Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Noteikuma projekts sagatavots, lai noteiktu kārtību, kādā valsts drošības rezervēs tiek veidoti un uzutrēti naftas produkti
Mērķa apraksts
Noteikuma projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā pārvaldītājs un aviācijas nozares komersanti veido valsts drošības naftas produktu rezerves
Politikas jomas
Enerģētika
Teritorija
-
Norises laiks
04.03.2025. - 18.03.2025.
Informācija
Sabiedrība tiek aicināta sniegt viedokli par izstrādāto noteikumu projektu
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Barbara Sūniņa (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
04.03.2025. 20:07
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Zigmārs Vestfāls - Biedrība "Latvijas Aviācijas Asociācija"
Biedrība “Latvijas Aviācijas Asociācija”
Reģ. nr. 40008248238
Tālr. 27700230,
E-pasts: info@laa.aero
Iebildumi par MK projektu 25-TA-59
Mārupe
18.03.2025 Nr. LAA-05-2025
Par Ministru Kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā valsts drošības rezervēs tiek veidotie un uzturēti naftas produkti” 25-TA-59.
Par sagatavoto Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā valsts drošības rezervēs tiek veidotie un uzturēti naftas produkti” (turpmāk - noteikumi) projektu (25-TA-59) Latvijas Aviācijas Asociācija vēlas sniegt šādus priekšlikumus un iebildumus:
(i) Pie plānotā regulējuma noteikumos nav ņemts vērā princips, ka aviācijas nozares komersanti drošības rezerves veido nevis no to prognozētā aviācijas degvielas apjoma, bet gan apjomu balstīt uz iepriekšējā gada faktisko apjomu, lai gada beigās nav sods par starpību, ja tāda izveidojas, piemēram, ja nozare ir strādājusi labāk, ir jauni klienti un jauni reisi.
(ii) Noteikumu attiecībā uz pienākumu aviācijas nozares komersantiem veidot drošības rezerves spēkā stāšanos noteikt ar 2025.gada 1.jūliju, t.i., sākoties otrajam pusgadam, jo nozare signalizē, ka nav iespējams ar jūniju paspēt izveidot rezerves.
(iii) Attiecībā uz noteikumu 44.punktu uzskatām, ka šeit jābūt citai, godīgākai formulai. Proti, noteikumos norādīts, ka cena tiek aprēķināta ņemot vērā PLATTS aģentūras publicēto apmēru dienā, kad ir uzsākta naftas produktu iekraušanas transportlīdzeklī. Ir nepamatoti ņemt vērā tikai vienas dienas kotāciju.
Nozares priekšlikums ir ņemt vērā nākošā mēneša vidējo PLATTS no dienas, kad ir uzsākta naftas produktu iekraušanas transportlīdzeklī, jo tad pārdevējs var vairāk nohedžēt cenu svārstību riskus (vairāk vai mazāk, atkarība no dienas, kad ir uzsākta naftas produktu iekraušanas transportlīdzeklī, proti, vai tas ir tekošā mēneša sākums vai beigas). Minētais nozares priekšlikums ir loģiskāks un ekonomiski menedžējams no biznesa viedokļa.
Arī praksē aviācijas degvielas pārdošanas cena parasti ietver mēneša vidējo PLATTS vai kā minimums nedēļas vidējo PLATTS. Taču nekādā gadījuma tā neietver vienas dienas PLATTS vai kaut kādu vidējo PLATTS par iepriekšējo periodu.Bez minētā norādām, ka noteikumos nav precizēti tirgus prēmijas noteikšanas kritēriji. Attiecīgi nav skaidrs, kas to nosaka.
