Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām” Valsts kontrole konstatējusi vairākus trūkumus un nepilnības:
1. Pieteikšanās valsts komisijas sēdei ir apgrūtinoša, jo pieteikties sēdei ir iespējams tikai telefoniski, bet panākt iesnieguma izskatīšanu sēdē – tikai tad, ja zvana brīdī ir brīva vieta.
2. Esošais atzinumu sniegšanas process nenodrošina atzinumu saņemšanu saprātīgā termiņā, jo visos gadījumos paredz obligātu bērna klātbūtni.
3. Nepieciešams pilnveidot valsts un pašvaldību komisiju atzinumu pārskatīšanu, lai uz to attiektos normatīvajos aktos paredzētie procesuālie termiņi, skaidri definēts izvērtēšanas process un lēmuma saturs, personas tiesības lūgt augstākstāvošu iestādi pārskatīt pieņemto lēmumu, tā nodrošinot arī tiesisko kontroli pār valsts un pašvaldību komisiju sniegtajiem atzinumiem.
1. Pieteikšanās valsts komisijas sēdei ir apgrūtinoša, jo pieteikties sēdei ir iespējams tikai telefoniski, bet panākt iesnieguma izskatīšanu sēdē – tikai tad, ja zvana brīdī ir brīva vieta.
2. Esošais atzinumu sniegšanas process nenodrošina atzinumu saņemšanu saprātīgā termiņā, jo visos gadījumos paredz obligātu bērna klātbūtni.
3. Nepieciešams pilnveidot valsts un pašvaldību komisiju atzinumu pārskatīšanu, lai uz to attiektos normatīvajos aktos paredzētie procesuālie termiņi, skaidri definēts izvērtēšanas process un lēmuma saturs, personas tiesības lūgt augstākstāvošu iestādi pārskatīt pieņemto lēmumu, tā nodrošinot arī tiesisko kontroli pār valsts un pašvaldību komisiju sniegtajiem atzinumiem.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir pilnveidot valsts un pašvaldību komisijas darbu, lai novērstu Valsts kontroles konstatētās nepilnības valsts un pašvaldību komisiju darbā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
18.03.2026. - 01.04.2026.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties projekta izstrādē atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktam, sniedzot viedokli rakstveidā tiesību aktu portālā.
Fiziskās personas
- Izglītojamie ar speciālām vajadzībām, to likumiskie pārstāvji.
Skaidrojums un ietekme
Varākām izglītojamo grupām ar projektā noteiktām speciālām vajadzībām un to likumiskajiem pārstāvjiem nebūs klātienē jāpiedalās valsts vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas sēdēs.
Juridiskās personas
- Pašvaldību komisijas, pašvaldības, valsts komisija, Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija.
Skaidrojums un ietekme
Valsts vai pašvaldību komisijas sniegs atzinumu par izglītojamam piemērotāko izglītības programmu atbilstoši projektā noteiktajai kompetencei. Valsts komisija izskatīs arī iesniegumus par pašvaldību komisiju sniegtajiem atzinumiem. Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija izskatīs iesniegumus par valsts komisijas sniegtajiem atzinumiem.
Sagatavoja
Ivars Zemļanskis (VIAA)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
18.03.2026. 17:48
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Jelgavas novada pašvaldības Pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja
Prasības komisijas vadītājam - 2.1.2.punkts nav pamatots, jo, piemēram, psihologa amata pienākumi neparedz darbu speciālajā pedagoģijā. Šāds termins arī īsti neatbilst izpratnei par iekļaujošu izglītību.
Komisija nevar pieņemt lēmumu bez izglītojamā klātbūtnes, lai izpildītu 6.1.punktu, jo komisijā iesniegtie atzinumi ļoti bieži nesatur vispusīgu informāciju par izglītojamā veselības stāvokli, spējām un attīstības līmeni. Psihiatri visbiežāk norāda tikai diagnozi, logopēds - valodas sistēmas attīstības līmeni, ģimenes ārsts - profilaktiskās potes u.ml. Turklāt ir ģimenes ārsti, kuri vispār atsakās sniegt jebkādu informāciju par bērna veselības stāvokli (t.sk. redzi un dzirdi), jo neviens normatīvais dokuments to viņiem neparedzot (to ir apstiprinājusi arī SPKC). Ir gadījumi, kad speciālistu atzinumi (piemēram, psihologa un psihiatra) ir diezgan pretrunīgi un tad vienīgā iespēja izvērtēt un sniegt atzinumu par bērnam atbilstošāko programmu, ir viņa spēju un zināšanu izvērtējums komisijā. Ja tiks pieprasīta papildus informācija (piemēram, lai speciālistu atzinumi ir sagatvoti atbilstoši vadlīnijām) tas palielinās birokrātisko slogu un neveicinās lietu risināšanu.
Atbilstošākās izglītības programmas rekomendēšanā komisija balstās uz traucējuma veidu - kurš ir primārs un kurš sekundārs. To nevar izvērtēt bērnam klāt neesot.
Latvijā nav pieejami mūsdienīgi, validēti un standartizēti testi bērnu intelekta novērtēšanai, jo esošie instrumenti ir novecojuši un tiem nav aktuālu normatīvo datu vai nesen veiktas standartizācijas, kas ietekmē sniegtās informācijas objektivitāti.
Komisija nevar pieņemt lēmumu bez izglītojamā klātbūtnes, lai izpildītu 6.1.punktu, jo komisijā iesniegtie atzinumi ļoti bieži nesatur vispusīgu informāciju par izglītojamā veselības stāvokli, spējām un attīstības līmeni. Psihiatri visbiežāk norāda tikai diagnozi, logopēds - valodas sistēmas attīstības līmeni, ģimenes ārsts - profilaktiskās potes u.ml. Turklāt ir ģimenes ārsti, kuri vispār atsakās sniegt jebkādu informāciju par bērna veselības stāvokli (t.sk. redzi un dzirdi), jo neviens normatīvais dokuments to viņiem neparedzot (to ir apstiprinājusi arī SPKC). Ir gadījumi, kad speciālistu atzinumi (piemēram, psihologa un psihiatra) ir diezgan pretrunīgi un tad vienīgā iespēja izvērtēt un sniegt atzinumu par bērnam atbilstošāko programmu, ir viņa spēju un zināšanu izvērtējums komisijā. Ja tiks pieprasīta papildus informācija (piemēram, lai speciālistu atzinumi ir sagatvoti atbilstoši vadlīnijām) tas palielinās birokrātisko slogu un neveicinās lietu risināšanu.
Atbilstošākās izglītības programmas rekomendēšanā komisija balstās uz traucējuma veidu - kurš ir primārs un kurš sekundārs. To nevar izvērtēt bērnam klāt neesot.
Latvijā nav pieejami mūsdienīgi, validēti un standartizēti testi bērnu intelekta novērtēšanai, jo esošie instrumenti ir novecojuši un tiem nav aktuālu normatīvo datu vai nesen veiktas standartizācijas, kas ietekmē sniegtās informācijas objektivitāti.
