Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd valstī ir trīs augstākās izglītības standarti, pēc kuriem tiek veidotas augstākās izglītības programmas – Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumi Nr. 240" Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu", Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 305 " Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu" un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617 “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās”. Neviens no minētajiem normatīvajiem aktiem nenosaka augstākās izglītības standartu zinātnes doktora grāda ieguvei, kā arī, to valsts valodā īstenotas studiju programmas daļas apjomu, kuru drīkst īstenot kādā no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, atbilstoši attiecīgajam augstākās izglītības ciklam.
Tāpēc ir nepieciešams normatīvais akts, kas noteiktu vienotu valsts augstākās izglītības standartu, ietverot visus augstākās izglītības ciklus, akadēmisko un profesionālo izglītību.
Tāpēc ir nepieciešams normatīvais akts, kas noteiktu vienotu valsts augstākās izglītības standartu, ietverot visus augstākās izglītības ciklus, akadēmisko un profesionālo izglītību.
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir noteikt vienotu valsts augstākās izglītības standartu un profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtību.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
14.02.2025. - 01.03.2025.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Irēna Komarova (IZM)
Atbildīgā persona
Inita Juhņēviča (IZM)
Izsludināšanas datums
14.02.2025. 13:50
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Universitāte
Iebildums:
Noteikumu projekta 3.-6.punktā svītrot normas, kas dublē Augstskolu likumu, kā arī tās normas, kas kas neattiecas uz valsts augstākās izglītības standartu (profesionālā doktora grāda piešķiršanas kārtība).
Noteikumu projekta 3.-6.punktā svītrot normas, kas dublē Augstskolu likumu, kā arī tās normas, kas kas neattiecas uz valsts augstākās izglītības standartu (profesionālā doktora grāda piešķiršanas kārtība).
28.02.2025. 14:25
Latvijas Universitāte
Iebildums
Noteikumu projekta 8. punktā imperatīvi noteiktais trīspusējais līgums saistībā ar īsā, pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas satura obligātā daļā paredzēto prakses īstenošanu neatbilst lietderības principam. Trīspusējs līgums būtu piemērojams tikai gadījumos, ja students izvēlas prakses vietu, ar kuru augstskola nav noslēgusi sadarbības “jumta” līgumu. Līdz ar to būtiski ir izteikt noteikumu projekta 8.punktu šādā redakcijā: “Īsā, pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas satura obligātā daļā paredzēto praksi īsteno saskaņā ar divpusēju prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu.[..].”
Noteikumu projekta 8. punktā imperatīvi noteiktais trīspusējais līgums saistībā ar īsā, pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas satura obligātā daļā paredzēto prakses īstenošanu neatbilst lietderības principam. Trīspusējs līgums būtu piemērojams tikai gadījumos, ja students izvēlas prakses vietu, ar kuru augstskola nav noslēgusi sadarbības “jumta” līgumu. Līdz ar to būtiski ir izteikt noteikumu projekta 8.punktu šādā redakcijā: “Īsā, pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas satura obligātā daļā paredzēto praksi īsteno saskaņā ar divpusēju prakses līgumu par prakses vietas nodrošināšanu.[..].”
28.02.2025. 14:26
Latvijas Universitāte
Iebildums:
Noteikumu projekta 36.2.apakšpunktu piedāvātais procentu apjoms [ierobežotās izvēles daļa - ne mazāka kā 20 procenti] būtiski samazina obligātajā daļā ietveramo kursu skaitu, liedzot nodrošināt ārstniekiem un jurista profesijai obligātu kursu apguvi. Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta 36.2.apakšpunktu neattiecināt uz reglamentētajām profesijām ārstniecībā un tiesību zinātnēs, jo priekš reglamentētām profesijām šī daļa ir par lielu, tā ir samazināma līdz 12 procentiem.
