Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmas "DigiSoc" noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Pašvaldības sociālās palīdzības, sociālo pakalpojumu un citu atbalsta pakalpojumu, kas atbilst personu vajadzībām, administrēšanai tiek izmantota privāta sistēma -pašvaldību sociālās palīdzības lietojumprogramma (turpmāk – SOPA), kura nodrošina informāciju par personai piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālajiem un atbalsta pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Taču tās funkcionalitāte dažādās pašvaldībās atšķiras.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL) 14. panta otrajā daļā ir noteikts, ka ministrijai ir tiesības saņemt un apstrādāt personas datus par pieprasītajiem un piešķirtajiem sociālajiem pakalpojumiem, taču, ja pašvaldības tos neievada SOPA, ministrija nesaņem pilnu informāciju Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS), lai veiktu ministrijai likumā noteiktos uzdevumus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu politikas jomā. Arī pašvaldībām ir ierobežotas iespējas nodrošināt klienta lietas izsekojamību, ja mainās klienta dzīvesvieta uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.
Vienlaikus ir vairāki sociālie pakalpojumi un pārvaldes uzdevumi, kuri tiek administrēti citās sistēmās, (piemēram, Latvijas Bērnu fonda), savukārt citiem informācijas sistēmas nav vispār (piemēram, starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” ietvaros paredzētajiem pakalpojumiem).
Rezultātā visi sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība, kā arī citi atbalsta veidi netiek administrēti vienkopus, un sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaite, kontrole un budžeta līdzekļu izlietojums, kā arī situācijas analīze par valsti kopumā ir apgrūtināta.
Lai iedzīvotājiem sniegtu sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un varētu noteikt atbalsta veidu, sociālā darba speciālistam ir jāveic individuālu personas vajadzību un resursu izvērtēšanu. Līdz ar to iestādēm ir nepieciešami dati par mājsaimniecību, veselību, materiālo stāvokli, dzīvesvietu un citām specifiskām vajadzībām, kā arī mājsaimniecības locekļu statusiem, kas var ietekmēt atbalsta piešķiršanu un saņemšanu.
Situācijas atrisināšanai ministrija veido un attīsta platformu “DigiSoc”.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL) 14. panta otrajā daļā ir noteikts, ka ministrijai ir tiesības saņemt un apstrādāt personas datus par pieprasītajiem un piešķirtajiem sociālajiem pakalpojumiem, taču, ja pašvaldības tos neievada SOPA, ministrija nesaņem pilnu informāciju Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS), lai veiktu ministrijai likumā noteiktos uzdevumus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu politikas jomā. Arī pašvaldībām ir ierobežotas iespējas nodrošināt klienta lietas izsekojamību, ja mainās klienta dzīvesvieta uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.
Vienlaikus ir vairāki sociālie pakalpojumi un pārvaldes uzdevumi, kuri tiek administrēti citās sistēmās, (piemēram, Latvijas Bērnu fonda), savukārt citiem informācijas sistēmas nav vispār (piemēram, starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” ietvaros paredzētajiem pakalpojumiem).
Rezultātā visi sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība, kā arī citi atbalsta veidi netiek administrēti vienkopus, un sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaite, kontrole un budžeta līdzekļu izlietojums, kā arī situācijas analīze par valsti kopumā ir apgrūtināta.
Lai iedzīvotājiem sniegtu sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un varētu noteikt atbalsta veidu, sociālā darba speciālistam ir jāveic individuālu personas vajadzību un resursu izvērtēšanu. Līdz ar to iestādēm ir nepieciešami dati par mājsaimniecību, veselību, materiālo stāvokli, dzīvesvietu un citām specifiskām vajadzībām, kā arī mājsaimniecības locekļu statusiem, kas var ietekmēt atbalsta piešķiršanu un saņemšanu.
Situācijas atrisināšanai ministrija veido un attīsta platformu “DigiSoc”.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi noteikt platforma "DigiSoc" pārzini, platformā "DigiSoc" iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā "DigiSoc" iekļautajai informācijai.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
03.09.2025. - 17.09.2025.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Sociālo pakalpojumu saņēmēji;
- sociālo pakalpojumu saņēmēju likumiskie pārstāvji vai pilnvarotās personas;
- sociālo pakalpojumu sniedzēji (fiziskās personas);
- bērni, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;
- vardarbībā cietušās pilngadīgās personas;
- programmā “Bērna māja” uzņemtie bērni un viņu nevardarbīgie tuvinieki;
- personas, kuras ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītas par vainīgām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret bērnu;
- platformas DigiSoc lietotāji.
