Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts "Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā" (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts atbilstoši Iekšlietu ministrijas iniciatīvai, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk - Satversmes tiesa) 2022. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2021-40-0103 (turpmāk - spriedums) norādīto nepieciešamību nodrošināt to, ka personas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek turētas maksimāli īsu laiku.
Arī Eiropas Komiteja Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk - Komiteja) ziņojumā par vizīti Latvijā 2022. gadā (turpmāk - Ziņojums) 13. punktā ir norādījusi, ka principā ieslodzītos nevajadzētu turēt policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās, kā arī to, ka šādas telpas nav paredzētas ilgstošam uzturēšanās laikam. Ievērojot minēto, Komiteja aicina Latvijas iestādes veikt nepieciešamos pasākumus "tostarp likumdošanas līmenī", lai nodrošinātu, ka pirmstiesas apcietināto un notiesāto ievietošana policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek veikta tikai izņēmuma kārtā, īpašu iemeslu dēļ un uz iespējami īsāko laiku. Tāpat Komitejas ieskatā šādai ievietošanai katrā gadījumā būtu jāsaņem nepārprotama prokurora vai tiesneša atļauja.
Vienlaikus ir jāņem vērā arī apstāklis, ka, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas vietā, ieslodzītās personas nevar piedalīties likumā noteiktajā ieslodzījuma izpildes procesā, kā arī nav iespējams minētajām personām nodrošināt visas tam likumā paredzētās tiesības (satikšanās ar ģimeni, telefonzvani, pieraksts pie ārstniecības personas izmeklējumu veikšanai u.tml.), kā arī minētās personas nevar piedalīties resocializācijas procesā, kas ir viens kriminālsoda piemērošanas mērķiem.
Ievērojot minēto, lai līdzsvarotu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu un cilvēktiesību ievērošanu, izdarāmi grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, paredzot maksimālo termiņu, cik ilgi apcietinātās un notiesātās personas var tikt ievietotas un turētas īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai.
Arī Eiropas Komiteja Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk - Komiteja) ziņojumā par vizīti Latvijā 2022. gadā (turpmāk - Ziņojums) 13. punktā ir norādījusi, ka principā ieslodzītos nevajadzētu turēt policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās, kā arī to, ka šādas telpas nav paredzētas ilgstošam uzturēšanās laikam. Ievērojot minēto, Komiteja aicina Latvijas iestādes veikt nepieciešamos pasākumus "tostarp likumdošanas līmenī", lai nodrošinātu, ka pirmstiesas apcietināto un notiesāto ievietošana policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek veikta tikai izņēmuma kārtā, īpašu iemeslu dēļ un uz iespējami īsāko laiku. Tāpat Komitejas ieskatā šādai ievietošanai katrā gadījumā būtu jāsaņem nepārprotama prokurora vai tiesneša atļauja.
Vienlaikus ir jāņem vērā arī apstāklis, ka, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas vietā, ieslodzītās personas nevar piedalīties likumā noteiktajā ieslodzījuma izpildes procesā, kā arī nav iespējams minētajām personām nodrošināt visas tam likumā paredzētās tiesības (satikšanās ar ģimeni, telefonzvani, pieraksts pie ārstniecības personas izmeklējumu veikšanai u.tml.), kā arī minētās personas nevar piedalīties resocializācijas procesā, kas ir viens kriminālsoda piemērošanas mērķiem.
Ievērojot minēto, lai līdzsvarotu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu un cilvēktiesību ievērošanu, izdarāmi grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, paredzot maksimālo termiņu, cik ilgi apcietinātās un notiesātās personas var tikt ievietotas un turētas īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai.
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz noteikt, ka apcietinātās un notiesātās personas procesuālo darbību veikšanai īslaicīgās aizturēšanas vietā var ievietot uz laiku ne ilgāku par septiņām darba dienām.
Vienlaikus likumprojekts atbilstoši Komitejas rekomendācijām paredz noteikt, ka pirmstiesas procesā apcietināto un notiesāto personu procesuālo darbību veikšanai īslaicīgās aizturēšanas vietā var ievietot tikai tajā gadījumā, ja saņemta attiecīgo kriminālprocesu uzraugošā prokurora, kā arī, ievērojot to, ka arī prokurors var būt procesa virzītājs, amatā augstāka prokurora rakstveida piekrišana.
