Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumu Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" (turpmāk - Noteikumi par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116) saskaņotību ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (turpmāk - Atlīdzības likums), kā arī Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" (turpmāk - Noteikumi par sociālajām garantijām Nr. 565), Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 569 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus".
Noteikumi par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 nosaka nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas priekšnoteikumus un kārtību. Atbilstoši šo noteikumu 3.1. apakšpunktam nelaimes gadījums tiek izmeklēts, ja tas izraisījis amatpersonai tūlītēju darbspēju zaudējumu uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti.
Praksē ir konstatēti gadījumi, kad traumatiskas izcelsmes zobu bojājuma gadījumā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amatpersona) neņem darbnespējas lapu, kā rezultātā netiek izpildīts Noteikumos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 3.1. apakšpunktā noteiktais priekšnoteikums un nelaimes gadījums netiek izmeklēts. Līdz ar to akts netiek sastādīts, lai gan Atlīdzības likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti šādu gadījumu skaidri atzīst par pamatu sociālo garantiju un veselības aprūpes izdevumu segšanai. Noteikumos par sociālajām garantijām Nr. 565 paredzēto sociālo garantiju piemērošana praksē ir saistīta ar akta esamību neatkarīgi no darbnespējas ilguma. Vienlaikus spēkā esošais nelaimes gadījumu izmeklēšanas regulējums ne vienmēr nodrošina iespēju šādu aktu sastādīt, jo izmeklēšanas uzsākšana un pabeigšana ir saistīta ar darbnespējas iestāšanos vai tās ilgumu. Tādējādi veidojas situācija, kurā sociālo garantiju piešķiršanai nepieciešamais akts noteiktos gadījumos netiek sagatavots, lai gan tiesiskais regulējums paredz tiesības uz attiecīgajām sociālajām garantijām.
Grozījumi paredz noteikt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas kārtību gadījumos, kad amatpersona, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus, gūst sejas sasitumu ar traumatisku zobu zudumu, arī tad, ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt akta par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - akts) un atzinuma par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - atzinums) sagatavošanas priekšnoteikumus, novērst interpretācijas neskaidrības par cēloņsakarības izvērtēšanu gadījumos, kad nelaimes gadījuma izmeklēšanā ir konstatēta apreibinošo vielu klātbūtne, nodrošināt skaidru akta un atzinuma noformēšanas gadījumu nošķīrumu, papildināt nelaimes gadījuma apstākļu uzskaiti, precizēt aktu un atzinumu nosūtīšanas kārtību, kā arī paredzēt dokumentu aprites elektronizāciju un veikt tehniskus precizējumus.
Noteikumi par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 nosaka nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas priekšnoteikumus un kārtību. Atbilstoši šo noteikumu 3.1. apakšpunktam nelaimes gadījums tiek izmeklēts, ja tas izraisījis amatpersonai tūlītēju darbspēju zaudējumu uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti.
Praksē ir konstatēti gadījumi, kad traumatiskas izcelsmes zobu bojājuma gadījumā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amatpersona) neņem darbnespējas lapu, kā rezultātā netiek izpildīts Noteikumos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 3.1. apakšpunktā noteiktais priekšnoteikums un nelaimes gadījums netiek izmeklēts. Līdz ar to akts netiek sastādīts, lai gan Atlīdzības likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti šādu gadījumu skaidri atzīst par pamatu sociālo garantiju un veselības aprūpes izdevumu segšanai. Noteikumos par sociālajām garantijām Nr. 565 paredzēto sociālo garantiju piemērošana praksē ir saistīta ar akta esamību neatkarīgi no darbnespējas ilguma. Vienlaikus spēkā esošais nelaimes gadījumu izmeklēšanas regulējums ne vienmēr nodrošina iespēju šādu aktu sastādīt, jo izmeklēšanas uzsākšana un pabeigšana ir saistīta ar darbnespējas iestāšanos vai tās ilgumu. Tādējādi veidojas situācija, kurā sociālo garantiju piešķiršanai nepieciešamais akts noteiktos gadījumos netiek sagatavots, lai gan tiesiskais regulējums paredz tiesības uz attiecīgajām sociālajām garantijām.
