Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam (turpmāk - plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts turpmākajiem trim gadiem, lai veicinātu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto apakšmērķu sasniegšanu mātes un bērna veselības jomā, uzlabojot sabiedrības veselībpratību, veicinot iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti mātes un bērna veselības jomā, tādējādi samazinot mātes un bērna mirstību, kā arī uzlabojot mātes un bērna veselību.
Lielākajai daļai plāna projektā iekļauto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums, kuram tiek veikti aprēķini.
Lielākajai daļai plāna projektā iekļauto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums, kuram tiek veikti aprēķini.
Mērķa apraksts
Plāna mērķis ir uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kā arī nodrošinot laikus sniegtu, uz pacientu orientētu veselības aprūpi, tai skaitā, agrīnu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
01.04.2025. - 01.05.2025.
Informācija
Priekšlikumi iesniedzami elektroniski TAP portālā vai sūtot uz e-pastu: viktorija.kornenkova@vm.gov.lv
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Viktorija Korņenkova (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
01.04.2025. 16:57
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Imunizācijas kalendārā iekļaut arī šādas valsts apmaksātas vakcīnas:
1) RSV rekombinantā vakcīna 32.-36. grūtniecības nedēļā;
2) B meningokoku un A, C, W-135, Y grupu meningokoku vakcīnas bērnu vakcinācijas kalendārā.
1) RSV rekombinantā vakcīna 32.-36. grūtniecības nedēļā;
2) B meningokoku un A, C, W-135, Y grupu meningokoku vakcīnas bērnu vakcinācijas kalendārā.
06.04.2025. 19:49
Līva Aumeistere - Ph.D. Līva Aumeistere. Pētniece (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, turpmāk – LBTU). Pēcdoktorantūras grantu projekta AF9 “Joda saturs mātes pienā kā joda statusa biomarķieris sievietēm zīdīšanas periodā un ekskluzīvi zīdītiem zīdaiņiem” vadītāja. Pētījuma īstenošana notiek Atveseļošanas fonda projekta ANM1 "LBTU institucionālās kapacitātes stiprināšana izcilībai studijās un pētniecībā” ietvaros.
1. Sadaļā “Izmantotie saīsinājumi” ir nepieciešams iekļaut un atšifrēt saīsinājumu “LZVKA”.
Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija (LZVKA) ir norādīta kā līdzatbildīgā institūcija pie 1.2.4. pasākuma “Īstenot pasākumus zīdīšanas veicināšanai” uzdevuma “Izstrādāti vismaz 4 video materiāli topošajiem un jaunajiem vecākiem par zīdīšanas veicināšanu un ieteikumiem biežāko problēmsituāciju risināšanai. Nodrošināta materiālu publicitāte un pieejamība.”, taču nav iekļauta pie organizācijām, kas norādītas sadaļā “Izmantotie saīsinājumi”.
2. Atsaucoties uz Latvijā īstenoto pētījumu* rezultātiem, kā vienu no 5. rīcības virziena “Grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces veselības aprūpes organizācija, pieejamība un ārstniecības kvalitāte”, 5.1. apakšpunkta “Grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces veselības aprūpes organizācija, pieejamība un ārstniecības kvalitāte” uzdevumiem būtu nepieciešams iekļaut sekojošu uzdevumu – Aktualizēt metodisko materiālu 'Piemērots uzturs, plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā, — veselīga dzīves sākuma pamats. Ieteikumi veselības aprūpes speciālistiem, 2017. gads' (autori – Dr. med. Laila Meija, Dr. med. Dace Rezeberga, metodiskais materiāls pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/metodiskie-materiali#ieteikumi-veselibas-aprupes-specialistiem-piemerots-uzturs-planojot-grutniecibu-un-grutniecibas-laika-veseliga-dzives-sakuma-pamats), aktualizējot šajā metodiskajā materiālā informāciju par uztura rekomendācijām sievietēm un vīriešiem, plānojot grūtniecību, sievietēm grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī iekļaujot metodiskajā materiālā vienotas rekomendācijas dzelzs, D vitamīna, joda, folskābes, omega-3, kalcija, selēna un citu preparātu nozīmēšanai un lietošanai grūtniecības plānošanas, grūtniecības un laktācijas periodā. Pēc materiāla aktualizēšanas, būtu nepieciešams nodrošināt metodiskā materiāla izplatīšanu un popularizēšanu veselības aprūpes speciālistu vidū.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
*Pētījumi, kas pamato nepieciešamību veikt augstāk minētā metodiskā materiāla aktualizēšanu, lai uzlabotu veselības aprūpes speciālistu zināšanas par veselīgu uzturu, preparātu nozīmēšanas nepieciešamību plānojot grūtniecību, grūtniecības, laktācijas periodā:
1. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma, Institūta “BIOR” veiktais pētījums “Pētījums par D vitamīna un dzelzs deficītu grūtniecēm Latvijā“, 2023. gads
2. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma, Institūta “BIOR” veiktais pētījums “Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā”, 2020. gads
3. Laila Meija. Fundamentālo un Lietišķo pētījumu programmas ietvaros veiktais pētījums “Liekais svars, uztura paradumi un D vitamīna un omega-3 taukskābju rādītāji grūtniecības laikā”. Pētījuma publikācijas:
3.1. Meija, L., Piskurjova, A., Nikolajeva, K., Aizbalte, O., Rezgale, R., Lejnieks, A., & Cauce, V. (2023). Vitamin D Intake and Serum Levels in Pregnant and Postpartum Women. Nutrients, 15(15), 3493. https://doi.org/10.3390/nu15153493 – tikai nelielai daļai grūtnieču (21.9%) optimāls D vitamīna līmenis serumā (>45 ng/mL).
3.2. Nikolajeva, K., Aizbalte, O., Rezgale, R., Cauce, V., Zacs, D., & Meija, L. (2024). The Intake of Omega-3 Fatty Acids, the Omega-3 Index in Pregnant Women, and Their Correlations with Gestational Length and Newborn Birth Weight. Nutrients, 16(13), 2150. https://doi.org/10.3390/nu16132150 – grūtniecēm Latvijā lielākoties nepietiekams omega-3 līmenis organismā.