Tādējādi pirmstiesas procesā tiktu nodrošināta lēmuma par procesuālo darbību veikšanas pamatotības pārbaude, proti, vai attiecīgā procesuālā darbība ir nepieciešama kriminālprocesa mērķa sasniegšanai un vai procesa virzītājs, pieņemot attiecīgo lēmumu, nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos, un attiecīgi vai pastāv nepieciešamība apcietināto vai notiesāto personu ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Vienlaikus likumprojekts atbilstoši Komitejas rekomendācijām paredz noteikt, ka pirmstiesas procesā apcietināto un notiesāto personu procesuālo darbību veikšanai īslaicīgās aizturēšanas vietā var ievietot tikai tajā gadījumā, ja saņemta attiecīgo kriminālprocesu uzraugošā prokurora, kā arī, ievērojot to, ka arī prokurors var būt procesa virzītājs, amatā augstāka prokurora rakstveida piekrišana.
Tādējādi pirmstiesas procesā tiktu nodrošināta lēmuma par procesuālo darbību veikšanas pamatotības pārbaude, proti, vai attiecīgā procesuālā darbība ir nepieciešama kriminālprocesa mērķa sasniegšanai un vai procesa virzītājs, pieņemot attiecīgo lēmumu, nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos, un attiecīgi vai pastāv nepieciešamība apcietināto vai notiesāto personu ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Politikas jomas
Personas tiesību un interešu aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.05.2024. - 22.05.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Apcietinātās un notiesātās personas, kuras procesuālo darbību veikšanai tiek ievietotas īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Skaidrojums un ietekme
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka apcietinātās un notiesātās personas īslaicīgās aizturēšanas vietā var ievietot procesuālo darbību veikšanai, uz laiku ne ilgāku par septiņām darba dienām.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Ieva Miķelsone (IEM)
Atbildīgā persona
Inguna Gorbačova-Ščogole (IEM)
Izsludināšanas datums
03.05.2024. 16:45
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
r.a. "Siltumnīca"
Tiek izteikti šādi iebildumi, jo izstrādātais likumprojekts (Projekta ID 23-TA-2644) "Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā" (turpmāk - likumprojekts) neatbilst Eiropas Komitejas Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) ziņojums Latvijas valdībai par CPT vizīti Latvijā no 2022. gada 10. līdz 20. maijam (turpmāk - Ziņojums).
1. Gan Ziņojumā, gan tajā ietvertajā atsaucē uz 26. Vispārīgā ziņojuma par CPT darbību (CPT/Inf (2017) 5 69. un 70. punktu ir norādīts “Šādi ieslodzītie nebūtu turami policijas iestādēs pa nakti”. Šim kritērijam neatbilst piedāvātais risinājums noteikt 7 darba dienu termiņu. Kriminālprocesa likuma 139.panta pirmā daļa noteic “Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti veic laikā no pulksten 8.00 līdz 20.00.” Līdz ar to nav skaidri saprotama un anotācijā arī netiek skaidrota nepieciešamība personu turēt pa nakti īslaicīgās aizturēšanas vietā.
2. Uzsverams, ka Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 1.panta otrā daļa tieši noteic, ka meklēšanā esošās apcietinātās personas un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā ne ilgāk par septiņām darba dienām. Savukārt citu šā panta otrajā daļā minēto personu maksimālo uzturēšanās laiku īslaicīgās aizturēšanas vietā norma tieši nenosaka. Likumprojekts nerisina arī šo problēmu.
3. Likumprojekts nekādā veidā neskar jautājumu par izņēmuma kārtā veicamo pārvietošanu īpašu iemeslu dēļ, kā tas norādīts Ziņojuma 13.punktā. Piedāvātais risinājums par prokurora piekrišanas saņemšanu nerada pārliecību, ka prokurors, kas vēlāk būs procesa virzītājs un apsūdzības uzturētājs, spēs novērtēt iemeslu īpašo nozīmīgumu.
4.Tiešā saistībā ar iepriekšējā punktā minēto, būtu izskatāma izmeklēšanas tiesneša atļauja kā vienīgais iespējamais pamats apcietinātās un notiesātās personas ievietošanai īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai.
5. 26. Vispārīgā ziņojuma par CPT darbību (CPT/Inf (2017) 5 69. un 70. punktā minēta valstu norāde uz to, ka fiziski nav iespējama personu nogādāšana un atgriešana ieslodzījuma vietā dēļ konvoja noslodzes. Tiek uzsvērts, ka primāri būtu ņemams vērā apstāklis, ka īslaicīgās aizturēšanas vietas nav paredzētas personu ilgstošai turēšanai un šajā gadījumā valsts iestāžu spējas un prasmes loģistikas jomā būtu skatāmas kā sekundāras un nesamērīgas ar nepieciešamību aizsargāt personas pret cietsirdīgu un necilvēcisku izturēšanos.
6. Likumprojekts nekādā veidā neskar jautājumu par to, kādi būtu izņēmuma gadījumi un kādi būtu īpašie iemesli, kas veidotu priekšnosacījumu apcietinātās un notiesātās personas ievietošanai īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai. Izņēmuma gadījumiem un īpašajiem apstākļiem būtu jābūt tieši norādītiem un uzskaitītiem likumā, lai nodrošinātu tiesību normu konsekventu piemērošanu un nepieļautu to paplašinātu tulkošanu.
