Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai papildinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja pienākumus - pēc pakalpojumu lietotāja pieprasījuma uzstādīt filtru pirms komercuzskaites mēraparāta, attiecīgās izmaksas par filtra iegādi un uzstādīšanu sedz pakalpojumu lietotājs. Likumprojektā ir precizēta definīcija par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, papildinot to ar terminu "kooperatīvās sabiedrības". Kā arī likumprojektā tiek pārņemas atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti noteiktajām prasībām prasības
Mērķa apraksts
Papildināt esošās prasības, kas noteiktas Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un pārņemt nacionālajos tiesību aktos direktīvas 2020/2184 prasības.
Politikas jomas
Vides politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
27.06.2023. - 19.07.2023.
Informācija
Priekšlikumu un viedokļu iesniegšanai par likumprojektu, aicinām izmantot TAP portālu.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Ilona Vilne (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
20.06.2023. 13:17
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ģirts Beikmanis - "LATVIJAS NAMU PĀRVALDĪTĀJU UN APSAIMNIEKOTĀJU ASOCIĀCIJA"
SO "Latvijas Namu Pārvaldītāju un Apsaimniekotāju asociācijas" (LNPAA) viedoklis un priekšlikumi
LNPAA vērš uzmanību uz šādiem apstākļiem:
Problēmas apraksta daļā ir teikts, ka Ar Ministru kabineta ar 2019. gada 19. novembra sēdes protokollēmumu VARAM tika uzdots izvērtēt iespēju noteikt Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā ūdensapgādes pakalpojuma sniedzējam pienākumu – nodrošināt ūdens filtru savā piederības robežā pirms komercuzskaites mēraparāta.
Gan PTAC savā pārbaudē, gan VARAM veicot pētījumu (aptauju) secinājuši, ka filtra neesamības dēļ lielākā daļa mehānisko skaitītāju bez priekšattīrīšanas filtriem rada būtiskas problēmas ūdens patēriņa komercuzskaitē.
LNPAA ieskatā:
Nav lietderīgi pēc lietotāju pieprasījuma uzdot pakalpojuma sniedzējiem nodrošināt filtru uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta, ņemot vērā ka šāds lēmums dzīvokļu īpašumos sadalītā daudzdzīvokļu ēkā ir jāpieņem balsojot. Šāda lēmuma pieņemšana tikai uzkurinās ažiotāžu ūdens patēriņa uzskaites starpību jautājumā, ja filtra uzstādīšana nemazinās patēriņa starpību, kā to ir secinājuši SIA “Rīgas ūdens” savā darba procesā.
Ūdens mehāniskā piesārņojuma problēma ir pakalpojuma sniedzēju atbildībā esošajos ūdensvada tīklos un šis piesārņojums ir tas, kas ietekmē komercuzskaites precizitāti, tādēļ filtriem obligāti ir jābūt uzstādītiem visos objektos, kuros izmanto mehāniskos komercuzskaites mēraparātus, nevis izvēles kārtībā.
Likumprojektā nav minēts kam jāveic filtru apkalpošana, kas ir svarīgs izmaksu postenis. Filtriem ir jābūt plombētiem, lai novērstu iespēju nesankcionēti lietot ūdeni pirms komercuzskaites. Ņemot vērā šo apstākli komecuzkaites mēraparāts un filtrs uzkatāmi par nedalāmu komlektu, jo katras tīrīšanas nepieciešamības gadījumā plombas būs jānoņem, ko darīt var tikai pakalpojuma sniedzēja pārstāvis[1].
Lietderīgi filtra iegādes un uzstādīšanas izmaksas ir iekļaut pakalpojuma tarifā objektos, kuros ir uzstādīti mehāniskie komercuzskaites mēraparāti, bet iespēju pēc lietotāja pieprasījuma uzdot pakalpojuma sniedzējiem veikt filtru uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta noteikt tajos objektos, kuros ir uzstādīti ultraskaņas, elektromagnētiskie vai citi komercuzskaites mēraparāti, kuru mērījumu precizitāti neietekmē mehāniskais piesārņojums.
Lai veicinātu pakalpojuma sniedzēja sistēmas daļas sakārtošanu tarifā iekļaujamais filtru tīrīšanas reižu skaits būtu reglamentējams, piemēram ne vairāk, kā 1 x mēnesī. Savukārt mehāniskā komercuzskaites mēraparāta bez filtra verifikācijas termiņu jānosaka 2 gadi, kā tas bija noteikts 1998.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 334 “Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts”[2]
Papildus piedāvātajiem Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma grozījumiem LNPAA aicina izskatīt šādus priekšļikumus:
Likuma 1.panta 11) punktā definēts termins - Ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājs — nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā — visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu.
LNPAA piedāvā Likuma definīciju klāstu papildināt ar terminu Ūdenssaimniecības pakalpojuma gala lietotājs - ūdenssaimniecības lietotājs, kurš pērk pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām, lai skaidrāk būtu saprotami tiešie norēķini ar pakalpojuma sniedzēju un, iespējams, nodalītu kopīpašuma sanitārās kopšanas vai citām ar kopīpašuma ekspluatāciju, atjaunošanu vai pārbūvi vajadzībām izlietoto ūdens daudzumu. Pie tam gan pakalpojuma lietotājs, gan pakalpojuma gala lietotājs var nebūt nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, bet nekustamā īpašuma turētājs (nomnieks, īrnieks vai glabātājs).
