Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nodrošināt uzņēmumiem plašāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un samazināt finansējuma piesaistes izmaksas.
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (turpmāk - Likumprojekts) paredz paplašināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk - UIN) maksātāju loku, kam nebūs piemērojamas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk - UIN likums) 10.panta pirmajā daļā ietvertā norma par nodokļa bāzē iekļaujamiem palielinātiem procentu maksājumiem.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
-
Norises laiks
03.09.2025. - 17.09.2025.
Informācija
Likumprojekta procesā tika uzklausīti finanšu nozares pārstāvji.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Fiziskās personas, kuras iegulda līdzekļus dažādos finanšu instrumentos.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Juridiskās personas, kuras piesaista finansējumu Juridiskās personas, kas ir kapitāla tirgus dalībnieki
Sagatavoja
Sanda Cāne (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
03.09.2025. 08:19
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jānis Brazovskis - Latvijas Finanšu nozares asociācija
Asociācija pilnībā atbalsta grozījumus Uzņēmuma ienākumu nodokļa likuma 10.pantā. Līdzšinējais regulējums būtsiki kavē finanšu pakalpojumu attīstību, kā arī arvien plašāka finanšu instrumentu (finansējuma) klāsta pieejamību Latvijā.
Kopumā izņēmuma gadījumi, kas ietverti likuma grozījumos, noteikti pareizi. Tomēr pievēršam uzmanību šādiem svarīgiem un nepieciešamiem uzlabojumiem.
Pirmkārt, aicinām panta pirmo daļu neattiecināt arī uz strukturēta finansējuma projektiem, kas tiek īstenoti publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) ar valsti (pašvaldībām). Šajos gadījumos tipiski tiktu veidota Īpaša mērķa sabiedrība (uzņēmums) (SPV), lai privātais partneris atbilstoši strukturētu finansējumu. Likumā noteiktā 1:4 proporcija tam var būtiski traucēt. Nodokļu izvairīšanās riski ir minimāli, jo PPP apstiprina valsts iestāde.
Otrkārt, grozījumos paredzētie izņēmumi ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāpapildina ar kredītiestādi, kas arī ir tiesīga un var sniegt klientam analogu ieguldījumu pakalpojumu, nevis tikai finansēt klientu ar tiešo aizdevumu starpniecību (skat. Finanšu instrumentu tirgus likuma F sadaļu).
Treškārt, lūdzam papildināt anotāciju, ka attiecību uz tranšu vērtspapīrošanu izņēmums paredzēts 4.punktā, bet beztranšu vērtspapīrošana kā finansējuma avots izriet no 3.punkta, ja tā strukturēta atbilstoši šī punkta noteikumiem.
Pateicamies par sadarbību!
Kopumā izņēmuma gadījumi, kas ietverti likuma grozījumos, noteikti pareizi. Tomēr pievēršam uzmanību šādiem svarīgiem un nepieciešamiem uzlabojumiem.
Pirmkārt, aicinām panta pirmo daļu neattiecināt arī uz strukturēta finansējuma projektiem, kas tiek īstenoti publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) ar valsti (pašvaldībām). Šajos gadījumos tipiski tiktu veidota Īpaša mērķa sabiedrība (uzņēmums) (SPV), lai privātais partneris atbilstoši strukturētu finansējumu. Likumā noteiktā 1:4 proporcija tam var būtiski traucēt. Nodokļu izvairīšanās riski ir minimāli, jo PPP apstiprina valsts iestāde.
Otrkārt, grozījumos paredzētie izņēmumi ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāpapildina ar kredītiestādi, kas arī ir tiesīga un var sniegt klientam analogu ieguldījumu pakalpojumu, nevis tikai finansēt klientu ar tiešo aizdevumu starpniecību (skat. Finanšu instrumentu tirgus likuma F sadaļu).
Treškārt, lūdzam papildināt anotāciju, ka attiecību uz tranšu vērtspapīrošanu izņēmums paredzēts 4.punktā, bet beztranšu vērtspapīrošana kā finansējuma avots izriet no 3.punkta, ja tā strukturēta atbilstoši šī punkta noteikumiem.
Pateicamies par sadarbību!
16.09.2025. 12:23
Agnese Kalniņa - Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija
Komentārs par 5. punktu. Projektā pašlaik ir minēts sekojoši:
5) aizņēmumu, kas saņemts no Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās zonas valstī reģistrēta un pārvaldīta alternatīvā ieguldījumu fonda Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē (izņemot slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju saistīta persona).
Mums būtu ierosinājums dzēst beigās “(izņemot slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju saistīta persona)”. Situācijās, kad kāds ir Fondā ieguldījis 20.1% no tā kapitāla un Fondam ir 100% piederošs SPV, tad ieguldītājs un SPV ir saistīta persona un šis papildinājums neļautu piemērot atviegloto regulējumu.
5) aizņēmumu, kas saņemts no Latvijā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās zonas valstī reģistrēta un pārvaldīta alternatīvā ieguldījumu fonda Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē (izņemot slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju saistīta persona).
Mums būtu ierosinājums dzēst beigās “(izņemot slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju saistīta persona)”. Situācijās, kad kāds ir Fondā ieguldījis 20.1% no tā kapitāla un Fondam ir 100% piederošs SPV, tad ieguldītājs un SPV ir saistīta persona un šis papildinājums neļautu piemērot atviegloto regulējumu.
16.09.2025. 15:22
Jānis Taukačs - Sorainen
T.s. 'Plānās kapitalizācijas' ierobežojums (4:1 aizdevuma un pašu kapitāla proporcija) ir atceļams pilnībā, kā tas ir Igaunijā. Igaunija uzskata par pietiekošu vien ES direktīvā prasīto % atskaitīšanas ierobežojumu lielajiem aizdevumiem, kam izmaksātie procenti pārsniedz EUR 3 milj. gadā. Tad ar UIN apliekamajā bāzē jāliek %, kas pārsniedz 30% no % izmaksātāja peļņas (EBITDA). Šāds ierobežojums ir visas ES, arī Latvijas UIN likumā. Cieš arī visa jaunuzņēmumu u.c. uzņēmumu vide, kuriem nav tik lieliskas asociācijas, kā finanšu vai riska kapitāla nozarēm - viņiem UIN var nākties maksāt tikai tādēļ, ka ir neliels kapitāls un nev iespēju aizņemties bankās.
Igaunijas liberālais Plānās kapitalizācijas modelis var izrādīties daudziem biznesiem izšķirošs, lai novirzītu līdzekļus tieši Ziemeļu kaimiņu valsts, nevis Latvijas, virzienā. Tādēļ būtu ātri jāreaģē un kā minimums Plānās kapitalizācijas normas jāpiemēro vien saistīto pušu darījumos, ja tā kādu iemeslu dēļ vēlas turpināt biznesa asinsrites (naudas) atpalicību no Igaunijas un nav gatava šo ierobežojumu atcelt vispār. Katrs nopietns investors, kurš plāno naudas plūsmas investīciju veikšanai Latvijā, vērtē % atskaitīšanas iespējas (Plānās kapitalizācijas ierobežojumus). Katrs!
Kā minimums, nav racionāla skaidrojuma - kādēļ jāierobežo % atskaitīšanu aizdevumiem no nesaistītām personām? Plānās kapitalizācijas mērķis ir ierobežot pārmērīgu % atskaitīšanu, pretstatā otram finansēšanas veidam – ieguldīšanai kapitālā. Kapitālā parasti iegulda tikai saistītās personas grupas ietvaros. Šai ziņā pat apsverama vēršanās Satversmes tiesā, ja šī kļūda netiks labota.
Lietuvā, piemēram, plānās kapitalizācijas ierobežojums piemērojams tikai saistīto pušu darījumos. Taču arī tur šī norma saskārusies ar kreatīvu nodokļu administrācijas interpretāciju, kas sarežģī turienes investoru dzīvi. Kolēģi Lietuvā dalījās ar info, ka tur vietējā nodokļu administrācija atradusi šai jomā jaunu 'jājamzirdziņu' – tā uzskata par saistīto pušu darījumu (tātad, tādu, kam piemērojams Plānās kapitalizācijas ierobežojums) bankas izsniegtu aizdevumu, ko nodrošinājis Lietuvas uzņēmuma mātes uzņēmums. Papildus tam Lietuvas likums paredz, ka uzņēmumi, kuru finanšu pārskati ir iekļauti koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos un kuru pašu kapitāla attiecība pret kopējiem aktīviem ir ne vairāk kā par 2% zemāka par attiecīgās uzņēmumu grupas rādītāju, grupa bez ierobežojumiem var atskaitīt visus procentu izdevumus, kas pārsniedz procentu ienākumus.