30.03.2026. 15:57
Iveta Grāvīte - Latvijas Skolu psihologu asociācija
25-TA-362
Iebildumi/ priekšlikumi projektam 25-TA-362 Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām
2.2.1.kuram ir maģistra grāds klīniskajā vai izglītības psiholoģijā (septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis) un vismaz triju gadu pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa diagnostikā ar tiesībām lietot vismaz vienu no Latvijā adaptētajiem un standartizētajiem intelektuālo spēju testiem;
Iebildums
Norādītā prasība nenodrošina, ka attiecīgais speciālists ir tiesīgs patstāvīgi veikt psiholoģisko izvērtēšanu un sniegt profesionālus atzinumus. Saskaņā ar Psihologu likumu psihologa profesionālo darbību patstāvīgi ir tiesīgs veikt tikai sertificēts psihologs. Psihologs bez sertifikāta strādā psihologa pārraudzībā, un viņa sniegtie atzinumi ir pakļauti pārraudzībai. Līdz ar to situācijā, kad speciālists nav sertificēts, pastāv pamatotas šaubas par viņa tiesībām patstāvīgi izvērtēt citu psihologu sniegtos atzinumus un pieņemt ar tiem saistītus profesionālus lēmumus.
Priekšlikums
Izteikt 2.2.1. punktu šādā redakcijā:
2.2.1. kurš ir sertificēts izglītības un skolu psiholoģijas vai klīniskās un veselības psiholoģijas jomā un kuram ir vismaz triju gadu profesionālā pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa izvērtēšanā.
5.1.2.speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar valodas, mācīšanās, garīgās veselības vai garīgās attīstības traucējumiem no 7. līdz 9. klasei;
Iebildums
Esošais regulējums rada nesamērīgu administratīvo slogu un neatbilst bērna labāko interešu principam.
Praksē tas nozīmē, ka izglītojamajiem 7. klasē atkārtoti jāveic psiholoģiskā un pedagoģiski medicīniskā izvērtēšana, neskatoties uz to, ka iepriekšējais izvērtējums ir veikts salīdzinoši nesen un objektīva nepieciešamība atkārtotai izvērtēšanai bieži nepastāv.
Šāda pieeja:
rada nevajadzīgu administratīvo slogu vecākiem un izglītības iestādēm;
nesamērīgi palielina speciālistu darba apjomu, novirzot resursus no gadījumiem, kuros izvērtēšana ir patiesi nepieciešama;
nepamatoti pārtrauc jau ieviestu atbalsta pasākumu nepārtrauktību izglītojamam;
neveicina efektīvu un bērna vajadzībām atbilstošu izglītības procesa organizāciju.
Turklāt praksē veidojas situācija, ka 6. klasē beidzas pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma termiņš, un 7. klasē izglītojamam atkārtoti jāveic izvērtēšana valsts pedagoģiski medicīniskajā komisijā, kas nav pamatots ar objektīvām izmaiņām izglītojamā funkcionēšanā.
Priekšlikums
Pārskatīt regulējumu, nosakot, ka atkārtota izvērtēšana 7. klasē netiek veikta automātiski, bet tikai gadījumos, kad:
ir būtiskas izmaiņas izglītojamā attīstībā vai funkcionēšanā;
izglītības iestāde vai vecāki pamatoti norāda uz nepieciešamību pārskatīt atbalsta pasākumus;
nepieciešams precizēt vai mainīt izglītības programmu.
Papildus ieteicams nodrošināt iepriekš izsniegto atzinumu darbības nepārtrauktību, lai nepieļautu nepamatotu administratīvo slogu un nodrošinātu izglītojamā interesēm atbilstošu atbalstu.
12.1.šo noteikumu 5.1.1., 5.1.2., 6.1.1., 6.1.3., un 6.1.5. apakšpunktā minētā atzinuma spēkā esības termiņu vismaz uz diviem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā apakšpunktā norādītā klašu posma noslēgumam;
Iebildums
Vienots minimālais atzinuma spēkā esības termiņš – divi gadi – neatbilst visu izglītojamo attīstības vajadzībām un nenodrošina pietiekamu elastību izglītības procesa organizēšanā.
Īpaši 1. klases izglītojamajiem attīstības dinamika var būt strauja, un sākotnēji noteiktā izglītības programma vai atbalsta pasākumi var būtiski jāprecizē jau pēc īsāka laika perioda. Nosakot minimālo termiņu divi gadi, tiek ierobežota iespēja savlaicīgi izvērtēt izglītojamā vajadzības un pielāgot atbalstu atbilstoši aktuālajai situācijai.
Ja paliek uz otru gadu, tad automātiski arī komisija jāapmeklē
Priekšlikums
Atzinuma spēkā esības termiņš tiek diferencēts atkarībā no izglītojamā vecuma un attīstības vajadzībām, nodrošinot iespēju savlaicīgi atkārtoti izvērtēt izglītojamā attīstību un nepieciešamos atbalsta pasākumus.
Iebildums
Noteiktais regulējums var radīt nepamatotu pienākumu atkārtoti apmeklēt pedagoģiski medicīnisko komisiju gadījumos, kad izglītojamais paliek uz otru gadu tajā pašā klašu posmā.
Šādā situācijā atzinuma termiņš formāli beidzas līdz ar attiecīgā mācību posma noslēgumu, un izglītojamam ir atkārtoti jāveic izvērtēšana, pat ja nav notikušas būtiskas izmaiņas viņa attīstībā, funkcionēšanā vai nepieciešamajos atbalsta pasākumos.
Priekšlikums
gadījumos, kad izglītojamais atkārto mācību gadu tajā pašā klašu posmā, atzinuma spēkā esība tiek pagarināta līdz mācību gada beigām, ja vien nepastāv objektīva nepieciešamība atkārtotai izvērtēšanai.
6.1.6.vispārējās pamatizglītības programmu un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē
Iebildums.
Šāds regulējums rada tiesiskās neskaidrības risku un neatbilst Ministru kabineta noteikumi Nr. 556, kas izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likums 53. panta pirmo daļu, kur noteikts, ka atbalsta pasākumus vispārizglītojošās pamatizglītības programmā iesaka izglītības iestāde.
Projektā ietvertais regulējums paplašina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas kompetenci un var radīt funkciju dublēšanos ar izglītības iestādi.
3. pielikums
4.5.Rakstīšanas traucējumi, specifiski pareizrakstības traucējumi vai disgrāfija;
4.6.Lasīšanas traucējumi, specifiski lasīšanas traucējumi vai disleksija;
5.4. Specifiski mācīšanās traucējumi;
6.2. Specifiski mācīšanās traucējumi
Iebildums
Psihologi savos atzinumos nelieto terminu “specifiski” (to dara psihiatri)
Priekšlikums
Svītrot vārdu “specifiski”, attiecīgi atstājot “pareizrakstības traucējumi”, “lasīšanas traucējumi”, ”mācīšanās traucējumi”
3.pielikums
4.6.Lasīšanas traucējumi, specifiski lasīšanas traucējumi vai disleksija;
6.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija;
Iebildums
Psihologi savos atzinumos nelieto terminu “disleksija”
Priekšlikums
Svītrot vārdu “disleksija”, atstājot “lasīšanas traucējumi”
3.pielikums
4.5.Rakstīšanas traucējumi, specifiski pareizrakstības traucējumi vai disgrāfija;
Iebildums
Psihologi savos atzinumos nelieto terminu “disgrāfija”
Priekšlikums
Svītrot vārdu “disgrāfija”, atstājot “pareizrakstības traucējumi”
3. pielikums
Piezīme.
* Speciālistu atzinumi noformēti atbilstoši Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas izstrādātajai metodikai
Iebildumi
Psihologa atzinuma saturu un noformēšanas prasības jau regulē Psihologu likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti. Līdz ar to nav pieļaujams, ka vienam un tam pašam profesionālajam dokumentam tiek noteiktas atšķirīgas vai papildu prasības citā normatīvajā regulējumā.