Likuma 1.panta 9) punktā definēts termins - Sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi — pakalpojumi ūdens ieguvē, uzkrāšanā un sagatavošanā lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensvada tīklā, pakalpojumi ūdens piegādē no padeves vietas centralizētajā ūdensvada tīklā līdz piederības robežai, kā arī notekūdeņu savākšanā centralizētajās kanalizācijas sistēmās no piederības robežas un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšanā un novadīšanā vidē, tai skaitā virszemes ūdensobjektos, izņemot notekūdeņu savākšanu lietus kanalizācijas sistēmā.
LNPAA ieskatā Sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums ūdensapgādē būtu nosakāms līdz komercuzskaites mēraparāta mezglam, ja tas atrodas ārpus piederības robežas pakalpojuma lietotāja vai galalietotāja īpašumā vai valdījumā esoša ūdenssaimniecības sistēmas daļā, piemēram dzīvojamās mājas ievadā vai pakalpojuma saņēmēja (gala lietotāja) dzīvoklī, izņemot ūdensapgādes iekšējās sistēmas daļu, no daudzdzīvokļu ēkas ievadventīļa līdz līgumā noteiktajiem galalietotāju komercuzskaites mēraparātu mezgliem. Šādi grozījumi dotu likumīgu pamatu iekļaut ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifa aprēķinā izmaksas, kas rodas, veicot tiešos norēķinus ar dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās.
Šādā gadījumā cauruļvada ievads, kas ir ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esoša ūdenssaimniecības sistēmas daļa, kas nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājus un galalietotājus ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas līdz ēkas ievadventīlim kļūst par centralizētās ūdensapgādes sistēmas daļu.
[1] https://likumi.lv/ta/id/281230-noteikumi-par-sabiedrisko-udenssaimniecibas-pakalpojumu-sniegsanu-un-lietosanu (38.punkts)
[2] https://likumi.lv/ta/id/49575-valsts-metrologiskajai-kontrolei-paklauto-merisanas-lidzeklu-saraksts5. 5.10.1.apakšpunkts un 5.10.2. apakšpunkts punkts
LNPAA vērš uzmanību uz šādiem apstākļiem:
Problēmas apraksta daļā ir teikts, ka Ar Ministru kabineta ar 2019. gada 19. novembra sēdes protokollēmumu VARAM tika uzdots izvērtēt iespēju noteikt Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā ūdensapgādes pakalpojuma sniedzējam pienākumu – nodrošināt ūdens filtru savā piederības robežā pirms komercuzskaites mēraparāta.
Gan PTAC savā pārbaudē, gan VARAM veicot pētījumu (aptauju) secinājuši, ka filtra neesamības dēļ lielākā daļa mehānisko skaitītāju bez priekšattīrīšanas filtriem rada būtiskas problēmas ūdens patēriņa komercuzskaitē.
LNPAA ieskatā:
Nav lietderīgi pēc lietotāju pieprasījuma uzdot pakalpojuma sniedzējiem nodrošināt filtru uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta, ņemot vērā ka šāds lēmums dzīvokļu īpašumos sadalītā daudzdzīvokļu ēkā ir jāpieņem balsojot. Šāda lēmuma pieņemšana tikai uzkurinās ažiotāžu ūdens patēriņa uzskaites starpību jautājumā, ja filtra uzstādīšana nemazinās patēriņa starpību, kā to ir secinājuši SIA “Rīgas ūdens” savā darba procesā.
Ūdens mehāniskā piesārņojuma problēma ir pakalpojuma sniedzēju atbildībā esošajos ūdensvada tīklos un šis piesārņojums ir tas, kas ietekmē komercuzskaites precizitāti, tādēļ filtriem obligāti ir jābūt uzstādītiem visos objektos, kuros izmanto mehāniskos komercuzskaites mēraparātus, nevis izvēles kārtībā.
Likumprojektā nav minēts kam jāveic filtru apkalpošana, kas ir svarīgs izmaksu postenis. Filtriem ir jābūt plombētiem, lai novērstu iespēju nesankcionēti lietot ūdeni pirms komercuzskaites. Ņemot vērā šo apstākli komecuzkaites mēraparāts un filtrs uzkatāmi par nedalāmu komlektu, jo katras tīrīšanas nepieciešamības gadījumā plombas būs jānoņem, ko darīt var tikai pakalpojuma sniedzēja pārstāvis[1].
Lietderīgi filtra iegādes un uzstādīšanas izmaksas ir iekļaut pakalpojuma tarifā objektos, kuros ir uzstādīti mehāniskie komercuzskaites mēraparāti, bet iespēju pēc lietotāja pieprasījuma uzdot pakalpojuma sniedzējiem veikt filtru uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta noteikt tajos objektos, kuros ir uzstādīti ultraskaņas, elektromagnētiskie vai citi komercuzskaites mēraparāti, kuru mērījumu precizitāti neietekmē mehāniskais piesārņojums.
Lai veicinātu pakalpojuma sniedzēja sistēmas daļas sakārtošanu tarifā iekļaujamais filtru tīrīšanas reižu skaits būtu reglamentējams, piemēram ne vairāk, kā 1 x mēnesī. Savukārt mehāniskā komercuzskaites mēraparāta bez filtra verifikācijas termiņu jānosaka 2 gadi, kā tas bija noteikts 1998.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 334 “Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts”[2]
Papildus piedāvātajiem Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma grozījumiem LNPAA aicina izskatīt šādus priekšļikumus:
Likuma 1.panta 11) punktā definēts termins - Ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājs — nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā — visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu.
