Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nepasargā dzīvokļu īpašnieku mazākuma intereses dzīvojamo māju pārvaldīšanā pret vairākuma bezdarbību noteiktu jautājumu risināšanā kur nepieciešams dzīvokļu īpašnieku balsojums.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tiktu nodrošināta sekmīga dzīvojamo māju pārvaldīšana, kā arī sasniegti izvirzītie energoefektivitātes mērķi.
Politikas jomas
Mājokļu politika
Teritorija
Visa Latvijas teritorija.
Norises laiks
30.09.2022. - 14.10.2022.
Informācija
Saskaņā a Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu sabiedrībai ir dotas tiesības rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ietekmēs dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļu īpašniekus, tostarp pārvaldniekus kā fiziskās personas.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ietekmēs dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļu īpašniekus, tostarp pārvaldniekus kā juridiskās personas.
Sagatavoja
Elvijs Kalnkambers (EM)
Atbildīgā persona
Dace Freimane (EM)
Izsludināšanas datums
29.09.2022. 14:05
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Privātpersona, dzīvokļa īpašnieks
Grozījumi ir atbalstāmi, jo veicinās labāku dzīvojamo māju pārvaldību, faktiski ļaujot pieņemt lēmumus ar divreiz mazāku balsojošo skaitu jau pirmajā piegājienā.
Piemēram, 100 dz.īpašumu kopībā balsojums ar 60 pārstāvju dalību -- 40 par, 20 pret -- iepriekš būtu negatīvs, bet pēc šī likumprojekta pieņemšanas - pozitīvs.
Tāpēc, ņemot vērā to, ka praksē dzīvokļu īpašnieku kopība un pārvaldnieki ne vienmēr stingri ievēro likumā noteiktos termiņus, šājā likumprojektā būtu papildus iekļaujams īpaši efektīvs regulējums, kas nosaka, ka tajos gadījumos, kur attiecībā uz konkrēto sapulci/lēmumuprojektu pārkāpti likumā vai līgumā noteiktie termiņi, klātneesošo dzīvokļu īpašnieku viedoklis reģistrējams kā PRET.
Piemēram, 100 dz.īpašumu kopībā balsojums ar 60 pārstāvju dalību -- 40 par, 20 pret -- iepriekš būtu negatīvs, bet pēc šī likumprojekta pieņemšanas - pozitīvs.
Tāpēc, ņemot vērā to, ka praksē dzīvokļu īpašnieku kopība un pārvaldnieki ne vienmēr stingri ievēro likumā noteiktos termiņus, šājā likumprojektā būtu papildus iekļaujams īpaši efektīvs regulējums, kas nosaka, ka tajos gadījumos, kur attiecībā uz konkrēto sapulci/lēmumuprojektu pārkāpti likumā vai līgumā noteiktie termiņi, klātneesošo dzīvokļu īpašnieku viedoklis reģistrējams kā PRET.
12.10.2022. 10:18
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija
Pilnībā atbalstam likumprojektu, jo dzīvokļu īpašnieku nepiedalīšanās sapulcēs un neatbildēšana uz rakstiskām aptaujām līdz šim ir bijis lielākais kavēklis dažādu projektu realizēšanā.
12.10.2022. 12:25
Fiziska persona
Pilnībā atbalstu, jo līdzšinējie noteikumi ir šķērslis mājas siltināšanai. Enerģija, ko var ietaupīt atvieglojot šo procesu, ir mērama simtos tūkstošu kWh vienai daudzdzīvokļu mājai gadā, tātad pilsētas mērogā tie jau būtu miljoni ar ietaupītiem kWh.
12.10.2022. 14:36
Mihails Simvulidi - dzīvokļa īpašnieks
Esmu vairākkārt saskāries ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas neiespējamību svarīgos jautājumos, jo lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku balsojumos nepiedalās. Taču Ekonomikas ministrijas piedāvātais regulējums rada lielu risku, ka balsojumi varētu tikt viltoti. Piemēram, aptaujas ierosinātājs vai kopsapulces organizators par atkārtotu aptauju vai kopsapulci var informēt tikai atsevišķus dzīvokļu īpašniekus. Tāpat jau pie esošā regulējuma aptaujas ierosinātājs vai kopsapulces organizators var viltot aptaujas lapu parakstus vai kopsapulces protokolu.