Šāda pieeja rada:
normatīvā regulējuma pretrunu risku;
tiesiskās skaidrības trūkumu attiecībā uz psihologa atzinuma noformēšanu;
neskaidrību par piemērojamo regulējumu prioritāti.
Priekšlikums.
Psihologa atzinums tiek sagatavots atbilstoši Psihologu likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
3. pielikums.
Šā pielikuma 6.8.–6.16.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības un skolu psihologs vai klīniskais un veselības psihologs* pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
7.apakšpunkts. Traucējumu izvērtējis un pamatojis izglītības un skolu psihologs vai klīniskais un veselības psihologs* pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
Iebildums.
Projektā paredzēts, ka psihologa izvērtējums tiek veikts tikai pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
Šāda pieeja nenodrošina regulāru izglītojamā attīstības izvērtēšanu, jo bērna intelektuālās spējas un emocionālais stāvoklis laika gaitā var būtiski mainīties. Vienreizējs izvērtējums (piemēram, 1. klasē) nav pietiekams līdz nākamajam izglītības posmam.
Priekšlikums.
Noteikt, ka psihologa izvērtējums tiek veikts arī atkārtoti, ja nepieciešams, īpaši gadījumos, kad mainās izglītojamā attīstība, funkcionēšana vai atbalsta vajadzības.
Iebildumi/ priekšlikumi projektam 25-TA-362 Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām
2.2.1.kuram ir maģistra grāds klīniskajā vai izglītības psiholoģijā (septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis) un vismaz triju gadu pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa diagnostikā ar tiesībām lietot vismaz vienu no Latvijā adaptētajiem un standartizētajiem intelektuālo spēju testiem;
Iebildums
Norādītā prasība nenodrošina, ka attiecīgais speciālists ir tiesīgs patstāvīgi veikt psiholoģisko izvērtēšanu un sniegt profesionālus atzinumus. Saskaņā ar Psihologu likumu psihologa profesionālo darbību patstāvīgi ir tiesīgs veikt tikai sertificēts psihologs. Psihologs bez sertifikāta strādā psihologa pārraudzībā, un viņa sniegtie atzinumi ir pakļauti pārraudzībai. Līdz ar to situācijā, kad speciālists nav sertificēts, pastāv pamatotas šaubas par viņa tiesībām patstāvīgi izvērtēt citu psihologu sniegtos atzinumus un pieņemt ar tiem saistītus profesionālus lēmumus.
Priekšlikums
Izteikt 2.2.1. punktu šādā redakcijā:
2.2.1. kurš ir sertificēts izglītības un skolu psiholoģijas vai klīniskās un veselības psiholoģijas jomā un kuram ir vismaz triju gadu profesionālā pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa izvērtēšanā.
5.1.2.speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar valodas, mācīšanās, garīgās veselības vai garīgās attīstības traucējumiem no 7. līdz 9. klasei;
Iebildums
Esošais regulējums rada nesamērīgu administratīvo slogu un neatbilst bērna labāko interešu principam.
Praksē tas nozīmē, ka izglītojamajiem 7. klasē atkārtoti jāveic psiholoģiskā un pedagoģiski medicīniskā izvērtēšana, neskatoties uz to, ka iepriekšējais izvērtējums ir veikts salīdzinoši nesen un objektīva nepieciešamība atkārtotai izvērtēšanai bieži nepastāv.
Šāda pieeja:
rada nevajadzīgu administratīvo slogu vecākiem un izglītības iestādēm;
nesamērīgi palielina speciālistu darba apjomu, novirzot resursus no gadījumiem, kuros izvērtēšana ir patiesi nepieciešama;
nepamatoti pārtrauc jau ieviestu atbalsta pasākumu nepārtrauktību izglītojamam;
neveicina efektīvu un bērna vajadzībām atbilstošu izglītības procesa organizāciju.
Turklāt praksē veidojas situācija, ka 6. klasē beidzas pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma termiņš, un 7. klasē izglītojamam atkārtoti jāveic izvērtēšana valsts pedagoģiski medicīniskajā komisijā, kas nav pamatots ar objektīvām izmaiņām izglītojamā funkcionēšanā.
Priekšlikums
Pārskatīt regulējumu, nosakot, ka atkārtota izvērtēšana 7. klasē netiek veikta automātiski, bet tikai gadījumos, kad:
ir būtiskas izmaiņas izglītojamā attīstībā vai funkcionēšanā;
izglītības iestāde vai vecāki pamatoti norāda uz nepieciešamību pārskatīt atbalsta pasākumus;
nepieciešams precizēt vai mainīt izglītības programmu.
Papildus ieteicams nodrošināt iepriekš izsniegto atzinumu darbības nepārtrauktību, lai nepieļautu nepamatotu administratīvo slogu un nodrošinātu izglītojamā interesēm atbilstošu atbalstu.
12.1.šo noteikumu 5.1.1., 5.1.2., 6.1.1., 6.1.3., un 6.1.5. apakšpunktā minētā atzinuma spēkā esības termiņu vismaz uz diviem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā apakšpunktā norādītā klašu posma noslēgumam;
Iebildums
Vienots minimālais atzinuma spēkā esības termiņš – divi gadi – neatbilst visu izglītojamo attīstības vajadzībām un nenodrošina pietiekamu elastību izglītības procesa organizēšanā.
Īpaši 1. klases izglītojamajiem attīstības dinamika var būt strauja, un sākotnēji noteiktā izglītības programma vai atbalsta pasākumi var būtiski jāprecizē jau pēc īsāka laika perioda. Nosakot minimālo termiņu divi gadi, tiek ierobežota iespēja savlaicīgi izvērtēt izglītojamā vajadzības un pielāgot atbalstu atbilstoši aktuālajai situācijai.
Ja paliek uz otru gadu, tad automātiski arī komisija jāapmeklē
Priekšlikums
Atzinuma spēkā esības termiņš tiek diferencēts atkarībā no izglītojamā vecuma un attīstības vajadzībām, nodrošinot iespēju savlaicīgi atkārtoti izvērtēt izglītojamā attīstību un nepieciešamos atbalsta pasākumus.
Iebildums
Noteiktais regulējums var radīt nepamatotu pienākumu atkārtoti apmeklēt pedagoģiski medicīnisko komisiju gadījumos, kad izglītojamais paliek uz otru gadu tajā pašā klašu posmā.
Šādā situācijā atzinuma termiņš formāli beidzas līdz ar attiecīgā mācību posma noslēgumu, un izglītojamam ir atkārtoti jāveic izvērtēšana, pat ja nav notikušas būtiskas izmaiņas viņa attīstībā, funkcionēšanā vai nepieciešamajos atbalsta pasākumos.
Priekšlikums
gadījumos, kad izglītojamais atkārto mācību gadu tajā pašā klašu posmā, atzinuma spēkā esība tiek pagarināta līdz mācību gada beigām, ja vien nepastāv objektīva nepieciešamība atkārtotai izvērtēšanai.
6.1.6.vispārējās pamatizglītības programmu un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē
Iebildums.
Šāds regulējums rada tiesiskās neskaidrības risku un neatbilst Ministru kabineta noteikumi Nr. 556, kas izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likums 53. panta pirmo daļu, kur noteikts, ka atbalsta pasākumus vispārizglītojošās pamatizglītības programmā iesaka izglītības iestāde.
