Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā tika veikti grozījumi saistībā ar Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidi attiecībā uz mājas lietas kārtošanu Būvniecības informācijas sistēmā. No 2023. gada 1. marta mājas lieta noteiktā apjomā būs jākārto un jāuztur Būvniecības informācijas sistēmā, tādējādi pārvaldnieki, tai skaitā biedrības un īpašnieki, kuri nebūs reģistrējušies dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā nevarēs izpildīt likumā noteikto prasību kā arī nevarēs piekļūt mājas lietas dokumentācijai Būvniecības informācijas sistēmā un izmantot tās funkcionalitāti attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesiem.
Mērķa apraksts
Ar mērķi novērst to, ka daudzas dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvojamās mājas, kuras apsaimnieko tās vienīgais īpašnieks, paliek ārpus dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra, tādējādi iedzīvotājiem nespējot nodrošināt brīvu piekļuvi mājas lietā ietveramajai informācijai un dokumentiem, ar grozījumiem atvieglotas prasības attiecībā uz likumā noteikto prasību par noteiktas kvalifikācijas nepieciešamību pārvaldot dzīvojamo māju.
Politikas jomas
Mājokļu politika
Teritorija
Visa Latvijas teritorija.
Norises laiks
10.10.2022. - 24.10.2022.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieki kā fiziskās personas. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieki kā juridiskās personas. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki.
Sagatavoja
Elvijs Kalnkambers (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
07.10.2022. 10:56
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jānis Zālītis
Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi acīmredzami neatbilst nedz Dzīvokļa īpašuma likumam (17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.), nedz Latvijas Republikas 105. pantam (tiesības uz īpašumu), nedz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. Pantam (tiesības uz īpašumu), jo pieļauj biedrību (juridisku personu) kā dzīvojamās mājas pārvaldnieku esamību.
Vārdu salikums „dzīvokļu īpašnieku sabiedrība” (juridiska persona) ir saistāms ar diviem likumiem un vienu likumprojektu. Runa par „dzīvokļu īpašnieku sabiedrību” ir likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā no 26.10.1995. līdz 31.12.2010.) 8., 12., 14., 15., 17., 27., 27.2, 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 36. pantā, Pārejas noteikumu 1. punktā, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (spēkā no 25.07.1995.) 50., 51., 51.1 pantā, Pārejas noteikumu 19., 21. punktā, kā arī likumprojektā „Par dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām”, kuru Ministru kabinets nevirzīja tālāk uz Latvijas Republikas Saeimu. Tātad Latvijas Republikā nekad nav pastāvējusi juridiskās personas forma „dzīvokļu īpašnieku sabiedrība”.
2004.gada 1.aprīlī stājās spēkā Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šo likumu, tika dibinātas biedrības, kurām pašvaldības ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu nodeva dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības bez dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums kopā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu tika pieprasīts tikai no 2014.gada 15.janvāra. Tātad šobrīd ir neskaitāms skaits tādu biedrību, kas nekvalificējas pārvaldnieka statusam, kāds tas ir noteikts ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu (spēkā no 01.01.2010.).
Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. un 18. pantā, Pārejas noteikumu 7., 13., 18. un 25. punktā ir lietoti vārdu salikumi „dzīvokļu īpašnieku (veidota) (kooperatīvā) sabiedrība”, „dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība” vai „(dzīvokļu īpašnieku izveidota) biedrība”.
Laika posmā, kad nevienā normatīvajā aktā nemaz nebija runas par dzīvokļu īpašnieku kopību vai kad dzīvokļu īpašnieku kopība netika atzīta par pilntiesīgu tiesību subjektu, biedrība bija jādibina tāpēc, lai tā būtu tiesību subjekts, lai tā varētu slēgt līgumus, lai tai varētu būt konti bankās, lai tā varētu piedalīties tiesvedībās.
Situācija krasi izmainījās, kad Augstākās tiesas Civillietu departaments tiesību tālākveidošanas rezultātā 2019. gada 12. decembrī ar savu spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019 (C31346614) atzina, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir īpaša veida tiesību subjekts – tā spēj iegūt mantu, uzņemties saistības un būt par atbildētāju vai prasītāju tiesā. Lai šīs Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas padarītu par likumu, Latvijas Republikas Saeima izdarīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Ar Dzīvokļa īpašuma likumu (17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.) ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Tā ir identificējama pēc dzīvojamās mājas adreses. Tātad biedrības (juridiskas personas) ir kļuvušas liekas dzīvojamo māju pārvaldīšanā un nesamērīgi ierobežo dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu.