Tāpat jau pie esošā regulējuma par aptaujām un kopsapulcēm netiek pienācīgi informēti tie dzīvokļu īpašnieki, kas attiecīgā dzīvoklī nedzīvo (piemēram, izīrē, veic remontu, pārdod dzīvokli, mācās vai strādā ārzemēs), jo informācija parasti tiek izvietota kāpņu telpās/liftos vai iemesta pastkastītēs.
Lai novērstu balsojumu viltošanas iespējas un nodrošinātu iespēju piedalīties balsojumos attālināti, lūdzu ieviest elektronisko balsošanas sistēmu. To varētu īstenot Būvniecības informācijas sistēmā, Zemesgrāmatā vai Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, vai arī varētu izveidot jaunu informācijas sistēmu (turpmāk - Portāls), kur dzīvokļa īpašnieks varētu autorizēties, izmantojot e-parakstu vai internetbanku un Zemesgrāmatā esošo informāciju par īpašuma piederību. Aptaujas laiks varētu tikt noteikts, piemēram, 1-2 nedēļas vai 1 mēnesis. Izveidojot jaunu aptauju Portālā, būtu nepieciešams informēt dzīvokļa īpašnieku, nosūtītot paziņojumu uz Portāla lietotāja norādīto e-pasta adresi, mobilo tālruni un/vai e-adresi (atbilstoši Portāla lietotāja vēlmēm). Papildus sadarbībā ar pasta komersantu informācija varētu tikt ievietota attiecīgas mājas pastkastītēs (kā neadresēts sūtījums, tātad ar zemākām izmaksām). Svarīgi, lai paziņojumus sūtītu trešā persona, nevis aptaujas ierosinātājs, jo aptaujas ierosinātājs varētu neinformēt dzīvokļu īpašniekus nolūkā panākt viņam labvēlīgu lēmumu. Izmaksas par Portāla darbību un paziņojumu sūtīšanu varētu segt aptaujas ierosinātājs, izmantojot tiešsaistes maksājumu vai bankas pārskaitījumu. Attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem, kas neizmanto datoru vai internetu, varētu nodrošināt iespēju piedalīties aptaujā, izmantojot notāra pakalpojumus.
Tāpat Portālā varētu paredzēt iespēju publicēt informāciju par plānotajām kopsapulcēm. Šādā gadījumā paziņojumi tiktu sūtīti dzīvokļu īpašniekiem tādos pašos veidos, kā aptaujas gadījumā.
Organizējot aptauju vai kopsapulci Portālā, jau pirmajā aptaujā vai kopsapulcē būtu jāparedz, ka lēmums stājas spēkā neatkarīgi no nobalsojušo skaita, ja par lēmumu nobalso vairāk nekā pret lēmumu.
Tāpat lūdzu izskatīt iespēju pilnībā pāriet uz elektronisko balsošanu, liedzot iespēju balsot kopsapulcē vai rakstveida aptaujās, nosakot pārejas periodu, kad balsot var abos veidos.
Tāpat jau pie esošā regulējuma par aptaujām un kopsapulcēm netiek pienācīgi informēti tie dzīvokļu īpašnieki, kas attiecīgā dzīvoklī nedzīvo (piemēram, izīrē, veic remontu, pārdod dzīvokli, mācās vai strādā ārzemēs), jo informācija parasti tiek izvietota kāpņu telpās/liftos vai iemesta pastkastītēs.