Noteikumu projekta 36.2.apakšpunktu piedāvātais procentu apjoms [ierobežotās izvēles daļa - ne mazāka kā 20 procenti] būtiski samazina obligātajā daļā ietveramo kursu skaitu, liedzot nodrošināt ārstniekiem un jurista profesijai obligātu kursu apguvi. Līdz ar to lūdzam noteikumu projekta 36.2.apakšpunktu neattiecināt uz reglamentētajām profesijām ārstniecībā un tiesību zinātnēs, jo priekš reglamentētām profesijām šī daļa ir par lielu, tā ir samazināma līdz 12 procentiem.
28.02.2025. 14:26
Latvijas Universitāte
Iebildums:
Likumprojekta 47.punkta 47.1. apakšpunktā noteiktais vērtēšanas pamatprincips [pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – vērtē, summējot pozitīvos studiju rezultātu sasniegumus] nav saprotams ne gramatiski, ne praktiski. Līdz ar to tas ir izslēdzams.
Likumprojekta 47.punkta 47.1. apakšpunktā noteiktais vērtēšanas pamatprincips [pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – vērtē, summējot pozitīvos studiju rezultātu sasniegumus] nav saprotams ne gramatiski, ne praktiski. Līdz ar to tas ir izslēdzams.
28.02.2025. 14:27
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Noteikumu I. sadaļā “Vispārīgie jautājumi”, rekomendējoši noteikt pamatprincipus, kas jāņem vērā veidojot programmas, piemēram, Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai, Eiropas augstākās izglītības telpā, Boloņas process, Eiropas pētniecības telpa, programmu sasniedzamo rezultātu atbilstība LKI līmeņiem un to secība, stapdisciplinaritēte, prasmju apguve ilgstspējīgai nodarbinātībai u.c..
Noteikumu I. sadaļā “Vispārīgie jautājumi”, rekomendējoši noteikt pamatprincipus, kas jāņem vērā veidojot programmas, piemēram, Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai, Eiropas augstākās izglītības telpā, Boloņas process, Eiropas pētniecības telpa, programmu sasniedzamo rezultātu atbilstība LKI līmeņiem un to secība, stapdisciplinaritēte, prasmju apguve ilgstspējīgai nodarbinātībai u.c..
28.02.2025. 14:28
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Tā kā Augstskolu likumā pie trešā cikla studiju programmām nav minēta rezidentūra, kā viens no programmu veidiem (saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu), kā arī noteikumu projektā nav aprakstīta trešā cikla profesionālā augstākās izglītības studiju programma – rezidentūra, rodas tiesisko neskaidrība - vai rezidentūras studiju programmu īstenošanai būs citi noteikumi, vai rezidentūras studiju programmas varēs izstrādāt ne tikai augstskolas, bet arī mācību centri, kā tālākizglītības programmas. Šie jautājumi būtu jānoregulē attiecīgajos normatīvajos aktos.
Tā kā Augstskolu likumā pie trešā cikla studiju programmām nav minēta rezidentūra, kā viens no programmu veidiem (saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu), kā arī noteikumu projektā nav aprakstīta trešā cikla profesionālā augstākās izglītības studiju programma – rezidentūra, rodas tiesisko neskaidrība - vai rezidentūras studiju programmu īstenošanai būs citi noteikumi, vai rezidentūras studiju programmas varēs izstrādāt ne tikai augstskolas, bet arī mācību centri, kā tālākizglītības programmas. Šie jautājumi būtu jānoregulē attiecīgajos normatīvajos aktos.
28.02.2025. 14:29
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Noteikumu projekta izstrādes sākumposmā tika plānots, ka tajā tiks ietverts nosacījums, ka vienas studiju programmas ietvaros atbilstoši Augstkolu likuma 55.pantam, kā apakšprogrammas varēs ietvert gan akadēmisko, gan profesionālo studiju programmu. Šobrīd projekts to neparedz, bet šādas normas iekļaušana noteikumu projektā ir stratēģiski nepieciešama, jo veicinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un resursu koplietošanu.