LNPAA piedāvā Likuma definīciju klāstu papildināt ar terminu Ūdenssaimniecības pakalpojuma gala lietotājs - ūdenssaimniecības lietotājs, kurš pērk pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām, lai skaidrāk būtu saprotami tiešie norēķini ar pakalpojuma sniedzēju un, iespējams, nodalītu kopīpašuma sanitārās kopšanas vai citām ar kopīpašuma ekspluatāciju, atjaunošanu vai pārbūvi vajadzībām izlietoto ūdens daudzumu. Pie tam gan pakalpojuma lietotājs, gan pakalpojuma gala lietotājs var nebūt nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, bet nekustamā īpašuma turētājs (nomnieks, īrnieks vai glabātājs).
Likuma 1.panta 9) punktā definēts termins - Sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi — pakalpojumi ūdens ieguvē, uzkrāšanā un sagatavošanā lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensvada tīklā, pakalpojumi ūdens piegādē no padeves vietas centralizētajā ūdensvada tīklā līdz piederības robežai, kā arī notekūdeņu savākšanā centralizētajās kanalizācijas sistēmās no piederības robežas un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšanā un novadīšanā vidē, tai skaitā virszemes ūdensobjektos, izņemot notekūdeņu savākšanu lietus kanalizācijas sistēmā.
LNPAA ieskatā Sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums ūdensapgādē būtu nosakāms līdz komercuzskaites mēraparāta mezglam, ja tas atrodas ārpus piederības robežas pakalpojuma lietotāja vai galalietotāja īpašumā vai valdījumā esoša ūdenssaimniecības sistēmas daļā, piemēram dzīvojamās mājas ievadā vai pakalpojuma saņēmēja (gala lietotāja) dzīvoklī, izņemot ūdensapgādes iekšējās sistēmas daļu, no daudzdzīvokļu ēkas ievadventīļa līdz līgumā noteiktajiem galalietotāju komercuzskaites mēraparātu mezgliem. Šādi grozījumi dotu likumīgu pamatu iekļaut ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifa aprēķinā izmaksas, kas rodas, veicot tiešos norēķinus ar dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās.
Šādā gadījumā cauruļvada ievads, kas ir ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esoša ūdenssaimniecības sistēmas daļa, kas nodrošina ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājus un galalietotājus ar ūdensapgādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas līdz ēkas ievadventīlim kļūst par centralizētās ūdensapgādes sistēmas daļu.
[1] https://likumi.lv/ta/id/281230-noteikumi-par-sabiedrisko-udenssaimniecibas-pakalpojumu-sniegsanu-un-lietosanu (38.punkts)
[2] https://likumi.lv/ta/id/49575-valsts-metrologiskajai-kontrolei-paklauto-merisanas-lidzeklu-saraksts5. 5.10.1.apakšpunkts un 5.10.2. apakšpunkts punkts
13.07.2023. 11:29
Latvijas Darba devēju konfederācija
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir izskatījusi publiskai apspriešanai nodoto likumprojektu “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) (23-TA-747) un izsaka sekojošu iebildumu un priekšlikumu.
LDDK iebilst pret Likumprojektu kopumā
Pamatojums:
LDDK ieskatā ir nepieciešami grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.panta ceturtajā punktā, kurā noteikta Ministru kabineta kompetence saistībā ar kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.panta ceturtā punkta redakciju nepieciešams paplašināt, paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumus ne tikai šobrīd likumā paredzētajā gadījumā, proti,- kad pakalpojumu lietotājs ierīko vai pārbūvē notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu, bet arī gadījumā, kad pakalpojumu lietotājs ir veicis citas darbības, lai netiktu pārsniegtas maksimāli pieļaujamās piesārņojošo vielu koncentrācijas notekūdeņos.
Maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju pārsniegumi notiek un var notikt dažādu negadījumu vai avāriju rezultātā pēc kuriem ir vajadzīga atbilstošu darbību veikšana vai pasākumu īstenošana, lai novērstu turpmākus pārsniegumus, nevis notekūdeņu piekšattīrīšanas iekārtu pārbūve vai jaunu ierīkošana. Ne vienmēr pastāv objektīva nepieciešamība īstenot tieši priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projektu, lai novērstu turpmākus pārsniegumus un vienotos par kompensācijas apmēru.
Informējam, ka SIA “Rīgas ūdens” 2021.gada 27.septembrī nosūtīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vēstuli ar ierosinājumu izskatīt iespēju veikt grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumos Nr.174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” (turpmāk - Noteikumi) tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, citu ierosinājumu starpā norādot, ka tiesiskais regulējums nav pietiekošs vienošanās iespējām par kompensācijas apmēru, kad nav nepieciešama notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projekta īstenošana. Grozījumi Noteikumos par minēto problēmu netika pieņemti, jo publiskās apspriešanas laikā Tieslietu ministrija iebilda, norādot, ka tie neatbilst Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.panta 4. punktam (https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/f4b560a2-7683-4453-97a2-72afab771e1d), kurā noteikta Ministru kabineta kompetence.
Priekšlikums:
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.panta ceturto punktu izteikt šādā redakcijā:
“4) kārtību, kādā aprēķina kompensāciju par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī aprēķinātās kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumus gadījumos, kad pakalpojumu lietotājs ierīko vai pārbūvē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, vai ir veicis citas darbības maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju pārsniegumu novēršanai”.
LDDK iebilst pret Likumprojektu kopumā
Pamatojums:
LDDK ieskatā ir nepieciešami grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.panta ceturtajā punktā, kurā noteikta Ministru kabineta kompetence saistībā ar kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumiem par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.panta ceturtā punkta redakciju nepieciešams paplašināt, paredzot Ministru kabinetam tiesības noteikt kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumus ne tikai šobrīd likumā paredzētajā gadījumā, proti,- kad pakalpojumu lietotājs ierīko vai pārbūvē notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu, bet arī gadījumā, kad pakalpojumu lietotājs ir veicis citas darbības, lai netiktu pārsniegtas maksimāli pieļaujamās piesārņojošo vielu koncentrācijas notekūdeņos.
Maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju pārsniegumi notiek un var notikt dažādu negadījumu vai avāriju rezultātā pēc kuriem ir vajadzīga atbilstošu darbību veikšana vai pasākumu īstenošana, lai novērstu turpmākus pārsniegumus, nevis notekūdeņu piekšattīrīšanas iekārtu pārbūve vai jaunu ierīkošana. Ne vienmēr pastāv objektīva nepieciešamība īstenot tieši priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projektu, lai novērstu turpmākus pārsniegumus un vienotos par kompensācijas apmēru.
Informējam, ka SIA “Rīgas ūdens” 2021.gada 27.septembrī nosūtīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vēstuli ar ierosinājumu izskatīt iespēju veikt grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumos Nr.174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” (turpmāk - Noteikumi) tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, citu ierosinājumu starpā norādot, ka tiesiskais regulējums nav pietiekošs vienošanās iespējām par kompensācijas apmēru, kad nav nepieciešama notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu ierīkošanas vai pārbūves projekta īstenošana. Grozījumi Noteikumos par minēto problēmu netika pieņemti, jo publiskās apspriešanas laikā Tieslietu ministrija iebilda, norādot, ka tie neatbilst Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.panta 4. punktam (https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/f4b560a2-7683-4453-97a2-72afab771e1d), kurā noteikta Ministru kabineta kompetence.
Priekšlikums:
Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.panta ceturto punktu izteikt šādā redakcijā:
“4) kārtību, kādā aprēķina kompensāciju par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī aprēķinātās kompensācijas apmēra pārskatīšanas nosacījumus gadījumos, kad pakalpojumu lietotājs ierīko vai pārbūvē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, vai ir veicis citas darbības maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju pārsniegumu novēršanai”.
14.07.2023. 18:30
Ivita Peipiņa - Latvijas pašvaldību savienība
P kopumā atbalstot ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma grozījumus, ivēršam uzmanību uz 4.pantutu, kur ir noteikts papildināt 6.pantu ar (1)1daļu:
"(1)1 Vietējā pašvaldība veic pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu vai saglabātu piekļuvi dzeramajam ūdenim visiem iedzīvotājiem, jo īpaši personām, kas pieder sociāli mazaizsargāto personu grupām. Šim nolūkam pašvaldība:
1) apzina, kādām iedzīvotāju grupām nav piekļuves dzeramajam ūdenim vai arī tā ir ierobežota, kā arī piekļuves trūkuma vai ierobežojumu iemeslus;
2) ja šādas iedzīvotāju grupas ir konstatētas - izvērtē, kā tām iespējams uzlabot dzeramā ūdens pieejamību, un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi dzeramajam ūdenim;
3) informē šādus iedzīvotājus par iespējām saņemt ūdenssaimniecības pakalpojumus."
Vēršam uzmanību, ka ašvaldību likuma 4. pantā vietējām pašvaldībām jau ir noteikta autonomā funkcija organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā un iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.
Līdz ar to iebilstam pret 6.panta papildināšanu ar (1)1 daļu, kur pašvaldībām būs uzlikts likumiskais pienākums apzināt un izvērtēt visus novada iedzīvotājus, lai uzlabotu vai saglabātu piekļuvi dzeramajam ūdenim, jo īpaši personām, kas pieder sociāli mazaizsargāto personu grupām.
Likumiskais uzdevums, kura izpilde ir saistīta ar papildus darbu un līdz ar to arī izdevumu palielināšanos, bez papildus finansējuma piešķiršanas, jau tāpat noslogotajām pašvaldībām, ir papildus slodze un papildus izdevumi.
Pašvaldībās iedzīvotājiem ir piekļuve dzeramajam ūdenim un nav tādu iedzīvotāju, kam nebūtu pieejas dzeramais ūdens vai arī kam ir ierobežota pieejamība dzeramajam ūdenim.
"(1)1 Vietējā pašvaldība veic pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu vai saglabātu piekļuvi dzeramajam ūdenim visiem iedzīvotājiem, jo īpaši personām, kas pieder sociāli mazaizsargāto personu grupām. Šim nolūkam pašvaldība:
1) apzina, kādām iedzīvotāju grupām nav piekļuves dzeramajam ūdenim vai arī tā ir ierobežota, kā arī piekļuves trūkuma vai ierobežojumu iemeslus;
2) ja šādas iedzīvotāju grupas ir konstatētas - izvērtē, kā tām iespējams uzlabot dzeramā ūdens pieejamību, un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi dzeramajam ūdenim;
3) informē šādus iedzīvotājus par iespējām saņemt ūdenssaimniecības pakalpojumus."
Vēršam uzmanību, ka ašvaldību likuma 4. pantā vietējām pašvaldībām jau ir noteikta autonomā funkcija organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā un iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.
Līdz ar to iebilstam pret 6.panta papildināšanu ar (1)1 daļu, kur pašvaldībām būs uzlikts likumiskais pienākums apzināt un izvērtēt visus novada iedzīvotājus, lai uzlabotu vai saglabātu piekļuvi dzeramajam ūdenim, jo īpaši personām, kas pieder sociāli mazaizsargāto personu grupām.
Likumiskais uzdevums, kura izpilde ir saistīta ar papildus darbu un līdz ar to arī izdevumu palielināšanos, bez papildus finansējuma piešķiršanas, jau tāpat noslogotajām pašvaldībām, ir papildus slodze un papildus izdevumi.