Igaunijas liberālais Plānās kapitalizācijas modelis var izrādīties daudziem biznesiem izšķirošs, lai novirzītu līdzekļus tieši Ziemeļu kaimiņu valsts, nevis Latvijas, virzienā. Tādēļ būtu ātri jāreaģē un kā minimums Plānās kapitalizācijas normas jāpiemēro vien saistīto pušu darījumos, ja tā kādu iemeslu dēļ vēlas turpināt biznesa asinsrites (naudas) atpalicību no Igaunijas un nav gatava šo ierobežojumu atcelt vispār. Katrs nopietns investors, kurš plāno naudas plūsmas investīciju veikšanai Latvijā, vērtē % atskaitīšanas iespējas (Plānās kapitalizācijas ierobežojumus). Katrs!
Kā minimums, nav racionāla skaidrojuma - kādēļ jāierobežo % atskaitīšanu aizdevumiem no nesaistītām personām? Plānās kapitalizācijas mērķis ir ierobežot pārmērīgu % atskaitīšanu, pretstatā otram finansēšanas veidam – ieguldīšanai kapitālā. Kapitālā parasti iegulda tikai saistītās personas grupas ietvaros. Šai ziņā pat apsverama vēršanās Satversmes tiesā, ja šī kļūda netiks labota.
Lietuvā, piemēram, plānās kapitalizācijas ierobežojums piemērojams tikai saistīto pušu darījumos. Taču arī tur šī norma saskārusies ar kreatīvu nodokļu administrācijas interpretāciju, kas sarežģī turienes investoru dzīvi. Kolēģi Lietuvā dalījās ar info, ka tur vietējā nodokļu administrācija atradusi šai jomā jaunu 'jājamzirdziņu' – tā uzskata par saistīto pušu darījumu (tātad, tādu, kam piemērojams Plānās kapitalizācijas ierobežojums) bankas izsniegtu aizdevumu, ko nodrošinājis Lietuvas uzņēmuma mātes uzņēmums. Papildus tam Lietuvas likums paredz, ka uzņēmumi, kuru finanšu pārskati ir iekļauti koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos un kuru pašu kapitāla attiecība pret kopējiem aktīviem ir ne vairāk kā par 2% zemāka par attiecīgās uzņēmumu grupas rādītāju, grupa bez ierobežojumiem var atskaitīt visus procentu izdevumus, kas pārsniedz procentu ienākumus.
16.09.2025. 18:17
Roberts Alhimionoks - Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija
Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija kopumā atbalsta Finanšu ministrijas priekšlikumu paplašināt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta izņēmumu loku, iekļaujot aizdevumus no alternatīvajiem ieguldījumu fondiem. Šis ir nozīmīgs solis jaunuzņēmumu ekosistēmas un uzņēmumu finansēšanas iespēju stiprināšanā.
Papildus aicinām papildināt izņēmumu loku ar šādu punktu: “aizņēmumu, kas saņemts no kvalificēta riska kapitāla investora Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnē.”
Vienlaikus uzskatām, ka būtu nepieciešams spert nākamo soli un paredzēt, ka izņēmums attiecas arī uz visiem aizdevumiem, kas paredz konversijas tiesības uz uzņēmuma kapitāldaļām. Tas nodrošinātu, ka vienlīdz labvēlīgs nodokļu režīms tiek piemērots ne tikai alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) izsniegtiem konvertējamiem aizdevumiem, bet arī eņģeļu investoru un citu agrīno investoru izmantotajiem instrumentiem, piemēram, konvertējamām parādzīmēm vai SAFE tipa līgumiem.
Šāds risinājums atspoguļotu reālo jaunuzņēmumu finansēšanas praksi Latvijā, kur agrīnā stadijā tiek izmantoti tieši šie instrumenti. Tas ļautu izvairīties no nevienlīdzīgas situācijas, kur agrīnākie finansētāji un uzņēmumi paliek nelabvēlīgākā nodokļu pozīcijā nekā vēlākas stadijas fondi un pēc būtības atspoguļotu to, ka konvertējamie aizdevumi ir instruments, kurš ir “quasi-equity”, ar mērķi nevis pelnīt no aizdevuma bet iegūt kapitāldaļas no konvertācijas.
Papildus aicinām papildināt izņēmumu loku ar šādu punktu: “aizņēmumu, kas saņemts no kvalificēta riska kapitāla investora Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnē.”
Vienlaikus uzskatām, ka būtu nepieciešams spert nākamo soli un paredzēt, ka izņēmums attiecas arī uz visiem aizdevumiem, kas paredz konversijas tiesības uz uzņēmuma kapitāldaļām. Tas nodrošinātu, ka vienlīdz labvēlīgs nodokļu režīms tiek piemērots ne tikai alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) izsniegtiem konvertējamiem aizdevumiem, bet arī eņģeļu investoru un citu agrīno investoru izmantotajiem instrumentiem, piemēram, konvertējamām parādzīmēm vai SAFE tipa līgumiem.
Šāds risinājums atspoguļotu reālo jaunuzņēmumu finansēšanas praksi Latvijā, kur agrīnā stadijā tiek izmantoti tieši šie instrumenti. Tas ļautu izvairīties no nevienlīdzīgas situācijas, kur agrīnākie finansētāji un uzņēmumi paliek nelabvēlīgākā nodokļu pozīcijā nekā vēlākas stadijas fondi un pēc būtības atspoguļotu to, ka konvertējamie aizdevumi ir instruments, kurš ir “quasi-equity”, ar mērķi nevis pelnīt no aizdevuma bet iegūt kapitāldaļas no konvertācijas.
16.09.2025. 20:26
Lidija Nitiša
Priekšlikums atcelt 4:1 normu vispār (UIN likuma 10. panta pirmā daļa) vairāku iemeslu dēļ, tai skaitā:
1) UIN likuma gars paredz aplikt ar UIN peļņas sadali jeb izņemšanu no uzņēmuma un tai pielīdzināmas darbības. Procentu maksājumu aplikšana ar UIN pēc 4:1 kritērija un dotajā brīdī likumā esošajiem atbrīvojumiem no 4:1 ierobežojuma vedina domāt, ka likumdevējs prezumē, ka ja jau aizņēmums ir ne no bankas, Altum, vai ne caur biržas regulēto tirgu vai ne no uzraudzītas finanšu iestādes, kas sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, Valsts kases un vēl dažām regulētām institūcijām, tad tā ir peļņas izņemšana no uzņēmuma, neiedziļinoties vai aizdevējs ir vai nav saistīta persona, kā arī vai procentu likme ir adekvāta jeb tomēr ir mākslīgi paaugstināta. Šāda pieeja ir maldīga, kā arī diskreditējoša un uzņēmējdarbību ierobežojoša.
2) Attiecībā uz paaugstinātiem procentu maksājumiem par aizņēmumiem no saistītām personām - regulējums ir ietverts UIN likuma 4. panta, otrās daļas 2. apakšpunkta, e) punktā, kas definē ar UIN apliekamo objektu darījumos ar saistītām personām kopumā (ne tikai attiecībā uz procentu maksājumiem). Proti: ar UIN apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus: e) ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets.
Tātad nav pamata atstāt 4:1 regulējumu arī attiecībā uz aizņēmumiem no saistītām personām, jo likumā jau ir regulējums attiecībā uz šādiem darījumiem, gadījumos, ja tie nav veikti pēc tirgus cenasv - UIN maksātāja samaksātie procentu maksājumi ir virs tirgus cenas.