Lai novērstu balsojumu viltošanas iespējas un nodrošinātu iespēju piedalīties balsojumos attālināti, lūdzu ieviest elektronisko balsošanas sistēmu. To varētu īstenot Būvniecības informācijas sistēmā, Zemesgrāmatā vai Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, vai arī varētu izveidot jaunu informācijas sistēmu (turpmāk - Portāls), kur dzīvokļa īpašnieks varētu autorizēties, izmantojot e-parakstu vai internetbanku un Zemesgrāmatā esošo informāciju par īpašuma piederību. Aptaujas laiks varētu tikt noteikts, piemēram, 1-2 nedēļas vai 1 mēnesis. Izveidojot jaunu aptauju Portālā, būtu nepieciešams informēt dzīvokļa īpašnieku, nosūtītot paziņojumu uz Portāla lietotāja norādīto e-pasta adresi, mobilo tālruni un/vai e-adresi (atbilstoši Portāla lietotāja vēlmēm). Papildus sadarbībā ar pasta komersantu informācija varētu tikt ievietota attiecīgas mājas pastkastītēs (kā neadresēts sūtījums, tātad ar zemākām izmaksām). Svarīgi, lai paziņojumus sūtītu trešā persona, nevis aptaujas ierosinātājs, jo aptaujas ierosinātājs varētu neinformēt dzīvokļu īpašniekus nolūkā panākt viņam labvēlīgu lēmumu. Izmaksas par Portāla darbību un paziņojumu sūtīšanu varētu segt aptaujas ierosinātājs, izmantojot tiešsaistes maksājumu vai bankas pārskaitījumu. Attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem, kas neizmanto datoru vai internetu, varētu nodrošināt iespēju piedalīties aptaujā, izmantojot notāra pakalpojumus.
Tāpat Portālā varētu paredzēt iespēju publicēt informāciju par plānotajām kopsapulcēm. Šādā gadījumā paziņojumi tiktu sūtīti dzīvokļu īpašniekiem tādos pašos veidos, kā aptaujas gadījumā.
Organizējot aptauju vai kopsapulci Portālā, jau pirmajā aptaujā vai kopsapulcē būtu jāparedz, ka lēmums stājas spēkā neatkarīgi no nobalsojušo skaita, ja par lēmumu nobalso vairāk nekā pret lēmumu.
Tāpat lūdzu izskatīt iespēju pilnībā pāriet uz elektronisko balsošanu, liedzot iespēju balsot kopsapulcē vai rakstveida aptaujās, nosakot pārejas periodu, kad balsot var abos veidos.
12.10.2022. 18:59
Privātpersona, dzīvokļa īpašnieks
Pilnībā atbalstu! Manā daudzdzīvokļu Mājā ir īres dzīvokļi, kuru īpašnieki nav sasniedzami un tas traucē nosiltināt šo Māju (apkures rēķinus maksā īrnieki)! Pieskaitīt PRET balsīm cilvēkus, kuri ar savu bezdarbību ir pierādījuši, ka viņiem nerūp Mājas liktenis, ir ne tikai neracionāli, bet arī neatbilst loģikai pēc būtības - balsot PRET var tikai cilvēks, kas ieradies.
Praktiskas sekas status quo ir zaudējumi tūkstošiem eiro apmērā zemās ēkas siltumefektivitātes dēļ sildot gaisu uz ielas. Katru mēnesi tas izņem no darbaļaužu makiem papildus naudu apkurei, kuru viņi varētu iztērēt labāk citādi un celt Latvijas valsts ekonomiku (tai skaitā nodarbinot cilvēkus siltināšanas darbos un pērkot vietējās preces un pakalpojumus). Nesiltinātas mājas veicina klimata krīzi, karu Ukrainā un cilvēktiesību pārkāpumus Saūda Arābijā, iesaku palasīt kādās valstīs atrodas fosilais kurināmais un kas notiek kad to sadedzina. Uzskatu, ka jālemj ir aktīviem, spējīgiem un uzņēmīgiem īpašniekiem kā es, nevis cilvēkiem kam nerūp.
Praktiskas sekas status quo ir zaudējumi tūkstošiem eiro apmērā zemās ēkas siltumefektivitātes dēļ sildot gaisu uz ielas. Katru mēnesi tas izņem no darbaļaužu makiem papildus naudu apkurei, kuru viņi varētu iztērēt labāk citādi un celt Latvijas valsts ekonomiku (tai skaitā nodarbinot cilvēkus siltināšanas darbos un pērkot vietējās preces un pakalpojumus). Nesiltinātas mājas veicina klimata krīzi, karu Ukrainā un cilvēktiesību pārkāpumus Saūda Arābijā, iesaku palasīt kādās valstīs atrodas fosilais kurināmais un kas notiek kad to sadedzina. Uzskatu, ka jālemj ir aktīviem, spējīgiem un uzņēmīgiem īpašniekiem kā es, nevis cilvēkiem kam nerūp.