Pašvaldībās iedzīvotājiem ir piekļuve dzeramajam ūdenim un nav tādu iedzīvotāju, kam nebūtu pieejas dzeramais ūdens vai arī kam ir ierobežota pieejamība dzeramajam ūdenim.
18.07.2023. 12:49
Ivita Peipiņa - Latvijas Pašvaldību savienība
Komentārs pie 4.punkta:
Ierosinot likuma grozījumus par izmaiņām piekļuvei dzeramajam ūdenim būtu nepieciešams paredzēt arī finansēšanas līdzekļus, lai šo pakalpojumu varētu izveidot un nodrošināt visās diennakts stundās un apdzīvotās vietās, kur tas ir nepieciešams.
Latvijā, ir maza blīvuma apdzīvotas vietas, kurās nav centralizētu ūdensapgādes pakalpojumu, kas nozīmētu šajās vietās veikt papildus jaunu būvniecību, kas ir salīdzinoši dārgi pret iedzīvotāju skaitu. Kā arī sociāli mazākaizsargāto personu grupām var būt/ir sarežģītas iespējas nokļūt uz citām apdzīvotām vietām.
Līdz ar to iespējamas divas nodrošinājuma iespējas – viena: vietās ar centralizētu ūdensapgādi ir brīvkrānu uzstādīšana. Vietās, kur var piekļūt invalīdi un cilvēki ar transportlīdzekļiem jebkurā diennakts laikā. Otra iespēja ir dzeramā ūdens pievešana cisternās pēc pasūtījuma.
Lai varētu nodrošināt abas iespējas ir nepieciešams sākotnējais finansējums brīvkrānu izbūvei un dzeramā ūdens pārvietošanai nepieciešamās tehnikas vienības. Lai mazāk tiktu ietekmēta mazāku pašvaldību attīstīšanās iespēja un cilvēkiem būtu iespēja iegūt drošu dzeramo ūdeni sākotnējās izmaksas vajadzētu paredzēt Valstij no tās līdzekļiem vai ar ES Fondu palīdzību.
Ekspluatācijas izmaksas, kas būtu jāparedz ir dzeramais ūdens, ziemā brīvkrānu apsildīšanas izmaksas, transporta izmaksas. Tās būtu jāparedz pašvaldībām, lai varētu izpildīt Pašvaldības likuma 4. pants (1) “Pašvaldībai ir šādas autonomās funkcijas:” 1) “organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.” noteiktās funkcijas.
Ūdens drošumu var noteikt akreditētas laboratorijās, līdz ar to pakalpojuma sniedzējs, var atbildēt tikai par savu ūdeni un pārējie ūdeņi, kas ir iegūti no privātīpašumā esošām akām nav uzskatāmi par drošiem. Šogad sausuma periodā arī ūdens līmenis pazemē samazinājās līdz ar to šis variants nav stabils. Bet centralizēta ūdens pieslēguma izveidošana dažos gadījumos nav ekonomiski pamatota.
Ierosinot likuma grozījumus par izmaiņām piekļuvei dzeramajam ūdenim būtu nepieciešams paredzēt arī finansēšanas līdzekļus, lai šo pakalpojumu varētu izveidot un nodrošināt visās diennakts stundās un apdzīvotās vietās, kur tas ir nepieciešams.
Latvijā, ir maza blīvuma apdzīvotas vietas, kurās nav centralizētu ūdensapgādes pakalpojumu, kas nozīmētu šajās vietās veikt papildus jaunu būvniecību, kas ir salīdzinoši dārgi pret iedzīvotāju skaitu. Kā arī sociāli mazākaizsargāto personu grupām var būt/ir sarežģītas iespējas nokļūt uz citām apdzīvotām vietām.
Līdz ar to iespējamas divas nodrošinājuma iespējas – viena: vietās ar centralizētu ūdensapgādi ir brīvkrānu uzstādīšana. Vietās, kur var piekļūt invalīdi un cilvēki ar transportlīdzekļiem jebkurā diennakts laikā. Otra iespēja ir dzeramā ūdens pievešana cisternās pēc pasūtījuma.
Lai varētu nodrošināt abas iespējas ir nepieciešams sākotnējais finansējums brīvkrānu izbūvei un dzeramā ūdens pārvietošanai nepieciešamās tehnikas vienības. Lai mazāk tiktu ietekmēta mazāku pašvaldību attīstīšanās iespēja un cilvēkiem būtu iespēja iegūt drošu dzeramo ūdeni sākotnējās izmaksas vajadzētu paredzēt Valstij no tās līdzekļiem vai ar ES Fondu palīdzību.
Ekspluatācijas izmaksas, kas būtu jāparedz ir dzeramais ūdens, ziemā brīvkrānu apsildīšanas izmaksas, transporta izmaksas. Tās būtu jāparedz pašvaldībām, lai varētu izpildīt Pašvaldības likuma 4. pants (1) “Pašvaldībai ir šādas autonomās funkcijas:” 1) “organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.” noteiktās funkcijas.
Ūdens drošumu var noteikt akreditētas laboratorijās, līdz ar to pakalpojuma sniedzējs, var atbildēt tikai par savu ūdeni un pārējie ūdeņi, kas ir iegūti no privātīpašumā esošām akām nav uzskatāmi par drošiem. Šogad sausuma periodā arī ūdens līmenis pazemē samazinājās līdz ar to šis variants nav stabils. Bet centralizēta ūdens pieslēguma izveidošana dažos gadījumos nav ekonomiski pamatota.
