Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skatīt anotāciju.
Mērķa apraksts
Skatīt anotāciju.
Politikas jomas
Iekšējā tirgus politika
Teritorija
-
Norises laiks
17.04.2025. - 01.05.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Izklaides vietu īpašnieki un valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Skatīt anotāciju.
Juridiskās personas
- Izklaides vietu īpašnieki un valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Skatīt anotāciju.
Sagatavoja
Skārleta Dombrovska-Latišenko (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
17.04.2025. 10:41
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Inga Višņevska - Inga Višņevska
Jaunajā redakcijā izklaides trokšņi tiek uzskatīti par vides trokšņiem, tādēļ ir nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par piesarņojumu” citu pantu ietvaros.
Grozījumos minētais piedavājums Papildināt 64. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni veic pašvaldības policija."
izskatas nenopietni, jo saskaņā ar 57. pantu sods svārstās no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, kas atbilst 70 līdz 700 eiro. Tomēr pieredze rāda, ka administratīvie sodi par sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas tika piespriesti vairākām izklaides vietām 2024. gadā un svārstījās no 300 līdz 3000 eiro, neietekmēja situāciju, un izklaides vietas turpināja radīt troksni. Tādējādi secinājums ir tāds, ka piedāvātais soda apmērs nav samērīgs un adekvāts.
Turklāt ir nepieciešams paplašināt noteikumus, nosakot, ka atkārtotas trokšņošanas gadījumā pašvaldības policijai jāaptur pasākums un jāizņem skaņu pastiprinošās iekārtas.
Grozījumos minētais piedavājums Papildināt 64. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni veic pašvaldības policija."
izskatas nenopietni, jo saskaņā ar 57. pantu sods svārstās no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, kas atbilst 70 līdz 700 eiro. Tomēr pieredze rāda, ka administratīvie sodi par sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas tika piespriesti vairākām izklaides vietām 2024. gadā un svārstījās no 300 līdz 3000 eiro, neietekmēja situāciju, un izklaides vietas turpināja radīt troksni. Tādējādi secinājums ir tāds, ka piedāvātais soda apmērs nav samērīgs un adekvāts.
Turklāt ir nepieciešams paplašināt noteikumus, nosakot, ka atkārtotas trokšņošanas gadījumā pašvaldības policijai jāaptur pasākums un jāizņem skaņu pastiprinošās iekārtas.
30.04.2025. 19:33
Iedzīvotājs
Visi trīs piedāvātie grozījumi (Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība", Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”) nevis stiprina, bet vājina sabiedrības aizsardzību pret paaugstinātu trokšņa līmeni un tajos ir acīmredzams izklaides industrijas lobijs, kas ir pilnībā aizēnojis valsts uzdevumu – primāri rūpēties par iedzīvotājiem! Ņemot vērā, ka izklaides vietas jau šobrīd ir ar milzīgiem nodokļu parādiem, šādi grozījumi tika turpinās atbalstīt “uzņēmējus”, kas nemaz nav ieinteresēti maksāt nodokļus vai ievērot likumus, tā vietā panākot efektu, ka ekonomiskie aktīvie iedzīvotāji izvēlēsies nedzīvot apdzīvotās vietās vai vispār pārcelsies prom no Latvijas. Nav skaidrs, kā ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu pieredzi ir iespējams vispār piedāvāt grozījumus, kas ir tik klaji pretrunā cilvēka bāzes tiesībām.
Grozījumos paredzētie trokšņa limiti ir būtiski pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus — vairāk nekā trīskārši —, kas var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai. Salīdzinājumā – 90dB troksnis ir kā darbojošās zāles pļāvēja troksnis. Atrodoties blakus ieslēgtam zāles pļāvējam nav iespējams gulēt! Pie šāda trokšņa līmeņa ir jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi.
Ar Noteikumu Nr. 16, kā arī Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu projektiem, Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nespēj novērst Tiesībsarga atzinumā norādītās problēmas, nepilda premjeres rezolūcijā dotos uzdevumus un nerisina izklaides trokšņu radītos traucējumus iedzīvotājiem.
Grozījumi nerisina trokšņa uzraudzības un kontroles jautājumus – tajos vairs nav iekļauti iepriekšējie priekšlikumi par skaņas līmeņa monitoringu un ierobežotu trokšņošanas laiku (tādas stundas, piemēram, ir Tallinā no 10 vakarā līdz 6 rītā vai pusnaktij līdz 7 no rītā, atkarībā no nedēļas dienas).