3.3. Rezgale, R., Pudule, I., Cauce, V., Klaramunta Antila, K., Bule, V., Lazdane, G., Rezeberga, D., & Meija, L. (2022). Iron Status in Pregnant Women in Latvia: An Epidemiological, Cross-Sectional, Multicenter Study According to WHO and UK Criteria. Medicina, 58(7), 955. https://doi.org/10.3390/medicina58070955 – dzelzs deficīts lielai daļai grūtnieču Latvijā.
4. Vija Veisa. Promocijas darbs “Joda nodrošinājums grūtniecēm Latvijā”, 2024. gads (https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2024-16_pd)
4.1. Latvijā grūtnieču populācijā nodrošinājums ar jodu ir nepietiekams.
4.2. Neraugoties uz publicētajām nacionālajām rekomendācijām par nepieciešamību lietot vismaz 150 µg joda uztura bagātinātāja veidā, to realizē maza daļa grūtnieču.
4.3. Selēna līmenis ap 30 % grūtnieču bijis mazāks par 80 µg/L, kas atbilst selēna deficītam.
5. Līva Aumeistere. Promocijas darbs “Mātes piena sastāva izpēte”, 2021. gads: (https://doi.org/ 0.22616/lluthesis/2021.006)
5.1. Lai gan dokozaheksaēnskābes (DHS) saturs mātes pienā sasniedza rekomendēto robežvērtību – 0.30 %, tas krasi atšķīrās analizētajos mātes piena paraugos (no 0.10 % līdz 4.30 % no kopējā taukskābju satura) un bija saistīts ar uzņemto DHS daudzumu ar uzturu un uztura bagātinātājiem.
5.2. Sievietes zīdīšanas periodā Latvijā ar uzturu uzņem vairāk tauku, piesātināto taukskābju un sāls nekā ieteicams, bet nepietiekamā daudzumā tiek uzņemti ogļhidrāti, šķiedrvielas, eikozapentaēnskābe un DHS, kalcijs, dzelzs, A, D, B1, B2, B9 vitamīni. Tas skaidrojams ar nepietiekamu dārzeņu, augļu, ogu, pākšaugu, graudaugu, piena, piena produktu un zivju patēriņu.
6. Līva Aumeistere. Pētījums AF9 “Joda saturs mātes pienā kā joda statusa biomarķieris sievietēm zīdīšanas periodā un ekskluzīvi zīdītiem zīdaiņiem”, kas tiek īstenots Atveseļošanas fonda projekta ANM1 "LBTU institucionālās kapacitātes stiprināšana izcilībai studijās un pētniecībā” ietvaros. Pētījuma īstenošana noslēgsies šī gada septembrī, taču pirmie pētījuma rezultāti norāda uz to, ka sievietes laktācijas periodā Latvijā nepietiekamā daudzumā uzņem ar jodu bagātus produktus (zivis, piena produkti) un joda saturs mātes pienā ne vienmēr ir tādā daudzumā, lai optimālā daudzumā ar jodu nodrošinātu zīdaini (t. i., joda saturs mātes pienā nesasniedz vismaz 92 μg L-1).
Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija (LZVKA) ir norādīta kā līdzatbildīgā institūcija pie 1.2.4. pasākuma “Īstenot pasākumus zīdīšanas veicināšanai” uzdevuma “Izstrādāti vismaz 4 video materiāli topošajiem un jaunajiem vecākiem par zīdīšanas veicināšanu un ieteikumiem biežāko problēmsituāciju risināšanai. Nodrošināta materiālu publicitāte un pieejamība.”, taču nav iekļauta pie organizācijām, kas norādītas sadaļā “Izmantotie saīsinājumi”.
2. Atsaucoties uz Latvijā īstenoto pētījumu* rezultātiem, kā vienu no 5. rīcības virziena “Grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces veselības aprūpes organizācija, pieejamība un ārstniecības kvalitāte”, 5.1. apakšpunkta “Grūtnieces, dzemdētājas un nedēļnieces veselības aprūpes organizācija, pieejamība un ārstniecības kvalitāte” uzdevumiem būtu nepieciešams iekļaut sekojošu uzdevumu – Aktualizēt metodisko materiālu 'Piemērots uzturs, plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā, — veselīga dzīves sākuma pamats. Ieteikumi veselības aprūpes speciālistiem, 2017. gads' (autori – Dr. med. Laila Meija, Dr. med. Dace Rezeberga, metodiskais materiāls pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/metodiskie-materiali#ieteikumi-veselibas-aprupes-specialistiem-piemerots-uzturs-planojot-grutniecibu-un-grutniecibas-laika-veseliga-dzives-sakuma-pamats), aktualizējot šajā metodiskajā materiālā informāciju par uztura rekomendācijām sievietēm un vīriešiem, plānojot grūtniecību, sievietēm grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī iekļaujot metodiskajā materiālā vienotas rekomendācijas dzelzs, D vitamīna, joda, folskābes, omega-3, kalcija, selēna un citu preparātu nozīmēšanai un lietošanai grūtniecības plānošanas, grūtniecības un laktācijas periodā. Pēc materiāla aktualizēšanas, būtu nepieciešams nodrošināt metodiskā materiāla izplatīšanu un popularizēšanu veselības aprūpes speciālistu vidū.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
*Pētījumi, kas pamato nepieciešamību veikt augstāk minētā metodiskā materiāla aktualizēšanu, lai uzlabotu veselības aprūpes speciālistu zināšanas par veselīgu uzturu, preparātu nozīmēšanas nepieciešamību plānojot grūtniecību, grūtniecības, laktācijas periodā:
1. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma, Institūta “BIOR” veiktais pētījums “Pētījums par D vitamīna un dzelzs deficītu grūtniecēm Latvijā“, 2023. gads
2. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma, Institūta “BIOR” veiktais pētījums “Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā”, 2020. gads
3. Laila Meija. Fundamentālo un Lietišķo pētījumu programmas ietvaros veiktais pētījums “Liekais svars, uztura paradumi un D vitamīna un omega-3 taukskābju rādītāji grūtniecības laikā”. Pētījuma publikācijas:
3.1. Meija, L., Piskurjova, A., Nikolajeva, K., Aizbalte, O., Rezgale, R., Lejnieks, A., & Cauce, V. (2023). Vitamin D Intake and Serum Levels in Pregnant and Postpartum Women. Nutrients, 15(15), 3493. https://doi.org/10.3390/nu15153493 – tikai nelielai daļai grūtnieču (21.9%) optimāls D vitamīna līmenis serumā (>45 ng/mL).