Noteikumu projekta izstrādes sākumposmā tika plānots, ka tajā tiks ietverts nosacījums, ka vienas studiju programmas ietvaros atbilstoši Augstkolu likuma 55.pantam, kā apakšprogrammas varēs ietvert gan akadēmisko, gan profesionālo studiju programmu. Šobrīd projekts to neparedz, bet šādas normas iekļaušana noteikumu projektā ir stratēģiski nepieciešama, jo veicinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un resursu koplietošanu.
28.02.2025. 14:29
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Izteikt noteikumu projekta 13.punktu šādā redakcijā: “Trešā cikla augstākās izglītības programmu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt zinātniskajā darbībā vai zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē balstītas studijas, kas sekmē zinātnes, tautsaimniecības un kultūras attīstību, starptautisko sadarbību, starpdisciplinaritāti, kā arī atbilst sabiedrības sociālajām vajadzībām, un kurās studējošais iegūst kompetenci oriģinālu pētījumu vai oriģinālu mākslinieciskajā jaunradē un zinātnē balstītu pētījumu un mākslinieciski augstvērtīgu darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai.”
Izteikt noteikumu projekta 13.punktu šādā redakcijā: “Trešā cikla augstākās izglītības programmu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt zinātniskajā darbībā vai zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē balstītas studijas, kas sekmē zinātnes, tautsaimniecības un kultūras attīstību, starptautisko sadarbību, starpdisciplinaritāti, kā arī atbilst sabiedrības sociālajām vajadzībām, un kurās studējošais iegūst kompetenci oriģinālu pētījumu vai oriģinālu mākslinieciskajā jaunradē un zinātnē balstītu pētījumu un mākslinieciski augstvērtīgu darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai.”
28.02.2025. 14:30
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Iesakām noteikumu projekta 20.3. apakšpunktā (izvēles daļa - pieci līdz astoņi procenti) norādītos procenta apjomus mazināt, norādot minimālo apjomu 2 ECTS un maksimālo līdz astoņi procenti.
Iesakām noteikumu projekta 20.3. apakšpunktā (izvēles daļa - pieci līdz astoņi procenti) norādītos procenta apjomus mazināt, norādot minimālo apjomu 2 ECTS un maksimālo līdz astoņi procenti.
28.02.2025. 14:30
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 28.1.2.apakšpunkts [prakse (ja attiecināms) - ne mazāk kā 24 kredītpunkti] var radīt maldīgu priekštatu par prakses nepieciešamību, līdz ar to lūdzam noteikumu projektā norādīt uz ko ir vai nav attiecināma prakse.
Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 28.1.2.apakšpunkts [prakse (ja attiecināms) - ne mazāk kā 24 kredītpunkti] var radīt maldīgu priekštatu par prakses nepieciešamību, līdz ar to lūdzam noteikumu projektā norādīt uz ko ir vai nav attiecināma prakse.
28.02.2025. 14:31
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Iesakām noteikumu projekta 28.2.apakšpunktu [ierobežotās izvēles daļa - ne mazāka kā 40 procenti] neattiecināt uz reglamentētajām profesijām ārstniecībā un tiesību zinātnēs, jo šī norma būtiski samazina obligātā daļā ietveramo studiju kursu apjomu un palielina ierobežotās izvēles studiju kursu apjomu (piemēram tiesību zinātnēs šobrīd minimums 30 KP jeb aptuveni 16% no 180 KP). Ierobežotās izvēles kursu apjoma palielināšana būtiski apgrūtinātu tiesību zinātnes un ārstniecības studiju programmas mērķu sasniegšanu. Obligāto kursu apjomu nedrīkst samazināt uz ierobežotās izvēles kursu rēķina, padarot ārstniecībai un jurista profesijai nozīmīgu kursu apguvi par neobligātu. Priekšlikums noteikt ierobežotas izvēles daļu ne mazāk kā 15 procenti.