18.07.2023. 12:52
Ivita Peipiņa - Latvijas Pašvaldību savienība
Likumprojekta 5. pants: 9. panta pirmo daļu papildināt ar 51. punktu šādā redakcijā:
“5)1 pēc pakalpojuma lietotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma uzstādīt filtrus pirms komercuzskaites mēraparāta, ja tas tehniski iespējams. Ar filtra iegādi un uzstādīšanu saistītās izmaksas sedz pakalpojuma lietotājs;”
Piedāvātā redakcija: “5)1 pēc Pakalpojuma sniedzēja plāna vai pēc pakalpojuma lietotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma uzstādīt filtrus pirms komercuzskaites mēraparāta. Ar filtra iegādi un uzstādīšanu saistītās izmaksas sedz pakalpojuma sniedzējs;”
Tā kā pirms komercuzskaites mēraparātiem uzstāda gružu ķērāju, kas ir atskrūvējams un vītne ir vienāda ar vītni, kas tiek izmantota citiem veidgabaliem, dodot iespēju pirms skaitītāja veidot ūdens pieslēgumu, kas netiek uzskaitīts caur komercuzskaites mēraparātu ir nepieciešams šo atskrūvējamo daļu noplombēt kopā ar komercuzskaites mēraparātu. Bet šis gružu filtrs ir jātīra un līdz ar to ir jāatskrūvē, ja tas ir noplombēts, tad to var darīt tikai pakalpojuma sniedzējs līdz ar to ierobežojot pakalpojuma saņēmēju piekļūt savam īpašumam. Tāpēc rosinu pakalpojumu sniedzējiem pa tā līdzekļiem uzstādīt šos filtrus vai nu pēc sava plāna, vai pēc pakalpojuma lietotāja lūguma. Tad šo veidgabalu var tīrīt pakalpojuma sniedzējs un noplombēt, lai samazinātu neskaidrību riskus starp pakalpojuma sniedzēju un lietotāju.
“5)1 pēc pakalpojuma lietotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma uzstādīt filtrus pirms komercuzskaites mēraparāta, ja tas tehniski iespējams. Ar filtra iegādi un uzstādīšanu saistītās izmaksas sedz pakalpojuma lietotājs;”
Piedāvātā redakcija: “5)1 pēc Pakalpojuma sniedzēja plāna vai pēc pakalpojuma lietotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma uzstādīt filtrus pirms komercuzskaites mēraparāta. Ar filtra iegādi un uzstādīšanu saistītās izmaksas sedz pakalpojuma sniedzējs;”
Tā kā pirms komercuzskaites mēraparātiem uzstāda gružu ķērāju, kas ir atskrūvējams un vītne ir vienāda ar vītni, kas tiek izmantota citiem veidgabaliem, dodot iespēju pirms skaitītāja veidot ūdens pieslēgumu, kas netiek uzskaitīts caur komercuzskaites mēraparātu ir nepieciešams šo atskrūvējamo daļu noplombēt kopā ar komercuzskaites mēraparātu. Bet šis gružu filtrs ir jātīra un līdz ar to ir jāatskrūvē, ja tas ir noplombēts, tad to var darīt tikai pakalpojuma sniedzējs līdz ar to ierobežojot pakalpojuma saņēmēju piekļūt savam īpašumam. Tāpēc rosinu pakalpojumu sniedzējiem pa tā līdzekļiem uzstādīt šos filtrus vai nu pēc sava plāna, vai pēc pakalpojuma lietotāja lūguma. Tad šo veidgabalu var tīrīt pakalpojuma sniedzējs un noplombēt, lai samazinātu neskaidrību riskus starp pakalpojuma sniedzēju un lietotāju.
18.07.2023. 12:54
Ivita Peipiņa - Latvijas Pašvaldību savienība
Jaut'\ajums par likumprojekta 5. pantu: 9. panta pirmo daļu papildināt ar 8. punktu šādā redakcijā:
“8) novērtēt ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai – ja komersanta sniegto ūdensapgādes pakalpojumu apjoms pārsniedz 10 000 kubikmetrs diennaktī, vai ar ūdensapgādi tiek nodrošināti 50 000 vai vairāk iedzīvotāju.”
Vai tiks izveidota forma, kas ir jāaizpilda un kurš izvērtēs vai ir atbilstoši izskatīts, jo pašlaik jau tiek aizpildītas 2-Ūdens atskaites, kur tiek norādīti zudumi, kā arī ir atskaite par 2-Ūdens atskaiti ar iemesliem kāpēc salīdzinoši ar iepriekšējo gadu ir izmaiņas. Līdz ar to tas paredzētu, ka vēl ir trešā atskaite par to pašu jautājumu, tikai palielinot administratīvo slogu un nenesot uzlabojumus.
“8) novērtēt ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai – ja komersanta sniegto ūdensapgādes pakalpojumu apjoms pārsniedz 10 000 kubikmetrs diennaktī, vai ar ūdensapgādi tiek nodrošināti 50 000 vai vairāk iedzīvotāju.”
Vai tiks izveidota forma, kas ir jāaizpilda un kurš izvērtēs vai ir atbilstoši izskatīts, jo pašlaik jau tiek aizpildītas 2-Ūdens atskaites, kur tiek norādīti zudumi, kā arī ir atskaite par 2-Ūdens atskaiti ar iemesliem kāpēc salīdzinoši ar iepriekšējo gadu ir izmaiņas. Līdz ar to tas paredzētu, ka vēl ir trešā atskaite par to pašu jautājumu, tikai palielinot administratīvo slogu un nenesot uzlabojumus.