3.2. Nikolajeva, K., Aizbalte, O., Rezgale, R., Cauce, V., Zacs, D., & Meija, L. (2024). The Intake of Omega-3 Fatty Acids, the Omega-3 Index in Pregnant Women, and Their Correlations with Gestational Length and Newborn Birth Weight. Nutrients, 16(13), 2150. https://doi.org/10.3390/nu16132150 – grūtniecēm Latvijā lielākoties nepietiekams omega-3 līmenis organismā.
3.3. Rezgale, R., Pudule, I., Cauce, V., Klaramunta Antila, K., Bule, V., Lazdane, G., Rezeberga, D., & Meija, L. (2022). Iron Status in Pregnant Women in Latvia: An Epidemiological, Cross-Sectional, Multicenter Study According to WHO and UK Criteria. Medicina, 58(7), 955. https://doi.org/10.3390/medicina58070955 – dzelzs deficīts lielai daļai grūtnieču Latvijā.
4. Vija Veisa. Promocijas darbs “Joda nodrošinājums grūtniecēm Latvijā”, 2024. gads (https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2024-16_pd)
4.1. Latvijā grūtnieču populācijā nodrošinājums ar jodu ir nepietiekams.
4.2. Neraugoties uz publicētajām nacionālajām rekomendācijām par nepieciešamību lietot vismaz 150 µg joda uztura bagātinātāja veidā, to realizē maza daļa grūtnieču.
4.3. Selēna līmenis ap 30 % grūtnieču bijis mazāks par 80 µg/L, kas atbilst selēna deficītam.
5. Līva Aumeistere. Promocijas darbs “Mātes piena sastāva izpēte”, 2021. gads: (https://doi.org/ 0.22616/lluthesis/2021.006)
5.1. Lai gan dokozaheksaēnskābes (DHS) saturs mātes pienā sasniedza rekomendēto robežvērtību – 0.30 %, tas krasi atšķīrās analizētajos mātes piena paraugos (no 0.10 % līdz 4.30 % no kopējā taukskābju satura) un bija saistīts ar uzņemto DHS daudzumu ar uzturu un uztura bagātinātājiem.
5.2. Sievietes zīdīšanas periodā Latvijā ar uzturu uzņem vairāk tauku, piesātināto taukskābju un sāls nekā ieteicams, bet nepietiekamā daudzumā tiek uzņemti ogļhidrāti, šķiedrvielas, eikozapentaēnskābe un DHS, kalcijs, dzelzs, A, D, B1, B2, B9 vitamīni. Tas skaidrojams ar nepietiekamu dārzeņu, augļu, ogu, pākšaugu, graudaugu, piena, piena produktu un zivju patēriņu.
6. Līva Aumeistere. Pētījums AF9 “Joda saturs mātes pienā kā joda statusa biomarķieris sievietēm zīdīšanas periodā un ekskluzīvi zīdītiem zīdaiņiem”, kas tiek īstenots Atveseļošanas fonda projekta ANM1 "LBTU institucionālās kapacitātes stiprināšana izcilībai studijās un pētniecībā” ietvaros. Pētījuma īstenošana noslēgsies šī gada septembrī, taču pirmie pētījuma rezultāti norāda uz to, ka sievietes laktācijas periodā Latvijā nepietiekamā daudzumā uzņem ar jodu bagātus produktus (zivis, piena produkti) un joda saturs mātes pienā ne vienmēr ir tādā daudzumā, lai optimālā daudzumā ar jodu nodrošinātu zīdaini (t. i., joda saturs mātes pienā nesasniedz vismaz 92 μg L-1).
23.04.2025. 18:52
Vladislava Marāne - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija ir izskatījusi “Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.-2027.gadam” un kopumā atzinīgi vērtē plānā iekļautos mērķus un pasākumus.
Tomēr, lai uzlabotu profilaktiskos pasākumus, aicinām ņemt vērā sekojošus priekšlikumus, papildinot plāna 2.1.1. sadaļu “Darbības virzieni”:
Papildināt 2. punktu:
2) ģimenes dislipidēmijas gadījumā - ZBLH un kopējā holesterīna līmeņa noteikšanu; hiperholesterinēmijas gadījumā - bērnu endokrinologa konsultāciju, uztura speciālista konsultāciju un kardiologa konsultāciju;
Pamatojums:
Ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā pacientam nepieciešams saņemt kvalificētu kardiologa konsultāciju, kurš ir apmācīts šīs slimības diagnosticēšanā un kurš var pareizi izvērtēt, vai ir nepieciešams uzsākt profilaktiskos pasākumus un ārstēšanu, kā arī var palīdzēt noskaidrot, vai šī slimība ir pārmantota arī citiem ģimenes locekļiem.
Papildināt 4. punktu:
4) ZBLH, kopējā holesterīna, glikozes līmeņa noteikšanu tukšā dūšā (5 -11 g.v.); ģimenes dislipidēmijas gadījumā – pirmās pakāpes radinieku kaskādes skrīningu;
Pamatojums:
Visā pasaulē par visefektīvāko veidu, lai atklātu pēc iespējas vairāk šo pacientu, tiek uzskatīts tā sauktais kaskādes skrīnings. Ar to tiek saprasts slimības skrīnings visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja pacientam ir diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija. Zinot, ka pirmās pakāpes radiniekam tāda varbūtība ir 50%, tas pašlaik ir efektīvākais veids no izmaksu viedokļa, kā savlaicīgi diagnosticēt šo slimību, kā arī novērst tās komplikācijas.
Tomēr, lai uzlabotu profilaktiskos pasākumus, aicinām ņemt vērā sekojošus priekšlikumus, papildinot plāna 2.1.1. sadaļu “Darbības virzieni”:
Papildināt 2. punktu:
2) ģimenes dislipidēmijas gadījumā - ZBLH un kopējā holesterīna līmeņa noteikšanu; hiperholesterinēmijas gadījumā - bērnu endokrinologa konsultāciju, uztura speciālista konsultāciju un kardiologa konsultāciju;
Pamatojums:
Ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā pacientam nepieciešams saņemt kvalificētu kardiologa konsultāciju, kurš ir apmācīts šīs slimības diagnosticēšanā un kurš var pareizi izvērtēt, vai ir nepieciešams uzsākt profilaktiskos pasākumus un ārstēšanu, kā arī var palīdzēt noskaidrot, vai šī slimība ir pārmantota arī citiem ģimenes locekļiem.
