Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Valsts meža dienesta likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Šobrīd klients Dienestam iesniegumus iesniedz, izmantojot dažādus iesniegumu iesniegšanas veidus: rakstveidā (papīra veidā vai kā elektroniski parakstītu dokumentu), mutiski vai tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Lai paātrinātu informācijas aprites process kopumā, kā arī samazinātu administratīvo slogu iesniegumu un lēmumu sagatavošanai un paziņošanai, plānots pāriet uz Dienesta un klienta savstarpējo sadarbību tikai tiešsaistē. To nevar izdarīt bez šādas kārtības noteikšanas likuma līmenī.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka dokumentu iesniegšana Dienestā un lēmuma saņemšana notiek tiešsaistē Meža valsts reģistrā, kā arī paredzēt pārejas periodu līdz 2023.gada 1.jūlijam, kad dokumentu iesniegšana un saņemšana notiek gan tiešsaistē Meža valsts reģistrā, gan izmantojot patlaban normatīvajos aktos noteiktās iespējas. Likumprojekts paredz arī precizēt Dienesta amatpersonas un to tiesības.
Politikas jomas
Meža politika
Teritorija
-
Norises laiks
13.01.2022. - 28.01.2022.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1. apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu.
Fiziskās personas
- Meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji, mednieki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji, mednieki
Skaidrojums un ietekme
Likumprojektam ir labvēlīga ietekme uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi, jo tas paātrina un atvieglo Dienesta un klienta savstarpējo sadarbību un Dienesta lēmumu pārsūdzības virzību (no trīs pakāpju pārsūdzības pāriet uz divu pakāpju pārsūdzībām).
Sagatavoja
Lelda Pamovska (ZM)
Atbildīgā persona
Arvīds Ozols (ZM)
Izsludināšanas datums
13.01.2022. 11:10
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Meža īpašnieki
Cien.deputāti!
Vai Jūs, domajat ka līdz 2023.gada 1.jūlijam, visi tie meža īpašnieki, kuri ar datoriem un citām tehnoloģijām ir uz "Jūs" būs nomiruši, un ar viņiem vairs nevajadzēs rēķināties?
Lūdzu "nolaižieties reizēm arī uz zemes", lai arī daži sirmgalvji cienijamos gados iemācās lietot Whatsap un citas aplikācijas, tomēr vai ikvienam meža īpašiekam, kurš grib savā piemājas meža gabalā ik gadus nocirst 5...10 kubikmetrus malkai, ir jākļūst par meža inženieri, lai spētu aizpildīt iesniegumu ciršanai tiešsaistē?
Kur atradīsies tie klientu apkalpošanas centri? Vai tie ir domāti parastie publiskie, vai specializēti mežsaimnieciskie ar mežsaimniecības speciālistiem, kuri apkalpo potenciālos klientus, kuri "kaut ko, kaut kur savā meža gabalā grib pacirst, vai nocirst", un bez speciālista padoma nespēj pieņemt lēmumu.
Tiem īpašniekiem, kuri vēlas pacirst, ir svarīgi lai meža resursi viņiem būtu pieejami ilgtermiņā.
Ja apsaimniekošanas "palīdzību" uzņemas kāds uzņēmums, tad uzņēmumam ir svarīgi, lai pie šī īpašnieka varētu "paņemt visu" ko ir iespējams paņemt, un vairāk pie viņa neatgriezties, vai arī piedāvā pēc izciršanas atsavināt īpašumu. Mums ir pārāk maz uzņēmumu, kuri būtu gatavi sadarboties ar maziem meža īpašniekiem ilgtermiņā, ja to salīdzina ar to kārtību, kāda tā ir Zvierijas kooperatīvos.
Šobrīd plānotā KAC funkciju veic mežniecībās, kur atbilstoši konkrētajai epidemioloģiskajai situācijai, īpašnieki vai nu pēc iepriekšēja pieraksta tiek pieņemti un apkalpoti klātienē, vai arī gaida līdz brīdim, kad tas būs iespējams.
(Šobrīd, līdz plānoto reformu ieviešanai mežzinis īpašniekiem ir kā "ģimenes ārsts" , kurš pārzin situāciju klienta mežā, pārzin ūdenskrātuvju, ūdensteču aizsargjoslas, informē klientus par ierobežojumiem un noteikumu prasībām, katru reizi kad ciršana plānota teritorijās, kur ir ierobežojumi.
Mežzinis ir vienīgā persona, kurš ikvienam klientam, kurš nav nozares profesionālis, spēj paskaidot visu ko īpašniekam ir nepieciešams zināt, bet ko līdz nākamajai ciršanas reizei īpašnieks jau ir aizmirsis. Tas attiecas arī uz iesnieguma un pārskatu aizpildīšanu. Patstāvīgākajiem īpašniekiem paskaidojumu un konsultācijas aizpildīšanai tiek sniegtas pa telefonu.)
Vai Jūs, domajat ka līdz 2023.gada 1.jūlijam, visi tie meža īpašnieki, kuri ar datoriem un citām tehnoloģijām ir uz "Jūs" būs nomiruši, un ar viņiem vairs nevajadzēs rēķināties?
Lūdzu "nolaižieties reizēm arī uz zemes", lai arī daži sirmgalvji cienijamos gados iemācās lietot Whatsap un citas aplikācijas, tomēr vai ikvienam meža īpašiekam, kurš grib savā piemājas meža gabalā ik gadus nocirst 5...10 kubikmetrus malkai, ir jākļūst par meža inženieri, lai spētu aizpildīt iesniegumu ciršanai tiešsaistē?
Kur atradīsies tie klientu apkalpošanas centri? Vai tie ir domāti parastie publiskie, vai specializēti mežsaimnieciskie ar mežsaimniecības speciālistiem, kuri apkalpo potenciālos klientus, kuri "kaut ko, kaut kur savā meža gabalā grib pacirst, vai nocirst", un bez speciālista padoma nespēj pieņemt lēmumu.
Tiem īpašniekiem, kuri vēlas pacirst, ir svarīgi lai meža resursi viņiem būtu pieejami ilgtermiņā.
Ja apsaimniekošanas "palīdzību" uzņemas kāds uzņēmums, tad uzņēmumam ir svarīgi, lai pie šī īpašnieka varētu "paņemt visu" ko ir iespējams paņemt, un vairāk pie viņa neatgriezties, vai arī piedāvā pēc izciršanas atsavināt īpašumu. Mums ir pārāk maz uzņēmumu, kuri būtu gatavi sadarboties ar maziem meža īpašniekiem ilgtermiņā, ja to salīdzina ar to kārtību, kāda tā ir Zvierijas kooperatīvos.
Šobrīd plānotā KAC funkciju veic mežniecībās, kur atbilstoši konkrētajai epidemioloģiskajai situācijai, īpašnieki vai nu pēc iepriekšēja pieraksta tiek pieņemti un apkalpoti klātienē, vai arī gaida līdz brīdim, kad tas būs iespējams.
(Šobrīd, līdz plānoto reformu ieviešanai mežzinis īpašniekiem ir kā "ģimenes ārsts" , kurš pārzin situāciju klienta mežā, pārzin ūdenskrātuvju, ūdensteču aizsargjoslas, informē klientus par ierobežojumiem un noteikumu prasībām, katru reizi kad ciršana plānota teritorijās, kur ir ierobežojumi.
