Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas" 4.4.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
-
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijā zemais sociālās aizsardzības sistēmas finansējums, sabiedrības novecošanās, darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās un migrācijas tendences, kā arī būtisks iedzīvotāju skaita prognozējamais sarukums ilgtermiņā rada izaicinājumus sociālās aizsardzības ilgtspējai un adekvāta atbalsta nodrošināšanā. Tie visi ir lieli izaicinājumi – gan sociāli, gan ekonomiski, kas prasa nepārtrauktu alternatīvu un inovatīvu risinājumu meklēšanu, lai situāciju uzlabotu. Arī Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam ir izvirzītas darbību prioritātes, kas fokusējas uz zaļāku, viedāku un digitālāku, ciešāk savienotu, klimatneitrālu, iedzīvotājiem tuvāku un sociālu un iekļaujošu Eiropu, kas cieši sasaucas ar esošajām, problēmām Latvijā un Eiropā. Kā viens no veidiem, lai veicinātu iepriekš minēto darbības prioritāšu sasniegšanu, ir inovāciju pielietošana, kas caurstrāvo ikvienu izvirzīto prioritāti, t.sk. sociālo inovāciju pielietošana, it īpaši sociālo pakalpojumu attīstībā sociālās atstumtības riskam pakļauto personu grupām.
Izvērtējot dažādas eksistējošas sociālo inovāciju definīcijas, ir iespējams noteikt galvenos atslēgas vārdus jeb dimensijas, kas raksturo sociālo inovāciju – jaunu ideju ieviešana, kas nodrošina sociālo vajadzību apmierināšanu; veicinātas/atjaunotas sociālās prasmes, spējas; sniedz labumu sabiedrībai un veicina tās veiktspēju/rīcībspēju. Tāpat arī jaunas pieejas spēj apmierināt tiešāk personu vajadzības, risinājums ir ekonomiski izdevīgs un nerada papildus finansiālu slogu kā līdzvērtīgi esošie pakalpojumi, risinājumi.
Izvērtējot šī brīža situāciju, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam, kā viens no prioritārajiem uzdevumiem ir minēts “Sociālā darba speciālistu un sociālo pakalpojumu sniedzēju motivācijas sistēmas pilnveide un profesionālās kompetences stiprināšana un specializācijas nostiprināšana demogrāfijas tendencēm un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu inovatīvu, uz klienta vajadzībām balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, pilnveidošanai un pieejamības nodrošināšanai reģionos”. Sociālajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme ikviena cilvēka dzīvē, bet jo īpaši, ja ir grūtības aprūpēt sevi vai pārvarēt kādas dzīves situācijas, un nav pietiekoša piederīgo atbalsta. Pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus Latvijā galvenokārt ir pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta. Tomēr pašvaldības pēc iedzīvotāju skaita un blīvuma, infrastruktūras, cilvēku un finanšu resursu pieejamības ir ļoti atšķirīgas un arī sociālo pakalpojumu pieejamība katrā pašvaldībā ir atšķirīga, proti – kādā ir pieejami tikai sociālās aprūpes pakalpojumi, lielākoties tieši ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, citās – iespējams saņemt plašāku un cilvēka sociālajai situācijai piemērotāku un vajadzībām atbilstošāku sociālo pakalpojumu klāstu. Labklājības ministrijas izstrādātajā “Informatīvajā ziņojumā par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem” ir norādīti vairāki problēmjautājumi, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu pieejamības neesamību vai ierobežojumiem. Problēmu cēloņi ir gan pašvaldību finansiālās kapacitātes un cilvēkresursu trūkums, gan pašvaldības noteikto prioritāšu virziens un to finansiālā ietilpība. Tas iezīmē vairākus nopietnus ietekmējošos aspektus, kas nosaka sociālo pakalpojumu nodrošinājumu un attīstību pašvaldībās, tādēļ ir būtiski meklēt risinājumus, kā šo situāciju mainīt, lai veicinātu vienmērīgu sociālo pakalpojumu nodrošinājumu un pieejamību visā valsts teritorijā, kas būtu vērsts uz personu individuālo vajadzību nodrošināšanu.
Viens no veidiem, kā tiek risinātas dažādas sociālās problēmas  Eiropā, t.sk. cilvēka vajadzībām atbilstošu pakalpojumu nodrošināšana,  ir sociālo inovāciju pielietošana. Sociālās inovācijas nav jauns koncepts, tomēr mainīgajos dzīves apstākļos, sociālās inovācijas transformējas, mainās un pielāgojas atbilstoši situācijai. Sociālās inovācijas tipiski ir veidojušās tieši krīžu laikā, dažādu krīžu iespaidā. Pēdējos gados sociālās inovācijas Eiropas pieredzē biežāk tiek realizētas tieši konkrētu kopienu ietvaros, pilsētu mikrorajonos, virzot sociālās inovācijas mērķēti uz konkrētu sabiedrības daļu. Tādā veidā spējot tiešāk un precīzāk risināt dažādas sociālās situācijas. Ar sociālo inovāciju palīdzību ir iespējams risināt dažādas ieilgušas problēmas, kur bieži šīs situācijas visefektīvāk ir risināmas tieši tuvāk personu dzīvesvietai, pašvaldībās vai vietējās kopienās, nodrošinot aktuālo vajadzību, nevis plānojot valstiska mēroga pasākumus, kas var nesasniegt indivīdu un viņa vajadzības.
Kopumā sociālo pakalpojumu pieejamība, daudzveidība un kvalitāte Latvijā joprojām ir nepietiekama, tādēļ ir nepieciešams stiprināt sociālo pakalpojumu jomu, ieguldot sociālo pakalpojumu inovācijās, palielinot pakalpojumu pārklājumu, daudzveidību un kvalitāti, t.sk. palielinot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem, kuri cieš no sociālās atstumtības.
 
Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. -2027. gadam 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.1. pasākumam “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” (turpmāk – pasākums).
Pasākuma mērķis ir sekmēt sociālās inovācijas sociālo pakalpojumu jomā, nodrošinot mūsdienīgu, cilvēka vajadzībām atbilstošu un aktuālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību.


Pasākumā plānotas šādās galvenās atbalstāmās darbības:
1. Sociālo inovāciju identificēšanas kritēriju un ieviešanas mehānisma izstrāde. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks izstrādāti sociālo inovāciju noteikšanas un izvērtēšanas kritēriji, lai būtu iespējams identificēt, vai plānotā aktivitāte ir vērtējama kā inovācija. Tāpat tiks izstrādāts sociālo inovāciju ieviešanas mehānisms, tai skaitā metodoloģija jaunu metožu un risinājumu esošo vai jaunu sociālo pakalpojumu īstenošanā apraksta izstrādei un izstrādātās sociālās inovācijas aprobācijai.
2. Veiktspējas stiprināšanas un izpratnes veicināšanas pasākumi par sociālajām inovācijām, tai skaitā potenciālo sociālo inovāciju īstenotāju mācības. Lai iedrošinātu potenciālos inovāciju ieviesējus un īstenotājus piedalīties pasākumā ar savām novatoriskajām idejām, tiks īstenoti pasākumi, lai veicinātu izpratni par to, kas ir sociālās inovācijas, kā un pēc kādiem kritērijiem tās tiks identificētas 4.4.1.1. pasākuma ietvaros, kā arī tiks stiprināta veiktspēja, t.sk. organizētas mācības par sociālo inovāciju ieviešanas mehānismu, nepieciešamo kapacitāti u.c.
3. Sociālo inovāciju ideju atlase. Tiks rīkota sociālo inovāciju sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā ideju atlase potenciālajiem sociālo inovāciju ieviesējiem, kurā tiks noteikti pieteikšanās nosacījumi un termiņi. Iesniegtās sociālo inovāciju sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā idejas tiks apkopotas un vērtēta to atbilstība prasībām. Ideju vērtēšanai tiks izveidota vērtēšanas komisija, kuras sastāvā plānots iekļaut Sabiedrības integrācijas fonda, Labklājības ministrijas un Nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kuri pārstāv mērķa grupas intereses un tiesības.
4. Sociālo inovāciju ieviešana. Pēc sociālo inovāciju sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā ideju atlases un apstiprināšanas ar inovāciju ieviesējiem tiks slēgts līgums par atbalsta piešķiršanu atbalstītās sociālās inovācijas ieviešanai. Tāpat inovāciju ieviesējiem plānots sniegt konsultācijas un metodisko atbalstu inovācijas ieviešanas procesā. Pasākuma ietvaros plānots atbalstīt 30 sociālo pakalpojumu inovācijas.
5. Sociālo inovāciju ieviešanas rezultātu novērtēšana. Pēc sociālo inovāciju ieviešanas un izmēģinājumprojekta īstenošanas, tiks veikts  rezultātu izvērtējums, lai identificētu efektīvākos sociālo inovāciju sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā risinājumus un noteiktu to īstenošanas iespējas ilgtermiņā.