Papildināt 4. punktu:
4) ZBLH, kopējā holesterīna, glikozes līmeņa noteikšanu tukšā dūšā (5 -11 g.v.); ģimenes dislipidēmijas gadījumā – pirmās pakāpes radinieku kaskādes skrīningu;
Pamatojums:
Visā pasaulē par visefektīvāko veidu, lai atklātu pēc iespējas vairāk šo pacientu, tiek uzskatīts tā sauktais kaskādes skrīnings. Ar to tiek saprasts slimības skrīnings visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja pacientam ir diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija. Zinot, ka pirmās pakāpes radiniekam tāda varbūtība ir 50%, tas pašlaik ir efektīvākais veids no izmaksu viedokļa, kā savlaicīgi diagnosticēt šo slimību, kā arī novērst tās komplikācijas.
25.04.2025. 11:28
Lāsma Līdaka - Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija (turpmāk – Asociācija) atzinīgi vērtē jaunā Mātes un bērna veselības veicināšanas plāna drīzo izsludināšanu. Asociācijai ir vairāki ieteikumi, lai plāna ieviešana sniegtu maksimālu labumu mērķa grupām.
• Punktā 3.3.1. "Uzlabot neauglības ārstēšanas pakalpojuma kvalitāti un pieejamību" – ierosinām termiņu mainīt uz 2027. gada pirmo pusgadu, lai paspētu ieviest arī rezultatīvo rādītāju šī plāna darbības laikā.
Šajā pašā punktā kā darbības rezultāts minēts: "Pārskatīti klīniskie algoritmi un pacienta ceļi neauglības ārstēšanas jomā", kas ir atbilstoši, jo nesen pieņemtas jaunas neauglības ārstēšanas vadlīnijas. Līdz ar to 2027. gada sākumā būs iespējams tās pārskatīt un atjaunināt.
Tomēr pie rezultatīvajiem rādītājiem pirmais punkts: "Pēc klīnisko algoritmu un pacienta ceļu neauglības ārstēšanas jomā apstiprināšanas pārskatīts valsts apmaksātās neauglības diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu programmas apjoms" – būtu jāatstāj gan šajā 3.3.1. punktā (jo tas tiks īstenots plāna noslēgumā – pēc vadlīniju atjaunināšanas), gan arī 3.3.2. punktā, jo jau šobrīd ir pieejami dati par esošo neauglības programmu un pieņemtas jaunas vadlīnijas. Tādējādi jau tagad iespējams sākt izvērtēt efektivitāti un plānot programmas apjoma pārskatīšanu.
• Punktā 3.3.2. ierosinām svītrot frāzi "izvērtēt iespēju". Jau šobrīd ir pieejama informācija par visiem valsts apmaksātajiem neauglības ārstēšanas gadījumiem Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kā arī no jaundzimušo reģistra. Papildu dati tiek uzkrāti arī ārstniecības iestādēs, kuru skaits Latvijā ir neliels un pārskatāms. Par reģistra nepieciešamību tiek diskutēts jau ilgstoši. Ņemot vērā, ka dzemdību skaits samazinās, bet grūtniecību īpatsvars pēc medicīniskās apaugļošanas palielinās, šāds reģistrs ir būtisks, jo pieaug tuvradniecīgu laulību risks gadījumos, kad izmantots donoru materiāls. Ierobežota finansējuma apstākļos šāds reģistrs ļautu sekot līdzi kvalitātei un pielāgot pakalpojumus.
• Punktā 3.3.3. aicinām kā līdzatbildīgās institūcijas iekļaut arī valsts sektora institūcijas, kuras var nodrošināt audu un šūnu materiāla uzglabāšanu, piemēram, Valsts asinsdonoru centru un Klīnisko universitāšu slimnīcu audu bankas (RAKUS), lai nodrošinātu materiāla uzglabāšanu, kas nav saistīta ar komerciālām struktūrām.
• Punktā 5.5.1. aicinām mainīt termiņus šādiem apakšpunktiem:
o Izvērtēta iespēja īstenot pilotprojektu vērtībās balstītas samaksas modeļa aprobācijai, kuras ietvaros tiek apmaksāts pilns grūtniecības aprūpes cikls, sasaistot aprūpes kvalitāti ar resursu patēriņu, dzemdību iznākumu un pacienta pieredzi.
o Ieviesti vienoti antenatālās aprūpes kvalitātes indikatori perinatālā perioda aprūpē un izveidota to uzraudzības sistēma.
Termiņš: 2026. gada 1. pusgads.
Ņemot vērā augsto māšu mirstību, akūtu finansējuma trūkumu un to, ka indikatori jau ir izstrādāti, 2027. gads ir par vēlu – šos pasākumus iespējams īstenot ātrāk.
• Punktā 5.1.4. – par 100% apmaksājamiem medikamentiem grūtniecēm. Šī apmaksa būtu jāievieš nekavējoties, taču plāna ietvaros būtu nepieciešams pakāpeniski paplašināt valsts apmaksājamo medikamentu loku. Ārsta nozīmēto medikamentu lietošana grūtniecības laikā ir ārkārtīgi nozīmīga gan sievietes, gan augļa veselībai un dzīvībai. Ja grūtnieču aprūpe valstī ir bezmaksas, arī medikamentu izmaksām būtu jābūt iekļautām.
• Punktā 5.1.5. aicinām svītrot frāzi "izvērtēt iespēju", bet atstāt: "nodrošināt valsts apmaksātus zobārstniecības un zobu higiēnista pakalpojumus grūtniecēm". Šī aktivitāte tika iekļauta arī iepriekšējā plānā (2018–2020). Mutes dobuma infekcijas ir riska faktors nopietniem grūtniecības sarežģījumiem, tostarp augļa nāvei. Sākotnēji aicinām šo pakalpojumu nodrošināt maznodrošinātām un trūcīgām sievietēm, un pēc plāna darbības beigām izvērtēt iespēju to paplašināt.