18.07.2023. 12:55
Ivita Peipiņa - Latvijas Pašvaldību savienība
Piebilde pie trešā grozījuma, kas attiecas uz plānoto grozījumu, kas noteiks, ka vietējā pašvaldība apzina sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju grupas, kam nav pieejas dzeramajam ūdenim vai arī tā ir ierobežota, kā arī veic pasākumus, lai uzlabotu vai saglabātu piekļuvi dzeramajam ūdenim, ja šādas iedzīvotāju grupas ir konstatētas.
Tā piebilde ir par to, ka Likumā "Par pašvaldībām" (līdz šim) un tagad Pašvaldību likumā tiesību normās, kas nosaka pašvaldību kompetenci, jau tas ir atrunāts pēc būtības. Pašvaldībām arī līdz šim bija un joprojām ir jātur rūpe par sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, kā arī pašvaldības ir atbildīgas par ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanu. Lūdzam skaidrot, vai, grozījumu nepieciešamība Ūdenssaimniecības likumā attiecībā uz dzeramā ūdens pieejamību sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām izriet no formālās nepieciešamības pārņemt nepārprotamā redakcijā konkrētās direktīvas prasības.... Pašvaldībām var rasties jautājums, vai šis grozījums nozīmēs kaut kādu papildus apzināšanas pasākumu īstenošanu, vai pašvaldības, risinot konkrētās problēmas, turpina darboties ar tām lietām un datiem, kas jau ir tās rīcībā. To gan būtu svarīgi saprast. Iespējams, attiecībā uz šo būtu prātīgi papildināt anotāciju ar skaidrojošo piebildi, lai ieviešot likuma grozījumus pēc to pieņemšanas, nerodas pārpratumi.
Tā piebilde ir par to, ka Likumā "Par pašvaldībām" (līdz šim) un tagad Pašvaldību likumā tiesību normās, kas nosaka pašvaldību kompetenci, jau tas ir atrunāts pēc būtības. Pašvaldībām arī līdz šim bija un joprojām ir jātur rūpe par sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, kā arī pašvaldības ir atbildīgas par ūdenssaimniecības pakalpojumu organizēšanu. Lūdzam skaidrot, vai, grozījumu nepieciešamība Ūdenssaimniecības likumā attiecībā uz dzeramā ūdens pieejamību sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām izriet no formālās nepieciešamības pārņemt nepārprotamā redakcijā konkrētās direktīvas prasības.... Pašvaldībām var rasties jautājums, vai šis grozījums nozīmēs kaut kādu papildus apzināšanas pasākumu īstenošanu, vai pašvaldības, risinot konkrētās problēmas, turpina darboties ar tām lietām un datiem, kas jau ir tās rīcībā. To gan būtu svarīgi saprast. Iespējams, attiecībā uz šo būtu prātīgi papildināt anotāciju ar skaidrojošo piebildi, lai ieviešot likuma grozījumus pēc to pieņemšanas, nerodas pārpratumi.
18.07.2023. 12:58
Ivita Peipiņa - Latvijas Pašvaldību savienība
Iebildums
par to, ka anotācijā nav atspogulota ietekme uz budžetu par likumprojekta 4.pantu " Papildināt 6. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā...."
Pašvaldību likuma 4.panta piektā daļa noteic, ka uzdodot pašvaldībām jaunus uzdevumus, kuru izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojektam nav ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetiem. Taču pašvaldībām, lai izpildītu ar likumprojektu uzlikto pienākumu - apzināt iedzīvotāju grupas, kurām nav piekļuves dzeramajam ūdenim vai arī tā ir ierobežota, kā arī piekļuves trūkuma vai ierobežojumu iemeslus, būs nepieciešams veikt noteiktas darbības, kas palielinās darbinieku noslodzi, līdz ar to palielināsies administratīvie izdevumi. Turklāt likumdevējs uzliek par pienākumu veikt uzlabošanas pasākumus. Jebkuri uzlabošanas pasākumi prasīs finansiālus ieguldījumus, piemēram, lai nodrošinātu iespēju pieslēgties ielas ūdensvadam. Bez tam ar normatīvajiem aktiem noteiktais mazaizsargāto personu loks ir ļoti plašs, pašvaldībām šim mērķim valsts nav plānojusi finansējumu. Minētais uzdevums nav izpildāms īsā termiņā, tam var būt ietekme uz vairāku gadu pašvaldības budžetu. Līdz ar to norāde anotācijā, ka tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem ir nekorekta. Aicinām veikt finansiālus aprēķinus.
Papildus aicinām sniegt skaidrojumu, kādā veidā būtu veicama iedzīvotāju apzināšana, kā arī kādai būtu jābūt pašvaldības rīcībai, lai uzlabotu dzeramā ūdens pieejamību. Vai tas nozīmē, ka, piemēram, ir jānodrošina iespēja pieslēgties ielas ūdensvadam vai jānodrošina ūdenssvada ievadu būvniecība privātīpašumos, vai ir domāti kādi citi risinājumi?
par to, ka anotācijā nav atspogulota ietekme uz budžetu par likumprojekta 4.pantu " Papildināt 6. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā...."