Mežzinis ir vienīgā persona, kurš ikvienam klientam, kurš nav nozares profesionālis, spēj paskaidot visu ko īpašniekam ir nepieciešams zināt, bet ko līdz nākamajai ciršanas reizei īpašnieks jau ir aizmirsis. Tas attiecas arī uz iesnieguma un pārskatu aizpildīšanu. Patstāvīgākajiem īpašniekiem paskaidojumu un konsultācijas aizpildīšanai tiek sniegtas pa telefonu.)
14.01.2022. 12:35
Fiziska persona
Vai, Jūs, aizdomājaties kāpēc ir salīdzinoši maz šādu iebildumi, kaut arī ir lieliska iespēja ikvienam piedalīties likumdošanas aktu grozījumu ieviešanā. Tāpēc, ka tie uz kuriem šādi grozījumi varētu attiekties, nelieto ē-pieteikšanos, nelieto internetbankas (viņu vietā, to (maksājumus) dara kāds cits, vai jaunatne) un viņiem šķiet ka tautas iebildumi, neko nespēs mainīt.
14.01.2022. 12:49
Meža īpašnieki
Plānotie grozījumi aizskar cienījamā vecumā esošo meža īpašnieku tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, realizējot savas Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības Valsts un pašvaldību iestādēs.
Satversmes 91.pants nosaka, ka ikviena cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, tostarp nedrīkst diskriminēt cilvēkus- meža īpašniekus vai to pārstāvjus, pēc to spējām/vēlmēm un tā, vai tie plāno, var vai arī nevar atļauties iegādāties atbilstošu datortehniku un spēj apgūt datorprasmes vai arī nē.
Aicinu saglabāt, Valsts meža dienesta klientiem Satversmē noteiktās tiesības, nediskriminējot meža īpašniekus pēc izglītības līmeņa, vai datorprasmju esamības vai neesamības, un pieņemt klientu iesniegumus vai pārskatus par mežā veiktajām darbībām , kas sastādīti atbilstoši klienta zināšanām un iespējām. Kā arī saglabāt iespēju klientiem iesniegt iesniegumus iestādē, pēc iespējas tuvāk klientu dzīvesvietai. Kā arī klientiem saglabāt tiesības saņemt bezmaksas konsultācijas no Valsts meža dienesta pārstāvjiem par korektu ciršanas iesnieguma aizpildīšanu, ja klientam nepietiek prasmju, lai izdarītu to patstāvīgi.
(Piezīme: Tieši korekta iesnieguma aizpildīšana ļauj samazināt administratīvo slogu. Izvēloties nekorektu neatļautu cirtes veidu, atbildē uz iesniegumu būtu jāsagatavo atteikums plānotajai darbībai)
Satversmes 91.pants nosaka, ka ikviena cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, tostarp nedrīkst diskriminēt cilvēkus- meža īpašniekus vai to pārstāvjus, pēc to spējām/vēlmēm un tā, vai tie plāno, var vai arī nevar atļauties iegādāties atbilstošu datortehniku un spēj apgūt datorprasmes vai arī nē.
Aicinu saglabāt, Valsts meža dienesta klientiem Satversmē noteiktās tiesības, nediskriminējot meža īpašniekus pēc izglītības līmeņa, vai datorprasmju esamības vai neesamības, un pieņemt klientu iesniegumus vai pārskatus par mežā veiktajām darbībām , kas sastādīti atbilstoši klienta zināšanām un iespējām. Kā arī saglabāt iespēju klientiem iesniegt iesniegumus iestādē, pēc iespējas tuvāk klientu dzīvesvietai. Kā arī klientiem saglabāt tiesības saņemt bezmaksas konsultācijas no Valsts meža dienesta pārstāvjiem par korektu ciršanas iesnieguma aizpildīšanu, ja klientam nepietiek prasmju, lai izdarītu to patstāvīgi.
(Piezīme: Tieši korekta iesnieguma aizpildīšana ļauj samazināt administratīvo slogu. Izvēloties nekorektu neatļautu cirtes veidu, atbildē uz iesniegumu būtu jāsagatavo atteikums plānotajai darbībai)
14.01.2022. 22:08
Meža īpašnieki
Šī likumprojekta veidotāji, nav izvērtējuši visus aspektus, kādos var tikt aizskartas Satversmē noteiktās personu tiesības, brīvi rīkoties un apsaimniekot savu īpašumu, tai skaitā mežu platības, kā arī darīt to, deleģējot citas personas uz pilnvaras pamata izpildīt īpašniekam piekritīgās tiesības.
"Mazināt birokrātiju", ieviešot prasību pēc 2023.gada 1. jūlija īpašniekiem iesniegt iesniegumus VMD sistēmā tikai tiešsaistē, kārtējo reizi ir tikai veids kā valsts prettiesiski gatavojas ierobežot meža īpašieku pamattiesības.
Vēl ir kāda Latvijas mežīpašnieku daļa, kuri ir emigrējuši un viņu vai to mantinieku pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, bet pēc neatkarības atgūšanas, atguvuši arī savus meža īpašumus. Apsaimniekot, šos īpašumus uz pilnvaras pamata ir deleģēts Latvijā dzīvojošiem radiniekiem vai citām personām. Emigrācijā esošajiem Latvijas meža īpašniekiem, parasti nav kontu Latvijas kredītiestādēs, ar kuru palīdzību varētu autentificēties VMD digitālajā sistēmā. Vienlaikus, to nevar īpašnieka vietā realizēt pilnvarotās personas, jo šo personu īpašumā nav konkrētais meža gabals, un VMD sistēma, kopā ar sistēmu "Latvija" nespēj un (visticamāk arī nespēs) autentificēt pilnvaroto personu tiesības pārstāvēt meža īpašnieku Latvijā.
Aicinām, neapstiprināt šos grozījumus šādā redakcijā, jo pēc noteiktā pārejas laika, tā ierobežos ārvalstīs dzīvojošo tautiešu (un, ne tikai, - arī vietējiem pilnvarniekiem ir tāda pat problēma), tiesības uz sava īpašuma brīvu apsaimniekošanu, deleģējot to izdarīt pilnvarniekiem.
"Mazināt birokrātiju", ieviešot prasību pēc 2023.gada 1. jūlija īpašniekiem iesniegt iesniegumus VMD sistēmā tikai tiešsaistē, kārtējo reizi ir tikai veids kā valsts prettiesiski gatavojas ierobežot meža īpašieku pamattiesības.
Vēl ir kāda Latvijas mežīpašnieku daļa, kuri ir emigrējuši un viņu vai to mantinieku pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, bet pēc neatkarības atgūšanas, atguvuši arī savus meža īpašumus. Apsaimniekot, šos īpašumus uz pilnvaras pamata ir deleģēts Latvijā dzīvojošiem radiniekiem vai citām personām. Emigrācijā esošajiem Latvijas meža īpašniekiem, parasti nav kontu Latvijas kredītiestādēs, ar kuru palīdzību varētu autentificēties VMD digitālajā sistēmā. Vienlaikus, to nevar īpašnieka vietā realizēt pilnvarotās personas, jo šo personu īpašumā nav konkrētais meža gabals, un VMD sistēma, kopā ar sistēmu "Latvija" nespēj un (visticamāk arī nespēs) autentificēt pilnvaroto personu tiesības pārstāvēt meža īpašnieku Latvijā.