Iesakām noteikumu projekta 28.2.apakšpunktu [ierobežotās izvēles daļa - ne mazāka kā 40 procenti] neattiecināt uz reglamentētajām profesijām ārstniecībā un tiesību zinātnēs, jo šī norma būtiski samazina obligātā daļā ietveramo studiju kursu apjomu un palielina ierobežotās izvēles studiju kursu apjomu (piemēram tiesību zinātnēs šobrīd minimums 30 KP jeb aptuveni 16% no 180 KP). Ierobežotās izvēles kursu apjoma palielināšana būtiski apgrūtinātu tiesību zinātnes un ārstniecības studiju programmas mērķu sasniegšanu. Obligāto kursu apjomu nedrīkst samazināt uz ierobežotās izvēles kursu rēķina, padarot ārstniecībai un jurista profesijai nozīmīgu kursu apguvi par neobligātu. Priekšlikums noteikt ierobežotas izvēles daļu ne mazāk kā 15 procenti.
28.02.2025. 14:31
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Iesakām noteikumu projekta 28.3. apakšpunktā [izvēles daļa - trīs līdz seši procenti] norādītos procenta apjomus mazināt, norādot minimālo apjomu 2 ECTS un maksimālo seši procenti.
Iesakām noteikumu projekta 28.3. apakšpunktā [izvēles daļa - trīs līdz seši procenti] norādītos procenta apjomus mazināt, norādot minimālo apjomu 2 ECTS un maksimālo seši procenti.
28.02.2025. 14:32
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Iesakām noteikumu projekta 36.3. apakšpunktā [izvēles daļa - pieci līdz astoņi procenti] norādītos procenta apjomus mazināt. norādot minimālo apjomu 2 ECTS un maksimālo astoņi procenti.
Iesakām noteikumu projekta 36.3. apakšpunktā [izvēles daļa - pieci līdz astoņi procenti] norādītos procenta apjomus mazināt. norādot minimālo apjomu 2 ECTS un maksimālo astoņi procenti.
28.02.2025. 14:32
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Iesakām noteikumu projekta 40.punktu saskaņot ar 13.punktu vai likt atsauci.
Iesakām noteikumu projekta 40.punktu saskaņot ar 13.punktu vai likt atsauci.
28.02.2025. 14:33
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 47.punkta 47.4. apakšpunktā noteiktais vērtēšanas pamatprincips [pārbaudes veidu dažādības princips – studiju programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus sasniegto studiju rezultātu pārbaudes veidus] nonāk pretrunā ar Augstskolu likuma 6. panta ceturtajā daļā ietverto akadēmisko brīvību izvēlēties mācību metodes.
Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 47.punkta 47.4. apakšpunktā noteiktais vērtēšanas pamatprincips [pārbaudes veidu dažādības princips – studiju programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus sasniegto studiju rezultātu pārbaudes veidus] nonāk pretrunā ar Augstskolu likuma 6. panta ceturtajā daļā ietverto akadēmisko brīvību izvēlēties mācību metodes.
28.02.2025. 14:33
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Noteikumu projekta 47.punkta 47.4. apakšpunktā noteiktais vērtēšanas pamatprincips [vērtējuma atbilstības princips – sasniegto studiju rezultātu pārbaudēs tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas dažādiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās……] ir nesaprotams un būtiski samazina akadēmiskā personāla akadēmisko brīvību pārbaudījumu formulēšanā. Priekšlikums to izslēgt.
Noteikumu projekta 47.punkta 47.4. apakšpunktā noteiktais vērtēšanas pamatprincips [vērtējuma atbilstības princips – sasniegto studiju rezultātu pārbaudēs tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas dažādiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās……] ir nesaprotams un būtiski samazina akadēmiskā personāla akadēmisko brīvību pārbaudījumu formulēšanā. Priekšlikums to izslēgt.
28.02.2025. 14:33
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Noteikumu projekta 48. punktā būtu nosakāma atruna, ka doktorantūras studiju programmās īstenoto kursos vērtējums var būt gan ballu skalā, gan ieskaitīts/neieskaitīts bez kredītpunktu ierobežojuma.