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz, ka šo fizisko personu dati un veselības dati sociālo un citu pakalpojumu, tai skaitā starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto pakalpojumu, saņemšanai tiks apstrādāti, tai skaitā uzkrāti, platformā DigiSoc. Piekļuves tiesību administrēšanai (piešķiršanai, ierobežošanai, paplašināšanai, anulēšanai, dzēšanai) ir paredzēta platformas DigiSoc lietotāju personas datu apstrāde.
Juridiskās personas
- Pašvaldību sociālie dienesti;
- sociālo pakalpojumu sniedzēji;
- institūcijas (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; kredītiestādes; Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija; Sociālās integrācijas valsts aģentūra; Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs; Valsts probācijas dienests; bāriņtiesas; tiesas; Tiesu administrācija; Ceļu satiksmes drošības direkcija; Valsts zemes dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; fonds; Bērnu aizsardzības centrs un citi Noteikumu projekta 35. punktā minētās institūcijas).
Skaidrojums un ietekme
Otrajā lasījumā Saeimā esošie SPSPL grozījumi (provizoriskā apstiprināšana - 2025. gada septembris) paredz pienākumu pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo pakalpojumu sniedzējiem sociālo un citu pakalpojumu saņemšanai veikt datu subjektu personas datu un veselības datu apstrādi platformā “DigiSoc”. Noteikumu projekts paredz, ka personas datu apstrādes nolūku sasniegšanai nepieciešamā informācija (datu subjektu personas dati un veselības dati) tiks iegūta no institūcijām.
Sagatavoja
Jana Appena (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
03.09.2025. 10:06
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
r.a. "Siltumnīca"
Par projektu 25-TA-2022 “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmas "DigiSoc" noteikumi” tiek izteikti šādi priekšlikumi
1. Noteikumu projekta preambulā ir norādīts izdošanas tiesiskais pamats – Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2. daļa. Šāda atsauce formāli norāda deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par informācijas sistēmu. Papildus, ja Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (turpmāk – SPSPL) satur ai saturēs konkrētu deleģējumu MK noteikumu izdošanai, ieteicams arī uz to atsaukties preambulā, lai būtu pilnīgs tiesiskais pamats.
2. 5. punkta uzskaitījumā divreiz atkārtojas apakšpunkts 5.7. “sniegtajām konsultācijām”. Šī acīmredzot ir tehniska kļūda – viens no “5.7.” apakšpunktiem būtu jāsvītro.
3. 6. punktā apakšpunktu līmeņi ir ļoti dziļi (piemēram, 6.2.2.5.3.6.), kas apgrūtina teksta pārskatāmību. Ieteicams apsvērt, vai daļu no šīm ļoti detalizētajām listēm nevarētu pārstrukturēt, piemēram, sadalot atsevišķos punktos vai pielikumos, lai samazinātu hierarhijas dziļumu un atvieglotu normu lasāmību.
4. 33. punkta 1. un 2. apakšpunkts satur daļēji dublējošus formulējumus par datu apmaiņu “atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem”. Var apsvērt šo punktu apvienošanu vai precīzāku nodalīšanu, skaidrojot, kādos gadījumos piemēro katru no minētajiem informācijas apmaiņas veidiem. Būtu ieteicams veidu “elektroniski tiešsaistes režīmā” noteikt kā prioritāru.
5. Pieminot Labklājības informācijas sistēmu (LabIS) 36.6. apakšpunktā, formāli tas ir pirmais un vienīgais šīs saīsinājuma lietojums tekstā. Tā kā “Labklājības informācijas sistēma” nav iepriekš minēta, drošības pēc varētu iekļaut definīciju Vispārīgajos jautājumos vai 36.6. apakšpunktā paskaidrot, ka te domāta Labklājības ministrijas iekšējā informācijas sistēma (ja tā ir oficiāls sistēmas nosaukums).
1. Noteikumu projekta preambulā ir norādīts izdošanas tiesiskais pamats – Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta 1.2. daļa. Šāda atsauce formāli norāda deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par informācijas sistēmu. Papildus, ja Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (turpmāk – SPSPL) satur ai saturēs konkrētu deleģējumu MK noteikumu izdošanai, ieteicams arī uz to atsaukties preambulā, lai būtu pilnīgs tiesiskais pamats.