Ņemot vērā, ka valsts jau kopš neatkarības atgūšanas nav spējusi efektīvi regulēt nakts izklaižu radīto troksni, šie grozījumi ir īpaši problemātiski. Nav redzama arī vēlme ievērot Satversmes 96., 111. un 115. pantā noteikto pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību pret kaitējošu troksni.
Kopumā Grozījumi šķiet radīti tikai izklaides vietu interesēs, apliecinot, ka šo uzņēmēju lobijs ir pārāks par iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību.
Grozījumos paredzētie trokšņa limiti ir būtiski pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus — vairāk nekā trīskārši —, kas var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai. Salīdzinājumā – 90dB troksnis ir kā darbojošās zāles pļāvēja troksnis. Atrodoties blakus ieslēgtam zāles pļāvējam nav iespējams gulēt! Pie šāda trokšņa līmeņa ir jālieto dzirdes aizsardzības līdzekļi.
Ar Noteikumu Nr. 16, kā arī Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu projektiem, Ekonomikas ministrijas priekšlikumi nespēj novērst Tiesībsarga atzinumā norādītās problēmas, nepilda premjeres rezolūcijā dotos uzdevumus un nerisina izklaides trokšņu radītos traucējumus iedzīvotājiem.
Grozījumi nerisina trokšņa uzraudzības un kontroles jautājumus – tajos vairs nav iekļauti iepriekšējie priekšlikumi par skaņas līmeņa monitoringu un ierobežotu trokšņošanas laiku (tādas stundas, piemēram, ir Tallinā no 10 vakarā līdz 6 rītā vai pusnaktij līdz 7 no rītā, atkarībā no nedēļas dienas).
Ņemot vērā, ka valsts jau kopš neatkarības atgūšanas nav spējusi efektīvi regulēt nakts izklaižu radīto troksni, šie grozījumi ir īpaši problemātiski. Nav redzama arī vēlme ievērot Satversmes 96., 111. un 115. pantā noteikto pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību pret kaitējošu troksni.
Kopumā Grozījumi šķiet radīti tikai izklaides vietu interesēs, apliecinot, ka šo uzņēmēju lobijs ir pārāks par iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes aizsardzību.
01.05.2025. 15:47
Fiziska persona
Neatbalstu, jo nepildīs noteikto uzdevumu, neatrisina izklaides trokšņu radīto traucējumu iedzīvotājiem.
01.05.2025. 20:19
Fiziska persona
Nepiekritu,jo jānosaka laiks līdz plkst. cikiem atlauts troksnis, nevis jāmēra skaļums .Lai netraucētu naktsmieru ES valstīs un citās pasaules valstīs trokšņosana apdzīvotās vietās atļauta līdz plkst. 23.00 .Parkapēji saņem sodu sakot no 1000EUR,ja turpina pārkāpt ,aizliedz komercdarbību.Likuma grozījumi paredz vēl lielāku mazas grupiņas komersantu patvaļu ,proti turpināt trokšņot un pārkāpt tūkstošiem apkaimju iedzīvotāju un viņu bērnu tiesības uz naktsmieru.
01.05.2025. 21:33
Biedrība "Naktsmieru"
Biedrība ir izvērtējusi grozījumu projektus un konstatējusi tajos būtiskus trūkumus, par kuriem konceptuālus iebildumus ir paudusi 2025. gada 30. aprīļa vēstulē “Par nepilnīgiem normatīvo aktu grozījumu projektiem”.
Ministrijas piedāvātais grozījumus Piesārņojumu likumā paredz to vienīgi papildināt norādi par pašvaldības policijas kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni.
Kā redzams, līdzīgi kā Ministrijas piedāvātajos grozījumos Noteikumos 16 arī šajā likumā pārraudzību un kontroli ir paredzēts piemērot vienīgi attiecībā uz troksni, kuru rada izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas. Tomēr biedrība jau iepriekš paskaidrojusi, ka šāds piedāvājums satur būtiskus trūkumus un apgrūtinās pašvaldības policijai iespēju nodrošināt kontroli pār trokšņu robežlielumu ievērošanu.