Pasākuma ieviešanas laikā plānoti sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi, kā arī obligātie informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanas gaitu.

Pasākuma īstenošanai plānotais kopējais finansējums ir 21 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 18 750 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 250 000 euro.

Pasākumu plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Pasākuma īstenošanu nodrošinās Sabiedrības integrācijas fonds – atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas veicina sabiedrības integrāciju atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likumam.

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
-programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 15;
-programmas iznākuma rādītājs - Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu – 15;
-nacionālais iznākuma rādītājs – personas, kuras saņēmušas inovatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus - 600;
-programmas rezultāta rādītājs – Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu skaita pieaugums – 30.

Pasākumā paredzēts īstenot darbības, kas vērstas uz mūsdienīgu, cilvēka vajadzībām atbilstošu un aktuālu sociālo pakalpojumu attīstību, izmantojot sociālās inovācijas sociālo pakalpojumu jomā.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
10.03.2023. - 24.03.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
  • Pilngadīgas personas un bērni ar invaliditāti.
  • Pilngadīgas personas un bērni ar garīga rakstura traucējumiem, tai skaitā multipliem traucējumiem.
  • Pensijas vecuma personas, tai skaitā personas ar demenci.
  • Bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.
  • Ielu bērni un jaunieši.
  • Personas, kas atkarīgas no atkarību izraisošām vielām un procesiem.
  • Personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas.
  • Ilgstoši bezdarbnieki.
  • Citas sociālās atstumtības riskam pakļautas personu grupas.
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
  • Pašvaldības.
  • Nevalstiskās organizācijas.
  • Sociālo pakalpojumu sniedzēji.
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Līga Ozola (LM)
Atbildīgā persona
Sarmīte Vepere (LM)
Izsludināšanas datums
10.03.2023. 11:35

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Regita Zeiļa - Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija
Aicinām iekļaut sociālos uzņēmumus kā potenciālos atbalsta saņēmējus

Ņemot vērā, ka sociālie uzņēmumi ir tie, kas bieži vien ir sociālo inovāciju virzītājspēks, aicinām iekļaut uzņēmumus, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, kā iespējamos pasākuma labuma guvējus.

Tā kā pasākuma mērķis ir sekmēt sociālās inovācijas sociālo pakalpojumu jomā, nodrošinot mūsdienīgu, cilvēka vajadzībām atbilstošu un aktuālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību, bet daudzi sociālo pakalpojumu sniedzēji ir izvēlējušies savas aktivitātes veikt sociālā uzņēmuma formātā, aicinājums būtu šo formu neierobežot, bet ļaut saņemt atbalstu plānoto aktivitāšu formātā. Arī sociālie uzņēmumi nedarbojas privātajam labumam, bet to galvenais mērķis ir risināt kādu sociālo problēmu, tajā skaitā arī uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti, veicot saimniecisko darbību. Uzņēmums ar sociālā uzņēmuma statusu nav tiesīgs sadalīt peļņu, visa peļņa tiek ieguldīta sociālā uzņēmuma mērķa sasniegšanā. Sociālā uzņēmuma forma nedrīkstētu būt kā ierobežojums, lai gūtu atbalstu jaunu inovāciju ieviešanā pakalpojumu sniegšanā, kur ieguvējs būs klients.

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām papildināt programmas iznākuma rādītāju ar “sociālie uzņēmumi” – “Biedrības un nodibinājumi, sociālie uzņēmumi, kuri saņēmuši atbalstu – 15;”
 
24.03.2023. 09:25