Aicinām, neapstiprināt šos grozījumus šādā redakcijā, jo pēc noteiktā pārejas laika, tā ierobežos ārvalstīs dzīvojošo tautiešu (un, ne tikai, - arī vietējiem pilnvarniekiem ir tāda pat problēma), tiesības uz sava īpašuma brīvu apsaimniekošanu, deleģējot to izdarīt pilnvarniekiem.
27.01.2022. 00:12
Latvijas Mednieku asociācija
Latvijas Mednieku asociācija ir iepazinusies ar Grozījumi Valsts meža dienesta likumā (22-TA-58) un izsaka šādus iebildumus:
Anotācijā nav norādīta nedz statistika par pēdējos desmit gados medībās veiktajiem pārkāpumiem un to saturu, nedz arī iekļauta informācija par to, vai malumedību skaits pēdējos desmit gados ir tik ļoti palielinājies, ka būtu nepieciešams palielināt Valsts meža dienesta pilnvaras. Tāpat Anotācijā ir norādīts, ka grozījumi nepieciešami, lai efektīvi veiktu medību uzraudzību ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs, tomēr nav paskaidrots, cik nopietna ir situācija šobrīd attiecībā uz medību pārkāpumiem medībās, lai pamatotu nepieciešamības paplašināt VMD pilnvaras. Vienīgais iemesls, kas minēts Anotācija, lai palielinātu VMD pilnvaras, ir tehnoloģiju attīstība, tomēr nav ne viena fakta, kas norādītu uz to, ka medību laikā pēdējo gadu laikā būtu ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits. Rezultātā tiks pieļauta iespēja, ka VMD ir tiesības mežā apturēt jebkuru personu bez pamatojuma?
Latvijas Mednieku asociācija kategoriski iebilst pret likumprojekta tālāku virzību.
Likumprojekts paredz VMD pilnvaras, kuras definētas Operatīvās darbības likumā, bet neparedz pildīt šī likuma nosacījumus. Operatīvās darbības likums stingri nosaka apstākļus un nosacījumus, kādos atļauts novērot personas, savukārt VMD likumprojekts paredz iespēju netraucēti veikt pārbaudes dabā, kā arī novērot privātpersonas. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē šādas novērošanas nepieciešamība, kā arī jāņem vērā katras personas pamattiesības un pamatbrīvības. Videonovērošana ir uzskatāma par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, un, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt (identificēt) konkrētas personas, tad šo var uzskatīt par personas datu apstrādi.
Likumprojekts paredz apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus un ūdens transportlīdzekļus. Amatpersonām, kuras aptur transportlīdzekļus, jābūt ar atšķirības zīmi. Nav skaidrs, kādai, cik lielai un labi saskatāmai ir jābūt šai atšķirības zīmei. Uzskatām, ka arī transportlīdzeklim, ar kura palīdzību tiek apturētas privātpersonas, jābūt identificējam kā operatīvajam transporta līdzeklim, savukārt amatpersonām ir jābūt skaidri atpazīstamām formām, pretējā gadījumā pastāv liels risks pakļaut ne tikai privātpersonas, bet arī pašas amatpersonas nevajadzīgam apdraudējumam.
Līdz šim, veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, VMD ļoti sekmīgi sadarbojās ar Valsts policiju. Tas izslēdza dažādu pārpratumu iespējamību un pārbaudes tika veiktas korekti, to darot kompetentiem Valsts policijas darbiniekiem. Uzskatām, ka šobrīd VMD darbinieki nav pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Norādām, ka veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, primāri uzmanība ir jāpievērš prevencijai, ja runa ir par mednieku uzraudzību. Malumedību gadījumus sekmīgi līdz šim atklāj, mednieku kolektīviem ziņojot par nelikumīgām darbībām medību platībās. Tā kā līdz šim sadarbība starp VMD un VP bijusi sekmīga, neredzam pamatojumu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums to darīt, tad tam jānotiek saskaņā ar Operatīvās darbības likuma nosacījumiem un prasībām.
Anotācijā nav norādīta nedz statistika par pēdējos desmit gados medībās veiktajiem pārkāpumiem un to saturu, nedz arī iekļauta informācija par to, vai malumedību skaits pēdējos desmit gados ir tik ļoti palielinājies, ka būtu nepieciešams palielināt Valsts meža dienesta pilnvaras. Tāpat Anotācijā ir norādīts, ka grozījumi nepieciešami, lai efektīvi veiktu medību uzraudzību ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs, tomēr nav paskaidrots, cik nopietna ir situācija šobrīd attiecībā uz medību pārkāpumiem medībās, lai pamatotu nepieciešamības paplašināt VMD pilnvaras. Vienīgais iemesls, kas minēts Anotācija, lai palielinātu VMD pilnvaras, ir tehnoloģiju attīstība, tomēr nav ne viena fakta, kas norādītu uz to, ka medību laikā pēdējo gadu laikā būtu ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits. Rezultātā tiks pieļauta iespēja, ka VMD ir tiesības mežā apturēt jebkuru personu bez pamatojuma?
Latvijas Mednieku asociācija kategoriski iebilst pret likumprojekta tālāku virzību.
Likumprojekts paredz VMD pilnvaras, kuras definētas Operatīvās darbības likumā, bet neparedz pildīt šī likuma nosacījumus. Operatīvās darbības likums stingri nosaka apstākļus un nosacījumus, kādos atļauts novērot personas, savukārt VMD likumprojekts paredz iespēju netraucēti veikt pārbaudes dabā, kā arī novērot privātpersonas. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē šādas novērošanas nepieciešamība, kā arī jāņem vērā katras personas pamattiesības un pamatbrīvības. Videonovērošana ir uzskatāma par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, un, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt (identificēt) konkrētas personas, tad šo var uzskatīt par personas datu apstrādi.
Likumprojekts paredz apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus un ūdens transportlīdzekļus. Amatpersonām, kuras aptur transportlīdzekļus, jābūt ar atšķirības zīmi. Nav skaidrs, kādai, cik lielai un labi saskatāmai ir jābūt šai atšķirības zīmei. Uzskatām, ka arī transportlīdzeklim, ar kura palīdzību tiek apturētas privātpersonas, jābūt identificējam kā operatīvajam transporta līdzeklim, savukārt amatpersonām ir jābūt skaidri atpazīstamām formām, pretējā gadījumā pastāv liels risks pakļaut ne tikai privātpersonas, bet arī pašas amatpersonas nevajadzīgam apdraudējumam.
Līdz šim, veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, VMD ļoti sekmīgi sadarbojās ar Valsts policiju. Tas izslēdza dažādu pārpratumu iespējamību un pārbaudes tika veiktas korekti, to darot kompetentiem Valsts policijas darbiniekiem. Uzskatām, ka šobrīd VMD darbinieki nav pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Norādām, ka veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, primāri uzmanība ir jāpievērš prevencijai, ja runa ir par mednieku uzraudzību. Malumedību gadījumus sekmīgi līdz šim atklāj, mednieku kolektīviem ziņojot par nelikumīgām darbībām medību platībās. Tā kā līdz šim sadarbība starp VMD un VP bijusi sekmīga, neredzam pamatojumu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums to darīt, tad tam jānotiek saskaņā ar Operatīvās darbības likuma nosacījumiem un prasībām.