• Punktā 5.1.8. – "Pārskatīt un aktualizēt medicīnisko dokumentāciju grūtnieču un dzemdētāju aprūpē, vienlaikus nodrošinot to digitālu pieejamību" – aicinām mainīt termiņu uz 2026. gadu. Steidzami nepieciešami digitāli rīki grūtnieču aprūpē, lai mazinātu māšu un jaundzimušo mirstību un veicinātu līdzekļu efektīvāku izlietojumu.
• Punktā 5.1.9. aicinām svītrot frāzi "izvērtēta iespēja" un atstāt: "nodrošināt glikozes monitorēšanas sensorus sievietēm ar 1. tipa cukura diabētu grūtniecības un bērna zīdīšanas periodā". Latvijā šādu grūtnieču gadā ir aptuveni 50, sensoru izmaksas – ap 120 EUR mēnesī, kopējās izmaksas gadā līdz 10 000 EUR. Ņemot vērā 1. tipa cukura diabēta radītos augļus un mātei bīstamos sarežģījumus, šis pasākums ir būtisks.
• Punktā 5.1.12. – lūdzam atšifrēt saīsinājumu "LPA" kā "Latvijas Pediatru asociācija" un iekļaut termiņu. Jau šobrīd krīzes situācijās visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejamas 10 bezmaksas psihologa konsultācijas. Šis paplašinājums attiektos uz nelielu klientu daļu, taču nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes. Ņemot vērā, ka papildu resursi varētu būt ierobežoti, piedāvājam noteikt termiņu – 2026. gada otrā puse.
• Punktā 3.3.1. "Uzlabot neauglības ārstēšanas pakalpojuma kvalitāti un pieejamību" – ierosinām termiņu mainīt uz 2027. gada pirmo pusgadu, lai paspētu ieviest arī rezultatīvo rādītāju šī plāna darbības laikā.
Šajā pašā punktā kā darbības rezultāts minēts: "Pārskatīti klīniskie algoritmi un pacienta ceļi neauglības ārstēšanas jomā", kas ir atbilstoši, jo nesen pieņemtas jaunas neauglības ārstēšanas vadlīnijas. Līdz ar to 2027. gada sākumā būs iespējams tās pārskatīt un atjaunināt.
Tomēr pie rezultatīvajiem rādītājiem pirmais punkts: "Pēc klīnisko algoritmu un pacienta ceļu neauglības ārstēšanas jomā apstiprināšanas pārskatīts valsts apmaksātās neauglības diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu programmas apjoms" – būtu jāatstāj gan šajā 3.3.1. punktā (jo tas tiks īstenots plāna noslēgumā – pēc vadlīniju atjaunināšanas), gan arī 3.3.2. punktā, jo jau šobrīd ir pieejami dati par esošo neauglības programmu un pieņemtas jaunas vadlīnijas. Tādējādi jau tagad iespējams sākt izvērtēt efektivitāti un plānot programmas apjoma pārskatīšanu.
• Punktā 3.3.2. ierosinām svītrot frāzi "izvērtēt iespēju". Jau šobrīd ir pieejama informācija par visiem valsts apmaksātajiem neauglības ārstēšanas gadījumiem Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kā arī no jaundzimušo reģistra. Papildu dati tiek uzkrāti arī ārstniecības iestādēs, kuru skaits Latvijā ir neliels un pārskatāms. Par reģistra nepieciešamību tiek diskutēts jau ilgstoši. Ņemot vērā, ka dzemdību skaits samazinās, bet grūtniecību īpatsvars pēc medicīniskās apaugļošanas palielinās, šāds reģistrs ir būtisks, jo pieaug tuvradniecīgu laulību risks gadījumos, kad izmantots donoru materiāls. Ierobežota finansējuma apstākļos šāds reģistrs ļautu sekot līdzi kvalitātei un pielāgot pakalpojumus.
• Punktā 3.3.3. aicinām kā līdzatbildīgās institūcijas iekļaut arī valsts sektora institūcijas, kuras var nodrošināt audu un šūnu materiāla uzglabāšanu, piemēram, Valsts asinsdonoru centru un Klīnisko universitāšu slimnīcu audu bankas (RAKUS), lai nodrošinātu materiāla uzglabāšanu, kas nav saistīta ar komerciālām struktūrām.
• Punktā 5.5.1. aicinām mainīt termiņus šādiem apakšpunktiem:
o Izvērtēta iespēja īstenot pilotprojektu vērtībās balstītas samaksas modeļa aprobācijai, kuras ietvaros tiek apmaksāts pilns grūtniecības aprūpes cikls, sasaistot aprūpes kvalitāti ar resursu patēriņu, dzemdību iznākumu un pacienta pieredzi.
o Ieviesti vienoti antenatālās aprūpes kvalitātes indikatori perinatālā perioda aprūpē un izveidota to uzraudzības sistēma.
Termiņš: 2026. gada 1. pusgads.
Ņemot vērā augsto māšu mirstību, akūtu finansējuma trūkumu un to, ka indikatori jau ir izstrādāti, 2027. gads ir par vēlu – šos pasākumus iespējams īstenot ātrāk.
• Punktā 5.1.4. – par 100% apmaksājamiem medikamentiem grūtniecēm. Šī apmaksa būtu jāievieš nekavējoties, taču plāna ietvaros būtu nepieciešams pakāpeniski paplašināt valsts apmaksājamo medikamentu loku. Ārsta nozīmēto medikamentu lietošana grūtniecības laikā ir ārkārtīgi nozīmīga gan sievietes, gan augļa veselībai un dzīvībai. Ja grūtnieču aprūpe valstī ir bezmaksas, arī medikamentu izmaksām būtu jābūt iekļautām.
• Punktā 5.1.5. aicinām svītrot frāzi "izvērtēt iespēju", bet atstāt: "nodrošināt valsts apmaksātus zobārstniecības un zobu higiēnista pakalpojumus grūtniecēm". Šī aktivitāte tika iekļauta arī iepriekšējā plānā (2018–2020). Mutes dobuma infekcijas ir riska faktors nopietniem grūtniecības sarežģījumiem, tostarp augļa nāvei. Sākotnēji aicinām šo pakalpojumu nodrošināt maznodrošinātām un trūcīgām sievietēm, un pēc plāna darbības beigām izvērtēt iespēju to paplašināt.