Līdz ar to ir nepieciešams atteikties no norādes par skaņu pastiprinošajām iekārtām un noteikt vispārīgu regulējumu, kas piemērojams izklaides vietu radītajam troksnim neatkarīgi no tā, vai to izraisījusi skaņu pastiprinoša iekārta.
Papildus tam ir būtiski, lai līdzīgi kā likumprojektā, kas tika apspriests ar dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvjiem, noteiktu administratīvo sodu par pārkāpumiem sakarā ar neatbilstošu trokšņu monitoringa iekārtu izmantošanu. Biedrība ir ierosinājusi konceptuālus labojumus attiecībā uz šo iekārtu izmantošanu, tāpēc to sakarā ir obligāti nepieciešams noteikt arī administratīvos sodus.
Tā kā šobrīd par Piesārņojuma likuma 57. pantā noteikto pārkāpumu sodu ir tiesīga piemērot vides inspekcija, no juridiskās tehnikas viedokļu būtu vēlams nodalīt pārkāpumus sakarā ar izklaides vietu darbību, jo pārraudzību nodrošinās pašvaldības policija.
Turklāt ir jāņem vērā, ka saskaņā ar 2023. gada 15. jūnija grozījumiem Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā ir nostiprināta administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu, t.sk. par traucējošu trokšņu radīšanu, kas ir tieši uzsvērts šo grozījumu anotācijā. Nolūkā novērst iespējamu kolīziju ir vēlams Piesārņojumu likumā noteikt atbildību par trokšņu robežlielumu pārkāpšanu un neatbilstošu trokšņa monitoringa iekārtu izmantošanu.
Priekšlikumi:
Papildināt likumu ar 57.1 pantu šādā redakcijā:
“57.1 pants. Administratīvā atbildība par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu izklaides vietā
Par pieļaujamā trokšņa robežlielumu pārsniegšanu izklaides vietā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.”
Papildināt likumu ar 57.2 pantu šādā redakcijā:
“57.2 pants. Administratīvā atbildība par izklaides vietas neaprīkošanu ar trokšņa monitoringa iekārtu vai trokšņa monitoringa nenodrošināšanu atbilstoši normatīvākajiem aktiem
Par izklaides vietas (piemēram, naktskluba, bāra, kafejnīcas, restorāna, diskotēkas) neaprīkošanu ar trokšņa monitoringa iekārtu vai trokšņa monitoringa nenodrošināšanu atbilstoši normatīvākajiem aktiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.”
Papildināt likuma 64. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57.1 un 57.2 pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija.”
Tāpat ir jāuzsver, ka šobrīd grozījumu anotācija neatbilst faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, jo ar grozījumiem tiks nevis uzlabota, bet pasliktināta iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem trokšņiem.
Ministrijas piedāvātais grozījumus Piesārņojumu likumā paredz to vienīgi papildināt norādi par pašvaldības policijas kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz izklaides vietās uzstādīto skaņu pastiprinošo iekārtu radīto vides troksni.
Kā redzams, līdzīgi kā Ministrijas piedāvātajos grozījumos Noteikumos 16 arī šajā likumā pārraudzību un kontroli ir paredzēts piemērot vienīgi attiecībā uz troksni, kuru rada izklaides vietās uzstādītās skaņu pastiprinošās iekārtas. Tomēr biedrība jau iepriekš paskaidrojusi, ka šāds piedāvājums satur būtiskus trūkumus un apgrūtinās pašvaldības policijai iespēju nodrošināt kontroli pār trokšņu robežlielumu ievērošanu.
Līdz ar to ir nepieciešams atteikties no norādes par skaņu pastiprinošajām iekārtām un noteikt vispārīgu regulējumu, kas piemērojams izklaides vietu radītajam troksnim neatkarīgi no tā, vai to izraisījusi skaņu pastiprinoša iekārta.
Papildus tam ir būtiski, lai līdzīgi kā likumprojektā, kas tika apspriests ar dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvjiem, noteiktu administratīvo sodu par pārkāpumiem sakarā ar neatbilstošu trokšņu monitoringa iekārtu izmantošanu. Biedrība ir ierosinājusi konceptuālus labojumus attiecībā uz šo iekārtu izmantošanu, tāpēc to sakarā ir obligāti nepieciešams noteikt arī administratīvos sodus.