Noteikumu projekta 48. punktā būtu nosakāma atruna, ka doktorantūras studiju programmās īstenoto kursos vērtējums var būt gan ballu skalā, gan ieskaitīts/neieskaitīts bez kredītpunktu ierobežojuma.
28.02.2025. 14:34
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Papildināt noteikumu projekta 52.punktu, nosakot, ka augstskola vai koledža var noteikt arī augstākas balles, no kurām vērtējums uzskatāms par sekmīgu].
Papildināt noteikumu projekta 52.punktu, nosakot, ka augstskola vai koledža var noteikt arī augstākas balles, no kurām vērtējums uzskatāms par sekmīgu].
28.02.2025. 14:34
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Noteikumu projekta 55. punkts nosaka ka doktorantiem turpmāk nebūs jākārto, (kā iepriekšējos noteikumos) 2 eksāmeni – zinātnes nozarēs un specializācijās? Vai tas tiek atcelts?
Noteikumu projekta 55. punkts nosaka ka doktorantiem turpmāk nebūs jākārto, (kā iepriekšējos noteikumos) 2 eksāmeni – zinātnes nozarēs un specializācijās? Vai tas tiek atcelts?
28.02.2025. 14:35
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Nav saprotama noteikumu projekta 54. punkta 54.1. apakšpunkta [….kārto vienu no šādiem valsts pārbaudījumiem: 54.1.gala pārbaudījumu – bakalaura darba vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana] un 54.3.3. apakšpunkta [….valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt: 54.3.3.bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana] atšķirība. Ja gala un valsts pārbaudījuma gadījumā ir piemēroti vieni un tie paši pārbaudījumi (skat.54.1. un 54.3.3. apakšpunktus), kāpēc šajā noteikumu projektā tie tiek saukti dažādi, t.i., gan kā gala, gan valsts pārbaudījums. Līdz ar to nav saprotams arī noteikumu projekta 57. punkts, piemēram, ja tiek izstrādāts un aizstāvēts bakalaura darbs, bet norādīts, ka tas ir gala pārbaudījums, kāda komisija ir nepieciešama.
Nav saprotama noteikumu projekta 54. punkta 54.1. apakšpunkta [….kārto vienu no šādiem valsts pārbaudījumiem: 54.1.gala pārbaudījumu – bakalaura darba vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana] un 54.3.3. apakšpunkta [….valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt: 54.3.3.bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana] atšķirība. Ja gala un valsts pārbaudījuma gadījumā ir piemēroti vieni un tie paši pārbaudījumi (skat.54.1. un 54.3.3. apakšpunktus), kāpēc šajā noteikumu projektā tie tiek saukti dažādi, t.i., gan kā gala, gan valsts pārbaudījums. Līdz ar to nav saprotams arī noteikumu projekta 57. punkts, piemēram, ja tiek izstrādāts un aizstāvēts bakalaura darbs, bet norādīts, ka tas ir gala pārbaudījums, kāda komisija ir nepieciešama.
28.02.2025. 14:35
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Noteikumu projekta 57. punktā [Valsts pārbaudījumu vērtē valsts pārbaudījuma komisija. Valsts pārbaudījuma komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un ne mazāk kā četri komisijas locekļi. Valsts pārbaudījuma komisija darbojas, kā arī valsts pārbaudījuma komisijas vadītāju un sastāvu apstiprina saskaņā ar augstskolas senāta vai koledžas domes apstiprinātu nolikumu] lūdzu mainīt komisijas sastāva skaitu, nosakot, ka komisijas locekļi ir ne mazāk kā trīs.