3) Ārvalstu investīciju piesaistē Latvija konkurē visupirms ar Igauniju un Lietuvu. Investori šo likuma normu vērtē izvēloties valsti, kurā investēt, jo norma ietekmē investīciju ienesīgumu. Igaunijā šadas normas nav. Lietuvā ir 4:1 kritērijs, bet tikai attiecībā uz saistītiem uzņēmumiem. Jāpiebilst, ka arī lielākajā daļā citu ES valstu šādas normas (vairs) nav vai arī ja tāda pastāv, tā attiecas tikai uz aizņēmumiem no saistītām personām.
4) Latvijas iedzīvotāju banku kontos ir uzkrāti 10 miljardi euro, Latvijā ir vāji attīstīts kapitāla tirgus un investēšanas kultūra. Tai pat laikā no šī gada tika paaugstināta IIN likme no 20% uz 25,5% (tai skaitā ienākumam no kapitāla un kapitāla pieaugumam), kas ir gan kapitāla tirgus attīstību, gan investēšanas kultūru bremzējošs faktors. Ja arī UIN likumā tiek saglabāta 4:1 norma, tad tas būtu vēl papildus signāls tam, ka joprojām turpinām iet pretējā virzienā kapitāla tirgus attīstīšanai un investīciju kultūras veicināšanai. Praksē jābūt otrādi - jānoņem nodoklu barjeras, lai iedzīvotāju uzkrātā nauda iesaistās ekonomikā caur investēšanu, tai skaitā, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem.
5) Latvija ir izvirzījusi mērki attīstīt un uzlabot vidi jaunuzņēmumiem, lai tie vairojas skaita ziņā un aug arvien lielāki. Jaunuzņēmumu īpatnība ir tā, ka to veiksmes pamats ir strauja attīstība īsā laika periodā (ātrā mērogojamība), kas paredz apjomīgu finansējuma piesaisti jau agrīnā uzņēmuma fāzē (kad vēl ir mazs pašu kapitāls). Esošais 4:1 regulējums ierobežo jaunuzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu (piemerām, no fiziskām personām) un būtiski palielina šāda finansējuma izmaksas (UIN slogs). Bankas un citas regulētas finanšu iestādes, kuru izsniegtajiem aizdevumiem ir piemērojams atbrīvojums no 4:1 kritērija, parasti nekreditē jaunuzņēmumus.
1) UIN likuma gars paredz aplikt ar UIN peļņas sadali jeb izņemšanu no uzņēmuma un tai pielīdzināmas darbības. Procentu maksājumu aplikšana ar UIN pēc 4:1 kritērija un dotajā brīdī likumā esošajiem atbrīvojumiem no 4:1 ierobežojuma vedina domāt, ka likumdevējs prezumē, ka ja jau aizņēmums ir ne no bankas, Altum, vai ne caur biržas regulēto tirgu vai ne no uzraudzītas finanšu iestādes, kas sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, Valsts kases un vēl dažām regulētām institūcijām, tad tā ir peļņas izņemšana no uzņēmuma, neiedziļinoties vai aizdevējs ir vai nav saistīta persona, kā arī vai procentu likme ir adekvāta jeb tomēr ir mākslīgi paaugstināta. Šāda pieeja ir maldīga, kā arī diskreditējoša un uzņēmējdarbību ierobežojoša.
2) Attiecībā uz paaugstinātiem procentu maksājumiem par aizņēmumiem no saistītām personām - regulējums ir ietverts UIN likuma 4. panta, otrās daļas 2. apakšpunkta, e) punktā, kas definē ar UIN apliekamo objektu darījumos ar saistītām personām kopumā (ne tikai attiecībā uz procentu maksājumiem). Proti: ar UIN apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus: e) ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets.
Tātad nav pamata atstāt 4:1 regulējumu arī attiecībā uz aizņēmumiem no saistītām personām, jo likumā jau ir regulējums attiecībā uz šādiem darījumiem, gadījumos, ja tie nav veikti pēc tirgus cenasv - UIN maksātāja samaksātie procentu maksājumi ir virs tirgus cenas.
3) Ārvalstu investīciju piesaistē Latvija konkurē visupirms ar Igauniju un Lietuvu. Investori šo likuma normu vērtē izvēloties valsti, kurā investēt, jo norma ietekmē investīciju ienesīgumu. Igaunijā šadas normas nav. Lietuvā ir 4:1 kritērijs, bet tikai attiecībā uz saistītiem uzņēmumiem. Jāpiebilst, ka arī lielākajā daļā citu ES valstu šādas normas (vairs) nav vai arī ja tāda pastāv, tā attiecas tikai uz aizņēmumiem no saistītām personām.
4) Latvijas iedzīvotāju banku kontos ir uzkrāti 10 miljardi euro, Latvijā ir vāji attīstīts kapitāla tirgus un investēšanas kultūra. Tai pat laikā no šī gada tika paaugstināta IIN likme no 20% uz 25,5% (tai skaitā ienākumam no kapitāla un kapitāla pieaugumam), kas ir gan kapitāla tirgus attīstību, gan investēšanas kultūru bremzējošs faktors. Ja arī UIN likumā tiek saglabāta 4:1 norma, tad tas būtu vēl papildus signāls tam, ka joprojām turpinām iet pretējā virzienā kapitāla tirgus attīstīšanai un investīciju kultūras veicināšanai. Praksē jābūt otrādi - jānoņem nodoklu barjeras, lai iedzīvotāju uzkrātā nauda iesaistās ekonomikā caur investēšanu, tai skaitā, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem.
5) Latvija ir izvirzījusi mērki attīstīt un uzlabot vidi jaunuzņēmumiem, lai tie vairojas skaita ziņā un aug arvien lielāki. Jaunuzņēmumu īpatnība ir tā, ka to veiksmes pamats ir strauja attīstība īsā laika periodā (ātrā mērogojamība), kas paredz apjomīgu finansējuma piesaisti jau agrīnā uzņēmuma fāzē (kad vēl ir mazs pašu kapitāls). Esošais 4:1 regulējums ierobežo jaunuzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu (piemerām, no fiziskām personām) un būtiski palielina šāda finansējuma izmaksas (UIN slogs). Bankas un citas regulētas finanšu iestādes, kuru izsniegtajiem aizdevumiem ir piemērojams atbrīvojums no 4:1 kritērija, parasti nekreditē jaunuzņēmumus.
17.09.2025. 00:11
Rihards Behmanis
4:1 norma ir atceļama, jo tas ir absurds piemērot to nesaistīto pušu darījumiem. Jauni uzņēmumi, kuriem vēl nav pietiekošs pašu kapitāls un kuri vēl nav spējīgi aizņemties no bankām vai citiem institucionāliem aizdevējiem, tipiski aizņemas no privātiem aizdevējiem turklāt bieži ar daudz augstākiem procentiem kā nobrieduši uzņēmumi. Un valsts vēl vēl tos "soda" ar papildus UIN.
17.09.2025. 15:20
Inga Vēvere
Priekšlikums atcelt ierobežojumu (4:1 aizdevuma un pašu kapitāla proporcija), kas paredzērts UIN likuma 10.panta pirmajā daļā. Gadījumā, ja šis ierobežojums nav atceļams, tad aicinām papildināt izņēmumus ar 10. pantu ar 4. prim 3 daļu šādā redakcijā:
(4 prim 3): Šā panta pirmo daļu nepiemēro sabiedrībām (meitas uzņēmumiem), kuras ir saņēmušas aizdevumus no mātes uzņēmumiem, ja saņemtā aizdevuma izlietojuma mērķis ir nekustamā īpašuma attīstīšana.
Nekustamā īpašuma attīstītāji (mātes uzņēmumi) jaunu/ konkrētu projektu attīstīšanai mēdz dibināt jaunas sabiedrības (meitas uzņēmumus), kurām izsniedz aizdevumus projekta finansēšanai, kā rezultātā uz šiem aizdevumiem attiecas patreizējā likuma norma 1 : 4 (paaugstinātos procentu maksājumus par aizņēmumiem no saistītām personām jau regulē UIN likuma 4. panta, otrās daļas 2. apakšpunkta, e) punkts).