Projektā ietvertais regulējums paplašina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas kompetenci un var radīt funkciju dublēšanos ar izglītības iestādi.
3. pielikums
4.5.Rakstīšanas traucējumi, specifiski pareizrakstības traucējumi vai disgrāfija;
4.6.Lasīšanas traucējumi, specifiski lasīšanas traucējumi vai disleksija;
5.4. Specifiski mācīšanās traucējumi;
6.2. Specifiski mācīšanās traucējumi
Iebildums
Psihologi savos atzinumos nelieto terminu “specifiski” (to dara psihiatri)
Priekšlikums
Svītrot vārdu “specifiski”, attiecīgi atstājot “pareizrakstības traucējumi”, “lasīšanas traucējumi”, ”mācīšanās traucējumi”
3.pielikums
4.6.Lasīšanas traucējumi, specifiski lasīšanas traucējumi vai disleksija;
6.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija;
Iebildums
Psihologi savos atzinumos nelieto terminu “disleksija”
Priekšlikums
Svītrot vārdu “disleksija”, atstājot “lasīšanas traucējumi”
3.pielikums
4.5.Rakstīšanas traucējumi, specifiski pareizrakstības traucējumi vai disgrāfija;
Iebildums
Psihologi savos atzinumos nelieto terminu “disgrāfija”
Priekšlikums
Svītrot vārdu “disgrāfija”, atstājot “pareizrakstības traucējumi”
3. pielikums
Piezīme.
* Speciālistu atzinumi noformēti atbilstoši Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas izstrādātajai metodikai
Iebildumi
Psihologa atzinuma saturu un noformēšanas prasības jau regulē Psihologu likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti. Līdz ar to nav pieļaujams, ka vienam un tam pašam profesionālajam dokumentam tiek noteiktas atšķirīgas vai papildu prasības citā normatīvajā regulējumā.
Šāda pieeja rada:
normatīvā regulējuma pretrunu risku;
tiesiskās skaidrības trūkumu attiecībā uz psihologa atzinuma noformēšanu;
neskaidrību par piemērojamo regulējumu prioritāti.
Priekšlikums.
Psihologa atzinums tiek sagatavots atbilstoši Psihologu likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
3. pielikums.
Šā pielikuma 6.8.–6.16.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības un skolu psihologs vai klīniskais un veselības psihologs* pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
7.apakšpunkts. Traucējumu izvērtējis un pamatojis izglītības un skolu psihologs vai klīniskais un veselības psihologs* pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
Iebildums.
Projektā paredzēts, ka psihologa izvērtējums tiek veikts tikai pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
Šāda pieeja nenodrošina regulāru izglītojamā attīstības izvērtēšanu, jo bērna intelektuālās spējas un emocionālais stāvoklis laika gaitā var būtiski mainīties. Vienreizējs izvērtējums (piemēram, 1. klasē) nav pietiekams līdz nākamajam izglītības posmam.
Priekšlikums.
Noteikt, ka psihologa izvērtējums tiek veikts arī atkārtoti, ja nepieciešams, īpaši gadījumos, kad mainās izglītojamā attīstība, funkcionēšana vai atbalsta vajadzības.
31.03.2026. 09:45
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
2.1.1.2.izglītības psiholoģijā;
2.1.1.3.klīniskajā psiholoģijā;
Priekšlikums izteikt atbilstoši Psihologa likuma 4. pantam:
“2.1.1.2. izglītības un skolu psiholoģijā”;
“2.1.1.3. klīniskajā un veselības psiholoģijā”;
2.1.1.3.klīniskajā psiholoģijā;
Priekšlikums izteikt atbilstoši Psihologa likuma 4. pantam:
“2.1.1.2. izglītības un skolu psiholoģijā”;
“2.1.1.3. klīniskajā un veselības psiholoģijā”;
01.04.2026. 17:12
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
2.2.1.kuram ir maģistra grāds klīniskajā vai izglītības psiholoģijā (septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis) un vismaz triju gadu pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa diagnostikā ar tiesībām lietot vismaz vienu no Latvijā adaptētajiem un standartizētajiem intelektuālo spēju testiem
Priekšlikums precizēt atbilstoši Psihologu likumam un izteikt sekojošā redakcijā:
“2.2.1. kuram ir maģistra grāds klīniskajā un veselības psiholoģijā vai izglītības un skolu psiholoģijā (septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis), reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā un vismaz triju gadu pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa diagnostikā ar tiesībām lietot vismaz vienu no Latvijā adaptētajiem un standartizētajiem intelektuālo spēju testiem”
Priekšlikums precizēt atbilstoši Psihologu likumam un izteikt sekojošā redakcijā:
“2.2.1. kuram ir maģistra grāds klīniskajā un veselības psiholoģijā vai izglītības un skolu psiholoģijā (septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis), reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā un vismaz triju gadu pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa diagnostikā ar tiesībām lietot vismaz vienu no Latvijā adaptētajiem un standartizētajiem intelektuālo spēju testiem”
01.04.2026. 17:13
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
6. Pašvaldības komisijas kompetencē ir:
6.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīgā izglītojamā likumiskā pārstāvja pašvaldības komisijai adresētu iesniegumu (1. pielikums), ko iesniedz attiecīgās pašvaldības noteiktā kārtībā, un tam pievienotajiem speciālistu atzinumiem, kā arī, ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni, sniegt atzinumu (2. pielikumu) par piemērotāko:
Iebildums.
6.1. apakšpunktā paredzētais regulējums rada interpretācijas un piemērošanas problēmas, jo tajā nav pietiekami skaidri definēts izglītojamā izvērtēšanas process. No formulējuma var secināt, ka pašvaldības komisija atzinumu var sniegt, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīgā izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu un tam pievienotajiem speciālistu atzinumiem, kā arī ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni, taču nav skaidri noteikts, vai komisijai obligāti jāveic paša izglītojamā izvērtēšana, tai skaitā klātienē.
Pastāv risks, ka vecāki var iebilst pret bērna izvērtēšanu komisijā un neatļaut to veikt, pamatojot, ka komisijai jau ir iesniegti psihologa atzinumi, ārsta psihiatra slēdzieni vai citi speciālistu dokumenti, kuros ir informācija par bērna veselības stāvokli, spējām un attīstības līmeni. Šādā gadījumā no regulējuma var tikt secināts, ka komisijai jābalstās tikai uz iesniegtajiem dokumentiem, kas ierobežo iespēju nodrošināt objektīvu un vispusīgu izvērtējumu.
Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, kur skaidri noteikts, ka komisija izvērtē pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem un ņem vērā arī izglītības iestādes sniegto informāciju, jaunajā redakcijā izvērtēšanas process ir formulēts vispārīgāk un mazāk konkrēti.
Papildus norādāms, ka projektā nav skaidri saglabāta piesaiste pašvaldības administratīvajai teritorijai. Ja iesniegumu varēs iesniegt dažādos veidos un dzīvesvieta nav noteikta kā kritērijs iesniegumu izskatīšanai konkrētās pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā, var rasties situācijas, kurās pašvaldības teritorijā dzīvojošie bērni laicīgi nesaņem komisijas atzinumu un līdz ar to netiek nodrošinātas tiesības uz izglītību atbilstoši viņa spējām un vajadzībām.