• Punktā 5.1.8. – "Pārskatīt un aktualizēt medicīnisko dokumentāciju grūtnieču un dzemdētāju aprūpē, vienlaikus nodrošinot to digitālu pieejamību" – aicinām mainīt termiņu uz 2026. gadu. Steidzami nepieciešami digitāli rīki grūtnieču aprūpē, lai mazinātu māšu un jaundzimušo mirstību un veicinātu līdzekļu efektīvāku izlietojumu.
• Punktā 5.1.9. aicinām svītrot frāzi "izvērtēta iespēja" un atstāt: "nodrošināt glikozes monitorēšanas sensorus sievietēm ar 1. tipa cukura diabētu grūtniecības un bērna zīdīšanas periodā". Latvijā šādu grūtnieču gadā ir aptuveni 50, sensoru izmaksas – ap 120 EUR mēnesī, kopējās izmaksas gadā līdz 10 000 EUR. Ņemot vērā 1. tipa cukura diabēta radītos augļus un mātei bīstamos sarežģījumus, šis pasākums ir būtisks.
• Punktā 5.1.12. – lūdzam atšifrēt saīsinājumu "LPA" kā "Latvijas Pediatru asociācija" un iekļaut termiņu. Jau šobrīd krīzes situācijās visiem Latvijas iedzīvotājiem pieejamas 10 bezmaksas psihologa konsultācijas. Šis paplašinājums attiektos uz nelielu klientu daļu, taču nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes. Ņemot vērā, ka papildu resursi varētu būt ierobežoti, piedāvājam noteikt termiņu – 2026. gada otrā puse.
30.04.2025. 18:35
Alise Krūmiņa - Biedrība "Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā"
Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā biedri ir iepazinušies ar plāna projektu un kopumā atbalsta tā tālāku virzību. Vienlaikus aicinām rast iespēju papildināt plānu ar sekojošiem priekšlikumiem :
2.1.1.uzdevums:
1) Papildināt 2.1.1.uzdevuma darbības rezultāta 2)apakšpunktu, paredzot arī kardiologa konsultāciju nodrošinājumu. Mūsu ieskatā ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā kardiologa konsultācija palīdzēs noteikt profilaktisko pasākumu un ārstēšanas nepieciešamību, kā arī novērtēs iespēju, ka slimība ir pārmantota citiem ģimenes locekļiem.
Piedāvātā redakcija:
“2) ģimenes dislipidēmijas gadījumā - ZBLH un kopējā holesterīna līmeņa noteikšanu; hiperholesterinēmijas gadījumā - bērnu endokrinologa konsultāciju, uztura speciālista konsultāciju un kardiologa konsultāciju;”
2) Aicinām papildināt arī 2.1.1.uzdevuma darbības rezultāta 4) apakšpunktu, iekļaujot 1.pakāpes radinieku kaskādes skrīningu. Kaskādes skrīnings tiek uzskatīts par visefektīvāko veidu ģimenes hiperholesterinēmijas atklāšanai visā pasaulē. Kad pacientam diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija, tiek veikts skrīnings visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem. Tā kā tiešās līnijas radinieku iespēja pārmantot slimību ir 50%, tas ir izmaksu ziņā efektīvākais veids, kā savlaicīgi diagnosticēt un novērst slimības komplikācijas.
Piedāvātā redakcija:
ZBLH, kopējā holesterīna, glikozes līmeņa noteikšanu tukšā dūšā (5 -11 g.v.); ģimenes dislipidēmijas gadījumā – pirmās pakāpes radinieku kaskādes skrīningu;
3.2.1.uzdevums:
1) aicinām saīsināt uzdevuma izpildes termiņu, nosakot to ne vēlāk kā 2026. gada 1. pusgads;
2) aicinām precizēt3.2.1.uzdevuma darbības rezultāta “Apzināts nepieciešamo medikamentu klāsts bērniem hronisku slimību ārstēšanai atbilstoši valstī apstiprinātajām klīniskajām vadlīnijām” redakciju, paredzot, ka medikamentu klāsts tiek apzināts atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām
Piedāvātā redakcija: “Apzināts nepieciešamo medikamentu klāsts bērniem hronisku slimību ārstēšanai atbilstoši starptautiskajām apstiprinātajām klīniskajām vadlīnijām.”
3) aicinām precizēt 3.2.1.uzdevuma rezultatīvo rādītāju “Veikti indikatīvo izmaksu aprēķini medikamentu nodrošināšanai bērniem ar hroniskām slimībām.”, paredzot, ka aprēķinos tiek iekļautas arī jaunieviestas terapijas.
Piedāvātā redakcija: “Veikti indikatīvo izmaksu aprēķini medikamentu, tai skaitā jaunieviestām terapijām kā, piemēram, gēnu terapija nodrošināšanai bērniem ar hroniskām slimībām.”
3.2.3.uzdevums: Rosinam uzdevuma termiņu noteikt ne vēlāk kā 2026. gada 1.pusgads
3.3.uzdevums: Lai uzlabotu neauglības ārstēšanu, aicinām valsts apmaksāto laboratorisko testu grozā iekļaut Anti-Millera hormona (AMH) testu, kas ir olnīcu rezervi raksturojošs marķieris un ļauj izvērtēt sievietes auglības potenciālu. AMH līmenis asinīs palīdz ārstiem prognozēt olnīcu atbildes reakciju uz stimulāciju, plānojot neauglības ārstēšanu, piemēram, mākslīgo apaugļošanu (IVF). Kā arī, tas ļauj plānot terapiju personalizēti un uzlabot ārstēšanas rezultātus.
5.1.2.uzdevums: Ņemot vērā augsto mātes un bērna mirstības rādītājus, rosinam veselības aprūpes pakalpojumu - preeklampsijas seruma skrīningu sflt-1/PLGF nodrošināt visā grūtniecības periodā (visos 3 trimestros).
5.1.2.uzdevums: Aicinām izskatīt iespēju papildināt uzdevumu ar molekulārās bioloģijas (sekvencēšanas metodes) diagnostiku ģenētisku mutāciju un saslimšanu noteikšanai.
