Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma (turpmāk – likums) mērķis ir radīt iespēju bērnam un jaunietim gūt viņa vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā, apgūstot Valsts aizsardzības mācību vai darbojoties Jaunsardzē. Likuma 3. pantā ir noteikts, ka Valsts aizsardzības mācība ir mācību priekšmets vidējās izglītības programmās. Valsts aizsardzības mācības saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. Likuma 4. pantā ir noteikts, ka Valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās ir obligāta. Valsts aizsardzības mācību vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs apgūst divu secīgu mācību gadu laikā. Likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka šā likuma 4. panta pirmā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. Līdz 2024. gada 31. augustam Valsts aizsardzības mācību vidējās izglītības programmā īsteno kā specializēto kursu Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka Valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024. gada 1. septembri un ir apgūstama Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā.
Noteikumu Nr. 604 sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācija) cita starpā minēts: “Nosakot obligātus valsts pārbaudes darbus dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi, gan izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību resursiem – pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem un investīcijas zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (turpmāk - STEM) aprīkojuma pieejamībai mācību procesā. Tāpat, aktualizējot jautājumu par pedagogu pieejamību un profesionālo sagatavotību pilnveidotās mācību pieejas ieviešanai, nepieciešams mērķtiecīgi veidot metodiskā atbalsta un profesionālās pilnveides iespējas STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Šo pasākumu īstenošanas procesā iespējams radīt vienlīdzīgus izglītības satura pieejamības nosacījumus izglītojamajiem jebkurā vidējās izglītības iestādē, tāpēc valsts pārbaudes darbs 2023./2024.m.g., 2024./2025.m.g. tiks īstenots kā monitoringa darbs un no 2025./2026.m.g. kā centralizētais eksāmens” Taču Noteikumu Nr. 416 normās nav noteikta kārtība attiecībā uz valsts pārbaudes darba dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī īstenošanu 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā, kas ir pārejas posms, lai sagatavotos obligātā valsts pārbaudes darba centralizēta eksāmena formā ieviešanai dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā apguves līmenī no 2025./2026. mācību gada. Bez tam nepieciešams precizēt arī normas attiecībā uz monitoringa darbu vērtējumu.
Šobrīd Noteikumi Nr. 416 neparedz, ka starptautiskā bakalaurāta programmu var integrēti īstenot ar vispārējās vidējās izglītības programmu. Līdz ar to, ir nepieciešams precizēt, ka starptautiskā bakalaurāta programmu ir iespējams īstenot vienlaikus, t.i., integrēti, ar vispārējās vidējas izglītības programmu. Minētais ļaus arī Valsts izglītības informācijas sistēmā precīzi fiksēt pašreiz pastāvošo valsts ģimnāziju darbības praksi, norādot: vispārējās vidējās izglītības programma integrēti ar starptautiskā bakalaurāta programmu, atbilstīgi norādot šīs programmas nosaukumu vai pakāpi, piemēram, starptautiskā bakalaurāta diploma programma pamatizglītības pakāpē (Middle Years Programme) un vidējās izglītības pakāpē (Diploma Programme).
Noteikumu Nr. 604 sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācija) cita starpā minēts: “Nosakot obligātus valsts pārbaudes darbus dabaszinātņu mācību priekšmetu kursos, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi, gan izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mācību resursiem – pieeju digitālajiem mācību līdzekļiem un investīcijas zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (turpmāk - STEM) aprīkojuma pieejamībai mācību procesā. Tāpat, aktualizējot jautājumu par pedagogu pieejamību un profesionālo sagatavotību pilnveidotās mācību pieejas ieviešanai, nepieciešams mērķtiecīgi veidot metodiskā atbalsta un profesionālās pilnveides iespējas STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Šo pasākumu īstenošanas procesā iespējams radīt vienlīdzīgus izglītības satura pieejamības nosacījumus izglītojamajiem jebkurā vidējās izglītības iestādē, tāpēc valsts pārbaudes darbs 2023./2024.m.g., 2024./2025.m.g. tiks īstenots kā monitoringa darbs un no 2025./2026.m.g. kā centralizētais eksāmens” Taču Noteikumu Nr. 416 normās nav noteikta kārtība attiecībā uz valsts pārbaudes darba dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī īstenošanu 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā, kas ir pārejas posms, lai sagatavotos obligātā valsts pārbaudes darba centralizēta eksāmena formā ieviešanai dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā apguves līmenī no 2025./2026. mācību gada. Bez tam nepieciešams precizēt arī normas attiecībā uz monitoringa darbu vērtējumu.
Šobrīd Noteikumi Nr. 416 neparedz, ka starptautiskā bakalaurāta programmu var integrēti īstenot ar vispārējās vidējās izglītības programmu. Līdz ar to, ir nepieciešams precizēt, ka starptautiskā bakalaurāta programmu ir iespējams īstenot vienlaikus, t.i., integrēti, ar vispārējās vidējas izglītības programmu. Minētais ļaus arī Valsts izglītības informācijas sistēmā precīzi fiksēt pašreiz pastāvošo valsts ģimnāziju darbības praksi, norādot: vispārējās vidējās izglītības programma integrēti ar starptautiskā bakalaurāta programmu, atbilstīgi norādot šīs programmas nosaukumu vai pakāpi, piemēram, starptautiskā bakalaurāta diploma programma pamatizglītības pakāpē (Middle Years Programme) un vidējās izglītības pakāpē (Diploma Programme).
Mērķa apraksts
Noteikt, ka Valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024. gada 1. septembri un ir apgūstama Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā, kā arī precizēt prasības attiecībā uz valsts pārbaudes darba dabaszinībās vispārīgajā apguves līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā optimālajā apguves līmenī ieviešanu sākot no 2023./2024. mācību gada un noteikt, ka Valsts ģimnāzijas var integrēti īstenot vispārējās vidējās izglītības programmu un Starptautiskā Bakalaurāta programmu.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
-
Norises laiks
22.12.2023. - 09.01.2024.
Informācija
Lūdzam sniegt viedokli par grozījumu projektu.
Fiziskās personas
- Izglītojamie, izglītojamo vecāki, pedagogi, izglītība iestāžu vadītāji
Skaidrojums un ietekme
Jāapgūst Valsts aizsardzības mācība Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas, būs nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas izglītības programmās, mācību plānos un nodrošināt to ieviešanu izglītības procesā.
Sagatavoja
Sintija Sējēja (VISC)
Atbildīgā persona
Ilze Saleniece (IZM)
Izsludināšanas datums
22.12.2023. 14:08
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Uzskatu, ka valsts aizsardzības mācības, (turpmāk - VAM), apguve obligātā satura ietvaros, jāīsteno samazinot noteiktajā apjomā mācību stundu skaitu citos priekšmetos. Piemēram, var atteikties no mūzikas un vizuālās makslas stundām vidusskolas posmā, ņemot vērā, ka Latvijā mūzikas un mākslas izglītību nodrošina attiecīgā virziena skolas. Līdz ar ko šo stundu vietā skolēni varēs apgūt VAM un netiks mākslīgi palielinātas Vispārējās izglītības likumā skolas posmos ieteicamās slodzes. Jāņem vērā arī tas, ka ārpus skolēna slodzes daudziem ir interešu izglītības nodarbības vai padziļinātas/papildus nodarbības ar privātskolotājiem. VAM ieviešana ārpus skolēnu slodzes obligātā satura ietvaros nav pieņemama, tas negatīvi ietekmēs interešu izglītības pieejamību un iespējas skolēniem, negatīvi ietekmēs skolēnu pašsajūtu un veselību, jo tiks palielināta slodze.
06.01.2024. 17:55