Noteikumos nepieciešams skaidri definēt izglītojamā izvērtēšanas procesu, paredzot, ka komisijai ir tiesības un, ja nepieciešams, pienākums izvērtēt izglītojamo klātienē vai citā veidā, lai nodrošinātu objektīvu, vispusīgu un bērna interesēm atbilstošu lēmumu par piemērotāko izglītības programmu, kā arī saglabāt skaidru norādi uz pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo izglītojamo.
6.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīgā izglītojamā likumiskā pārstāvja pašvaldības komisijai adresētu iesniegumu (1. pielikums), ko iesniedz attiecīgās pašvaldības noteiktā kārtībā, un tam pievienotajiem speciālistu atzinumiem, kā arī, ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni, sniegt atzinumu (2. pielikumu) par piemērotāko:
Iebildums.
6.1. apakšpunktā paredzētais regulējums rada interpretācijas un piemērošanas problēmas, jo tajā nav pietiekami skaidri definēts izglītojamā izvērtēšanas process. No formulējuma var secināt, ka pašvaldības komisija atzinumu var sniegt, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīgā izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu un tam pievienotajiem speciālistu atzinumiem, kā arī ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni, taču nav skaidri noteikts, vai komisijai obligāti jāveic paša izglītojamā izvērtēšana, tai skaitā klātienē.
Pastāv risks, ka vecāki var iebilst pret bērna izvērtēšanu komisijā un neatļaut to veikt, pamatojot, ka komisijai jau ir iesniegti psihologa atzinumi, ārsta psihiatra slēdzieni vai citi speciālistu dokumenti, kuros ir informācija par bērna veselības stāvokli, spējām un attīstības līmeni. Šādā gadījumā no regulējuma var tikt secināts, ka komisijai jābalstās tikai uz iesniegtajiem dokumentiem, kas ierobežo iespēju nodrošināt objektīvu un vispusīgu izvērtējumu.
Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, kur skaidri noteikts, ka komisija izvērtē pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem un ņem vērā arī izglītības iestādes sniegto informāciju, jaunajā redakcijā izvērtēšanas process ir formulēts vispārīgāk un mazāk konkrēti.
Papildus norādāms, ka projektā nav skaidri saglabāta piesaiste pašvaldības administratīvajai teritorijai. Ja iesniegumu varēs iesniegt dažādos veidos un dzīvesvieta nav noteikta kā kritērijs iesniegumu izskatīšanai konkrētās pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā, var rasties situācijas, kurās pašvaldības teritorijā dzīvojošie bērni laicīgi nesaņem komisijas atzinumu un līdz ar to netiek nodrošinātas tiesības uz izglītību atbilstoši viņa spējām un vajadzībām.
Noteikumos nepieciešams skaidri definēt izglītojamā izvērtēšanas procesu, paredzot, ka komisijai ir tiesības un, ja nepieciešams, pienākums izvērtēt izglītojamo klātienē vai citā veidā, lai nodrošinātu objektīvu, vispusīgu un bērna interesēm atbilstošu lēmumu par piemērotāko izglītības programmu, kā arī saglabāt skaidru norādi uz pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo izglītojamo.
01.04.2026. 17:16
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
6.1.2. pirmsskolas izglītības programmu un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē, izņemot izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;
Priekšlikums izteikt 6.1.2. punktu šādā redakcijā”:
“6.1.2. vispārējo pirmsskolas izglītības programmu un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē, izņemot izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;”
Papildus lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu - vai minētais punkts paredz, ka izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem nav piemērojama vispārējā pirmsskolas izglītības programma ar atbalsta pasākumiem. Vai speciālās programmas ar dzirdes, redzes, valodas, mācīšanās un garīgās veselības traucējumiem var realizēt ar atbalsta pasākumiem?
Priekšlikums izteikt 6.1.2. punktu šādā redakcijā”:
“6.1.2. vispārējo pirmsskolas izglītības programmu un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē, izņemot izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;”
Papildus lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu - vai minētais punkts paredz, ka izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem nav piemērojama vispārējā pirmsskolas izglītības programma ar atbalsta pasākumiem. Vai speciālās programmas ar dzirdes, redzes, valodas, mācīšanās un garīgās veselības traucējumiem var realizēt ar atbalsta pasākumiem?
01.04.2026. 17:17
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
6.1.3.speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar valodas, mācīšanās vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei;
Priekšlikums izteikt sekojoša redakcijā:
“6.1.3.speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar valodas, mācīšanās, garīgās veselības traucējumiem vai ar garīgās attīstības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei;”
Priekšlikums izteikt sekojoša redakcijā:
“6.1.3.speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar valodas, mācīšanās, garīgās veselības traucējumiem vai ar garīgās attīstības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei;”
01.04.2026. 17:18
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
6.1.4.speciālās pamatizglītības programmu izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem no 1. līdz 6. klasei;
Priekšlikums svītrot 6.1.4. punktu, ja tiek papildināts 6.1.3. punkts.
Priekšlikums svītrot 6.1.4. punktu, ja tiek papildināts 6.1.3. punkts.
01.04.2026. 17:19
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
6.1.6.vispārējās pamatizglītības programmu un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē, izņemot izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;
Priekšlikums 6.1.6. punktu izteikta šādā redakcijā:
“6.1.6. vispārējās pamatizglītības programmu un / vai nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē, izņemot izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;”
Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu - vai minētais punkts paredz, ka izglītojamajiem ar garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem nav piemērojama vispārējā pamatizglītības programma ar atbalsta pasākumiem. Vai speciālās programmas ar valodas, mācīšanās un garīgās veselības traucējumiem var realizēt ar atbalsta pasākumiem?
Pašlaik spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 5. punktā noteikts, ka Atbalsta pasākumus vispārizglītojošās pamatizglītības programmā iesaka izglītības iestāde. Spēkā esošā regulējumā ir noteikts, ka pašvaldības komisija vispārizglītojošo programmu pamatizglītībā un atbalsta pasākumus var sniegt tikai gadījumos, ja izglītojamais pāriet mācīties no speciālās pamatizglītības programmas uz vispārizglītojošo pamatizglītības programmu.
Priekšlikums 6.1.6. punktu izteikta šādā redakcijā:
“6.1.6. vispārējās pamatizglītības programmu un / vai nepieciešamiem atbalsta pasākumiem izglītības programmas apguvē, izņemot izglītojamam ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;”
Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu - vai minētais punkts paredz, ka izglītojamajiem ar garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem nav piemērojama vispārējā pamatizglītības programma ar atbalsta pasākumiem. Vai speciālās programmas ar valodas, mācīšanās un garīgās veselības traucējumiem var realizēt ar atbalsta pasākumiem?
Pašlaik spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” 5. punktā noteikts, ka Atbalsta pasākumus vispārizglītojošās pamatizglītības programmā iesaka izglītības iestāde. Spēkā esošā regulējumā ir noteikts, ka pašvaldības komisija vispārizglītojošo programmu pamatizglītībā un atbalsta pasākumus var sniegt tikai gadījumos, ja izglītojamais pāriet mācīties no speciālās pamatizglītības programmas uz vispārizglītojošo pamatizglītības programmu.
01.04.2026. 17:20
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
6.2. pamatojoties uz ģimenes ārsta vai ārstu komisijas atzinumu un ņemot vērā izglītojamā spējas, sniegt atzinumu par pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša ilgstoši slimojoša izglītojamā izglītošanos ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā no 1. līdz 12. klasei;
Priekšlikums
Papildināt projektu ar pielikumu par iesniegumu pašvaldības pedagoģiski medicīniskai komisijai par ieteikumu ilgstoši slimojoša izglītojamā mācībām mājās.