12.10.2022. 20:21
Fiziska persona
Ar nepacietību gaidīšu ierosinatās likuma izmaiņas. Mūsu mājā,10 gadu laikā,ne reizi nav izdevis sapulcināt kvorumu. Esam iestrēguši gan jautājumos par apsaimniekotāja nomaiņu,gan jautājumos par remontiem. Lai izdodas ieviest šīs izmaiņas dzīvē!
13.10.2022. 20:11
Artūrs Žukovs - Privātpersona, dzīvokļa īpašnieks
Esmu dzīvokļa īpašnieks tikai nepilnus 2 gadus. Šajā laikā no apsaimniekotāja tika saņemta ne viena vien aptauja, to skaitā par teritorijas videonovērošanas uzstādīšanu, teritorijas labiekārtošanu un citām tamlīdzīgām lietām. Līdz šim pilnīgi neviena šāda aptauja nav guvusi pozitīvu rezultātu tieši to cilvēku dēļ, kas balsojumā nav piedalījušies.
Pēdējā aptauja pirmajā mēģinājumā arī izgāzās, bet pēc atsevišķu dzīvokļu īpašnieku lūguma aptauju veikt atkārtoti (jo tomēr priekšlikums bija pietiekami svarīgs), tikai izdevās savākt pietiekamu balsu skaitu.
Un tas ir ņemot vērā, ka apsaimniekotājs jau tā nāk pretī informējot īpašniekus par aptauju visos viņiem pieejamos kanālos - manā gadījumā gan fiziski pastkastē, gan arī epastā.
Šāda veida izmaiņa manuprāt ir pilnībā atbalstāma, jo tas atvieglos spēju pieņemt dažādus lēmumus saistībā ar dzīvokļu kopīpašumu, kas veicinātu to uzlabojumus kopumā.
Pēdējā aptauja pirmajā mēģinājumā arī izgāzās, bet pēc atsevišķu dzīvokļu īpašnieku lūguma aptauju veikt atkārtoti (jo tomēr priekšlikums bija pietiekami svarīgs), tikai izdevās savākt pietiekamu balsu skaitu.
Un tas ir ņemot vērā, ka apsaimniekotājs jau tā nāk pretī informējot īpašniekus par aptauju visos viņiem pieejamos kanālos - manā gadījumā gan fiziski pastkastē, gan arī epastā.
Šāda veida izmaiņa manuprāt ir pilnībā atbalstāma, jo tas atvieglos spēju pieņemt dažādus lēmumus saistībā ar dzīvokļu kopīpašumu, kas veicinātu to uzlabojumus kopumā.
13.10.2022. 21:03
Iļja Rubcovs
Piekrītu šim grozijumam, jo lielāka māja, jo grūtāk rast risinājumu dēļ pasīviem īpašniekiem kuri nebalso.
14.10.2022. 13:58
Armands Onzuls - Latvijas Finanšu nozares asociācija
Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk – Asociācija) pārstāv virkni finanšu iestāžu, tostarp kredītiestādes un pensiju fondus, kā arī komersantus, kas sniedz finanšu iestādēm būtiskus pakalpojumus. Asociācija ir iepazinusies ar Tiesību aktu portālā publiskai apspriešanai reģistrēto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā” (Nr.22-TA-2887)” (turpmāk – likumprojekts) un ņemot vērā, ka likumprojekta darbības tvērums var skart arī Asociācijas biedrus jautājumā par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu finansēšanu, vēršam Ekonomikas ministrijas uzmanību šādiem Asociācijas apsvērumiem.