Pašvaldību likuma 4.panta piektā daļa noteic, ka uzdodot pašvaldībām jaunus uzdevumus, kuru izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojektam nav ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetiem. Taču pašvaldībām, lai izpildītu ar likumprojektu uzlikto pienākumu - apzināt iedzīvotāju grupas, kurām nav piekļuves dzeramajam ūdenim vai arī tā ir ierobežota, kā arī piekļuves trūkuma vai ierobežojumu iemeslus, būs nepieciešams veikt noteiktas darbības, kas palielinās darbinieku noslodzi, līdz ar to palielināsies administratīvie izdevumi. Turklāt likumdevējs uzliek par pienākumu veikt uzlabošanas pasākumus. Jebkuri uzlabošanas pasākumi prasīs finansiālus ieguldījumus, piemēram, lai nodrošinātu iespēju pieslēgties ielas ūdensvadam. Bez tam ar normatīvajiem aktiem noteiktais mazaizsargāto personu loks ir ļoti plašs, pašvaldībām šim mērķim valsts nav plānojusi finansējumu. Minētais uzdevums nav izpildāms īsā termiņā, tam var būt ietekme uz vairāku gadu pašvaldības budžetu. Līdz ar to norāde anotācijā, ka tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem ir nekorekta. Aicinām veikt finansiālus aprēķinus.
Papildus aicinām sniegt skaidrojumu, kādā veidā būtu veicama iedzīvotāju apzināšana, kā arī kādai būtu jābūt pašvaldības rīcībai, lai uzlabotu dzeramā ūdens pieejamību. Vai tas nozīmē, ka, piemēram, ir jānodrošina iespēja pieslēgties ielas ūdensvadam vai jānodrošina ūdenssvada ievadu būvniecība privātīpašumos, vai ir domāti kādi citi risinājumi?
18.07.2023. 13:01
Ivita Peipiņa - latvijas Pašvaldību savienība
Sniedzam šādu priekšlikumu un komentārus:
1. Izteikt Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma 9. panta pirmās daļas 51. punkta šādā redakcijā:
“51. Pēc pakalpojuma lietotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma, izvērtējot ūdens kvalitāti, ūdensapgādes tīkla tehnisko stāvokli un komercuzskaites mēraparāta diametru, uzstādīt filtru pirms komercuzskaites mēraparāta, ja tas ir tehniski iespējams. Ar filtra iegādi un uzstādīšanu saistītās izmaksas sedz pakalpojuma lietotājs.”
2. Jelgavas valstspilsētā ir viens ūdens piegādātājs SIA “Jelgavas ūdens” ar savu infrastruktūru. Deleģējot kooperatīvās sabiedrības pilsētā nodarboties ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem, nav saprotams kā sadalītos atbildības robežas un cik efektīva būtu infrastruktūras uzturēšanas sadrumstalotība.
3. SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pārvaldīšanā esošajās mājās nav sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju grupas, kurām nav pieejas dzeramais ūdens.
1. Izteikt Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma 9. panta pirmās daļas 51. punkta šādā redakcijā:
“51. Pēc pakalpojuma lietotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma, izvērtējot ūdens kvalitāti, ūdensapgādes tīkla tehnisko stāvokli un komercuzskaites mēraparāta diametru, uzstādīt filtru pirms komercuzskaites mēraparāta, ja tas ir tehniski iespējams. Ar filtra iegādi un uzstādīšanu saistītās izmaksas sedz pakalpojuma lietotājs.”
2. Jelgavas valstspilsētā ir viens ūdens piegādātājs SIA “Jelgavas ūdens” ar savu infrastruktūru. Deleģējot kooperatīvās sabiedrības pilsētā nodarboties ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem, nav saprotams kā sadalītos atbildības robežas un cik efektīva būtu infrastruktūras uzturēšanas sadrumstalotība.
3. SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” pārvaldīšanā esošajās mājās nav sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju grupas, kurām nav pieejas dzeramais ūdens.
18.07.2023. 13:02
Ivita Peipiņa - LPS
Rīgas administratīvajā teritorijā ir apzinātas galvenās problēmas ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā, kuru risināšanai ir nepieciešams vienotais regulējums.
Priekšlikumi:
1) ņemot vērā, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma mērķis ir noteikt vienotas prasības un nosacījumus ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai visā Latvijas Republikas teritorijā grozījumu likumprojektā būtu lietderīgi noteikt konkrētas, visām administratīvajām teritorijām vienādas ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju un sniedzēju atbildības robežas (par piemēru ņemot regulējumu, kāds noteikts siltumapgādes tīkliem). Pašlaik tas ir katras pašvaldības pārziņā, par piederības robežu tiek uzskatītas ielas sarkanā līnija, mājas siena, ūdens mērītāja aka, īpašuma robeža. Rīgas administratīvajā teritorijā ir izveidojusies situācija, ka daudziem lietotājiem jāveic norēķini pilnā apmērā par ūdens piegādi un kanalizācijas pakalpojumiem pēc noteiktā ūdensapgādes un kanalizācijas tarifa, bet ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu piegādātāju atbildības robeža atrodas tālu no klienta īpašuma, starpā esot citiem īpašumiem un bezīpašnieku tīkliem. Šādos gadījumos arvien biežāk klienti pieprasa samazināt maksu par ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Bezīpašnieku tīklu esamība un to neapmierinošais tehniskais stāvoklis apgrūtina kvalitatīvu un nepārtrauktu ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu.
Priekšlikums noteikt atbildības robežu ūdensapgādes pakalpojumiem – līdz ēkas ārējai sienai, kanalizācijas pakalpojumiem – līdz 1.skatakai no ēkas puses, skatakas ekspluatāciju nodrošinot pakalpojuma sniedzējam.
Minētais priekšlikums varētu būt attiecināms uz likuma 4.pantu – Ministru kabineta kompetence.
2) grozījumu likumprojektā vēlams izstrādāt regulējumu ūdensvada tranzītcauruļvadu piederības un ekspluatācijas kārtībai.
19.07.2023. 14:28