Tā kā šobrīd par Piesārņojuma likuma 57. pantā noteikto pārkāpumu sodu ir tiesīga piemērot vides inspekcija, no juridiskās tehnikas viedokļu būtu vēlams nodalīt pārkāpumus sakarā ar izklaides vietu darbību, jo pārraudzību nodrošinās pašvaldības policija.
Turklāt ir jāņem vērā, ka saskaņā ar 2023. gada 15. jūnija grozījumiem Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā ir nostiprināta administratīvā atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu, t.sk. par traucējošu trokšņu radīšanu, kas ir tieši uzsvērts šo grozījumu anotācijā. Nolūkā novērst iespējamu kolīziju ir vēlams Piesārņojumu likumā noteikt atbildību par trokšņu robežlielumu pārkāpšanu un neatbilstošu trokšņa monitoringa iekārtu izmantošanu.
Priekšlikumi:
Papildināt likumu ar 57.1 pantu šādā redakcijā:
“57.1 pants. Administratīvā atbildība par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu izklaides vietā
Par pieļaujamā trokšņa robežlielumu pārsniegšanu izklaides vietā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.”
Papildināt likumu ar 57.2 pantu šādā redakcijā:
“57.2 pants. Administratīvā atbildība par izklaides vietas neaprīkošanu ar trokšņa monitoringa iekārtu vai trokšņa monitoringa nenodrošināšanu atbilstoši normatīvākajiem aktiem
Par izklaides vietas (piemēram, naktskluba, bāra, kafejnīcas, restorāna, diskotēkas) neaprīkošanu ar trokšņa monitoringa iekārtu vai trokšņa monitoringa nenodrošināšanu atbilstoši normatīvākajiem aktiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.”
Papildināt likuma 64. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57.1 un 57.2 pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija.”
Tāpat ir jāuzsver, ka šobrīd grozījumu anotācija neatbilst faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, jo ar grozījumiem tiks nevis uzlabota, bet pasliktināta iedzīvotāju aizsardzība pret paaugstinātiem trokšņiem.
01.05.2025. 22:31
Grīziņkalna apkaimes biedrība
Attiecībā uz Noteikumu Nr. 16, Pasākumu likuma un Piesārņojuma likuma grozījumu (turpmāk – Grozījumi) projektiem jāsecina, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātās izmaiņas nenovērš Tiesībsarga atzinumā norādītos trūkumus, neizpilda ministru prezidentes rezolūcijā doto uzdevumu un faktiski nespēj risināt problēmu, ko sabiedrībai rada izklaides trokšņa izraisītie traucējumi.
Piedāvātie grozījumi nevis uzlabo, bet, gluži pretēji, būtiski pasliktina iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu trokšņa līmeni. Tie nosaka pieļaujamos trokšņa apjomus, kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās normas.
Tāpat grozījumos nav iekļauti būtiski mehānismi trokšņa uzraudzībai un kontrolei.
Tāpat grozījumos nav atrunāts skaņas regulējums pasākumos kuru primārā auditorija ir bērni un pusaudži. Tādos pasākumos, atbilstoši Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām, skaņas līmenim ir ieteicams 80dB(A), bet skaņas līmenis 100dB(A) pieļaujamais ilgums ir mērāms sekundēs.
Arī šobrīd nav vērojama valsts vēlme vai rīcība izpildīt pienākumus, kas izriet no Satversmes 96., 111. un 115. panta – nodrošināt cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, veselības aizsardzību un labvēlīgu dzīves vidi.
Piedāvātie grozījumi nevis uzlabo, bet, gluži pretēji, būtiski pasliktina iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu trokšņa līmeni. Tie nosaka pieļaujamos trokšņa apjomus, kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās normas.
Tāpat grozījumos nav iekļauti būtiski mehānismi trokšņa uzraudzībai un kontrolei.
Tāpat grozījumos nav atrunāts skaņas regulējums pasākumos kuru primārā auditorija ir bērni un pusaudži. Tādos pasākumos, atbilstoši Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām, skaņas līmenim ir ieteicams 80dB(A), bet skaņas līmenis 100dB(A) pieļaujamais ilgums ir mērāms sekundēs.
Arī šobrīd nav vērojama valsts vēlme vai rīcība izpildīt pienākumus, kas izriet no Satversmes 96., 111. un 115. panta – nodrošināt cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, veselības aizsardzību un labvēlīgu dzīves vidi.
01.05.2025. 23:21
Atlasīti 6 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25