2. 5. punkta uzskaitījumā divreiz atkārtojas apakšpunkts 5.7. “sniegtajām konsultācijām”. Šī acīmredzot ir tehniska kļūda – viens no “5.7.” apakšpunktiem būtu jāsvītro.
3. 6. punktā apakšpunktu līmeņi ir ļoti dziļi (piemēram, 6.2.2.5.3.6.), kas apgrūtina teksta pārskatāmību. Ieteicams apsvērt, vai daļu no šīm ļoti detalizētajām listēm nevarētu pārstrukturēt, piemēram, sadalot atsevišķos punktos vai pielikumos, lai samazinātu hierarhijas dziļumu un atvieglotu normu lasāmību.
4. 33. punkta 1. un 2. apakšpunkts satur daļēji dublējošus formulējumus par datu apmaiņu “atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem”. Var apsvērt šo punktu apvienošanu vai precīzāku nodalīšanu, skaidrojot, kādos gadījumos piemēro katru no minētajiem informācijas apmaiņas veidiem. Būtu ieteicams veidu “elektroniski tiešsaistes režīmā” noteikt kā prioritāru.
5. Pieminot Labklājības informācijas sistēmu (LabIS) 36.6. apakšpunktā, formāli tas ir pirmais un vienīgais šīs saīsinājuma lietojums tekstā. Tā kā “Labklājības informācijas sistēma” nav iepriekš minēta, drošības pēc varētu iekļaut definīciju Vispārīgajos jautājumos vai 36.6. apakšpunktā paskaidrot, ka te domāta Labklājības ministrijas iekšējā informācijas sistēma (ja tā ir oficiāls sistēmas nosaukums).
09.09.2025. 17:01
Agnese Frīdenberga - Biedrība "Latvijas Samariešu apvienība"
Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” atzinīgi vērtē platformas “DigiSoc” izveides iniciatīvu, kas paredz vienotu datu apriti un elektronisku palīdzības saņēmēju lietu uzturēšanu. Vienlaikus uzskatām par būtisku precizēt vairākus jautājumus, lai jaunā sistēma būtu praktiski lietojama un atvieglotu, nevis sarežģītu sociālo pakalpojumu sniedzēju darbu.
Par informācijas sistēmu integrāciju ar platformu “DigiSoc”
Mēs – tāpat kā citi sociālo pakalpojumu sniedzēji – jau gadiem izmantojam informācijas sistēmu, kurā tiek apstrādāti sociālo pakalpojumu dati (mūsu gadījumā, mēs izmantojam APSis. Informāciju sistēmas, kuras izmanto sociālo pakalpojumu sniedzēji ir funkcionālas, pilnībā pielāgota sociālās aprūpes procesiem un tajās jau šobrīd tiek uzkrāta informācija un dati par sociālajiem pakalpojumiem. Mūsuprāt, kā obligāts pienākums noteikumos būtu jāparedz nevis tieša “DigiSoc” lietošana, bet gan tas, ka sociālo pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina līgumā (37. punkts) atrunātu datu apmaiņa ar “DigiSoc”, nododot šos datus “DigiSoc” lietojot sistēmu savienojumu.
Lai gan noteikumu Anotācijā ir teikts, ka “būs iespējama sociālo pakalpojumu nodrošinātāju vai sociālo pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmu integrācija ar platformu "DigiSoc", taču ir nepieciešams skaidrs apstiprinājums, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri jau izmanto citas informācijas sistēmas, varēs turpināt tās lietot, nodrošinot datu apmaiņu ar “DigiSoc”.
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā tieši un skaidri nostiprināt, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji nav ierobežoti lietot savas sistēmas.
Par SOPA
Noteikumu anotācijā minēts, ka “Platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana paredz pakāpenisku pašvaldību sociālās palīdzības lietojumprogrammas (turpmāk – SOPA) aizstāšanu. (…) Ieviešot platformu "DigiSoc", pašvaldībām vairs nebūs iespējas un nepieciešamības izmantot SOPA, jo platforma "DigiSoc" pārņems SOPA funkcionalitāti, kā arī nebūs vajadzības un izvēles izmantot citas programmas, jo platformas "DigiSoc" galvenais mērķis ir apvienot visu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu, un cita veida sociālo atbalstu vienkopus vienā sistēmā”.