28.01.2022. 13:58
Mednieku klubs "Ķepainis"
Mednieku klubs "Ķepainis" (klubā 42 dalībnieki) ir iepazinies ar Grozījumiem Valsts meža dienesta likumā (22-TA-58) un izsaka šādus iebildumus:
Anotācijā nav norādīta nedz statistika par pēdējos desmit gados medībās veiktajiem pārkāpumiem un to saturu, nedz arī iekļauta informācija par to, vai malumedību skaits pēdējos desmit gados ir tik ļoti palielinājies, ka būtu nepieciešams palielināt Valsts meža dienesta pilnvaras. Tāpat Anotācijā ir norādīts, ka grozījumi nepieciešami, lai efektīvi veiktu medību uzraudzību ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs, tomēr nav paskaidrots, cik nopietna ir situācija šobrīd attiecībā uz medību pārkāpumiem medībās, lai pamatotu nepieciešamības paplašināt VMD pilnvaras. Vienīgais iemesls, kas minēts Anotācija, lai palielinātu VMD pilnvaras, ir tehnoloģiju attīstība, tomēr nav ne viena fakta, kas norādītu uz to, ka medību laikā pēdējo gadu laikā būtu ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits. Rezultātā tiks pieļauta iespēja, ka VMD ir tiesības mežā apturēt jebkuru personu bez pamatojuma?
Kategoriski iebilstam pret likumprojekta tālāku virzību.
Likumprojekts paredz VMD pilnvaras, kuras definētas Operatīvās darbības likumā, bet neparedz pildīt šī likuma nosacījumus. Operatīvās darbības likums stingri nosaka apstākļus un nosacījumus, kādos atļauts novērot personas, savukārt VMD likumprojekts paredz iespēju netraucēti veikt pārbaudes dabā, kā arī novērot privātpersonas. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē šādas novērošanas nepieciešamība, kā arī jāņem vērā katras personas pamattiesības un pamatbrīvības. Videonovērošana ir uzskatāma par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, un, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt (identificēt) konkrētas personas, tad šo var uzskatīt par personas datu apstrādi.
Likumprojekts paredz apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus un ūdens transportlīdzekļus. Amatpersonām, kuras aptur transportlīdzekļus, jābūt ar atšķirības zīmi. Nav skaidrs, kādai, cik liela un labi saskatāmai ir jābūt šai atšķirības zīmei. Uzskatam, ka arī transportlīdzeklim, ar kura palīdzību tiek apturētas privātpersonas, jābūt identificējam kā operatīvajam transporta līdzeklim, savukārt amatpersonām ir jābūt skaidri atpazīstamām formām, pretējā gadījumā pastāv liels risks pakļaut ne tikai privātpersonas, bet arī pašas amatpersonas nevajadzīgam apdraudējumam.
Līdz šim, veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, VMD ļoti sekmīgi sadarbojās ar Valsts policiju. Tas izslēdza dažādu pārpratumu iespējamību un pārbaudes tika veiktas korekti, to darot kompetentiem Valsts policijas darbiniekiem. Uzskatam, ka šobrīd VMD darbinieki nav pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, primāri uzmanība ir jāpievērš prevencijai, ja runa ir par mednieku uzraudzību. Malumedību gadījumus sekmīgi līdz šim atklāj, mednieku kolektīviem ziņojot par nelikumīgām darbībām medību platībās. Tā kā līdz šim sadarbība starp VMD un VP bijusi sekmīga, neredzam pamatojumu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums to darīt, tad tam jānotiek saskaņā ar Operatīvās darbības likuma nosacījumiem un prasībām.
Anotācijā nav norādīta nedz statistika par pēdējos desmit gados medībās veiktajiem pārkāpumiem un to saturu, nedz arī iekļauta informācija par to, vai malumedību skaits pēdējos desmit gados ir tik ļoti palielinājies, ka būtu nepieciešams palielināt Valsts meža dienesta pilnvaras. Tāpat Anotācijā ir norādīts, ka grozījumi nepieciešami, lai efektīvi veiktu medību uzraudzību ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs, tomēr nav paskaidrots, cik nopietna ir situācija šobrīd attiecībā uz medību pārkāpumiem medībās, lai pamatotu nepieciešamības paplašināt VMD pilnvaras. Vienīgais iemesls, kas minēts Anotācija, lai palielinātu VMD pilnvaras, ir tehnoloģiju attīstība, tomēr nav ne viena fakta, kas norādītu uz to, ka medību laikā pēdējo gadu laikā būtu ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits. Rezultātā tiks pieļauta iespēja, ka VMD ir tiesības mežā apturēt jebkuru personu bez pamatojuma?
Kategoriski iebilstam pret likumprojekta tālāku virzību.
Likumprojekts paredz VMD pilnvaras, kuras definētas Operatīvās darbības likumā, bet neparedz pildīt šī likuma nosacījumus. Operatīvās darbības likums stingri nosaka apstākļus un nosacījumus, kādos atļauts novērot personas, savukārt VMD likumprojekts paredz iespēju netraucēti veikt pārbaudes dabā, kā arī novērot privātpersonas. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē šādas novērošanas nepieciešamība, kā arī jāņem vērā katras personas pamattiesības un pamatbrīvības. Videonovērošana ir uzskatāma par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, un, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt (identificēt) konkrētas personas, tad šo var uzskatīt par personas datu apstrādi.
Likumprojekts paredz apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus un ūdens transportlīdzekļus. Amatpersonām, kuras aptur transportlīdzekļus, jābūt ar atšķirības zīmi. Nav skaidrs, kādai, cik liela un labi saskatāmai ir jābūt šai atšķirības zīmei. Uzskatam, ka arī transportlīdzeklim, ar kura palīdzību tiek apturētas privātpersonas, jābūt identificējam kā operatīvajam transporta līdzeklim, savukārt amatpersonām ir jābūt skaidri atpazīstamām formām, pretējā gadījumā pastāv liels risks pakļaut ne tikai privātpersonas, bet arī pašas amatpersonas nevajadzīgam apdraudējumam.
Līdz šim, veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, VMD ļoti sekmīgi sadarbojās ar Valsts policiju. Tas izslēdza dažādu pārpratumu iespējamību un pārbaudes tika veiktas korekti, to darot kompetentiem Valsts policijas darbiniekiem. Uzskatam, ka šobrīd VMD darbinieki nav pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, primāri uzmanība ir jāpievērš prevencijai, ja runa ir par mednieku uzraudzību. Malumedību gadījumus sekmīgi līdz šim atklāj, mednieku kolektīviem ziņojot par nelikumīgām darbībām medību platībās. Tā kā līdz šim sadarbība starp VMD un VP bijusi sekmīga, neredzam pamatojumu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums to darīt, tad tam jānotiek saskaņā ar Operatīvās darbības likuma nosacījumiem un prasībām.