Komercsabiedrības nelabprāt izsniedz aizdevumus jaundibinātiem uzņēmumiem, kā rezultātā tiek piesaistīts saistīto uzņēmumu finansējums un uz šo finansējumu attiecas patreizējā likuma norma 1 : 4
(4 prim 3): Šā panta pirmo daļu nepiemēro sabiedrībām (meitas uzņēmumiem), kuras ir saņēmušas aizdevumus no mātes uzņēmumiem, ja saņemtā aizdevuma izlietojuma mērķis ir nekustamā īpašuma attīstīšana.
Nekustamā īpašuma attīstītāji (mātes uzņēmumi) jaunu/ konkrētu projektu attīstīšanai mēdz dibināt jaunas sabiedrības (meitas uzņēmumus), kurām izsniedz aizdevumus projekta finansēšanai, kā rezultātā uz šiem aizdevumiem attiecas patreizējā likuma norma 1 : 4 (paaugstinātos procentu maksājumus par aizņēmumiem no saistītām personām jau regulē UIN likuma 4. panta, otrās daļas 2. apakšpunkta, e) punkts).
Komercsabiedrības nelabprāt izsniedz aizdevumus jaundibinātiem uzņēmumiem, kā rezultātā tiek piesaistīts saistīto uzņēmumu finansējums un uz šo finansējumu attiecas patreizējā likuma norma 1 : 4
17.09.2025. 15:54
Vita Sakne
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma ienākuma nodokļa likumā (25-TA-700)
Atbalstām Finanšu ministrijas piedāvātos grozījumus, kas paredz izņēmumus procentu maksājumu ierobežojumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā. Ņemot vērā, ka sarunas par šo jautājumu tika sāktas 2024. gada nogalē un informatīvais ziņojums tapa 2025. gada sākumā, būtu vēlams, lai šai normai piešķirtu atpakaļejošu spēku sākot ar 2025. gada 1. janvāri.
Vienlaikus aicinām spert soli tālāk un pilnībā atcelt šobrīd spēkā esošo 4:1 ierobežojumu, kas paredz, ka procenti par aizņēmumiem, kas pārsniedz četrkāršotu pašu kapitālu, tiek iekļauti ar nodokli apliekamajā bāzē.
Šī norma, kas sākotnēji tika ieviesta kā pretizvairīšanās mehānisms, šodien ir kļuvusi par bremzējošu faktoru uzņēmumu attīstībai, īpaši kapitālintensīvās nozarēs – infrastruktūrā, enerģētikā, ražošanā un transportā. Praksē redzams, ka uzņēmumiem jāpiemēro UIN procentu maksājumiem jau investīciju posmā, pirms tie ir sākuši gūt ieņēmumus, kas būtiski kavē attīstību.
Salīdzinājumam – Igaunijā šāda ierobežojuma nav. Tur UIN tiek piemērots tikai peļņas sadales brīdī, ļaujot uzņēmumiem elastīgāk strukturēt finansējumu un veicinot investīciju aktivitāti. Šāda pieeja ir efektīvāka, samazina administratīvo slogu un nodrošina konkurētspējīgāku vidi uzņēmējdarbībai.
Ņemot vērā, ka transfertcenu regulējums jau nodrošina, ka procentu maksājumi tiek veikti atbilstoši tirgus līmenim, 4:1 ierobežojums ir ne tikai lieks, bet arī kavējošs. Tās atcelšana veicinātu investīciju vidi, vienkāršotu nodokļu politiku un novērstu nepieciešamību pēc sarežģītiem izņēmumu sarakstiem.
Aicinu izvērtēt šīs normas atcelšanu, lai veidotu mūsdienīgu, caurspīdīgu un uzņēmējdarbību atbalstošu nodokļu sistēmu Latvijā.
Atbalstām Finanšu ministrijas piedāvātos grozījumus, kas paredz izņēmumus procentu maksājumu ierobežojumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā. Ņemot vērā, ka sarunas par šo jautājumu tika sāktas 2024. gada nogalē un informatīvais ziņojums tapa 2025. gada sākumā, būtu vēlams, lai šai normai piešķirtu atpakaļejošu spēku sākot ar 2025. gada 1. janvāri.
Vienlaikus aicinām spert soli tālāk un pilnībā atcelt šobrīd spēkā esošo 4:1 ierobežojumu, kas paredz, ka procenti par aizņēmumiem, kas pārsniedz četrkāršotu pašu kapitālu, tiek iekļauti ar nodokli apliekamajā bāzē.
Šī norma, kas sākotnēji tika ieviesta kā pretizvairīšanās mehānisms, šodien ir kļuvusi par bremzējošu faktoru uzņēmumu attīstībai, īpaši kapitālintensīvās nozarēs – infrastruktūrā, enerģētikā, ražošanā un transportā. Praksē redzams, ka uzņēmumiem jāpiemēro UIN procentu maksājumiem jau investīciju posmā, pirms tie ir sākuši gūt ieņēmumus, kas būtiski kavē attīstību.
Salīdzinājumam – Igaunijā šāda ierobežojuma nav. Tur UIN tiek piemērots tikai peļņas sadales brīdī, ļaujot uzņēmumiem elastīgāk strukturēt finansējumu un veicinot investīciju aktivitāti. Šāda pieeja ir efektīvāka, samazina administratīvo slogu un nodrošina konkurētspējīgāku vidi uzņēmējdarbībai.
Ņemot vērā, ka transfertcenu regulējums jau nodrošina, ka procentu maksājumi tiek veikti atbilstoši tirgus līmenim, 4:1 ierobežojums ir ne tikai lieks, bet arī kavējošs. Tās atcelšana veicinātu investīciju vidi, vienkāršotu nodokļu politiku un novērstu nepieciešamību pēc sarežģītiem izņēmumu sarakstiem.
Aicinu izvērtēt šīs normas atcelšanu, lai veidotu mūsdienīgu, caurspīdīgu un uzņēmējdarbību atbalstošu nodokļu sistēmu Latvijā.
17.09.2025. 18:36
"Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse"
Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse aicina atcelt ierobežojumu UIN likuma 10.panta pirmajā daļā. Esošā norma ļoti nopietni ierobežo kapitāla piesaistes iespējas jaunu nekustamo īpašumu attīstībai.
17.09.2025. 18:37
Artūrs Skržinskis - Fintech Latvija Asociācija
[1] Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā” Nr.25-TA-700, turpmāk tekstā – “Likumprojekts”, un novirzījusi to publiskai apspriešanai līdz 2025.gada 17.septembrim. Asociācija, pārstāvot tās biedru intereses, ir izvērtējusi Likumprojektu un pauž šādu viedokli.
[2] Asociācija atzinīgi vērtē, ka ar Likumprojektu tiek risināts tik nozīmīgs jautājums kā uzņēmumu piekļuve finansējumam un ar to saistīto izmaksu mazināšanu. Tas ir būtisks solis, kas veicina stabilāku uzņēmējdarbības vidi un sekmē Latvijas konkurētspēju nacionālā un starptautiskā mērogā. Vienlaikus, lai Likumprojekta iecerētais mērķis tiktu sasniegts maksimāli efektīvi un būtu praktiski piemērojams uzņēmumu ikdienas darbībā, aicinām papildināt Likumprojektu ar turpmāk norādītajiem priekšlikumiem.
Priekšlikums Nr.1:
[3] Aicinām papildināt likuma 10. panta 4¹ daļu ar normu, kas paredz, ka procentu maksājumu ierobežojumi netiek piemēroti aizņēmumiem no uzņēmumu grupas finanšu sabiedrības (Treasury), ja tā finansējumu piesaistījusi, emitējot publiskās apgrozības obligācijas ES vai EEZ tirdzniecības vietā. Šis izņēmums attiektos tikai uz nacionālo plānās kapitalizācijas ierobežojumu, kas noteikts 10. panta pirmajā daļā. Tādējādi 10. panta trešajā daļā paredzētās ATAD prasības saglabājas pilnā apmērā: ja neto procenti pārsniedz trīs miljonus euro, ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj to procentu maksājumu daļu, kas pārsniedz 30 procentus no EBITDA.