Noteikumu projekta 57. punktā [Valsts pārbaudījumu vērtē valsts pārbaudījuma komisija. Valsts pārbaudījuma komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un ne mazāk kā četri komisijas locekļi. Valsts pārbaudījuma komisija darbojas, kā arī valsts pārbaudījuma komisijas vadītāju un sastāvu apstiprina saskaņā ar augstskolas senāta vai koledžas domes apstiprinātu nolikumu] lūdzu mainīt komisijas sastāva skaitu, nosakot, ka komisijas locekļi ir ne mazāk kā trīs.
28.02.2025. 14:35
Latvijas Universitāte
Priekšlikums:
Vēlamies vērst uzmanību, ka izstrādājot jaunos valsts augstākās izglītības standartus tiem būtu jābūt saskaņā ar Eiropas vadlīnijām un šobrīd ir gan Eiropā, gan pasaulē aktuāla lieta par pamata/papildu (minor/major) sistēmas ieviešanu studiju programmās. Piedāvātais projekts neveicinās šī modeļa ieviešanu augstskolās, drīzāk to bremzēs, jo īstenošana nebūs iespējama.
Vēlamies vērst uzmanību, ka izstrādājot jaunos valsts augstākās izglītības standartus tiem būtu jābūt saskaņā ar Eiropas vadlīnijām un šobrīd ir gan Eiropā, gan pasaulē aktuāla lieta par pamata/papildu (minor/major) sistēmas ieviešanu studiju programmās. Piedāvātais projekts neveicinās šī modeļa ieviešanu augstskolās, drīzāk to bremzēs, jo īstenošana nebūs iespējama.
28.02.2025. 14:38
Rektorupadome
1. Terminoloģijas precizēšana
Lūdzam veikt korekcijas augstākās izglītības standarta (AIS) terminoloģijā, lai novērstu neskaidrības starp jēdzieniem "studiju programma" un "augstākās izglītības programma".
Esošā terminoloģiskā neatbilstība var radīt interpretācijas, kas var ietekmēt normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu un radīt juridisku nenoteiktību. Aicinām nodrošināt konsekventu un skaidru jēdzienu lietojumu.
2. AIS 54. punkta pārveidošana
Aicinām pilnībā pārstrādāt AIS 53. un 54. punktu, lai precizētu tā saturu un terminoloģiju. AIS 53. un 54.punktu detalizētais uzskaitījums un dažādo terminu lietojums var radīt būtiskus izaicinājumus gan veidojot kopīgās studiju programmas ar ārvalstu augstskolām, gan veidojot valsts pārbaudījumus programmās, kurās paredzētas profesionālās kvalifikācijas iegūšana. Šobrīd AIS noteiktās normas ierobežo un padara neiespējamu valsts pārbaudījumu veidošanu atbilstoši katras programmas sasniedzamiem rezultātiem. Ierosinām izmantot vienotu un starptautiski vispārpieņemtu terminoloģiju, piemēram, "valsts pārbaudījums", kas var ietvert vairākas sastāvdaļas vai daļas, tādējādi nodrošinot normatīvo aktu skaidrību un pielāgojamību praktiskai piemērošanai.
Īpaši uzsveram nepieciešamību izmantot tikai Izglītības likumā izmantoto terminu “valsts pārbaudījums”, atbilstoši veicot grozījumus Augstskolu likumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinām veikt attiecīgas korekcijas AIS nolūkā nodrošināt juridisko skaidrību un konsekvenci augstākās izglītības regulējumā.
3. Komentāri par IV. nodaļu.
1) Valsts standartā netiek paredzēta iespēja īstenot Augstskolu likuma 57. pantā 3. daļā noteikto, kas paredz, ka pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Aicinām iekļaut AIS visas Augstskolu likumā noteiktās normas.