(iv) Vēršam uzmanību, ka noteikumos nav norādīts, kas notiek ar piegādes izmaksām līdz iekraušanas vietai enerģētiskās krīzes gadījumā. Nav skaidrs, vai šīs izmaksas tiek vei netiek ietvertas tirgus prēmijā. Norādītais jautājums ir būtisks, jo ir skaidrs, ka degvielas piegāde no tās uzglabāšanas vietas, piemēram, jebkur ārpus Latvijas, būs daudz dārgāka nekā, ja tā glabājas Latvijā.
(v) Noteikumu 57.punkts paredz, ka, ja faktiskais apjoms atšķirsies no iepriekš prognozētā, tad par starpību jāmaksā pakalpojuma maksa.
Norādām, ka pie plānotā regulējuma šāds formulējums ir netaisnīgs, jo nav iespējams 4 mēnešu periodā (proti, noteikumu 36.punktā paredzētais laiks, kad vēl ir iespējams labot apjomu) prognozēt precīzu patēriņa apjomu.
Aviācijas nozarē praktiski nav iespējams prognozēt pārdošanas apmērus nākotnē un ir pilnīgi normāli, ka prognozētais no faktiskā apjoma svārstās 15-20% robežās (un tas ir pie nosacījuma, ka nav nekādas krīzes, bet ir ikdienas situācijas. Šāda situācija ir nozarē, jo nav garantētie apjomi). Tādējādi arī noteikumos būtu jāparedz, ka pieļaujamās svārstības, par ko nav paredzēts sods, ir 15-20% robežās, kā arī būtu jāparedz iespēja saīsināt šo laiku, kad vēl ir iespējams labot prognozēto apjomu (vismaz līdz 2 nedēļām). Pretējā gadījumā uzņēmējs tiek sodīts par labiem rezultātiem, kas pārsniedz prognozes.
(vi) Attiecīgi ņemot vērā augstāk minēto, izsakām priekšlikumu noteikumu 36.punktā noteikto četru mēnešu termiņu, kurā aviācijas nozares komersantiem ir tiesības mainīt uzglabājamo drošības rezervju apjomu kalendārajā gadā, aizstāt ar divu nedēļu termiņu.
Attiecībā uz noteikumu projektu anotācijas 44.punktu norādām, ka nav skaidri saprotams šis punkts un tas izskatās nepabeigts. Lūdzam to precizēt.
Zigmārs Vestfāls
Valdes loceklis
Biedrība "Latvijas Aviācijas Asociācija"
Mob. Tel.+ 371 27700230
E-pasts: info@laa.aero
Reģ. nr. 40008248238
Tālr. 27700230,
E-pasts: info@laa.aero
Iebildumi par MK projektu 25-TA-59
Mārupe
18.03.2025 Nr. LAA-05-2025
Par Ministru Kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā valsts drošības rezervēs tiek veidotie un uzturēti naftas produkti” 25-TA-59.
Par sagatavoto Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā valsts drošības rezervēs tiek veidotie un uzturēti naftas produkti” (turpmāk - noteikumi) projektu (25-TA-59) Latvijas Aviācijas Asociācija vēlas sniegt šādus priekšlikumus un iebildumus:
(i) Pie plānotā regulējuma noteikumos nav ņemts vērā princips, ka aviācijas nozares komersanti drošības rezerves veido nevis no to prognozētā aviācijas degvielas apjoma, bet gan apjomu balstīt uz iepriekšējā gada faktisko apjomu, lai gada beigās nav sods par starpību, ja tāda izveidojas, piemēram, ja nozare ir strādājusi labāk, ir jauni klienti un jauni reisi.
(ii) Noteikumu attiecībā uz pienākumu aviācijas nozares komersantiem veidot drošības rezerves spēkā stāšanos noteikt ar 2025.gada 1.jūliju, t.i., sākoties otrajam pusgadam, jo nozare signalizē, ka nav iespējams ar jūniju paspēt izveidot rezerves.