28.01.2022. 15:26
Egils PaŅĒvics
Labdien iepazinos ar Grozījumiem Valsts meža dienesta likumā (22-TA-58) un izsaku šādus iebildumus:
Iepazīstoties ar anotāciju, nespēju atrast statistiku par veiktajiem pārkāpumiem medību laikā vai malumedībām kā tādām. Neuzskatu, ka pārkāpumu skaits no publiski pieejamās informācijas ir tik, liels, lai palielināt Valsts meža dienesta pilnvaras. Minēts, ka grozījumi nepieciešami, efektīvai medību uzraudzībai ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs. Neatradu statistiku vai jebkāda veida uzskaiti par pārkāpumiem ūdensputnu medībās, tādēļ neizprotu loģisku iemeslu paplašināt VMD pilnvaras. Nav paskaidrots, kādēļ VMD cenšas pārņemt Valsts policijas pilnvaras un funkcijas, kas ļautu novērot personas un apturēt to transporta līdzekļus pārbaudes veikšanai bez konkrēta pamatojuma. Kā arī nav izprotams kā tiks izvērtēta novērošanas nepieciešamība un pamatojums atsaucoties uz likuma normām par privātpersonas pamattiesībām un brīvību ierobežošanu un personas datu apstrādi. Radās arī jautājums, kā VMD gatavojas organizēt personu aizturēšanu un kādas būs atpazīšanas zīmes VMD amatpersonām un motorizētajiem transporta līdzekļiem, kuri iesaistīti privātpersonas aizturēšanā?
Iebilstu pret šī likumprojekta tālāku virzību, jo tas pilnībā nav izskaidrots un ir neizprotams.
Subjektīvi neuzskatu, ka šobrīd VMD darbinieki ir pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Uzskatu, ka pirmkārt mednieku kolektīviem ir jāuzdod par pienākumu ziņot par nelikumīgām darbībām medību platībās par novērotajām darbībām, kas nav saskaņotas ar medību kolektīvu vai atbildīgo personu konkrētajā medību iecirknī. Jāuzdod organizēt regulāras savu medību platību apsekošanu un novērojumu fiksēšanu elektroniskā formātā.
Balstoties uz visu iepriekš minēto uzskatu, ka likumprojekts nav atbalstāms un neredzu iemeslu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras.
Iepazīstoties ar anotāciju, nespēju atrast statistiku par veiktajiem pārkāpumiem medību laikā vai malumedībām kā tādām. Neuzskatu, ka pārkāpumu skaits no publiski pieejamās informācijas ir tik, liels, lai palielināt Valsts meža dienesta pilnvaras. Minēts, ka grozījumi nepieciešami, efektīvai medību uzraudzībai ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs. Neatradu statistiku vai jebkāda veida uzskaiti par pārkāpumiem ūdensputnu medībās, tādēļ neizprotu loģisku iemeslu paplašināt VMD pilnvaras. Nav paskaidrots, kādēļ VMD cenšas pārņemt Valsts policijas pilnvaras un funkcijas, kas ļautu novērot personas un apturēt to transporta līdzekļus pārbaudes veikšanai bez konkrēta pamatojuma. Kā arī nav izprotams kā tiks izvērtēta novērošanas nepieciešamība un pamatojums atsaucoties uz likuma normām par privātpersonas pamattiesībām un brīvību ierobežošanu un personas datu apstrādi. Radās arī jautājums, kā VMD gatavojas organizēt personu aizturēšanu un kādas būs atpazīšanas zīmes VMD amatpersonām un motorizētajiem transporta līdzekļiem, kuri iesaistīti privātpersonas aizturēšanā?
Iebilstu pret šī likumprojekta tālāku virzību, jo tas pilnībā nav izskaidrots un ir neizprotams.
Subjektīvi neuzskatu, ka šobrīd VMD darbinieki ir pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Uzskatu, ka pirmkārt mednieku kolektīviem ir jāuzdod par pienākumu ziņot par nelikumīgām darbībām medību platībās par novērotajām darbībām, kas nav saskaņotas ar medību kolektīvu vai atbildīgo personu konkrētajā medību iecirknī. Jāuzdod organizēt regulāras savu medību platību apsekošanu un novērojumu fiksēšanu elektroniskā formātā.
Balstoties uz visu iepriekš minēto uzskatu, ka likumprojekts nav atbalstāms un neredzu iemeslu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras.
28.01.2022. 16:09
Meža īpašnieku apvienība "Bārbele"
Digitalizācija ir laba lieta, bet iespēju iesniegt mežniecībai dokumentus papīra formātā ir jāsaglabā, lai netiktu diskriminēti tie cilvēki, kuri kaut kādu apstākļu dēļ "nav sistēmā”. Apmēram šādi var vienā teikumā rezumēt rezultātus anonīmai aptaujai, kuru ar visidati.lv starpniecību šomēnes sarīkojām meža īpašnieku biedrības “Bārbele” ietvaros.
Pavisam aptaujā piedalījušies 33 respondenti, tātad – apmēram katrs ceturtais mūsu biedrs. Jāsaka uzreiz – aptaujas rezultāti nebūs gana objektīvi. Jo aptauja ir veikta elektroniskajā vidē, un pārsvarā atbildes snieguši tie, kas vairāk vai mazāk ir draugos ar mūsdienu tehnoloģijām. Vairums aptaujāto savas datorprasmes vērtē kā labas. Turklāt gandrīz visi respondenti (97%) ikdenā izmanto kādu no elektroniskajām sistēmām, piemēram, internetbanku, Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmu, un tml.
Pieteikumus un pārskatus, nevienam padomu neprasot, paši aizpilda 40%, bet 30% ir norādījuši, ka aizpilda, konsultējoties ar mežzini vai mežniecību. Gandrīz 60% no aptaujātajiem joprojām izmanto iespēju gan iesniegumus, gan pārskatus aizpildīt papīra formātā, un pēc tam tos nogādā uz mežniecību personīgi vai pa pastu. Savukārt trešā daļa atzīmējuši, ka lieto elektronisko parakstu, un pārskatus iesniedz elektroniski parakstīta dokumenta veidā. Ja turpmāk dokumentu aprite būtu veicama tikai elektroniski, tad teju 80% uzskata, ka ar to tiks galā. Gandrīz katram otrajam tā galīgi nebūšot problēma.
“Vai, attīstoties Valsts meža dienesta digitalizācijai, turpmāk būtu jāsaglabā iespēja iesniegt mežniecībai dokumentus arī papīra formātā?” Uz šo jautājumu 33% atbildējuši, ka noteikti ir jāsaglabā.. 39% nav tik kategoriski, taču pieļauj, ka būtu labi saglabāt. 15% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Un tikai 10% ir pavisam droši, ka “papīra lietas” ir jāatsāj pagātnei. Šeit droši vien būtu bijis pareizi uzdot papildjautājumu par to, KĀPĒC respondenti tā uzskata.. Vai tā ir iesīkstējusi vēlme “turēties pie papīra”, neuzticība digitālajai videi, pagurums no datorizācijas diktētās kārtības? Atliek minēt. Iemesls varētu būt tas, ka mēs gandrīz katrs pazīstam vienu vai vairākus cilvēkus, kuri vēl nav un varbūt arī nebūs “sistēmā”, proti – kuriem vai nu trūkst iemaņu darbam ar datoru un viedierīcēm, vai no kuriem šādas iemaņas vairs vispār nevar prasīt.
No Rīgas daudzstāvu namu biroju puses raugoties, nav taču nekādu problēmu. Piemēram: “..jūs vienkārši autorizējieties sistēmā, izprintējiet to veidlapu, aizpildiet, noskenējiet, parakstiet ar e-parakstu un atsūtiet mums uz e-pastu!”. Elementāri. Bet ne visiem.