2.1.1.uzdevums:
1) Papildināt 2.1.1.uzdevuma darbības rezultāta 2)apakšpunktu, paredzot arī kardiologa konsultāciju nodrošinājumu. Mūsu ieskatā ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā kardiologa konsultācija palīdzēs noteikt profilaktisko pasākumu un ārstēšanas nepieciešamību, kā arī novērtēs iespēju, ka slimība ir pārmantota citiem ģimenes locekļiem.
Piedāvātā redakcija:
“2) ģimenes dislipidēmijas gadījumā - ZBLH un kopējā holesterīna līmeņa noteikšanu; hiperholesterinēmijas gadījumā - bērnu endokrinologa konsultāciju, uztura speciālista konsultāciju un kardiologa konsultāciju;”
2) Aicinām papildināt arī 2.1.1.uzdevuma darbības rezultāta 4) apakšpunktu, iekļaujot 1.pakāpes radinieku kaskādes skrīningu. Kaskādes skrīnings tiek uzskatīts par visefektīvāko veidu ģimenes hiperholesterinēmijas atklāšanai visā pasaulē. Kad pacientam diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija, tiek veikts skrīnings visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem. Tā kā tiešās līnijas radinieku iespēja pārmantot slimību ir 50%, tas ir izmaksu ziņā efektīvākais veids, kā savlaicīgi diagnosticēt un novērst slimības komplikācijas.
Piedāvātā redakcija:
ZBLH, kopējā holesterīna, glikozes līmeņa noteikšanu tukšā dūšā (5 -11 g.v.); ģimenes dislipidēmijas gadījumā – pirmās pakāpes radinieku kaskādes skrīningu;
3.2.1.uzdevums:
1) aicinām saīsināt uzdevuma izpildes termiņu, nosakot to ne vēlāk kā 2026. gada 1. pusgads;
2) aicinām precizēt3.2.1.uzdevuma darbības rezultāta “Apzināts nepieciešamo medikamentu klāsts bērniem hronisku slimību ārstēšanai atbilstoši valstī apstiprinātajām klīniskajām vadlīnijām” redakciju, paredzot, ka medikamentu klāsts tiek apzināts atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām
Piedāvātā redakcija: “Apzināts nepieciešamo medikamentu klāsts bērniem hronisku slimību ārstēšanai atbilstoši starptautiskajām apstiprinātajām klīniskajām vadlīnijām.”
3) aicinām precizēt 3.2.1.uzdevuma rezultatīvo rādītāju “Veikti indikatīvo izmaksu aprēķini medikamentu nodrošināšanai bērniem ar hroniskām slimībām.”, paredzot, ka aprēķinos tiek iekļautas arī jaunieviestas terapijas.
Piedāvātā redakcija: “Veikti indikatīvo izmaksu aprēķini medikamentu, tai skaitā jaunieviestām terapijām kā, piemēram, gēnu terapija nodrošināšanai bērniem ar hroniskām slimībām.”
3.2.3.uzdevums: Rosinam uzdevuma termiņu noteikt ne vēlāk kā 2026. gada 1.pusgads
3.3.uzdevums: Lai uzlabotu neauglības ārstēšanu, aicinām valsts apmaksāto laboratorisko testu grozā iekļaut Anti-Millera hormona (AMH) testu, kas ir olnīcu rezervi raksturojošs marķieris un ļauj izvērtēt sievietes auglības potenciālu. AMH līmenis asinīs palīdz ārstiem prognozēt olnīcu atbildes reakciju uz stimulāciju, plānojot neauglības ārstēšanu, piemēram, mākslīgo apaugļošanu (IVF). Kā arī, tas ļauj plānot terapiju personalizēti un uzlabot ārstēšanas rezultātus.
5.1.2.uzdevums: Ņemot vērā augsto mātes un bērna mirstības rādītājus, rosinam veselības aprūpes pakalpojumu - preeklampsijas seruma skrīningu sflt-1/PLGF nodrošināt visā grūtniecības periodā (visos 3 trimestros).
5.1.2.uzdevums: Aicinām izskatīt iespēju papildināt uzdevumu ar molekulārās bioloģijas (sekvencēšanas metodes) diagnostiku ģenētisku mutāciju un saslimšanu noteikšanai.
01.05.2025. 23:03
Biedrība "Asociācija Ģimene"
Biedrība “Asociācija “Ģimene”” (turpmāk – Biedrība) atzinīgi novērtē Veselības ministrijas apņēmību samazināt māšu un bērnu mirstību, uzlabot sabiedrības veselībpratību, kā arī veicināt iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību.
Vienlaikus Biedrība vēlas norādīt uz plāna prioritāšu līdzsvara trūkumu. Lai gan plānā detalizēti aplūkoti bērnu mirstības cēloņi un piedāvāti risinājumi, tēma par mākslīgajiem abortiem, kuri pēc 2023. gada datiem notikuši aptuveni 2700 reizes (t.i., 30 reizes vairāk nekā bērnu nāves gadījumi – 90), tiek aplūkota nepietiekami un šauri – tikai attiecinot to uz nepilngadīgajām meitenēm vecumā no 15 līdz 17 gadiem.
Plāna sadaļā “III. Mērķis un veicamie uzdevumi” viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir “samazinājies mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām grūtniecēm 15–17 gadu vecumā”. Biedrība atzīst, ka grūtniecība šajā vecuma grupā ir saistīta gan ar būtiskiem veselības riskiem, gan sociālām problēmām, un tāpēc ir saprotama nepieciešamība izglītot jauniešus par ģimenes plānošanu pilngadīgā vecumā un atbildīgu seksuālo uzvedību.
Tomēr Biedrība uzskata, ka plānā nav pietiekami izvērtēta mākslīgo abortu problēma kopumā. Saskaņā ar SPKC datiem 2023. gadā tikai 0,14% nepilngadīgo meiteņu bija veikts mākslīgais aborts, kamēr to veikusi katra simtā sieviete vecumā no 20 līdz 34 gadiem – reproduktīvākajā un sociāli aktīvākajā vecuma grupā. Tādējādi pieaugušo sieviešu vidū abortu īpatsvars ir daudz augstāks, un tas būtu jāuzskata par nopietnu sabiedrības veselības problēmu.