(iii) Attiecībā uz noteikumu 44.punktu uzskatām, ka šeit jābūt citai, godīgākai formulai. Proti, noteikumos norādīts, ka cena tiek aprēķināta ņemot vērā PLATTS aģentūras publicēto apmēru dienā, kad ir uzsākta naftas produktu iekraušanas transportlīdzeklī. Ir nepamatoti ņemt vērā tikai vienas dienas kotāciju.
Nozares priekšlikums ir ņemt vērā nākošā mēneša vidējo PLATTS no dienas, kad ir uzsākta naftas produktu iekraušanas transportlīdzeklī, jo tad pārdevējs var vairāk nohedžēt cenu svārstību riskus (vairāk vai mazāk, atkarība no dienas, kad ir uzsākta naftas produktu iekraušanas transportlīdzeklī, proti, vai tas ir tekošā mēneša sākums vai beigas). Minētais nozares priekšlikums ir loģiskāks un ekonomiski menedžējams no biznesa viedokļa.
Arī praksē aviācijas degvielas pārdošanas cena parasti ietver mēneša vidējo PLATTS vai kā minimums nedēļas vidējo PLATTS. Taču nekādā gadījuma tā neietver vienas dienas PLATTS vai kaut kādu vidējo PLATTS par iepriekšējo periodu.Bez minētā norādām, ka noteikumos nav precizēti tirgus prēmijas noteikšanas kritēriji. Attiecīgi nav skaidrs, kas to nosaka.
(iv) Vēršam uzmanību, ka noteikumos nav norādīts, kas notiek ar piegādes izmaksām līdz iekraušanas vietai enerģētiskās krīzes gadījumā. Nav skaidrs, vai šīs izmaksas tiek vei netiek ietvertas tirgus prēmijā. Norādītais jautājums ir būtisks, jo ir skaidrs, ka degvielas piegāde no tās uzglabāšanas vietas, piemēram, jebkur ārpus Latvijas, būs daudz dārgāka nekā, ja tā glabājas Latvijā.
(v) Noteikumu 57.punkts paredz, ka, ja faktiskais apjoms atšķirsies no iepriekš prognozētā, tad par starpību jāmaksā pakalpojuma maksa.
Norādām, ka pie plānotā regulējuma šāds formulējums ir netaisnīgs, jo nav iespējams 4 mēnešu periodā (proti, noteikumu 36.punktā paredzētais laiks, kad vēl ir iespējams labot apjomu) prognozēt precīzu patēriņa apjomu.
Aviācijas nozarē praktiski nav iespējams prognozēt pārdošanas apmērus nākotnē un ir pilnīgi normāli, ka prognozētais no faktiskā apjoma svārstās 15-20% robežās (un tas ir pie nosacījuma, ka nav nekādas krīzes, bet ir ikdienas situācijas. Šāda situācija ir nozarē, jo nav garantētie apjomi). Tādējādi arī noteikumos būtu jāparedz, ka pieļaujamās svārstības, par ko nav paredzēts sods, ir 15-20% robežās, kā arī būtu jāparedz iespēja saīsināt šo laiku, kad vēl ir iespējams labot prognozēto apjomu (vismaz līdz 2 nedēļām). Pretējā gadījumā uzņēmējs tiek sodīts par labiem rezultātiem, kas pārsniedz prognozes.
(vi) Attiecīgi ņemot vērā augstāk minēto, izsakām priekšlikumu noteikumu 36.punktā noteikto četru mēnešu termiņu, kurā aviācijas nozares komersantiem ir tiesības mainīt uzglabājamo drošības rezervju apjomu kalendārajā gadā, aizstāt ar divu nedēļu termiņu.
Attiecībā uz noteikumu projektu anotācijas 44.punktu norādām, ka nav skaidri saprotams šis punkts un tas izskatās nepabeigts. Lūdzam to precizēt.
Zigmārs Vestfāls
Valdes loceklis
Biedrība "Latvijas Aviācijas Asociācija"
Mob. Tel.+ 371 27700230
E-pasts: info@laa.aero
18.03.2025. 14:51
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25