2) Valsts standarta IV. nodaļā netiek ņemtas vērā Augstskolu likuma 55. un 59. pantā noteiktās iespējas attiecībā uz apakšprogrammām. Augstskolu likuma 59. pantā pirmā cikla studiju programmas apguves rezultātā ir paredzēta iespēja iegūt gan bakalaura grādu, gan bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas būtu atkarīgs no studiju programmai vai tās apakšprogrammai noteiktajiem sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Aicinām veidot AIS atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam un paredzēt iespējas veidot programmas ietvaros apakšprogrammas, kas atbilstu modernām un starptautiski konkurētspējīgām studiju iespējām, tādējādi veicinot Latvijas studiju programmu konkurētspēju starptautiskā līmenī.
4. Komentārs par V. nodaļu
Valsts standarta V. nodaļā netiek ņemtas vērā Augstskolu likuma 55. un 59. pantā noteiktās iespējas attiecībā uz apakšprogrammām. Augstskolu likuma 59. pantā otrā cikla studiju programmas apguves rezultātā ir paredzēta iespēja iegūt gan maģistra grādu, gan maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas būtu atkarīgs no studiju programmai vai tās apakšprogrammai noteiktajiem sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Aicinām veidot AIS atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam un paredzēt iespējas veidot programmas ietvaros apakšprogrammas, kas atbilstu modernām un starptautiski konkurētspējīgām studiju iespējām, tādējādi veicinot Latvijas studiju programmu konkurētspēju starptautiskā līmenī.
5. Komentāri par VI. nodaļu
1) Noteikumu projekta 43. punktā, nosakot ierobežojumu īstenot trešā cikla augstākās izglītības programmu ne vairāk kā 50 procentu apmērā svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, nav iespējams šī punkta prasību ievērot promocijas darba izstrādē tajā gadījumā, kad promocijas darbs ir tematiski vienota publikāciju kopa.
2) Aicinām precizēt noteikumu projekta 44.1. punkta formulējumu, paredzot, ka “ne mazāk kā” 20 procentus no studiju programmas apjoma veido studiju kursu vai moduļu apguve.
3) Lūdzam paredzēt, ka 48. punktā noteiktā prasība nav attiecināma uz trešā cikla augstākās izglītības programmām, jo nav iespējams savietot vienlaikus ar 44.1. punktā noteikto promocijas darbu. Šis kurss veido aptuveni 80% no visa studiju programmas apjoma, un tādējādi ievērojami pārsniedz šajā punktā minēto ierobežojumu 3 kredītpunktu apmērā, taču studiju kurss tiek vērtēts ar vērtējumu “ieskaitīts/neieskaitīts”. Tādejādi, nepieciešams noteikt izņēmumu 3 cikla studiju programmām.
6. Dažādi
Noteikumu projekta 67. punkts dublē Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās" 27 punktu (https://likumi.lv/ta/id/301992#p27). Aicinām izvērtēt – vai šāds dublējošs punkts projektā ir nepieciešams.
Lūdzam veikt korekcijas augstākās izglītības standarta (AIS) terminoloģijā, lai novērstu neskaidrības starp jēdzieniem "studiju programma" un "augstākās izglītības programma".
Esošā terminoloģiskā neatbilstība var radīt interpretācijas, kas var ietekmēt normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu un radīt juridisku nenoteiktību. Aicinām nodrošināt konsekventu un skaidru jēdzienu lietojumu.
2. AIS 54. punkta pārveidošana
Aicinām pilnībā pārstrādāt AIS 53. un 54. punktu, lai precizētu tā saturu un terminoloģiju. AIS 53. un 54.punktu detalizētais uzskaitījums un dažādo terminu lietojums var radīt būtiskus izaicinājumus gan veidojot kopīgās studiju programmas ar ārvalstu augstskolām, gan veidojot valsts pārbaudījumus programmās, kurās paredzētas profesionālās kvalifikācijas iegūšana. Šobrīd AIS noteiktās normas ierobežo un padara neiespējamu valsts pārbaudījumu veidošanu atbilstoši katras programmas sasniedzamiem rezultātiem. Ierosinām izmantot vienotu un starptautiski vispārpieņemtu terminoloģiju, piemēram, "valsts pārbaudījums", kas var ietvert vairākas sastāvdaļas vai daļas, tādējādi nodrošinot normatīvo aktu skaidrību un pielāgojamību praktiskai piemērošanai.