Grozījumi paredz noteikt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas kārtību gadījumos, kad amatpersona, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus, gūst sejas sasitumu ar traumatisku zobu zudumu, arī tad, ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt akta par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - akts) un atzinuma par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - atzinums) sagatavošanas priekšnoteikumus, novērst interpretācijas neskaidrības par cēloņsakarības izvērtēšanu gadījumos, kad nelaimes gadījuma izmeklēšanā ir konstatēta apreibinošo vielu klātbūtne, nodrošināt skaidru akta un atzinuma noformēšanas gadījumu nošķīrumu, papildināt nelaimes gadījuma apstākļu uzskaiti, precizēt aktu un atzinumu nosūtīšanas kārtību, kā arī paredzēt dokumentu aprites elektronizāciju un veikt tehniskus precizējumus.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt vienotu, skaidru un savstarpēji saskaņotu nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas regulējumu, kas ļauj pilnvērtīgi īstenot amatpersonām normatīvajos aktos paredzētās sociālās garantijas, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību, samērīgumu un normu viennozīmīgu piemērošanu praksē.
Politikas jomas
Iekšlietu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
27.02.2026. - 13.03.2026.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18. punktu sabiedrības pārstāvji viedokli par noteikumu projektu var izteikt rakstveidā, sniedzot savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts ietekmē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, paredzot ka traumatiska zobu zuduma gadījumā nelaimes gadījums tiek izmeklēts un akts vai atzinums tiek sastādīts arī tad, ja nav iestājusies darbnespēja.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Nadežda Lazukova-Šejanova (IEM)
Atbildīgā persona
Kristaps Sproģis (IEM)
Izsludināšanas datums
27.02.2026. 10:33
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
24-TA-2272/1
Agris Sūna - Latvijas Apvienotā Policistu arodbiedrība
Latvijas Apvienotā Policistu arodbiedrība ir izvērtējusi projektu 24-TA-2272 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"” un sniedz šādu viedokli:
Projekta 1. pielikumā ir acīmredzama iekšējās atsauces kļūda. Akta veidlapā 16.1. apakšpunkts atsaucas uz “šī akta 14.12. apakšpunktā minētajiem apstākļiem”, lai gan tajā pašā veidlapā 14. punktā ir apakšpunkti līdz 14.10., kur 14.10. ir “citos apstākļos”. Tātad atsauce uz 14.12. ir nepareiza un normatīvā akta pielikumā tā ir jālabo.
Konsolidētajā redakcijā Noteikumu 36. punkts (projekta 11.punkts) pēc būtības runā tikai par jau noformēta akta anulēšanu un jauna akta noformēšanu, lai gan tajā pašā normu blokā un blakus normās tiek runāts arī par atzinumu un par personu, kuras tiesības skar “akts vai atzinums”. Nav skaidri noregulēts, ko darīt, ja pēc jaunu faktu atklāšanās jāpārskata nevis akts, bet atzinums. Nepilnīga 36. punkta redakcija apdraud tiesisko noteiktību, vienveidīgu piemērošanu un amatpersonu tiesisko drošību, jo neatrisina jautājumu par atzinuma pārskatīšanas procesu. Amatpersonai var tikt atteikts pārskatīt attiecībā uz viņu sagatavotais atzinums, jo noteikumi paredz pārskatīt tikai aktu. Šeit vajadzēja simetrisku formulējumu: “anulēt … noformēto aktu vai atzinumu un noformēt jaunu aktu vai atzinumu”.
Ar Konsolidētās redakcijas Noteikumu 8.1. punktu (projekta 2.punkts) projektā tiek nostiprināts princips, ka elektroniski noformēts akts vai atzinums pastāv kā viens elektroniskā dokumenta oriģināls. Tomēr projekta normas par atzinuma eksemplāru skaitu un nosūtīšanu adresātiem nav attiecīgi pielāgotas šai pieejai. Tādējādi nav skaidrs, vai turpmāk minētie ‘eksemplāri’ saprotami kā elektroniskie atvasinājumi, izdrukas, nosūtīšanas fakti vai piekļuves tiesības elektroniskajam oriģinālam. Šāda neatbilstība mazina regulējuma skaidrību un apgrūtina vienveidīgu digitalizēta procesa īstenošanu. Noteikumu 32. un 61. punkts ir juridiski novecojuši formulēti, jo tie saglabā papīra aprites terminoloģiju regulējumā, kas jau pāriet uz elektroniskā oriģināla modeli. Nav skaidri pamatots, kāpēc būtu saglabājama dokumentu aprite papīra formā.