Nedz noteikumos, nedz anotācijā nav plašāk aprakstīti procesi kā SOPAS funkcionalitāti plāno īstenot caur DigiSoc, jo, piemēram, šobrīd SOPAS integrācija ar pakalpojuma sniedzēja sistēmu paredz datu apmaiņu abos virzienos, taču DigiSoc integrācijas risinājums neparedz pakalpojumu sniedzējam pieeju un tiesības klientu lietai.
Mūsu ierosinājums: anotācijā skaidrot kad (kurā gadā?) un kā tieši DigiSoc pārņems SOPA funkcionalitāti, kā arī skaidrot kas tiek sagaidītas no pakalpojumu sniedzēja, tai skaitā sistēmu pielāgošanā.
Par datu pieejamību
Noteikumu projekta anotācijā noteikts, ka “Palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iekļautajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši to veicamajiem uzdevumiem”.
Noteikumu projekta 36. punktā ir nosauktas lietotāju grupas, kas “DigiSoc” datus iegūst bez maksas, taču nav skaidrs:
pakalpojuma sniedzēja izmantotā sistēma atbilst kādam no 36.punktā minētiem subjektiem;
ja neatbilst, vai tas nozīmē, kā pakalpojumu sniedzēju izmantotā sistēma datus iegūs par maksu? Un kāds būs maksas apmērs?
Ja pakalpojumu sniedzējs ir privātpersona, kura publiska iepirkuma procesā sniedz pakalpojumu valstij vai pašvaldībai (nav deleģējums) iegūst datus par maksu?
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā vai anotācijā precizēt, kas tieši un kādā mērā attiecas uz sociālo pakalpojumu sniedzējiem
Par elektronisko lietu saturu
Noteikumu projekta anotācijā noteikts, ka “Palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iekļautajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši to veicamajiem uzdevumiem”.
Taču noteikumu projektā nav aprakstīti organizatoriskie (atbildīgais vai process) vai tehniskie (veids kā datu iegūšanu ierosināt) mehānismi, ja sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir līgumisks pamats un tehniska iespēja piekļūt nepieciešamajai informācijai, bet atbilstošās informācijas DigiSoc nav vai tā nav pieejama sociālo pakalpojumu sniedzējam. Piemēram, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs vēlas iesniegt atskaiti par sociālajam dienesta klientu, bet klienta vai pakalpojuma dati sistēmā nav vai tie ir kļūdaini.
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā vai anotācijā precizēt informācijas pieejamības vai kvalitātes jautājumu risināšanas kārtību
Par līguma slēdzēju pusi attiecībā uz datu nodošanu “DigiSoc”
Noteikumu projektā nav saprotami formulēts, ar kuru juridisko personu var tikt slēgts līgums par datu apmaiņu ar “DigiSoc”:
vai līgums tiks slēgts ar pašu sociālā pakalpojuma sniedzēju (piemēram, biedrību), kura nodod datus,
vai arī pakalpojuma sniedzēju / platformas turētāju (piemēram, uzņēmumu, kas uztur sociālā pakalpojuma sniedzēja izmantoto informācijas sistēmu).
Neskaidrība var radīt gan juridiskas, gan praktiskas problēmas – īpaši gadījumos, kad sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto ārēju platformu (piem., APSis), kuru pārvalda cits uzņēmums.
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā precīzi atrunāt, ka līgums par datu nodošanu “DigiSoc” tiek slēgts ar sociālā pakalpojuma sniedzēju kā datu pārzini, savukārt tehniskā integrācija ar ārēju platformu tiek nodrošināta, balstoties uz šī sniedzēja un viņa IT pakalpojuma uzturētāja vienošanos. Tas nodrošinās datu aizsardzības prasību ievērošanu un skaidru atbildības sadalījumu.
Par dubultas datu ievades nepieļaušanu
Noteikumu projektā nav tieši atrunāts, kā tiks organizēts datu ievads “DigiSoc” sistēmā. Pastāv risks, ka līgumā ar Labklājības ministriju par sistēmas lietošanu no sociālo pakalpojuma sniedzēja var tikt prasīta gan manuāla datu ievade, gan integrācija ar sociālā pakalpojuma sniedzēja sistēmu (piemēram, APSis).
Šāda prasība būtu nesamērīga, jo:
- radītu būtisku papildu administratīvo slogu sociālo pakalpojumu sniedzējiem;
- prasītu papildu personāla resursus vai samazinātu laiku, ko darbinieki var veltīt tieši klientu aprūpei;
- palielinātu cilvēcisko kļūdu iespējamību; vieni un tie paši dati var tikt ievadīti vai validēti vai nodoti dažādās veidos vai dažas vietās (tiešsaistē un/vai caur integrāciju);
- būtu pretrunā ar digitālās transformācijas pamatprincipiem un publiski deklarēto mērķi atvieglot datu apriti un administratīvo darbu.