Īpaši uzsveram nepieciešamību izmantot tikai Izglītības likumā izmantoto terminu “valsts pārbaudījums”, atbilstoši veicot grozījumus Augstskolu likumā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, aicinām veikt attiecīgas korekcijas AIS nolūkā nodrošināt juridisko skaidrību un konsekvenci augstākās izglītības regulējumā.
3. Komentāri par IV. nodaļu.
1) Valsts standartā netiek paredzēta iespēja īstenot Augstskolu likuma 57. pantā 3. daļā noteikto, kas paredz, ka pirmā cikla daļa var būt īsā cikla profesionālā augstākā izglītība. Aicinām iekļaut AIS visas Augstskolu likumā noteiktās normas.
2) Valsts standarta IV. nodaļā netiek ņemtas vērā Augstskolu likuma 55. un 59. pantā noteiktās iespējas attiecībā uz apakšprogrammām. Augstskolu likuma 59. pantā pirmā cikla studiju programmas apguves rezultātā ir paredzēta iespēja iegūt gan bakalaura grādu, gan bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas būtu atkarīgs no studiju programmai vai tās apakšprogrammai noteiktajiem sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Aicinām veidot AIS atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam un paredzēt iespējas veidot programmas ietvaros apakšprogrammas, kas atbilstu modernām un starptautiski konkurētspējīgām studiju iespējām, tādējādi veicinot Latvijas studiju programmu konkurētspēju starptautiskā līmenī.
4. Komentārs par V. nodaļu
Valsts standarta V. nodaļā netiek ņemtas vērā Augstskolu likuma 55. un 59. pantā noteiktās iespējas attiecībā uz apakšprogrammām. Augstskolu likuma 59. pantā otrā cikla studiju programmas apguves rezultātā ir paredzēta iespēja iegūt gan maģistra grādu, gan maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas būtu atkarīgs no studiju programmai vai tās apakšprogrammai noteiktajiem sasniedzamajiem studiju rezultātiem. Aicinām veidot AIS atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam un paredzēt iespējas veidot programmas ietvaros apakšprogrammas, kas atbilstu modernām un starptautiski konkurētspējīgām studiju iespējām, tādējādi veicinot Latvijas studiju programmu konkurētspēju starptautiskā līmenī.
5. Komentāri par VI. nodaļu
1) Noteikumu projekta 43. punktā, nosakot ierobežojumu īstenot trešā cikla augstākās izglītības programmu ne vairāk kā 50 procentu apmērā svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, nav iespējams šī punkta prasību ievērot promocijas darba izstrādē tajā gadījumā, kad promocijas darbs ir tematiski vienota publikāciju kopa.
2) Aicinām precizēt noteikumu projekta 44.1. punkta formulējumu, paredzot, ka “ne mazāk kā” 20 procentus no studiju programmas apjoma veido studiju kursu vai moduļu apguve.
3) Lūdzam paredzēt, ka 48. punktā noteiktā prasība nav attiecināma uz trešā cikla augstākās izglītības programmām, jo nav iespējams savietot vienlaikus ar 44.1. punktā noteikto promocijas darbu. Šis kurss veido aptuveni 80% no visa studiju programmas apjoma, un tādējādi ievērojami pārsniedz šajā punktā minēto ierobežojumu 3 kredītpunktu apmērā, taču studiju kurss tiek vērtēts ar vērtējumu “ieskaitīts/neieskaitīts”. Tādejādi, nepieciešams noteikt izņēmumu 3 cikla studiju programmām.
6. Dažādi
Noteikumu projekta 67. punkts dublē Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās" 27 punktu (https://likumi.lv/ta/id/301992#p27). Aicinām izvērtēt – vai šāds dublējošs punkts projektā ir nepieciešams.
01.03.2025. 12:27
Atlasīti 23 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25