Ar Konsolidētās redakcijas Noteikumu 22.1. un 25. punktu tiek pārtraukta pārāk formāla pieeja, kurā pietika konstatēt alkohola lietošanas faktu, lai automātiski nonāktu pie amatpersonai nelabvēlīga rezultāta. No taisnīguma principa viedokļa tas ir apsveicami, jo ne katra atrašanās reibumā pati par sevi nozīmē, ka tieši reibums izraisīja nelaimes gadījumu. Šāda nošķiršana ir būtiska, lai saglabātu saikni starp faktiskajiem apstākļiem un tiesiskajām sekām. Taču problēma ir tajā, ka projekts, šķiet, komisijai uzliek pienākumu vērtēt cēloņsakarību, nepietiekami pasakot, pēc kādiem kritērijiem tas darāms. Tādējādi komisijai tiek atstāta pārmērīgi plaša rīcības brīvība vērtēt medicīniska rakstura jautājumus bez skaidri nostiprināta pierādījumu standarta un bez noteikta pienākuma balstīties specializētā medicīniskā izvērtējumā. Tas var radīt nevienveidīgu praksi un apdraudēt tiesisko noteiktību.
Noteikumu projekts būtu papildināms ar normu, kas noteiktu, ka gadījumos, kad ir strīds par to, vai reibums ietekmēja amatpersonas reakciju, koordināciju vai lēmumu pieņemšanu, komisija balstās uz medicīniskajiem dokumentiem un, ja nepieciešams, eksperta atzinumu, nevis uz pašu komisijas pieņēmumiem.
Viedoklis par normām, kuras projekts neskar, bet kuras satur būtiskas juridiska rakstura kļūdas.
Noteikumu 22.4.punkts satur nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Punkts nosaka, ka sagatavo ar atzinumu (kas liedz sociālās garantijas), ja amatpersona ir "izdarījusi noziedzīgu nodarījumu" un ir tikai "uzsākts kriminālprocess". Juridiski fakts, ka amatpersona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu nav pierādāms ar kriminālprocesa uzsākšanas lēmumu. Šāds fakts ir konstatējams vienīgi, ja personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu.
Noteikumu 23.punkts paredz atzinuma sagatavošanu. Atbilstoši noteikumu sistēmai, akts ir dokuments, kas apstiprina nelaimes gadījumu darbā un dod tiesības uz pabalstiem, savukārt atzinums tiek noformēts, lai konstatētu, ka gadījums nav kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā. Ja amatpersona ir attaisnota, viņai pienākas akts, nevis atzinums.
Piedāvātā redakcija 22.4. apakšpunktam:
"22.4. nelaimes gadījums noticis apstākļos, par kuriem pret amatpersonu uzsākts kriminālprocess par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu."
Piedāvātā redakcija 23. punktam (pamatā mainot loģiku):
"23. Ja par notikušo nelaimes gadījumu ir uzsākts kriminālprocess pret amatpersonu par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija ar iestādes vai pārvaldes priekšnieka rīkojumu aptur izmeklēšanu līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim kriminālprocesā. Pēc tam, kad saņemts galīgais nolēmums kriminālprocesā:
23.1. ja amatpersona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā – 15 dienu laikā noformē atzinumu;
23.2. ja kriminālprocess izbeigts uz reabilitējošiem pamatiem (piemēram, nav noziedzīga nodarījuma sastāva) vai pasludināts attaisnojošs tiesas spriedums – 15 dienu laikā noformē aktu."
Projekta 1. pielikumā ir acīmredzama iekšējās atsauces kļūda. Akta veidlapā 16.1. apakšpunkts atsaucas uz “šī akta 14.12. apakšpunktā minētajiem apstākļiem”, lai gan tajā pašā veidlapā 14. punktā ir apakšpunkti līdz 14.10., kur 14.10. ir “citos apstākļos”. Tātad atsauce uz 14.12. ir nepareiza un normatīvā akta pielikumā tā ir jālabo.
Konsolidētajā redakcijā Noteikumu 36. punkts (projekta 11.punkts) pēc būtības runā tikai par jau noformēta akta anulēšanu un jauna akta noformēšanu, lai gan tajā pašā normu blokā un blakus normās tiek runāts arī par atzinumu un par personu, kuras tiesības skar “akts vai atzinums”. Nav skaidri noregulēts, ko darīt, ja pēc jaunu faktu atklāšanās jāpārskata nevis akts, bet atzinums. Nepilnīga 36. punkta redakcija apdraud tiesisko noteiktību, vienveidīgu piemērošanu un amatpersonu tiesisko drošību, jo neatrisina jautājumu par atzinuma pārskatīšanas procesu. Amatpersonai var tikt atteikts pārskatīt attiecībā uz viņu sagatavotais atzinums, jo noteikumi paredz pārskatīt tikai aktu. Šeit vajadzēja simetrisku formulējumu: “anulēt … noformēto aktu vai atzinumu un noformēt jaunu aktu vai atzinumu”.
