platformu leģitīmās intereses, komercnoslēpumu un sistēmu drošību.
29.06.2026. 15:46
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25