[4] Praksē lielās un vidējās uzņēmumu grupas finansējumu piesaista centralizēti, izmantojot Treasury sabiedrību. Šāda centralizācija ir izplatīta starptautiskā korporatīvajā pārvaldībā, jo ļauj efektīvi organizēt kapitāla piesaisti, samazināt izmaksas un nodrošināt vienotus nosacījumus grupas ietvaros. Piemēram, ja katrs grupas uzņēmums atsevišķi emitētu obligācijas regulētā tirgū, šo obligāciju procentu maksājumi būtu pilnībā atskaitāmi. Tomēr, ja emisiju veic Treasury sabiedrība un tālāk finansējumu sadala grupas ietvaros, procentu maksājumi starp saistītajiem uzņēmumiem kļūst daļēji vai pilnībā neatskaitāmi, lai gan finansējuma avots un tirgus nosacījumi ir identiski.
[5] Šāda pieeja neatbilst formas–pret–būtības principam. Faktiski tiek pieļauts nevienlīdzīgs regulējums atkarībā tikai no izvēlētās organizatoriskās struktūras, nevis no darījuma ekonomiskās būtības. Jāuzsver, ka publisku obligāciju emisiju regulētā tirgū raksturo augsta caurspīdība un neatkarīga uzraudzība – emisijas prospektus apstiprina kompetentās iestādes, informācija tiek atklāta investoriem, un tirgus pats nodrošina procentu likmju atbilstību. Šie elementi izslēdz risku, ka finansējums tiktu izmantots mākslīgai nodokļu optimizācijai. Tieši pretēji – lētāka un caurspīdīgāka finansējuma piesaiste ļauj uzņēmumiem attīstīt darbību Latvijā, palielinot investīcijas, nodarbinātību un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus.
Priekšlikums Nr.2:
[6] Aicinām pārskatīt likumprojekta 10. panta 4¹ daļas 2) un 3) punktā ietverto ierobežojumu “izņemot finansējumu, kuru izsniegusi ar nodokļa maksātāju saistīta persona”. Pašreizējais formulējums rada nepamatotu šķērsli uzņēmumu grupu finansējumam, lai gan darījumi notiek caur regulētu un caurspīdīgu vidi. Piedāvājam Finanšu ministrijai izvērtēt šādus alternatīvus risinājumus, no kuriem katrs atšķiras pēc regulējuma stingrības pakāpes, un Asociācija ir gatava diskutēt par piemērotāko variantu.
Variants A:
[7] Svītrot minēto ierobežojumu pilnā apmērā. Tas nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju uzņēmumiem neatkarīgi no to grupas struktūras un saglabātu tikai tirgus kritērijos balstītus ierobežojumus.
[8] Šis risinājums novērš situāciju, kur identiski tirgus apstākļos piesaistīti aizdevumi kļūst neatskaitāmi vienīgi organizatoriskās struktūras dēļ, kas ir pretrunā formas–būtības principam un kropļo konkurenci starp finansējuma kanāliem. Tas nerada risku valsts budžetam, jo spēkā paliek Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta trešajā daļā paredzētais ATAD mehānisms (neto procentu ierobežojums 30% no EBITDA ar 3 miljonu euro de minimis slieksni). Papildus tam administratīvi tas ir vienkāršākais risinājums – Valsts ieņēmumu dienests fokusēsies uz darījumu cenu atbilstību un neto procentu ierobežojumu, nevis uz formālu “saistītības” filtru, kas praksē bieži bloķē caurspīdīgu grupas finansējumu.
[9] Ekonomiski tas visefektīvāk samazina finansējuma izmaksas un veicina kapitāla tirgus attīstību. Piemēram, uzņēmumam ar 10 miljonu eiro aizņēmumu un 7% procentu likmi neto procentu izmaksas gadā veido 700 tūkstošus eiro; šāda apmēra procentu maksājumi ātri tuvojas 3 miljonu eiro slieksnim, kas nozīmē, ka ATAD mehānisms turpina nodrošināt efektīvu fiskālo kontroli. Līdzīgi, vidēja izmēra uzņēmumiem, kuri aizņemas vien 2–3 miljonus eiro ar līdzīgām procentu likmēm, šis slieksnis tiek sasniegts dažu gadu laikā. Tas nozīmē, ka ATAD mehānisms turpina nodrošināt efektīvu fiskālo kontroli arī MVU gadījumā.
Variants B:
[10] Saglabāt pamatā aizliegumu saistīto personu gadījumā, taču paredzēt izņēmumu, ja darījums notiek atbilstoši arm’s length principam. Šādā veidā nodokļu administrācija var kontrolēt, vai darījums atbilst tirgus kritērijiem, vienlaikus nenobloķējot caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu grupas finansējumu.
[11] Šis risinājums nodrošina līdzsvaru starp konservatīvu regulējuma pieeju un uzņēmumu vajadzību pēc efektīva finansējuma: bāzes aizliegums saglabājas, taču izņēmums kļūst piemērojams uzraudzītiem un tirgus apstākļos pamatotiem grupas aizdevumiem caur IBS/CFP struktūrām. Tas piešķir skaidru, jau praksē pazīstamu kritēriju – ja darījums atbilst arm’s length un ir pienācīgi dokumentēts (funkcijas, riski, aktīvi, salīdzinājumi), izņēmums ir piemērojams. Turklāt, tas minimizē ļaunprātīgas izmantošanas risku, jo katra situācija ir verificējama pēc objektīviem tirgus parametriem; no uzņēmumu skatpunkta – atceļ aklo aizliegumu un ļauj izmantot efektīvu grupas finansēšanu, ja nosacījumi ir tirgus līmenī.
Variants C:
[12] Aizstāt absolūto aizliegumu ar precīzu normu, paredzot, ka izņēmumu nepiemēro tikai tad, ja aizdevums tieši vai netieši ir pilnībā vai pārsvarā (>50%) nodrošināts ar saistītās personas noguldījumu, garantiju vai citu līdzvērtīgu mehānismu, vai arī, ja aizdevējs savu ekspozīciju pārsvarā finansē ar aizņēmumu no saistītās personas.
[13] Šis risinājums efektīvi novērš riskus, kas saistīti ar mākslīgām caurplūdes konstrukcijām (back-to-back, garantijas ar depozītu u.tml.), vienlaikus neierobežojot caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu tirgus finansējumu. “Vairāk nekā 50%” kritērijs nodrošina skaidru, auditējamu robežu: VID pietiek pārbaudīt finansējuma avotus un nodrošinājumus, nevis aizliegt visus saistīto pušu gadījumus pēc noklusējuma. Šādi tiek saglabāta fiskālā drošība (ATAD + TP + anti-abuse), bet novērsta pārmērīga regulējuma negatīvā ietekme uz kapitāla pieejamību un grupu Treasury instrumentiem. Praksē tas ir vieglāk piemērojams par vispārēju aizliegumu, jo fokusējas uz finansējuma substanci, kas patiesībā finansē vai garantē, nevis tikai uz statusu (vai puse ir saistīta).
Priekšlikums Nr.3:
[14] Aicinām papildināt likuma 10. panta 4¹ daļu ar normu, kas skaidri paredz izņēmumu procentu maksājumiem gan “Aizdevumu izsniedzējiem”, kas piesaista finansējumu caur ES/EEZ licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, turpmāk tekstā – “IBS”, organizētām struktūrām ar Latvijas Bankas apstiprinātu prospektu, gan arī gala aizņēmējiem, kas saņem šādu finansējumu. Papildus aicinām paplašināt tvērumu, ietverot arī īpaša mērķa sabiedrības, turpmāk tekstā – “SPV”, kas emitē obligācijas ar Latvijas Bankas apstiprinātu prospektu, ne tikai ES regulētas vērtspapīrošanas sabiedrības.
[15] Esošais regulējums paredz izņēmumus tikai šauram vērtspapīrošanas sabiedrību lokam. Taču Latvijas tirgū biežāk tiek izmantots modelis, kur IBS platformas piesaista finansējumu ar īpaši šim nolūkam dibinātu SPV starpniecību, kuras obligāciju emisijas prospektu apstiprina Latvijas Banka. Šādi darījumi ir caurspīdīgi, uzraudzīti un faktiski līdzvērtīgi regulētām vērtspapīrošanas sabiedrībām, bet šobrīd paliek ārpus izņēmuma tvēruma.