Ar Konsolidētās redakcijas Noteikumu 8.1. punktu (projekta 2.punkts) projektā tiek nostiprināts princips, ka elektroniski noformēts akts vai atzinums pastāv kā viens elektroniskā dokumenta oriģināls. Tomēr projekta normas par atzinuma eksemplāru skaitu un nosūtīšanu adresātiem nav attiecīgi pielāgotas šai pieejai. Tādējādi nav skaidrs, vai turpmāk minētie ‘eksemplāri’ saprotami kā elektroniskie atvasinājumi, izdrukas, nosūtīšanas fakti vai piekļuves tiesības elektroniskajam oriģinālam. Šāda neatbilstība mazina regulējuma skaidrību un apgrūtina vienveidīgu digitalizēta procesa īstenošanu. Noteikumu 32. un 61. punkts ir juridiski novecojuši formulēti, jo tie saglabā papīra aprites terminoloģiju regulējumā, kas jau pāriet uz elektroniskā oriģināla modeli. Nav skaidri pamatots, kāpēc būtu saglabājama dokumentu aprite papīra formā.
Ar Konsolidētās redakcijas Noteikumu 22.1. un 25. punktu tiek pārtraukta pārāk formāla pieeja, kurā pietika konstatēt alkohola lietošanas faktu, lai automātiski nonāktu pie amatpersonai nelabvēlīga rezultāta. No taisnīguma principa viedokļa tas ir apsveicami, jo ne katra atrašanās reibumā pati par sevi nozīmē, ka tieši reibums izraisīja nelaimes gadījumu. Šāda nošķiršana ir būtiska, lai saglabātu saikni starp faktiskajiem apstākļiem un tiesiskajām sekām. Taču problēma ir tajā, ka projekts, šķiet, komisijai uzliek pienākumu vērtēt cēloņsakarību, nepietiekami pasakot, pēc kādiem kritērijiem tas darāms. Tādējādi komisijai tiek atstāta pārmērīgi plaša rīcības brīvība vērtēt medicīniska rakstura jautājumus bez skaidri nostiprināta pierādījumu standarta un bez noteikta pienākuma balstīties specializētā medicīniskā izvērtējumā. Tas var radīt nevienveidīgu praksi un apdraudēt tiesisko noteiktību.
Noteikumu projekts būtu papildināms ar normu, kas noteiktu, ka gadījumos, kad ir strīds par to, vai reibums ietekmēja amatpersonas reakciju, koordināciju vai lēmumu pieņemšanu, komisija balstās uz medicīniskajiem dokumentiem un, ja nepieciešams, eksperta atzinumu, nevis uz pašu komisijas pieņēmumiem.
Viedoklis par normām, kuras projekts neskar, bet kuras satur būtiskas juridiska rakstura kļūdas.
Noteikumu 22.4.punkts satur nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Punkts nosaka, ka sagatavo ar atzinumu (kas liedz sociālās garantijas), ja amatpersona ir "izdarījusi noziedzīgu nodarījumu" un ir tikai "uzsākts kriminālprocess". Juridiski fakts, ka amatpersona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu nav pierādāms ar kriminālprocesa uzsākšanas lēmumu. Šāds fakts ir konstatējams vienīgi, ja personu atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu.
Noteikumu 23.punkts paredz atzinuma sagatavošanu. Atbilstoši noteikumu sistēmai, akts ir dokuments, kas apstiprina nelaimes gadījumu darbā un dod tiesības uz pabalstiem, savukārt atzinums tiek noformēts, lai konstatētu, ka gadījums nav kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā. Ja amatpersona ir attaisnota, viņai pienākas akts, nevis atzinums.
Piedāvātā redakcija 22.4. apakšpunktam:
"22.4. nelaimes gadījums noticis apstākļos, par kuriem pret amatpersonu uzsākts kriminālprocess par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu."
Piedāvātā redakcija 23. punktam (pamatā mainot loģiku):
"23. Ja par notikušo nelaimes gadījumu ir uzsākts kriminālprocess pret amatpersonu par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija ar iestādes vai pārvaldes priekšnieka rīkojumu aptur izmeklēšanu līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim kriminālprocesā. Pēc tam, kad saņemts galīgais nolēmums kriminālprocesā:
23.1. ja amatpersona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā – 15 dienu laikā noformē atzinumu;
23.2. ja kriminālprocess izbeigts uz reabilitējošiem pamatiem (piemēram, nav noziedzīga nodarījuma sastāva) vai pasludināts attaisnojošs tiesas spriedums – 15 dienu laikā noformē aktu."
13.03.2026. 18:18
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25