Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Publiskā apspriešana

Normatīvie akti pašlaik nenosaka konkrētu procesuālo termiņu, kurā karavīrs var pieprasīt nesaņemto atlīdzību, tostarp, piemaksu par papildu pienākumu pildīšanu. Tai pašā laikā vairumā gadījumos citu valsts amatpersonu tiesības prasīt nesaņemtā atalgojuma, tostarp, nesaņemtās piemaksas, noilgst divu gadu laikā, kā to paredz Darba likuma 31. pants.
Pašreiz atbilstoši Militārā dienesta likuma (turpmāk – MDL) 20. panta trešajai daļai profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz līdz MDL 41. pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, lai gan atsevišķos gadījumos profesionālā dienesta līguma noslēgšana uzreiz uz pieciem gadiem nav nepieciešama. Papildus tam profesionālā dienesta līguma pagarināšanas nosacījumi ir iekļauti dažādās MDL normās, rodot lieku regulējuma sadrumstalotību.
MDL 27. panta pirmā daļa paredz iespēju valsts aizsardzības interesēs pārvietot profesionālā dienesta karavīru uz laiku uz civilu valsts iestādi. Ar karavīru pārvietošanu ierēdņa amatā saistītus jautājumus detalizēti regulē Valsts civildienesta likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2017. gada 10. oktobra noteikumi Nr.619 “Noteikumi par profesionālā dienesta karavīru amatiem, kuros var pārcelt ierēdni, par profesionālā dienesta karavīra amata pienākumu izpildes kārtību, atlīdzības un izmaksas kārtību un amatpersonu, kura ir tiesīga piemērot ierēdnim disciplinārsodu”. Lai gan MDL 27. panta pirmā daļa ļauj pārvietot karavīru arī darbinieka amatā, pašreiz nav skaidra regulējuma par šāda pārvietotā karavīra tiesībām, pienākumiem un atbildību.
Pašreiz prasība prast vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām ir noteikta tikai karavīriem, kas pretendē uz virsnieka dienesta pakāpi.
Lai samazinātu un novērstu iespējas, ka militārajā dienestā tiktu uzņemtas ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu mērķtiecīgi virzītas personas, MDL 16. panta otrās daļas 8. punktā šobrīd ir noteikts, ka militārajā dienestā nevar pieņemt Latvijas pilsoni, kura iesaukšana un pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (turpmāk – MIDD) atzinumu. Šāda regulējuma ieviešana bija daļa no valsts drošības iestāžu īstenoto apsteidzošo un preventīvo pasākumu kopuma, kuru mērķis ir neitralizēt ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālai, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienības kolektīvajai drošībai un interesēm. Vienlaikus šāds MIDD atzinums par to, ka personas dienests atbilst nacionālās drošības interesēm negarantē iespēju saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai sertifikātu darbam ar NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Pārbaužu, ko veic MIDD, lai noskaidrotu, vai personas dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk – NBS) atbilst nacionālās drošības interesēm, regulējums (tiesiskais pamats, mērķis, process) atšķiras no pārbaudēm, ko veic MIDD, lemjot par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu vai anulēšanu, kā arī lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.
Stājoties spēkā Valsts aizsardzības dienesta likumam, tika paredzēta iespēja personai, kuru iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā un kura nevar to pildīt savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ, aizstāt militāro dienestu ar alternatīvo dienestu, ja Ministru kabineta izveidotā Valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisija atzīs šīs personas lūgumu par pamatotu. Līdzīgs regulējums būtu jāparedz attiecībā uz rezerves karavīriem, kuri laika gaitā ir mainījuši savus uzskatus un guvuši pārliecību, kas liedz viņiem turpmāk pildīt militāro dienestu.
Ukrainas pieredze liecina, ka bruņoto spēku sastāvā valsts apdraudējuma situācijās var karot ne tikai nacionālo bruņoto spēku valsts pilsoņi, bet arī citu valstu motivēti pilsoņi, kuri vēlas sniegt palīdzību un savu ieguldījumu nacionālo bruņoto spēku mērķu sasniegšanā. Tādēļ valsts apdraudējuma situācijās pilsonībai nevajadzētu būt izšķirošam kritērijam personas pieņemšanai militārajā dienestā.
8.Pašreiz MDL 72. panta attiecībā uz juridisko personu ir izmantota neprecīza terminoloģija.
 

Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu karavīru atvaļināšanas pamatu sarakstu, risinātu ar karavīra pārvietošanu darbinieka amatā saistītus jautājumus un apkopotu citus aktuālus grozījumus likumā.
 

Valsts aizsardzības politika

-

08.12.2023. - 22.12.2023.

Sabiedrībai ir iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.

Nē

Nē

Vita Upeniece (AM)

Svetlana Araslanova (AM)

13.12.2023. 11:41