[16] Jāuzsver, ka, ja izņēmums tiek piemērots tikai pašiem SPV vai Aizdevumu izsniedzējiem, bet ne gala aizņēmējiem, Likumprojekta pamatmērķis – samazināt finansējuma izmaksas MVU un attīstīt kapitāla tirgu – faktiski netiek sasniegts. Praktiski lētāks finansējums paliek starpniekstruktūrā un nenonāk līdz uzņēmumiem, kas to visvairāk nepieciešams. Tādēļ izņēmuma attiecināšana arī uz gala aizņēmējiem ir būtisks priekšnoteikums, lai mehānisms darbotos praksē un nodrošinātu Likumprojekta iecerēto mērķi.
[17] Šāds risinājums palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmantot kapitāla tirgus instrumentus, kuri līdz šim Latvijā bijuši nepietiekami attīstīti, un nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju ar kredītiestāžu finansējumu, kuram jau ir noteikti izņēmumi no plānās kapitalizācijas ierobežojumiem. Vienlaikus, mūsu priekšlikumi saglabā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta trešajā daļā noteiktās ATAD prasības – 30% no EBITDA un 3 miljonu eiro slieksni, kas turpina kalpot kā drošības mehānisms. Tādējādi valsts fiskālās intereses netiek apdraudētas.
[18] Tāpat, iekļaujot mūsu piedāvātos precizējumus, tiktu panākts, ka Likumprojekta izņēmumi kļūst par reāli izmantojamu instrumentu uzņēmumu finansēšanā, nodrošinot līdzsvaru starp fiskālo drošību un ekonomisko izaugsmi. Tas sniegtu nozīmīgu ieguldījumu kapitāla tirgus attīstībā, sekmētu investīcijas, radītu darba vietas un palielinātu nodokļu ieņēmumus Latvijā.
[19] Asociācija ir gatava detalizēti skaidrot priekšlikumus un piedalīties diskusijās ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām institūcijām. Jautājumu gadījumā, lūdzam sazināties ar Asociāciju, rakstot uz info@fla.lv.
[2] Asociācija atzinīgi vērtē, ka ar Likumprojektu tiek risināts tik nozīmīgs jautājums kā uzņēmumu piekļuve finansējumam un ar to saistīto izmaksu mazināšanu. Tas ir būtisks solis, kas veicina stabilāku uzņēmējdarbības vidi un sekmē Latvijas konkurētspēju nacionālā un starptautiskā mērogā. Vienlaikus, lai Likumprojekta iecerētais mērķis tiktu sasniegts maksimāli efektīvi un būtu praktiski piemērojams uzņēmumu ikdienas darbībā, aicinām papildināt Likumprojektu ar turpmāk norādītajiem priekšlikumiem.
Priekšlikums Nr.1:
[3] Aicinām papildināt likuma 10. panta 4¹ daļu ar normu, kas paredz, ka procentu maksājumu ierobežojumi netiek piemēroti aizņēmumiem no uzņēmumu grupas finanšu sabiedrības (Treasury), ja tā finansējumu piesaistījusi, emitējot publiskās apgrozības obligācijas ES vai EEZ tirdzniecības vietā. Šis izņēmums attiektos tikai uz nacionālo plānās kapitalizācijas ierobežojumu, kas noteikts 10. panta pirmajā daļā. Tādējādi 10. panta trešajā daļā paredzētās ATAD prasības saglabājas pilnā apmērā: ja neto procenti pārsniedz trīs miljonus euro, ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj to procentu maksājumu daļu, kas pārsniedz 30 procentus no EBITDA.
[4] Praksē lielās un vidējās uzņēmumu grupas finansējumu piesaista centralizēti, izmantojot Treasury sabiedrību. Šāda centralizācija ir izplatīta starptautiskā korporatīvajā pārvaldībā, jo ļauj efektīvi organizēt kapitāla piesaisti, samazināt izmaksas un nodrošināt vienotus nosacījumus grupas ietvaros. Piemēram, ja katrs grupas uzņēmums atsevišķi emitētu obligācijas regulētā tirgū, šo obligāciju procentu maksājumi būtu pilnībā atskaitāmi. Tomēr, ja emisiju veic Treasury sabiedrība un tālāk finansējumu sadala grupas ietvaros, procentu maksājumi starp saistītajiem uzņēmumiem kļūst daļēji vai pilnībā neatskaitāmi, lai gan finansējuma avots un tirgus nosacījumi ir identiski.
[5] Šāda pieeja neatbilst formas–pret–būtības principam. Faktiski tiek pieļauts nevienlīdzīgs regulējums atkarībā tikai no izvēlētās organizatoriskās struktūras, nevis no darījuma ekonomiskās būtības. Jāuzsver, ka publisku obligāciju emisiju regulētā tirgū raksturo augsta caurspīdība un neatkarīga uzraudzība – emisijas prospektus apstiprina kompetentās iestādes, informācija tiek atklāta investoriem, un tirgus pats nodrošina procentu likmju atbilstību. Šie elementi izslēdz risku, ka finansējums tiktu izmantots mākslīgai nodokļu optimizācijai. Tieši pretēji – lētāka un caurspīdīgāka finansējuma piesaiste ļauj uzņēmumiem attīstīt darbību Latvijā, palielinot investīcijas, nodarbinātību un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus.
Priekšlikums Nr.2:
[6] Aicinām pārskatīt likumprojekta 10. panta 4¹ daļas 2) un 3) punktā ietverto ierobežojumu “izņemot finansējumu, kuru izsniegusi ar nodokļa maksātāju saistīta persona”. Pašreizējais formulējums rada nepamatotu šķērsli uzņēmumu grupu finansējumam, lai gan darījumi notiek caur regulētu un caurspīdīgu vidi. Piedāvājam Finanšu ministrijai izvērtēt šādus alternatīvus risinājumus, no kuriem katrs atšķiras pēc regulējuma stingrības pakāpes, un Asociācija ir gatava diskutēt par piemērotāko variantu.
Variants A:
[7] Svītrot minēto ierobežojumu pilnā apmērā. Tas nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju uzņēmumiem neatkarīgi no to grupas struktūras un saglabātu tikai tirgus kritērijos balstītus ierobežojumus.
[8] Šis risinājums novērš situāciju, kur identiski tirgus apstākļos piesaistīti aizdevumi kļūst neatskaitāmi vienīgi organizatoriskās struktūras dēļ, kas ir pretrunā formas–būtības principam un kropļo konkurenci starp finansējuma kanāliem. Tas nerada risku valsts budžetam, jo spēkā paliek Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta trešajā daļā paredzētais ATAD mehānisms (neto procentu ierobežojums 30% no EBITDA ar 3 miljonu euro de minimis slieksni). Papildus tam administratīvi tas ir vienkāršākais risinājums – Valsts ieņēmumu dienests fokusēsies uz darījumu cenu atbilstību un neto procentu ierobežojumu, nevis uz formālu “saistītības” filtru, kas praksē bieži bloķē caurspīdīgu grupas finansējumu.
[9] Ekonomiski tas visefektīvāk samazina finansējuma izmaksas un veicina kapitāla tirgus attīstību. Piemēram, uzņēmumam ar 10 miljonu eiro aizņēmumu un 7% procentu likmi neto procentu izmaksas gadā veido 700 tūkstošus eiro; šāda apmēra procentu maksājumi ātri tuvojas 3 miljonu eiro slieksnim, kas nozīmē, ka ATAD mehānisms turpina nodrošināt efektīvu fiskālo kontroli. Līdzīgi, vidēja izmēra uzņēmumiem, kuri aizņemas vien 2–3 miljonus eiro ar līdzīgām procentu likmēm, šis slieksnis tiek sasniegts dažu gadu laikā. Tas nozīmē, ka ATAD mehānisms turpina nodrošināt efektīvu fiskālo kontroli arī MVU gadījumā.
Variants B:
[10] Saglabāt pamatā aizliegumu saistīto personu gadījumā, taču paredzēt izņēmumu, ja darījums notiek atbilstoši arm’s length principam. Šādā veidā nodokļu administrācija var kontrolēt, vai darījums atbilst tirgus kritērijiem, vienlaikus nenobloķējot caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu grupas finansējumu.