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā skaidri paredzēt, ka līgumos ar LM par sistēmas lietošanu netiek prasīta dubulta datu ievade. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri strādā savā sistēmā, datus nodod “DigiSoc” integrācijas ceļā, izmantojot tehniskos risinājumus, nevis manuāli divās dažādās vietās.
Papildus vēlamies norādīt uz šādiem neskaidriem jautājumiem, kuriem jārod atbilde jau tagad:
- jāprecizē datu nodošanas un apmaiņas tehniskos standartus (formātus, API, drošības protokolus), lai sniedzēji varētu laikus sagatavoties integrācijai;
- jāskaidro kā tiks testēta un apstiprināta esošo sistēmu (piem., APSis) savietojamība ar “DigiSoc”.
Par informācijas sistēmu integrāciju ar platformu “DigiSoc”
Mēs – tāpat kā citi sociālo pakalpojumu sniedzēji – jau gadiem izmantojam informācijas sistēmu, kurā tiek apstrādāti sociālo pakalpojumu dati (mūsu gadījumā, mēs izmantojam APSis. Informāciju sistēmas, kuras izmanto sociālo pakalpojumu sniedzēji ir funkcionālas, pilnībā pielāgota sociālās aprūpes procesiem un tajās jau šobrīd tiek uzkrāta informācija un dati par sociālajiem pakalpojumiem. Mūsuprāt, kā obligāts pienākums noteikumos būtu jāparedz nevis tieša “DigiSoc” lietošana, bet gan tas, ka sociālo pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina līgumā (37. punkts) atrunātu datu apmaiņa ar “DigiSoc”, nododot šos datus “DigiSoc” lietojot sistēmu savienojumu.
Lai gan noteikumu Anotācijā ir teikts, ka “būs iespējama sociālo pakalpojumu nodrošinātāju vai sociālo pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmu integrācija ar platformu "DigiSoc", taču ir nepieciešams skaidrs apstiprinājums, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri jau izmanto citas informācijas sistēmas, varēs turpināt tās lietot, nodrošinot datu apmaiņu ar “DigiSoc”.
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā tieši un skaidri nostiprināt, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji nav ierobežoti lietot savas sistēmas.
Par SOPA
Noteikumu anotācijā minēts, ka “Platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana paredz pakāpenisku pašvaldību sociālās palīdzības lietojumprogrammas (turpmāk – SOPA) aizstāšanu. (…) Ieviešot platformu "DigiSoc", pašvaldībām vairs nebūs iespējas un nepieciešamības izmantot SOPA, jo platforma "DigiSoc" pārņems SOPA funkcionalitāti, kā arī nebūs vajadzības un izvēles izmantot citas programmas, jo platformas "DigiSoc" galvenais mērķis ir apvienot visu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu, un cita veida sociālo atbalstu vienkopus vienā sistēmā”.
Nedz noteikumos, nedz anotācijā nav plašāk aprakstīti procesi kā SOPAS funkcionalitāti plāno īstenot caur DigiSoc, jo, piemēram, šobrīd SOPAS integrācija ar pakalpojuma sniedzēja sistēmu paredz datu apmaiņu abos virzienos, taču DigiSoc integrācijas risinājums neparedz pakalpojumu sniedzējam pieeju un tiesības klientu lietai.
Mūsu ierosinājums: anotācijā skaidrot kad (kurā gadā?) un kā tieši DigiSoc pārņems SOPA funkcionalitāti, kā arī skaidrot kas tiek sagaidītas no pakalpojumu sniedzēja, tai skaitā sistēmu pielāgošanā.
Par datu pieejamību
Noteikumu projekta anotācijā noteikts, ka “Palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iekļautajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši to veicamajiem uzdevumiem”.
Noteikumu projekta 36. punktā ir nosauktas lietotāju grupas, kas “DigiSoc” datus iegūst bez maksas, taču nav skaidrs:
pakalpojuma sniedzēja izmantotā sistēma atbilst kādam no 36.punktā minētiem subjektiem;
ja neatbilst, vai tas nozīmē, kā pakalpojumu sniedzēju izmantotā sistēma datus iegūs par maksu? Un kāds būs maksas apmērs?