Vispārējā digitalizācija (ne tikai Meža dienestā, bet vispār valstī, pasaulē) ir atnesusi vieglākas dienas tiem, kas spēj un prot noturēties uz “digitālizācijas viļņa”, lietojot digitalizācijas sniegtos labumus un priekšrocības. Tajā pašā laikā daļu sabiedrības, jo īpaši vecākā gadagājuma ļaudis, tas viss ir savā veidā ierindojis izstumto kategorijā. Un mums pat nav iespēju uzzināt viņu viedokli, jo viedokļi tiek noskaidroti pārsvarā elektroniski. Pat šeit, lai izteiktu viedokli(!) par iecerētajām izmaiņām normatīvajā dokumentā, cilvēkam nepieciešams... autorizēties, lai nonāktu “sistēmā”.
Pavisam aptaujā piedalījušies 33 respondenti, tātad – apmēram katrs ceturtais mūsu biedrs. Jāsaka uzreiz – aptaujas rezultāti nebūs gana objektīvi. Jo aptauja ir veikta elektroniskajā vidē, un pārsvarā atbildes snieguši tie, kas vairāk vai mazāk ir draugos ar mūsdienu tehnoloģijām. Vairums aptaujāto savas datorprasmes vērtē kā labas. Turklāt gandrīz visi respondenti (97%) ikdenā izmanto kādu no elektroniskajām sistēmām, piemēram, internetbanku, Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmu, un tml.
Pieteikumus un pārskatus, nevienam padomu neprasot, paši aizpilda 40%, bet 30% ir norādījuši, ka aizpilda, konsultējoties ar mežzini vai mežniecību. Gandrīz 60% no aptaujātajiem joprojām izmanto iespēju gan iesniegumus, gan pārskatus aizpildīt papīra formātā, un pēc tam tos nogādā uz mežniecību personīgi vai pa pastu. Savukārt trešā daļa atzīmējuši, ka lieto elektronisko parakstu, un pārskatus iesniedz elektroniski parakstīta dokumenta veidā. Ja turpmāk dokumentu aprite būtu veicama tikai elektroniski, tad teju 80% uzskata, ka ar to tiks galā. Gandrīz katram otrajam tā galīgi nebūšot problēma.
“Vai, attīstoties Valsts meža dienesta digitalizācijai, turpmāk būtu jāsaglabā iespēja iesniegt mežniecībai dokumentus arī papīra formātā?” Uz šo jautājumu 33% atbildējuši, ka noteikti ir jāsaglabā.. 39% nav tik kategoriski, taču pieļauj, ka būtu labi saglabāt. 15% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Un tikai 10% ir pavisam droši, ka “papīra lietas” ir jāatsāj pagātnei. Šeit droši vien būtu bijis pareizi uzdot papildjautājumu par to, KĀPĒC respondenti tā uzskata.. Vai tā ir iesīkstējusi vēlme “turēties pie papīra”, neuzticība digitālajai videi, pagurums no datorizācijas diktētās kārtības? Atliek minēt. Iemesls varētu būt tas, ka mēs gandrīz katrs pazīstam vienu vai vairākus cilvēkus, kuri vēl nav un varbūt arī nebūs “sistēmā”, proti – kuriem vai nu trūkst iemaņu darbam ar datoru un viedierīcēm, vai no kuriem šādas iemaņas vairs vispār nevar prasīt.
No Rīgas daudzstāvu namu biroju puses raugoties, nav taču nekādu problēmu. Piemēram: “..jūs vienkārši autorizējieties sistēmā, izprintējiet to veidlapu, aizpildiet, noskenējiet, parakstiet ar e-parakstu un atsūtiet mums uz e-pastu!”. Elementāri. Bet ne visiem.
Vispārējā digitalizācija (ne tikai Meža dienestā, bet vispār valstī, pasaulē) ir atnesusi vieglākas dienas tiem, kas spēj un prot noturēties uz “digitālizācijas viļņa”, lietojot digitalizācijas sniegtos labumus un priekšrocības. Tajā pašā laikā daļu sabiedrības, jo īpaši vecākā gadagājuma ļaudis, tas viss ir savā veidā ierindojis izstumto kategorijā. Un mums pat nav iespēju uzzināt viņu viedokli, jo viedokļi tiek noskaidroti pārsvarā elektroniski. Pat šeit, lai izteiktu viedokli(!) par iecerētajām izmaiņām normatīvajā dokumentā, cilvēkam nepieciešams... autorizēties, lai nonāktu “sistēmā”.
28.01.2022. 17:24
Mārtiņš Trons - Biedrība "Zemnieku saeima"
Biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) ir iepazinusies ar grozījumiem “Valsts meža dienesta likumā” (22-TA-58) un izsaka šādus iebildumus:
Likuma grozījumu anotācijā nav norādīta nedz statistika par pēdējos desmit gados medībās veiktajiem pārkāpumiem un to saturu, nedz arī iekļauta informācija par to vai malumedību skaits pēdējos desmit gados ir tik ļoti palielinājies, ka būtu nepieciešams palielināt Valsts meža dienesta (VMD) pilnvaras. Tāpat anotācijā ir norādīts, ka grozījumi nepieciešami, lai efektīvi veiktu medību uzraudzību ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs, tomēr nav paskaidrots, cik nopietna ir situācija šobrīd attiecībā uz medību pārkāpumiem medībās, lai pamatotu nepieciešamības paplašināt VMD pilnvaras. Vienīgais iemesls, kas minēts anotācijā, lai palielinātu VMD pilnvaras, ir tehnoloģiju attīstība, tomēr nav ne viena fakta, kas norādītu uz to, ka medību laikā pēdējo gadu laikā būtu ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits. Rezultātā tiks pieļauta iespēja, ka VMD ir tiesības mežā apturēt jebkuru personu bez pamatojuma?
ZSA kategoriski iebilst pret likumprojekta tālāku virzību esošajā redkcijā.
Likumprojekts paredz VMD pilnvaras, kuras definētas Operatīvās darbības likumā, bet neparedz pildīt šī likuma nosacījumus. Operatīvās darbības likums stingri nosaka apstākļus un nosacījumus, kādos atļauts novērot personas, savukārt VMD likumprojekts paredz iespēju netraucēti veikt pārbaudes dabā, kā arī novērot privātpersonas. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē šādas novērošanas nepieciešamība, kā arī jāņem vērā katras personas pamattiesības un pamatbrīvības. Videonovērošana ir uzskatāma par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, un, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt (identificēt) konkrētas personas, tad šo var uzskatīt par personas datu apstrādi.
Likumprojekts paredz apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus un ūdens transportlīdzekļus. Amatpersonām, kuras aptur transportlīdzekļus, jābūt ar atšķirības zīmi. Nav skaidrs, kādai, cik liela un labi saskatāmai ir jābūt šai atšķirības zīmei. Uzskatām, ka arī transportlīdzeklim, ar kura palīdzību tiek apturētas privātpersonas, jābūt identificējam kā operatīvajam transporta līdzeklim, savukārt amatpersonām ir jābūt skaidri atpazīstamām formām, pretējā gadījumā pastāv liels risks pakļaut ne tikai privātpersonas, bet arī pašas amatpersonas nevajadzīgam apdraudējumam.