[11] Šis risinājums nodrošina līdzsvaru starp konservatīvu regulējuma pieeju un uzņēmumu vajadzību pēc efektīva finansējuma: bāzes aizliegums saglabājas, taču izņēmums kļūst piemērojams uzraudzītiem un tirgus apstākļos pamatotiem grupas aizdevumiem caur IBS/CFP struktūrām. Tas piešķir skaidru, jau praksē pazīstamu kritēriju – ja darījums atbilst arm’s length un ir pienācīgi dokumentēts (funkcijas, riski, aktīvi, salīdzinājumi), izņēmums ir piemērojams. Turklāt, tas minimizē ļaunprātīgas izmantošanas risku, jo katra situācija ir verificējama pēc objektīviem tirgus parametriem; no uzņēmumu skatpunkta – atceļ aklo aizliegumu un ļauj izmantot efektīvu grupas finansēšanu, ja nosacījumi ir tirgus līmenī.
Variants C:
[12] Aizstāt absolūto aizliegumu ar precīzu normu, paredzot, ka izņēmumu nepiemēro tikai tad, ja aizdevums tieši vai netieši ir pilnībā vai pārsvarā (>50%) nodrošināts ar saistītās personas noguldījumu, garantiju vai citu līdzvērtīgu mehānismu, vai arī, ja aizdevējs savu ekspozīciju pārsvarā finansē ar aizņēmumu no saistītās personas.
[13] Šis risinājums efektīvi novērš riskus, kas saistīti ar mākslīgām caurplūdes konstrukcijām (back-to-back, garantijas ar depozītu u.tml.), vienlaikus neierobežojot caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu tirgus finansējumu. “Vairāk nekā 50%” kritērijs nodrošina skaidru, auditējamu robežu: VID pietiek pārbaudīt finansējuma avotus un nodrošinājumus, nevis aizliegt visus saistīto pušu gadījumus pēc noklusējuma. Šādi tiek saglabāta fiskālā drošība (ATAD + TP + anti-abuse), bet novērsta pārmērīga regulējuma negatīvā ietekme uz kapitāla pieejamību un grupu Treasury instrumentiem. Praksē tas ir vieglāk piemērojams par vispārēju aizliegumu, jo fokusējas uz finansējuma substanci, kas patiesībā finansē vai garantē, nevis tikai uz statusu (vai puse ir saistīta).
Priekšlikums Nr.3:
[14] Aicinām papildināt likuma 10. panta 4¹ daļu ar normu, kas skaidri paredz izņēmumu procentu maksājumiem gan “Aizdevumu izsniedzējiem”, kas piesaista finansējumu caur ES/EEZ licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, turpmāk tekstā – “IBS”, organizētām struktūrām ar Latvijas Bankas apstiprinātu prospektu, gan arī gala aizņēmējiem, kas saņem šādu finansējumu. Papildus aicinām paplašināt tvērumu, ietverot arī īpaša mērķa sabiedrības, turpmāk tekstā – “SPV”, kas emitē obligācijas ar Latvijas Bankas apstiprinātu prospektu, ne tikai ES regulētas vērtspapīrošanas sabiedrības.
[15] Esošais regulējums paredz izņēmumus tikai šauram vērtspapīrošanas sabiedrību lokam. Taču Latvijas tirgū biežāk tiek izmantots modelis, kur IBS platformas piesaista finansējumu ar īpaši šim nolūkam dibinātu SPV starpniecību, kuras obligāciju emisijas prospektu apstiprina Latvijas Banka. Šādi darījumi ir caurspīdīgi, uzraudzīti un faktiski līdzvērtīgi regulētām vērtspapīrošanas sabiedrībām, bet šobrīd paliek ārpus izņēmuma tvēruma.
[16] Jāuzsver, ka, ja izņēmums tiek piemērots tikai pašiem SPV vai Aizdevumu izsniedzējiem, bet ne gala aizņēmējiem, Likumprojekta pamatmērķis – samazināt finansējuma izmaksas MVU un attīstīt kapitāla tirgu – faktiski netiek sasniegts. Praktiski lētāks finansējums paliek starpniekstruktūrā un nenonāk līdz uzņēmumiem, kas to visvairāk nepieciešams. Tādēļ izņēmuma attiecināšana arī uz gala aizņēmējiem ir būtisks priekšnoteikums, lai mehānisms darbotos praksē un nodrošinātu Likumprojekta iecerēto mērķi.
[17] Šāds risinājums palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmantot kapitāla tirgus instrumentus, kuri līdz šim Latvijā bijuši nepietiekami attīstīti, un nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju ar kredītiestāžu finansējumu, kuram jau ir noteikti izņēmumi no plānās kapitalizācijas ierobežojumiem. Vienlaikus, mūsu priekšlikumi saglabā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta trešajā daļā noteiktās ATAD prasības – 30% no EBITDA un 3 miljonu eiro slieksni, kas turpina kalpot kā drošības mehānisms. Tādējādi valsts fiskālās intereses netiek apdraudētas.
[18] Tāpat, iekļaujot mūsu piedāvātos precizējumus, tiktu panākts, ka Likumprojekta izņēmumi kļūst par reāli izmantojamu instrumentu uzņēmumu finansēšanā, nodrošinot līdzsvaru starp fiskālo drošību un ekonomisko izaugsmi. Tas sniegtu nozīmīgu ieguldījumu kapitāla tirgus attīstībā, sekmētu investīcijas, radītu darba vietas un palielinātu nodokļu ieņēmumus Latvijā.
[19] Asociācija ir gatava detalizēti skaidrot priekšlikumus un piedalīties diskusijās ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām institūcijām. Jautājumu gadījumā, lūdzam sazināties ar Asociāciju, rakstot uz info@fla.lv.
17.09.2025. 20:04
Edgars Oļģerts Pavlovskis - Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir izvērtējusi publiskajā apspriešanā nodoto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (25-TA-700). LTRK uzskata, ka šobrīd spēkā esošā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. panta pirmās daļas 1:4 norma ir lieka, ekonomiski nelietderīga un būtiski samazina Latvijas investīciju piesaistes potenciālu, tāpēc sniedz savu pozīciju.
LTRK vēlas uzsvērt, ka 1:4 norma, kas ierobežo aizņēmuma un pašu kapitāla proporciju, pēc būtības ir “plānās kapitalizācijas” ierobežojums, kura mērķis ir novērst nodokļu optimizāciju starptautisku grupu ietvaros, kad uzņēmumi mākslīgi samazina peļņu, veicot pārmērīgus aizņēmumus no saistītām personām par nesamērīgām procentu likmēm. Tomēr Latvijas UIN sistēmā šāda norma ir lieka, jo jau pastāv citi mehānismi, kas pilnībā nodrošina, lai procentu maksājumi atbilstu tirgus nosacījumiem. Proti, UIN likuma 4. pants paredz, ka nosacīti sadalītajā peļņā ietver arī izdevumus, kas neatbilst tirgus vērtībai, un šādos gadījumos starpība ir apliekama ar nodokli. Savukārt UIN likuma 11. pants tieši regulē aizdevumus saistītām personām, nosakot, ka noteiktos gadījumos aizdevums pielīdzināms nosacītai peļņas sadalei un ir apliekams ar nodokli. Līdz ar to 1:4 norma faktiski dublē esošo regulējumu, radot nevajadzīgu sarežģītību uzņēmējdarbības vidē.
LTRK ieskatā īpaši problemātiski ir tas, ka 1:4 norma diskriminē uzņēmumus atkarībā no finansējuma avota. Ja aizņēmums tiek saņemts no bankas, šis ierobežojums neattiecas, bet, ja tas pats aizņēmums tiek saņemts no fiziskas personas, privātā investora vai neatkarīga uzņēmuma, tad norma tiek piemērota un uzņēmums tiek “sodīts” ar UIN. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem tiek ierobežotas iespējas izmantot alternatīvus finansējuma avotus, un šāda pieeja nav saprotama situācijā, kad Latvijā iedzīvotāju kontos ir uzkrāti gandrīz 13 miljardi eiro, kas netiek aktīvi iesaistīti tautsaimniecībā. Normas saglabāšana praktiski nozīmē, ka valsts bremzē šo līdzekļu nonākšanu ekonomikā, lai gan mērķim vajadzētu būt pretējam – maksimāli veicināt privātā kapitāla iesaisti uzņēmumu finansēšanā.