Ja pakalpojumu sniedzējs ir privātpersona, kura publiska iepirkuma procesā sniedz pakalpojumu valstij vai pašvaldībai (nav deleģējums) iegūst datus par maksu?
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā vai anotācijā precizēt, kas tieši un kādā mērā attiecas uz sociālo pakalpojumu sniedzējiem
Par elektronisko lietu saturu
Noteikumu projekta anotācijā noteikts, ka “Palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iekļautajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši to veicamajiem uzdevumiem”.
Taču noteikumu projektā nav aprakstīti organizatoriskie (atbildīgais vai process) vai tehniskie (veids kā datu iegūšanu ierosināt) mehānismi, ja sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir līgumisks pamats un tehniska iespēja piekļūt nepieciešamajai informācijai, bet atbilstošās informācijas DigiSoc nav vai tā nav pieejama sociālo pakalpojumu sniedzējam. Piemēram, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs vēlas iesniegt atskaiti par sociālajam dienesta klientu, bet klienta vai pakalpojuma dati sistēmā nav vai tie ir kļūdaini.
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā vai anotācijā precizēt informācijas pieejamības vai kvalitātes jautājumu risināšanas kārtību
Par līguma slēdzēju pusi attiecībā uz datu nodošanu “DigiSoc”
Noteikumu projektā nav saprotami formulēts, ar kuru juridisko personu var tikt slēgts līgums par datu apmaiņu ar “DigiSoc”:
vai līgums tiks slēgts ar pašu sociālā pakalpojuma sniedzēju (piemēram, biedrību), kura nodod datus,
vai arī pakalpojuma sniedzēju / platformas turētāju (piemēram, uzņēmumu, kas uztur sociālā pakalpojuma sniedzēja izmantoto informācijas sistēmu).
Neskaidrība var radīt gan juridiskas, gan praktiskas problēmas – īpaši gadījumos, kad sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto ārēju platformu (piem., APSis), kuru pārvalda cits uzņēmums.
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā precīzi atrunāt, ka līgums par datu nodošanu “DigiSoc” tiek slēgts ar sociālā pakalpojuma sniedzēju kā datu pārzini, savukārt tehniskā integrācija ar ārēju platformu tiek nodrošināta, balstoties uz šī sniedzēja un viņa IT pakalpojuma uzturētāja vienošanos. Tas nodrošinās datu aizsardzības prasību ievērošanu un skaidru atbildības sadalījumu.
Par dubultas datu ievades nepieļaušanu
Noteikumu projektā nav tieši atrunāts, kā tiks organizēts datu ievads “DigiSoc” sistēmā. Pastāv risks, ka līgumā ar Labklājības ministriju par sistēmas lietošanu no sociālo pakalpojuma sniedzēja var tikt prasīta gan manuāla datu ievade, gan integrācija ar sociālā pakalpojuma sniedzēja sistēmu (piemēram, APSis).
Šāda prasība būtu nesamērīga, jo:
- radītu būtisku papildu administratīvo slogu sociālo pakalpojumu sniedzējiem;
- prasītu papildu personāla resursus vai samazinātu laiku, ko darbinieki var veltīt tieši klientu aprūpei;
- palielinātu cilvēcisko kļūdu iespējamību; vieni un tie paši dati var tikt ievadīti vai validēti vai nodoti dažādās veidos vai dažas vietās (tiešsaistē un/vai caur integrāciju);
- būtu pretrunā ar digitālās transformācijas pamatprincipiem un publiski deklarēto mērķi atvieglot datu apriti un administratīvo darbu.
Mūsu ierosinājums: noteikumu projektā skaidri paredzēt, ka līgumos ar LM par sistēmas lietošanu netiek prasīta dubulta datu ievade. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri strādā savā sistēmā, datus nodod “DigiSoc” integrācijas ceļā, izmantojot tehniskos risinājumus, nevis manuāli divās dažādās vietās.
Papildus vēlamies norādīt uz šādiem neskaidriem jautājumiem, kuriem jārod atbilde jau tagad:
- jāprecizē datu nodošanas un apmaiņas tehniskos standartus (formātus, API, drošības protokolus), lai sniedzēji varētu laikus sagatavoties integrācijai;
- jāskaidro kā tiks testēta un apstiprināta esošo sistēmu (piem., APSis) savietojamība ar “DigiSoc”.
11.09.2025. 11:22
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25