[1.] Likumprojekts paredz, ka dzīvokļu īpašnieku mazākums būtu tiesīgs izlemt jebkurus jautājumus vairākuma vietā. Asociācijai ir bažas, ka šāds risinājums var palielināt interešu konflikta riskus un tiesvedības riskus. Ja konceptuāli tiek ieviests šāds risinājums, Asociācija aicina ministriju vērtēt, vai būtu nepieciešams noteikt absolūto minimālo proporciju attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem, kam jāpiedalās lēmuma pieņemšanā. Tāpat, iespējams, ka būtu lietderīgi noteikt lēmumu veidus par kuriem dzīvokļu īpašnieku mazākumam nebūtu tiesības pieņemt lēmumu ar šo samazināto vairākumu.
[2.] Asociācija aicina ministriju likumprojekta anotācijā iekļaut skaidrojumu, ka neatkarīgi no likumprojekta pieņemšanas kredītiestādes darbojas pēc savai darbībai atbilstošas kredītpolitikas un kredītriska pārvaldīšanas sistēmas. Izvērtējot ikvienu finansējuma pieteikumu, kredītiestādes vērtē citastarp arī kredīta kopējo apmēru, kredīta termiņu, darījumu partneri, nodrošinājumu, un pieņemot lēmumu par finansēšanu vadās arī pēc kredītiestāžu uzraugu izdotajiem normatīvajiem aktiem un vadlīnijām, kas uzliek kredītiestādēm pienākumu novērtēt aizņēmēja risku un spēju izpildīt saistības. Praksē tas nozīmē, ka neatkarīgi no dzīvokļu īpašnieka skaita, kas piedalās lēmumu pieņemšanā, kredītiestādes veic izvērtējumu par ikviena dzīvokļa īpašnieka spējām izpildīt finanšu saistības. Tādi gadījumi, kad aizņēmuma piesaistīšanai balsojumos piedalās mazs dzīvokļu īpašnieku skaits, var tikt vērtēti kā risku paaugstinošs faktors, un ņemot vērā aizdevumu termiņu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai (10-20 gadi), var būt situācijas, kad kredītiestādes šādu paaugstinātu risku uzņemties nevarēs.
[1.] Likumprojekts paredz, ka dzīvokļu īpašnieku mazākums būtu tiesīgs izlemt jebkurus jautājumus vairākuma vietā. Asociācijai ir bažas, ka šāds risinājums var palielināt interešu konflikta riskus un tiesvedības riskus. Ja konceptuāli tiek ieviests šāds risinājums, Asociācija aicina ministriju vērtēt, vai būtu nepieciešams noteikt absolūto minimālo proporciju attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem, kam jāpiedalās lēmuma pieņemšanā. Tāpat, iespējams, ka būtu lietderīgi noteikt lēmumu veidus par kuriem dzīvokļu īpašnieku mazākumam nebūtu tiesības pieņemt lēmumu ar šo samazināto vairākumu.
[2.] Asociācija aicina ministriju likumprojekta anotācijā iekļaut skaidrojumu, ka neatkarīgi no likumprojekta pieņemšanas kredītiestādes darbojas pēc savai darbībai atbilstošas kredītpolitikas un kredītriska pārvaldīšanas sistēmas. Izvērtējot ikvienu finansējuma pieteikumu, kredītiestādes vērtē citastarp arī kredīta kopējo apmēru, kredīta termiņu, darījumu partneri, nodrošinājumu, un pieņemot lēmumu par finansēšanu vadās arī pēc kredītiestāžu uzraugu izdotajiem normatīvajiem aktiem un vadlīnijām, kas uzliek kredītiestādēm pienākumu novērtēt aizņēmēja risku un spēju izpildīt saistības. Praksē tas nozīmē, ka neatkarīgi no dzīvokļu īpašnieka skaita, kas piedalās lēmumu pieņemšanā, kredītiestādes veic izvērtējumu par ikviena dzīvokļa īpašnieka spējām izpildīt finanšu saistības. Tādi gadījumi, kad aizņēmuma piesaistīšanai balsojumos piedalās mazs dzīvokļu īpašnieku skaits, var tikt vērtēti kā risku paaugstinošs faktors, un ņemot vērā aizdevumu termiņu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai (10-20 gadi), var būt situācijas, kad kredītiestādes šādu paaugstinātu risku uzņemties nevarēs.
14.10.2022. 15:10