Šāda uzsvaru disproporcija liecina, ka nepieciešama daudz plašāka pieeja mākslīgo abortu problēmai, tostarp padziļināts pētījums par mākslīgo abortu iemesliem un apstākļiem pieaugušo sieviešu vidū, lai varētu izstrādāt efektīvus, uz pierādījumiem balstītus preventīvos pasākumus.
Biedrība aicina Veselības ministriju pārskatīt plāna akcentus, lai nodrošinātu līdzsvarotu un uz sabiedrības veselības datiem balstītu pieeju reproduktīvās veselības jautājumos.
Vienlaikus Biedrība vēlas norādīt uz plāna prioritāšu līdzsvara trūkumu. Lai gan plānā detalizēti aplūkoti bērnu mirstības cēloņi un piedāvāti risinājumi, tēma par mākslīgajiem abortiem, kuri pēc 2023. gada datiem notikuši aptuveni 2700 reizes (t.i., 30 reizes vairāk nekā bērnu nāves gadījumi – 90), tiek aplūkota nepietiekami un šauri – tikai attiecinot to uz nepilngadīgajām meitenēm vecumā no 15 līdz 17 gadiem.
Plāna sadaļā “III. Mērķis un veicamie uzdevumi” viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir “samazinājies mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām grūtniecēm 15–17 gadu vecumā”. Biedrība atzīst, ka grūtniecība šajā vecuma grupā ir saistīta gan ar būtiskiem veselības riskiem, gan sociālām problēmām, un tāpēc ir saprotama nepieciešamība izglītot jauniešus par ģimenes plānošanu pilngadīgā vecumā un atbildīgu seksuālo uzvedību.
Tomēr Biedrība uzskata, ka plānā nav pietiekami izvērtēta mākslīgo abortu problēma kopumā. Saskaņā ar SPKC datiem 2023. gadā tikai 0,14% nepilngadīgo meiteņu bija veikts mākslīgais aborts, kamēr to veikusi katra simtā sieviete vecumā no 20 līdz 34 gadiem – reproduktīvākajā un sociāli aktīvākajā vecuma grupā. Tādējādi pieaugušo sieviešu vidū abortu īpatsvars ir daudz augstāks, un tas būtu jāuzskata par nopietnu sabiedrības veselības problēmu.
Šāda uzsvaru disproporcija liecina, ka nepieciešama daudz plašāka pieeja mākslīgo abortu problēmai, tostarp padziļināts pētījums par mākslīgo abortu iemesliem un apstākļiem pieaugušo sieviešu vidū, lai varētu izstrādāt efektīvus, uz pierādījumiem balstītus preventīvos pasākumus.
Biedrība aicina Veselības ministriju pārskatīt plāna akcentus, lai nodrošinātu līdzsvarotu un uz sabiedrības veselības datiem balstītu pieeju reproduktīvās veselības jautājumos.
01.05.2025. 23:56
Biedrība "Asociācija Ģimene"
Asociācija “Ģimene” kritiski vērtē to, ka Veselības ministrijas izstrādātajā plānā tiek ignorēta tēma par “vēlamu grūtniecību” jeb nākotnes ģimenes veidošanu. Tajā nav atrodami mērķi, kas būtu vērsti uz sabiedrības izpratni par auglības pamatprincipiem vai galvenajiem riska faktoriem, kas to var samazināt.
Pretēji tam – grūtniecība dokumentā tiek pieminēta vienīgi “nevēlamas grūtniecības” kontekstā. Šāda pieeja ir ne tikai vienpusīga, bet arī statistiski nepamatota. Mūsdienās būtiska sabiedrības problēma nav tikai nevēlamas grūtniecības gadījumi, bet gan pieaugošais neauglības līmenis, negribēta bezbērnība un nepiepildīts vēlamais bērnu skaits ģimenēs. Daudzas ģimenes vēlētos radīt par vismaz vienu bērnu vairāk, bet to dažādu iemeslu dēļ nepagūst.
Asociācijai nav pārliecības, ka jaunietēm tiek sniegta pilnvērtīga izglītība par savu reproduktīvo veselību – piemēram, vai viņas tiek mudinātas veidot menstruālā cikla kalendāru un vai tiek izglītotas ne tikai par cikla pirmo fāzi (menstruācijām), bet arī par spēju atpazīt auglīgās un neauglīgās cikla fāzes. Izpratne par šiem jautājumiem ir būtiska, lai sievietes spētu apzināti plānot gan grūtniecību, gan savu veselību ilgtermiņā.
Asociācija aicina Veselības ministriju pārskatīt plāna saturu, iekļaujot līdzsvarotu skatījumu uz reproduktīvo veselību, kur vienlīdzīgi tiek ņemti vērā gan riski, gan iespējas, gan atbildīga auglības plānošana.
Pretēji tam – grūtniecība dokumentā tiek pieminēta vienīgi “nevēlamas grūtniecības” kontekstā. Šāda pieeja ir ne tikai vienpusīga, bet arī statistiski nepamatota. Mūsdienās būtiska sabiedrības problēma nav tikai nevēlamas grūtniecības gadījumi, bet gan pieaugošais neauglības līmenis, negribēta bezbērnība un nepiepildīts vēlamais bērnu skaits ģimenēs. Daudzas ģimenes vēlētos radīt par vismaz vienu bērnu vairāk, bet to dažādu iemeslu dēļ nepagūst.
Asociācijai nav pārliecības, ka jaunietēm tiek sniegta pilnvērtīga izglītība par savu reproduktīvo veselību – piemēram, vai viņas tiek mudinātas veidot menstruālā cikla kalendāru un vai tiek izglītotas ne tikai par cikla pirmo fāzi (menstruācijām), bet arī par spēju atpazīt auglīgās un neauglīgās cikla fāzes. Izpratne par šiem jautājumiem ir būtiska, lai sievietes spētu apzināti plānot gan grūtniecību, gan savu veselību ilgtermiņā.
Asociācija aicina Veselības ministriju pārskatīt plāna saturu, iekļaujot līdzsvarotu skatījumu uz reproduktīvo veselību, kur vienlīdzīgi tiek ņemti vērā gan riski, gan iespējas, gan atbildīga auglības plānošana.
01.05.2025. 23:59
Atlasīti 7 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25