Priekšlikums
Papildināt projektu ar pielikumu par iesniegumu pašvaldības pedagoģiski medicīniskai komisijai par ieteikumu ilgstoši slimojoša izglītojamā mācībām mājās.
01.04.2026. 17:20
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
6.
Pašvaldības komisijas kompetencē ir:
6.4. nodrošināt metodisku un organizatorisku atbalstu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm izglītojamo attīstības līmeņa un spēju izvērtēšanā, kā arī izglītojamo ar speciālajām vajadzībām individuālo izglītības programmas apguves plānu sagatavošanā;
6.5. konsultēt pedagogus, izglītojamos, izglītojamā likumiskos pārstāvjus un citas personas speciālās un iekļaujošās izglītības jautājumos.
Priekšlikums
Lūdzam Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt noteikumu 6.4. un 6.5. apakšpunktā pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas noteiktos pienākumus kontekstā ar speciālās izglītības attīstības centru funkcijām. 6.4. un 6.5.apakšpunktos noteiktās kompetences dublējas ar attīstības centru funkcijām. Jāņem vērā, ka pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas ir kā institūcija, kas ir izveidota un darbojas patstāvīgi, sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet šī institūcija ilgtermiņā nenodrošina metodisku un organizatorisku atbalstu izglītības iestādēm, pedagogiem.
Pašvaldības komisijas kompetencē ir:
6.4. nodrošināt metodisku un organizatorisku atbalstu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm izglītojamo attīstības līmeņa un spēju izvērtēšanā, kā arī izglītojamo ar speciālajām vajadzībām individuālo izglītības programmas apguves plānu sagatavošanā;
6.5. konsultēt pedagogus, izglītojamos, izglītojamā likumiskos pārstāvjus un citas personas speciālās un iekļaujošās izglītības jautājumos.
Priekšlikums
Lūdzam Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt noteikumu 6.4. un 6.5. apakšpunktā pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas noteiktos pienākumus kontekstā ar speciālās izglītības attīstības centru funkcijām. 6.4. un 6.5.apakšpunktos noteiktās kompetences dublējas ar attīstības centru funkcijām. Jāņem vērā, ka pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas ir kā institūcija, kas ir izveidota un darbojas patstāvīgi, sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet šī institūcija ilgtermiņā nenodrošina metodisku un organizatorisku atbalstu izglītības iestādēm, pedagogiem.
01.04.2026. 17:21
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
10.1. ar redzes traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
“10.1. ar redzes traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un mācās 1. -12. klasē;”
Pamatojums.
Pirmsskola vecuma bērniem ar redzes traucējumiem klātienes izvērtēšana ir nepieciešama, jo medicīniskā diagnoze (piemēram, “vājredzība” vai “šķielēšana”) nepasaka,kā bērns spēs mācīties un orientēties telpā. Klātienes vizīte ļauj speciālistiem noteikt bērna funkcionālās redzes iespējas reālajā vidē. Bērni ar redzes traucējumiem bieži ātrāk nogurst, jo redzes piepūle patērē daudz enerģijas. Komisija vērtē bērna darba tempu un emocionālo reakciju uz vizuālo slodzi, lai ieteiktu atbilstošu atpūtas režīmu mācību procesā. Tas ir īpaši svarīgi bērniem, kuri tiek iekļauti parastajās grupās.
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
“10.1. ar redzes traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un mācās 1. -12. klasē;”
Pamatojums.
Pirmsskola vecuma bērniem ar redzes traucējumiem klātienes izvērtēšana ir nepieciešama, jo medicīniskā diagnoze (piemēram, “vājredzība” vai “šķielēšana”) nepasaka,kā bērns spēs mācīties un orientēties telpā. Klātienes vizīte ļauj speciālistiem noteikt bērna funkcionālās redzes iespējas reālajā vidē. Bērni ar redzes traucējumiem bieži ātrāk nogurst, jo redzes piepūle patērē daudz enerģijas. Komisija vērtē bērna darba tempu un emocionālo reakciju uz vizuālo slodzi, lai ieteiktu atbilstošu atpūtas režīmu mācību procesā. Tas ir īpaši svarīgi bērniem, kuri tiek iekļauti parastajās grupās.
01.04.2026. 17:22
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
10.2. ar dzirdes traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktā noteiktajiem kritērijiem;
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
“10.2 ar dzirdes traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un mācās 1.-12. klasē;
Pamatojums.
Pirmsskolas vecuma bērnu ar dzirdes implantiem (kohleārajiem implantiem) vērtēšana klātienē pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā ir svarīga, jo speciālistiem ir jāredz ne tikai medicīniskā diagnoze dokumentos, bet arī, kā bērns funkcionē saskarsmē. Komisija vērtē bērna pašsajūtu un drošību. Klātienes vērojums ļauj saprast, vai bērns ir gatavs iekļauties vai viņam nepieciešama speciālā programma ar mazāku bērnu skaitu grupā. Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai, bērnam aizejot uz izglītības iestādi būtu nepieciešamie rīki un speciālisti, kas palīdzētu pilnvērtīgi iekļauties izglītības vidē.
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
“10.2 ar dzirdes traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un mācās 1.-12. klasē;
Pamatojums.
Pirmsskolas vecuma bērnu ar dzirdes implantiem (kohleārajiem implantiem) vērtēšana klātienē pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā ir svarīga, jo speciālistiem ir jāredz ne tikai medicīniskā diagnoze dokumentos, bet arī, kā bērns funkcionē saskarsmē. Komisija vērtē bērna pašsajūtu un drošību. Klātienes vērojums ļauj saprast, vai bērns ir gatavs iekļauties vai viņam nepieciešama speciālā programma ar mazāku bērnu skaitu grupā. Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai, bērnam aizejot uz izglītības iestādi būtu nepieciešamie rīki un speciālisti, kas palīdzētu pilnvērtīgi iekļauties izglītības vidē.
01.04.2026. 17:24
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
10.3. ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 8. punktā noteiktajiem kritērijiem;
Priekšlikums svītrot 10.3. punktu.
10.5. punkts jau paredz iespēju, ka bez izglītojamā un viņa likumiskā pārstāvja klātbūtnes sēdē var sniegt atzinumu par izglītojamo, kura pārvietošana var būt bīstama viņa veselībai vai nav iespējama, atbilstoši ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinuma.
Pamatojums.
Pedagoģiski medicīniskajā komisijā speciālistiem ir jānosaka bērna reālais kognitīvo spēju līmenis, nevis tikai jākonstatē medicīniska diagnoze. Garīgās attīstības traucējumi ir ļoti individuāli. Bērniem ar vienādu diagnozi var būt pilnīgi atšķirīgas spējas. Ja vērtēšana notiktu tikai pēc dokumentiem, pastāvētu risks, ka bērns mācību procesā nespēj iekļauties un tas var veicināt uzvedības problēmu attīstību. Svarīga ir saruna ar bērna vecāku, lai izrunātu alternatīvas (vispārējā izglītības vai speciālās izglītības iestāde), pašvaldības piedāvājumus, kas vecākiem dod iespēju pieņemt pareizāko lēmumu.
Priekšlikums svītrot 10.3. punktu.