Līdz šim, veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, VMD ļoti sekmīgi sadarbojās ar Valsts policiju. Tas izslēdza dažādu pārpratumu iespējamību un pārbaudes tika veiktas korekti, to darot kompetentiem Valsts policijas darbiniekiem. Uzskatām, ka šobrīd VMD darbinieki nav pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Norādām, ka veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, primāri uzmanība ir jāpievērš prevencijai, ja runa ir par mednieku uzraudzību. Malumedību gadījumus sekmīgi līdz šim atklāj, mednieku kolektīviem ziņojot par nelikumīgām darbībām medību platībās. Tā kā līdz šim sadarbība starp VMD un VP bijusi sekmīga, neredzam pamatojumu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums to darīt, tad tam jānotiek saskaņā ar Operatīvās darbības likuma nosacījumiem un prasībām.
Likuma grozījumu anotācijā nav norādīta nedz statistika par pēdējos desmit gados medībās veiktajiem pārkāpumiem un to saturu, nedz arī iekļauta informācija par to vai malumedību skaits pēdējos desmit gados ir tik ļoti palielinājies, ka būtu nepieciešams palielināt Valsts meža dienesta (VMD) pilnvaras. Tāpat anotācijā ir norādīts, ka grozījumi nepieciešami, lai efektīvi veiktu medību uzraudzību ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs, tomēr nav paskaidrots, cik nopietna ir situācija šobrīd attiecībā uz medību pārkāpumiem medībās, lai pamatotu nepieciešamības paplašināt VMD pilnvaras. Vienīgais iemesls, kas minēts anotācijā, lai palielinātu VMD pilnvaras, ir tehnoloģiju attīstība, tomēr nav ne viena fakta, kas norādītu uz to, ka medību laikā pēdējo gadu laikā būtu ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits. Rezultātā tiks pieļauta iespēja, ka VMD ir tiesības mežā apturēt jebkuru personu bez pamatojuma?
ZSA kategoriski iebilst pret likumprojekta tālāku virzību esošajā redkcijā.
Likumprojekts paredz VMD pilnvaras, kuras definētas Operatīvās darbības likumā, bet neparedz pildīt šī likuma nosacījumus. Operatīvās darbības likums stingri nosaka apstākļus un nosacījumus, kādos atļauts novērot personas, savukārt VMD likumprojekts paredz iespēju netraucēti veikt pārbaudes dabā, kā arī novērot privātpersonas. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē šādas novērošanas nepieciešamība, kā arī jāņem vērā katras personas pamattiesības un pamatbrīvības. Videonovērošana ir uzskatāma par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, un, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt (identificēt) konkrētas personas, tad šo var uzskatīt par personas datu apstrādi.
Likumprojekts paredz apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus un ūdens transportlīdzekļus. Amatpersonām, kuras aptur transportlīdzekļus, jābūt ar atšķirības zīmi. Nav skaidrs, kādai, cik liela un labi saskatāmai ir jābūt šai atšķirības zīmei. Uzskatām, ka arī transportlīdzeklim, ar kura palīdzību tiek apturētas privātpersonas, jābūt identificējam kā operatīvajam transporta līdzeklim, savukārt amatpersonām ir jābūt skaidri atpazīstamām formām, pretējā gadījumā pastāv liels risks pakļaut ne tikai privātpersonas, bet arī pašas amatpersonas nevajadzīgam apdraudējumam.
Līdz šim, veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, VMD ļoti sekmīgi sadarbojās ar Valsts policiju. Tas izslēdza dažādu pārpratumu iespējamību un pārbaudes tika veiktas korekti, to darot kompetentiem Valsts policijas darbiniekiem. Uzskatām, ka šobrīd VMD darbinieki nav pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Norādām, ka veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, primāri uzmanība ir jāpievērš prevencijai, ja runa ir par mednieku uzraudzību. Malumedību gadījumus sekmīgi līdz šim atklāj, mednieku kolektīviem ziņojot par nelikumīgām darbībām medību platībās. Tā kā līdz šim sadarbība starp VMD un VP bijusi sekmīga, neredzam pamatojumu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums to darīt, tad tam jānotiek saskaņā ar Operatīvās darbības likuma nosacījumiem un prasībām.
28.01.2022. 17:48
Daugavpils mednieku un makšķernieku saimniecība
Biedrība “Daugavpils mednieku un makšķernieku saimniecība” ir iepazinusies ar Grozījumi Valsts meža dienesta likumā (22-TA-58) un izsaka šādus iebildumus:
Anotācijā nav norādīta nedz statistika par pēdējos desmit gados medībās veiktajiem pārkāpumiem un to saturu, nedz arī iekļauta informācija par to, vai nelikumīgo medību skaits pēdējos desmit gados ir tik ļoti palielinājies, ka būtu nepieciešams palielināt Valsts meža dienesta pilnvaras. Tāpat Anotācijā ir norādīts, ka grozījumi nepieciešami, lai efektīvi veiktu medību uzraudzību ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs, tomēr nav paskaidrots, cik nopietna ir situācija šobrīd attiecībā uz medību pārkāpumiem medībās, lai pamatotu nepieciešamības paplašināt VMD pilnvaras. Vienīgais iemesls, kas minēts Anotācija, lai palielinātu VMD pilnvaras, ir tehnoloģiju attīstība, tomēr nav ne viena fakta, kas norādītu uz to, ka medību laikā pēdējo gadu laikā būtu ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits. Rezultātā tiks pieļauta iespēja, ka VMD ir tiesības mežā apturēt, jebkuru personu bez pamatojuma?
Biedrība “Daugavpils mednieku un makšķernieku saimniecība” kategoriski iebilst pret likumprojekta tālāku virzību.
Likumprojekts paredz VMD pilnvaras, kuras definētas Operatīvās darbības likumā, bet neparedz pildīt šī likuma nosacījumus. Operatīvās darbības likums stingri nosaka apstākļus un nosacījumus, kādos atļauts novērot personas, savukārt VMD likumprojekts paredz iespēju netraucēti veikt pārbaudes dabā, kā arī novērot (izsekot) privātpersonas. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē šādas novērošanas (izsekošanas) nepieciešamība, kā arī jāņem vērā katras personas pamattiesības un pamatbrīvības.
Likumprojekts paredz iespēju VMD amatpersonam apturēt motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus. Amatpersonām, kuras aptur transportlīdzekļus, jābūt ar atšķirības zīmi. Nav skaidrs, kādai, cik liela un labi saskatāmai ir jābūt šai atšķirības zīmei. Uzskatām, ka arī transportlīdzeklim, ar kura palīdzību tiek apturētas privātpersonas (īpaši nakts laikā), jābūt identificējam kā operatīvajam transporta līdzeklim, savukārt VMD amatpersonām ir jābūt skaidri atpazīstamām. VMD formas tērpus jāapstiprina ar normatīvo aktu, pretējā gadījumā pastāv liels risks pakļaut ne tikai privātpersonas, bet arī pašas VMD amatpersonas nevajadzīgam apdraudējumam.
Līdz šim, veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, VMD ļoti sekmīgi sadarbojās ar Valsts policiju. Tas izslēdza dažādu pārpratumu iespējamību un pārbaudes tika veiktas korekti, to darot kompetentiem Valsts policijas darbiniekiem. Uzskatām, ka šobrīd VMD darbinieki nav pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Norādām, ka veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, primāri uzmanība ir jāpievērš prevencijai, ja runa ir par mednieku uzraudzību. Malumedību gadījumus sekmīgi līdz šim atklāj, mednieku kolektīviem ziņojot par nelikumīgām darbībām medību platībās. Tā kā līdz šim sadarbība starp VMD un VP bijusi sekmīga, neredzam pamatojumu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums to darīt, tad tam jānotiek saskaņā ar Operatīvās darbības likuma nosacījumiem un prasībām.