7. No likumprojekta anotācijas būtu sagaidāmi statistikas dati ar to, cik ilgi šobrīd personas tiek turētas īslaicīgās aizturēšanas vietā un kādu iemeslu dēļ. Būtu norādāms gan vidējais termiņš, gan arī īsākais un garākais laika posms. Attiecībā uz ievietošanu īslaicīgās aizturēšanas vietā izmeklēšanas darbību veikšanai būtu ietverams skaidrojums – kādām izmeklēšanas darbībām, kādas iestādes un uz kādu laiku ievieto personas īslaicīgās aizturēšanas vietā un cik šādu gadījumu ir bijis. Tāpat būtu vērtējama situācija nevis uz 2021.gadu, bet 5 gadu termiņu, proti, 2019.-2023.gadu.
1. Gan Ziņojumā, gan tajā ietvertajā atsaucē uz 26. Vispārīgā ziņojuma par CPT darbību (CPT/Inf (2017) 5 69. un 70. punktu ir norādīts “Šādi ieslodzītie nebūtu turami policijas iestādēs pa nakti”. Šim kritērijam neatbilst piedāvātais risinājums noteikt 7 darba dienu termiņu. Kriminālprocesa likuma 139.panta pirmā daļa noteic “Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti veic laikā no pulksten 8.00 līdz 20.00.” Līdz ar to nav skaidri saprotama un anotācijā arī netiek skaidrota nepieciešamība personu turēt pa nakti īslaicīgās aizturēšanas vietā.
2. Uzsverams, ka Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 1.panta otrā daļa tieši noteic, ka meklēšanā esošās apcietinātās personas un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā ne ilgāk par septiņām darba dienām. Savukārt citu šā panta otrajā daļā minēto personu maksimālo uzturēšanās laiku īslaicīgās aizturēšanas vietā norma tieši nenosaka. Likumprojekts nerisina arī šo problēmu.
3. Likumprojekts nekādā veidā neskar jautājumu par izņēmuma kārtā veicamo pārvietošanu īpašu iemeslu dēļ, kā tas norādīts Ziņojuma 13.punktā. Piedāvātais risinājums par prokurora piekrišanas saņemšanu nerada pārliecību, ka prokurors, kas vēlāk būs procesa virzītājs un apsūdzības uzturētājs, spēs novērtēt iemeslu īpašo nozīmīgumu.
4.Tiešā saistībā ar iepriekšējā punktā minēto, būtu izskatāma izmeklēšanas tiesneša atļauja kā vienīgais iespējamais pamats apcietinātās un notiesātās personas ievietošanai īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai.
5. 26. Vispārīgā ziņojuma par CPT darbību (CPT/Inf (2017) 5 69. un 70. punktā minēta valstu norāde uz to, ka fiziski nav iespējama personu nogādāšana un atgriešana ieslodzījuma vietā dēļ konvoja noslodzes. Tiek uzsvērts, ka primāri būtu ņemams vērā apstāklis, ka īslaicīgās aizturēšanas vietas nav paredzētas personu ilgstošai turēšanai un šajā gadījumā valsts iestāžu spējas un prasmes loģistikas jomā būtu skatāmas kā sekundāras un nesamērīgas ar nepieciešamību aizsargāt personas pret cietsirdīgu un necilvēcisku izturēšanos.
6. Likumprojekts nekādā veidā neskar jautājumu par to, kādi būtu izņēmuma gadījumi un kādi būtu īpašie iemesli, kas veidotu priekšnosacījumu apcietinātās un notiesātās personas ievietošanai īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai. Izņēmuma gadījumiem un īpašajiem apstākļiem būtu jābūt tieši norādītiem un uzskaitītiem likumā, lai nodrošinātu tiesību normu konsekventu piemērošanu un nepieļautu to paplašinātu tulkošanu.
7. No likumprojekta anotācijas būtu sagaidāmi statistikas dati ar to, cik ilgi šobrīd personas tiek turētas īslaicīgās aizturēšanas vietā un kādu iemeslu dēļ. Būtu norādāms gan vidējais termiņš, gan arī īsākais un garākais laika posms. Attiecībā uz ievietošanu īslaicīgās aizturēšanas vietā izmeklēšanas darbību veikšanai būtu ietverams skaidrojums – kādām izmeklēšanas darbībām, kādas iestādes un uz kādu laiku ievieto personas īslaicīgās aizturēšanas vietā un cik šādu gadījumu ir bijis. Tāpat būtu vērtējama situācija nevis uz 2021.gadu, bet 5 gadu termiņu, proti, 2019.-2023.gadu.
21.05.2024. 22:25
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25