10.5. punkts jau paredz iespēju, ka bez izglītojamā un viņa likumiskā pārstāvja klātbūtnes sēdē var sniegt atzinumu par izglītojamo, kura pārvietošana var būt bīstama viņa veselībai vai nav iespējama, atbilstoši ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinuma.
Pamatojums.
Pedagoģiski medicīniskajā komisijā speciālistiem ir jānosaka bērna reālais kognitīvo spēju līmenis, nevis tikai jākonstatē medicīniska diagnoze. Garīgās attīstības traucējumi ir ļoti individuāli. Bērniem ar vienādu diagnozi var būt pilnīgi atšķirīgas spējas. Ja vērtēšana notiktu tikai pēc dokumentiem, pastāvētu risks, ka bērns mācību procesā nespēj iekļauties un tas var veicināt uzvedības problēmu attīstību. Svarīga ir saruna ar bērna vecāku, lai izrunātu alternatīvas (vispārējā izglītības vai speciālās izglītības iestāde), pašvaldības piedāvājumus, kas vecākiem dod iespēju pieņemt pareizāko lēmumu.
01.04.2026. 21:23
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
12. Valsts komisija un pašvaldības komisija nosaka:
12.1. šo noteikumu 5.1.1., 5.1.2., 6.1.1., 6.1.3., un 6.1.5. apakšpunktā minētā atzinuma spēkā esības termiņu vismaz uz diviem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā apakšpunktā norādītā klašu posma noslēgumam;
Priekšlikumi:
1) Neprecīzs formulējums - 12.1. apakšpunktā norādītais 6.1.1. apakšpunkts attiecas uz pirmsskolas izglītību, bet termiņš šajā vecumposmā noteikts par skolas posmu.
2) 6.1.5. aizstāt ar 6.1.4. apakšpunktu. Minētais labojums 6.1.5.apakšpunkts attiecas uz speciālo ar garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem
Iebildums.
1.klases bērniem noteikt vienu mācību gadu kādā no speciālajām programmā ir tieši tas, kas bieži vien ir nepieciešams. Pēc gada jāpārvērtē vai piešķirtā programma ir piemērotākā.
Aicinām papildināt 12. punktu ar apakšpunktu, kurā noteikt rīcību gadījumos, kad bērns atkārtoti mācās tajā pašā klasē.
Šāda situācija jāskaidro noteikumu projekta anotācijā.
12.1. šo noteikumu 5.1.1., 5.1.2., 6.1.1., 6.1.3., un 6.1.5. apakšpunktā minētā atzinuma spēkā esības termiņu vismaz uz diviem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgā apakšpunktā norādītā klašu posma noslēgumam;
Priekšlikumi:
1) Neprecīzs formulējums - 12.1. apakšpunktā norādītais 6.1.1. apakšpunkts attiecas uz pirmsskolas izglītību, bet termiņš šajā vecumposmā noteikts par skolas posmu.
2) 6.1.5. aizstāt ar 6.1.4. apakšpunktu. Minētais labojums 6.1.5.apakšpunkts attiecas uz speciālo ar garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem
Iebildums.
1.klases bērniem noteikt vienu mācību gadu kādā no speciālajām programmā ir tieši tas, kas bieži vien ir nepieciešams. Pēc gada jāpārvērtē vai piešķirtā programma ir piemērotākā.
Aicinām papildināt 12. punktu ar apakšpunktu, kurā noteikt rīcību gadījumos, kad bērns atkārtoti mācās tajā pašā klasē.
Šāda situācija jāskaidro noteikumu projekta anotācijā.
01.04.2026. 21:26
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
12.3.šo noteikumu 6.1.4. apakšpunktā minētā atzinuma spēkā esības termiņu vismaz uz diviem gadiem, līdz norādītā klašu posma beigām vai līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam;
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
“12.3. šo noteikumu 6.1.5. apakšpunktā minētā atzinuma spēkā esības termiņu vismaz uz diviem gadiem, līdz norādītā klašu posma beigām vai līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam;”
Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir tiesīgā sniegt atzinumu izglītojamajiem ar garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1.-9. klasei, bet 6.1.4. punkts attiecas uz bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, pašvaldības PMK ir tiesīga sniegt atzinumu līdz 6. klasei.
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
“12.3. šo noteikumu 6.1.5. apakšpunktā minētā atzinuma spēkā esības termiņu vismaz uz diviem gadiem, līdz norādītā klašu posma beigām vai līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam;”
Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija ir tiesīgā sniegt atzinumu izglītojamajiem ar garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1.-9. klasei, bet 6.1.4. punkts attiecas uz bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, pašvaldības PMK ir tiesīga sniegt atzinumu līdz 6. klasei.
01.04.2026. 21:27
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
19. Sistēmas lietotājs ievada sistēmā šādu informāciju:
25.1.2. punktā ir minēts, ka sistēmā ir pieejama informācija par izglītojamo, kuram iepriekš sniegts valsts, pašvaldības komisijas vai ministrijas izveidotās komisijas atzinums. Savukārt 3. pielikuma “Kritēriji pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu sniegšanai” 4., 6., 7., 8.,9. punktā noteikts, ka izglītības un skolu psihologa, vai klīniskā un veselības psihologa atzinums būs nepieciešams vienīgi pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmā tiek pievienoti saņemtie dokumenti, tai skaitā psihologa atzinums. Pašlaik pēc sēdes komisijā izskatīto izglītojamo dati tiek automātiski anonimizēti un nav redzami pievienotie dokumenti, līdz ar to priekšlikums 19. punktu papildināt ar apakšpunktu:
“par iepriekšējo psihologa slēdzienu”.
25.1.2. punktā ir minēts, ka sistēmā ir pieejama informācija par izglītojamo, kuram iepriekš sniegts valsts, pašvaldības komisijas vai ministrijas izveidotās komisijas atzinums. Savukārt 3. pielikuma “Kritēriji pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu sniegšanai” 4., 6., 7., 8.,9. punktā noteikts, ka izglītības un skolu psihologa, vai klīniskā un veselības psihologa atzinums būs nepieciešams vienīgi pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmā tiek pievienoti saņemtie dokumenti, tai skaitā psihologa atzinums. Pašlaik pēc sēdes komisijā izskatīto izglītojamo dati tiek automātiski anonimizēti un nav redzami pievienotie dokumenti, līdz ar to priekšlikums 19. punktu papildināt ar apakšpunktu:
“par iepriekšējo psihologa slēdzienu”.
01.04.2026. 21:28
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
32. Līdz 2023. gada 9. jūnijam izsniegtie valsts komisijas un pašvaldību komisiju atzinumi par atbilstošāko speciālās pirmsskolas izglītības programmu, pamatizglītības programmu izglītojamam ar valodas, mācīšanās, garīgās veselības vai garīgās attīstības traucējumiem ir derīgi līdz 2028. gada 31. augustam.
Priekšlikums iekļaut noteikuma projekta anotācijā precizētu skaidrojumu, kas sniedz skaidrību par to, vai speciālā izglītības programma attiecas uz izglītojamajiem, ņemot vērā vecumu posmus (ievērojot katras PMK kompetenci).
Lūdzam skaidrot, turpmākās rīcības, ja PMK komisijas izsniegto atzinumu termiņš beidzies.
Priekšlikums iekļaut noteikuma projekta anotācijā precizētu skaidrojumu, kas sniedz skaidrību par to, vai speciālā izglītības programma attiecas uz izglītojamajiem, ņemot vērā vecumu posmus (ievērojot katras PMK kompetenci).