28.01.2022. 19:53
Fiziska persona
Likumprojekts ir netaisnīgs pret gados vecākiem cilvēkiem,kuriem nav IT tehnoloģiju un/vai zināšanu un prasmju to lietošanā. Pieņemot likumu šādā redakcijā, tiek pārkāptas cilvēktiesības uz sadarbības un pakalpojumu pieejamību.
28.01.2022. 20:11
Gatis Panavs - Mednieku biedrība "Viesturi"
Nepiekrītam projektam , jo nav skaidrs kādēļ jāveic izmaiņas vmd darbinieku pilnvarās , vai ir iemesls tam kāds citiem nezināms ? Nepiekrītam arī tam ka vmd varēs apturēt un kontrolēt jebkuru cilvēku kas atrodas mežā kā arī nav skaidrs kā notiks novērošana izsekošana , cik zināms bez tiesas lēmuma tas nav iespējams pat policijai tad lādā sakarā vmd var veikt novērošanu lasi izsekošanu jebkurai personai ! Kāpēc VP nevar veikt šīs darbības kopā ar VMD inspektoriem jo tiem ir gan tehniskie līdzekļi gan pietiekošas pilnvaras un zināšanas . Vai tiešām jātērē nauda mūsu mednieku lai izveidotu kārtējo policejisko vienību ? Izskatās ka jebkura valsts struktūra tagad gribētu operatīvās grupas kas var kontrolēt tos no kā saņem finansējumu !
28.01.2022. 20:37
Andris Broks Latgales mednieku un makšķernieku biedrība
Latgales mednieku un makšķernieku biedrība ir iepazinusies ar grozījumi Valsts meža dienesta likumā (22-TA-58) un izsaka šādus iebildumus:
Anotācijā nav norādīta nedz statistika par pēdējos desmit gados medībās veiktajiem pārkāpumiem un to saturu, nedz arī iekļauta informācija par to, vai malumedību skaits pēdējos desmit gados ir tik ļoti palielinājies, ka būtu nepieciešams palielināt Valsts meža dienesta pilnvaras. Tāpat Anotācijā ir norādīts, ka grozījumi nepieciešami, lai efektīvi veiktu medību uzraudzību ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs, tomēr nav paskaidrots, cik nopietna ir situācija šobrīd attiecībā uz medību pārkāpumiem medībās, lai pamatotu nepieciešamības paplašināt VMD pilnvaras. Vienīgais iemesls, kas minēts Anotācija, lai palielinātu VMD pilnvaras, ir tehnoloģiju attīstība, tomēr nav ne viena fakta, kas norādītu uz to, ka medību laikā pēdējo gadu laikā būtu ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits. Rezultātā tiks pieļauta iespēja, ka VMD ir tiesības mežā apturēt jebkuru personu bez pamatojuma?
Latgales mednieku un makšķernieku biedrība kategoriski iebilst pret likumprojekta tālāku virzību. Likumprojekts paredz VMD pilnvaras, kuras definētas Operatīvās darbības likumā, bet neparedz pildīt šī likuma nosacījumus. Operatīvās darbības likums stingri nosaka apstākļus un nosacījumus, kādos atļauts novērot personas, savukārt VMD likumprojekts paredz iespēju netraucēti veikt pārbaudes dabā, kā arī novērot privātpersonas. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē šādas novērošanas nepieciešamība, kā arī jāņem vērā katras personas pamattiesības un pamatbrīvības. Videonovērošana ir uzskatāma par personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, un, ja iegūtajā materiālā ir iespējams atpazīt (identificēt) konkrētas personas, tad šo var uzskatīt par personas datu apstrādi.
Likumprojekts paredz apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus un ūdens transportlīdzekļus. Amatpersonām, kuras aptur transportlīdzekļus, jābūt ar atšķirības zīmi. Nav skaidrs, kādai, cik liela un labi saskatāmai ir jābūt šai atšķirības zīmei. Uzskatām, ka arī transportlīdzeklim, ar kura palīdzību tiek apturētas privātpersonas, jābūt identificējam kā operatīvajam transporta līdzeklim, savukārt amatpersonām ir jābūt skaidri atpazīstamām formām, pretējā gadījumā pastāv liels risks pakļaut ne tikai privātpersonas, bet arī pašas amatpersonas nevajadzīgam apdraudējumam.
Līdz šim, veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, VMD ļoti sekmīgi sadarbojās ar Valsts policiju. Tas izslēdza dažādu pārpratumu iespējamību un pārbaudes tika veiktas korekti, to darot kompetentiem Valsts policijas darbiniekiem. Uzskatām, ka šobrīd VMD darbinieki nav pietiekami kompetenti, lai pārņemtu šādas funkcijas no Valsts policijas. Norādām, ka veicot medību reglamentējošo normatīvo aktu prasību uzraudzību, primāri uzmanība ir jāpievērš prevencijai, ja runa ir par mednieku uzraudzību. Malumedību gadījumus sekmīgi līdz šim atklāj, mednieku kolektīviem ziņojot par nelikumīgām darbībām medību platībās. Tā kā līdz šim sadarbība starp VMD un VP bijusi sekmīga, neredzam pamatojumu palielināt VMD amatpersonu pilnvaras. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums to darīt, tad tam jānotiek saskaņā ar Operatīvās darbības likuma nosacījumiem un prasībām.
28.01.2022. 20:46
Fiziska persona
Nepiekrītu pilnīgai pāriešanai uz e-vidi. Diemžēl mūsu sabiedrībā ir vēl ļoti daudz cilvēku, kuriem nav bijis iespējas un kuri nav apguvuši datorprasmes tādā līmeni, lai spētu un mācētu lietot mūsu valsts pārvaldes radītos elektroniskos rīkus, kas, nezināmu iemselu dēļ, parasti ir stipri sarežģīti un grūti izprotami pat pieredzējušam datorlietotājam, nemaz nerunājot par cilvēku gados. Kam tad īsti ir domāta valsts pārvalde? Vai valsts pārvaldes uzdevums nav sniegt iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus? Vai ar paredzēto sistēmu, netiks vairāk uzlabots to komersantu stāvoklis, kuri sniedz konsultācijas? Kāpēc Latvijas valsts nodokļu maksātājs, no kura maksātajiem nodokļiem Jūs saņemat algu, būs spiests maksāt par pakalpojumu privātam uzņēmējam, jo valsts to nevēlas nodrošināt? Uzskatu, ka primārajam jebkuras valsts iestādes uzdevumam būtu jābūt iedzīvotāju konsultēšanai!! Visi nekad nebūs mežierīcības (vai jebkuras citas regulētas jomas) speciālisti! Kāpēc man būtu jāmaksā privātam konsultantam par to informāciju, kuru var sniegt zinošs Valsts meža dienesta speciālists? Šobrīd liekas, ka valsts pārvaldes galvenais uzdevums ir uzraudzīt un sodīt, bet izdotajos likumos un MK noteiktumos vienkāršs Latvijas iedzīvotājs, maldās kā dziļā mežā.
28.01.2022. 23:32