LTRK uzsver, ka 1:4 norma ir īpaši bīstama jaunuzņēmumiem un inovatīviem uzņēmumiem, kuri parasti darbojas ar nelielu pašu kapitālu, bet piesaista būtisku finansējumu no investoriem, riska kapitāla vai citiem alternatīviem avotiem. Bankas šādos gadījumos bieži atsakās izsniegt aizdevumus, un vienīgais ceļš ir tieši privātie ieguldījumi. Taču, piemērojot 1:4 ierobežojumu, šie uzņēmumi jau no paša sākuma tiek ierobežoti ar būtisku nodokļu papildu slogu, kas ne tikai kavē to attīstību, bet arī veicina to pārcelšanos uz valstīm ar draudzīgāku nodokļu vidi, piemēram, Igauniju.
Svarīgi norādīt, ka Latvija, ieviešot UIN reformu pēc Igaunijas parauga, bija apņēmusies saglabāt principu, ka ar nodokli apliek tikai peļņas sadali vai nosacīti sadalīto peļņu. 1:4 norma šo principu pārkāpj, jo tā faktiski ierobežo, no kā uzņēmums drīkst aizņemties līdzekļus, un ar nodokli apliek procentu maksājumus pat tad, ja tie ir atbilstoši tirgus nosacījumiem. Turklāt šāda pieeja rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Baltijā, jo Igaunijā šāda norma vispār nepastāv, bet Lietuvā tā attiecas tikai uz darījumiem ar saistītām personām. Rezultātā Latvija pati sevi nostāda neizdevīgākā situācijā investīciju piesaistes konkurencē.
LTRK aicina svītrot 1:4 normu no UIN likuma 10. panta pirmās daļas, jo tā rada negatīvu ietekmi Latvijas tautsaimniecībai. Normas atcelšana uzlabotu Latvijas investīciju vidi, aktivizētu kapitāla tirgu un paplašinātu uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu no alternatīviem avotiem.
LTRK vēlas norādīt arī uz likumprojekta 10. panta 4.1 daļas 5. apakšpunktu, kurā paredzēts, ka atbrīvojums neattiecas uz aizņēmumiem no slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju saistīta persona. LTRK ieskatā šāda atruna ir pārlieku ierobežojoša, jo praksē tā liedz piemērot atviegloto regulējumu arī situācijās, kad fonda struktūra ekonomiski neatšķiras no neatkarīga finansējuma, piemēram, ja investors fondā tur tikai daļu kapitāla, bet aizdevums tiek sniegts caur fondam piederošu meitasuzņēmumu. Šādās situācijās papildu ierobežojums neveicina caurspīdīgumu, bet rada nevajadzīgus šķēršļus alternatīvo ieguldījumu fondu izmantošanai kā uzņēmumu finansējuma avotam.
Tādēļ LTRK priekšlikums ir dzēst 10. panta 4.1 daļas 5. apakšpunktā ietverto beigu atrunu “(izņemot slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju saistīta persona)”.
LTRK vēlas uzsvērt, ka 1:4 norma, kas ierobežo aizņēmuma un pašu kapitāla proporciju, pēc būtības ir “plānās kapitalizācijas” ierobežojums, kura mērķis ir novērst nodokļu optimizāciju starptautisku grupu ietvaros, kad uzņēmumi mākslīgi samazina peļņu, veicot pārmērīgus aizņēmumus no saistītām personām par nesamērīgām procentu likmēm. Tomēr Latvijas UIN sistēmā šāda norma ir lieka, jo jau pastāv citi mehānismi, kas pilnībā nodrošina, lai procentu maksājumi atbilstu tirgus nosacījumiem. Proti, UIN likuma 4. pants paredz, ka nosacīti sadalītajā peļņā ietver arī izdevumus, kas neatbilst tirgus vērtībai, un šādos gadījumos starpība ir apliekama ar nodokli. Savukārt UIN likuma 11. pants tieši regulē aizdevumus saistītām personām, nosakot, ka noteiktos gadījumos aizdevums pielīdzināms nosacītai peļņas sadalei un ir apliekams ar nodokli. Līdz ar to 1:4 norma faktiski dublē esošo regulējumu, radot nevajadzīgu sarežģītību uzņēmējdarbības vidē.
LTRK ieskatā īpaši problemātiski ir tas, ka 1:4 norma diskriminē uzņēmumus atkarībā no finansējuma avota. Ja aizņēmums tiek saņemts no bankas, šis ierobežojums neattiecas, bet, ja tas pats aizņēmums tiek saņemts no fiziskas personas, privātā investora vai neatkarīga uzņēmuma, tad norma tiek piemērota un uzņēmums tiek “sodīts” ar UIN. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem tiek ierobežotas iespējas izmantot alternatīvus finansējuma avotus, un šāda pieeja nav saprotama situācijā, kad Latvijā iedzīvotāju kontos ir uzkrāti gandrīz 13 miljardi eiro, kas netiek aktīvi iesaistīti tautsaimniecībā. Normas saglabāšana praktiski nozīmē, ka valsts bremzē šo līdzekļu nonākšanu ekonomikā, lai gan mērķim vajadzētu būt pretējam – maksimāli veicināt privātā kapitāla iesaisti uzņēmumu finansēšanā.
LTRK uzsver, ka 1:4 norma ir īpaši bīstama jaunuzņēmumiem un inovatīviem uzņēmumiem, kuri parasti darbojas ar nelielu pašu kapitālu, bet piesaista būtisku finansējumu no investoriem, riska kapitāla vai citiem alternatīviem avotiem. Bankas šādos gadījumos bieži atsakās izsniegt aizdevumus, un vienīgais ceļš ir tieši privātie ieguldījumi. Taču, piemērojot 1:4 ierobežojumu, šie uzņēmumi jau no paša sākuma tiek ierobežoti ar būtisku nodokļu papildu slogu, kas ne tikai kavē to attīstību, bet arī veicina to pārcelšanos uz valstīm ar draudzīgāku nodokļu vidi, piemēram, Igauniju.
Svarīgi norādīt, ka Latvija, ieviešot UIN reformu pēc Igaunijas parauga, bija apņēmusies saglabāt principu, ka ar nodokli apliek tikai peļņas sadali vai nosacīti sadalīto peļņu. 1:4 norma šo principu pārkāpj, jo tā faktiski ierobežo, no kā uzņēmums drīkst aizņemties līdzekļus, un ar nodokli apliek procentu maksājumus pat tad, ja tie ir atbilstoši tirgus nosacījumiem. Turklāt šāda pieeja rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Baltijā, jo Igaunijā šāda norma vispār nepastāv, bet Lietuvā tā attiecas tikai uz darījumiem ar saistītām personām. Rezultātā Latvija pati sevi nostāda neizdevīgākā situācijā investīciju piesaistes konkurencē.
LTRK aicina svītrot 1:4 normu no UIN likuma 10. panta pirmās daļas, jo tā rada negatīvu ietekmi Latvijas tautsaimniecībai. Normas atcelšana uzlabotu Latvijas investīciju vidi, aktivizētu kapitāla tirgu un paplašinātu uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu no alternatīviem avotiem.
LTRK vēlas norādīt arī uz likumprojekta 10. panta 4.1 daļas 5. apakšpunktu, kurā paredzēts, ka atbrīvojums neattiecas uz aizņēmumiem no slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju saistīta persona. LTRK ieskatā šāda atruna ir pārlieku ierobežojoša, jo praksē tā liedz piemērot atviegloto regulējumu arī situācijās, kad fonda struktūra ekonomiski neatšķiras no neatkarīga finansējuma, piemēram, ja investors fondā tur tikai daļu kapitāla, bet aizdevums tiek sniegts caur fondam piederošu meitasuzņēmumu. Šādās situācijās papildu ierobežojums neveicina caurspīdīgumu, bet rada nevajadzīgus šķēršļus alternatīvo ieguldījumu fondu izmantošanai kā uzņēmumu finansējuma avotam.
Tādēļ LTRK priekšlikums ir dzēst 10. panta 4.1 daļas 5. apakšpunktā ietverto beigu atrunu “(izņemot slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju saistīta persona)”.
17.09.2025. 21:46
Atlasīti 11 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25