Lūdzam skaidrot, turpmākās rīcības, ja PMK komisijas izsniegto atzinumu termiņš beidzies.
01.04.2026. 21:30
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
1.pielikums
Izglītojamā personas kods
Priekšlikums papildināt:
Izglītojamā personas kods____________ dzimšanas dati.
Izglītojamā personas kods
Priekšlikums papildināt:
Izglītojamā personas kods____________ dzimšanas dati.
01.04.2026. 21:30
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
2.pielikums
deklarētā dzīvesvietas adrese/ e pasta adrese
Iebildums
Svītrot e-pastu.
deklarētā dzīvesvietas adrese/ e pasta adrese
Iebildums
Svītrot e-pastu.
01.04.2026. 21:31
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
2. pielikums
Iebildums
Izvērtējot atzinuma veidlapas paraugu, nākas secināt, ka atzinums vairāk līdzinās komisijas protokolam, nav skaidra komisijas loma, jo komisijas vadītājs, saskaņā ar atzinuma veidlapas paraugu, vienpersonīgi (konstatēju, secināju, nolēmu) pieņem lēmumus. Šāda veida atzinuma sagatavošana ir darbietilpīga, nepieciešams liels laika resurss. Noteikumu projekta 8. punkts nosaka, ja šo noteikumu 5.1. un 6.1. apakšpunktā minētajam iesniegumam tiek pievienotas speciālistu atzinumu kopijas, to oriģināli jāuzrāda klātienē pirms valsts komisijas vai pašvaldības komisijas sēdes. Lūdzam skaidrot, kāpēc atzinumā jānorāda, kādi dokumenti saņemti, ja tas jau ir norādīts iesniegumā, kas ir pieejams sistēmā (noteikumu projekta 19.1.4. punktā).
Lūdzam skaidrot vai minētais dokuments ir administratīvais akts, jo paredz pārsūdzības kārtību..
Nepieciešams plašāks skaidrojums anotācijā.
Iebildums
Izvērtējot atzinuma veidlapas paraugu, nākas secināt, ka atzinums vairāk līdzinās komisijas protokolam, nav skaidra komisijas loma, jo komisijas vadītājs, saskaņā ar atzinuma veidlapas paraugu, vienpersonīgi (konstatēju, secināju, nolēmu) pieņem lēmumus. Šāda veida atzinuma sagatavošana ir darbietilpīga, nepieciešams liels laika resurss. Noteikumu projekta 8. punkts nosaka, ja šo noteikumu 5.1. un 6.1. apakšpunktā minētajam iesniegumam tiek pievienotas speciālistu atzinumu kopijas, to oriģināli jāuzrāda klātienē pirms valsts komisijas vai pašvaldības komisijas sēdes. Lūdzam skaidrot, kāpēc atzinumā jānorāda, kādi dokumenti saņemti, ja tas jau ir norādīts iesniegumā, kas ir pieejams sistēmā (noteikumu projekta 19.1.4. punktā).
Lūdzam skaidrot vai minētais dokuments ir administratīvais akts, jo paredz pārsūdzības kārtību..
Nepieciešams plašāks skaidrojums anotācijā.
01.04.2026. 21:32
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
3.pielikuma 5.4 punkts
Specifiski mācīšanās traucējumi
Priekšlikums.
Svītrot vārdu “specifiski” un izteikt 5.4. punktu sekojošā redakcijā:
“5.4. Mācīšanās traucējumi”.
Pamatojums - saskaņā ar slimību un veselības problēmu klasifikāciju.
Specifiski mācīšanās traucējumi
Priekšlikums.
Svītrot vārdu “specifiski” un izteikt 5.4. punktu sekojošā redakcijā:
“5.4. Mācīšanās traucējumi”.
Pamatojums - saskaņā ar slimību un veselības problēmu klasifikāciju.
01.04.2026. 21:32
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
3. pielikums. 6. punkts 4. sadaļa (specialistu atzinumi) Šā pielikuma 6.8.–6.16.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības un skolu psihologs vai klīniskais un veselības psihologs* pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
Priekšlikums izteikt 3.pielikuma 6.punkta 4.sadaļu šādā redakcijā:
“Šā pielikuma 6.8.–6.16. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības un skolu psihologs vai klīniskais un veselības psihologs. Atkārtots izvērtējums veicams, pārejot nākamajā izglītības pakāpē vai ja bērna attīstības dinamika liecina par nepieciešamību mainīt atbalsta pasākumus vai programmas veidu.”
Vēršam uzmanību, ka bērna attīstība nav statisks process. Pašreizējā redakcija fokusu liek tikai uz pirmreizējo izvērtējamu, kas praksē bieži noved pie situācijas, kurā bērns gadiem mācās pēc programmas, kas viņa aktuālajām spējām vairs neatbilst. Lūdzam skaidrot, kur komisijai ir pieejams psihologa pirmreizējais atzinums.
Iebildums par nosacījumu “pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas”.
Priekšlikums izteikt 3.pielikuma 6.punkta 4.sadaļu šādā redakcijā:
“Šā pielikuma 6.8.–6.16. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības un skolu psihologs vai klīniskais un veselības psihologs. Atkārtots izvērtējums veicams, pārejot nākamajā izglītības pakāpē vai ja bērna attīstības dinamika liecina par nepieciešamību mainīt atbalsta pasākumus vai programmas veidu.”
Vēršam uzmanību, ka bērna attīstība nav statisks process. Pašreizējā redakcija fokusu liek tikai uz pirmreizējo izvērtējamu, kas praksē bieži noved pie situācijas, kurā bērns gadiem mācās pēc programmas, kas viņa aktuālajām spējām vairs neatbilst. Lūdzam skaidrot, kur komisijai ir pieejams psihologa pirmreizējais atzinums.
Iebildums par nosacījumu “pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas”.
01.04.2026. 21:33
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
3. pielikums.7. punkts Izglītojamo pamtdiagnozes vai kritēriji.
Jebkuri psihiskās veselības traucējumi izņemot garīgu atpalicību.
Priekšlikums papildināt ar diagnožu kodiem.
Izteikt sekojošā redakcijā:
“Jebkuri psihiskās veselības traucējumi izņemot garīgu atpalicību (F88-89, F99…)”
Jebkuri psihiskās veselības traucējumi izņemot garīgu atpalicību.
Priekšlikums papildināt ar diagnožu kodiem.
Izteikt sekojošā redakcijā:
“Jebkuri psihiskās veselības traucējumi izņemot garīgu atpalicību (F88-89, F99…)”
01.04.2026. 21:34
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
3. pielikums.7. punkts 4. sadaļa (specialistu atzinumi) Traucējumu izvērtējis un pamatojis izglītības un skolu psihologs vai klīniskais un veselības psihologs* pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.
Priekšlikums papildināt ar tekstu:
“Atkārtots izvērtējams veicams, pārejot nākamajā izglītības pakāpē vai ja bērna attīstības dinamika liecina par nepieciešamību mainīt atbalsta pasākumus vai programmas veidu.”
Svītrot vārdus … pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.”
Priekšlikums papildināt ar tekstu:
“Atkārtots izvērtējams veicams, pārejot nākamajā izglītības pakāpē vai ja bērna attīstības dinamika liecina par nepieciešamību mainīt atbalsta pasākumus vai programmas veidu.”
Svītrot vārdus … pie pirmreizējas izglītības programmas noteikšanas.”
01.04.2026. 21:35
Atlasīti 27 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25