Vismazāk dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu tiek ierobežotas, ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki. Šādā gadījumā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumi un atbildība tiek sadalīti starp vairākiem dzīvokļu īpašniekiem. Šiem dzīvokļu īpašniekiem ir noteikta sava, skaidra atbildības joma, kurai viņus ir pilnvarojuši visi pārējie dzīvokļu īpašnieki. Šīs kompetences sadales ietvaros attiecīgie dzīvokļu īpašnieki ir pilnvaroti slēgt līgumus un veikt citus juridiskus darījumus ar trešajām personām.
Vairāk dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu tiek ierobežotas, ja par pārvaldnieku tiek iecelts kāds dzīvokļa īpašnieks (fiziska persona), kurš pārstāvētu dzīvokļu īpašnieku kopību. Šādā gadījumā tiek noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums. Šim dzīvokļa īpašniekam netiek maksāts nekāds atalgojums vai tiek maksāta neliela samaksa (izdevumu atlīdzība). Tādējādi tiek ietaupītas pārvaldīšanas izmaksas.
Vēl vairāk dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu tiek ierobežotas, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanā daļu no pārvaldīšanas uzdevumiem veic visi dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļa īpašnieks (fiziska persona)-pārvaldnieks, bet daļa tiek uzticēta ārējam dzīvojamās mājas pārvaldniekam (komersantam vai biedrībai) par atlīdzību.
Ārējais dzīvojamās mājas pārvaldnieks (juridiska persona, personālsabiedrība vai individuālais komersants) parasti ir dārgāks nekā tad, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanu veic visi dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļa īpašnieks (fiziska persona)-pārvaldnieks.
Ņemot vērā iepriekšējo izklāstu, ir jāsecina, ka Ekonomikas ministrija nav pārbaudījusi savu izstrādāto grozījumu Satversmību un atbilstību Dzīvokļa īpašuma likumam (17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.).
Vārdu salikums „dzīvokļu īpašnieku sabiedrība” (juridiska persona) ir saistāms ar diviem likumiem un vienu likumprojektu. Runa par „dzīvokļu īpašnieku sabiedrību” ir likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā no 26.10.1995. līdz 31.12.2010.) 8., 12., 14., 15., 17., 27., 27.2, 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 36. pantā, Pārejas noteikumu 1. punktā, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (spēkā no 25.07.1995.) 50., 51., 51.1 pantā, Pārejas noteikumu 19., 21. punktā, kā arī likumprojektā „Par dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām”, kuru Ministru kabinets nevirzīja tālāk uz Latvijas Republikas Saeimu. Tātad Latvijas Republikā nekad nav pastāvējusi juridiskās personas forma „dzīvokļu īpašnieku sabiedrība”.
2004.gada 1.aprīlī stājās spēkā Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šo likumu, tika dibinātas biedrības, kurām pašvaldības ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu nodeva dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības bez dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums kopā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu tika pieprasīts tikai no 2014.gada 15.janvāra. Tātad šobrīd ir neskaitāms skaits tādu biedrību, kas nekvalificējas pārvaldnieka statusam, kāds tas ir noteikts ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu (spēkā no 01.01.2010.).
Savukārt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. un 18. pantā, Pārejas noteikumu 7., 13., 18. un 25. punktā ir lietoti vārdu salikumi „dzīvokļu īpašnieku (veidota) (kooperatīvā) sabiedrība”, „dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība” vai „(dzīvokļu īpašnieku izveidota) biedrība”.
Laika posmā, kad nevienā normatīvajā aktā nemaz nebija runas par dzīvokļu īpašnieku kopību vai kad dzīvokļu īpašnieku kopība netika atzīta par pilntiesīgu tiesību subjektu, biedrība bija jādibina tāpēc, lai tā būtu tiesību subjekts, lai tā varētu slēgt līgumus, lai tai varētu būt konti bankās, lai tā varētu piedalīties tiesvedībās.
Situācija krasi izmainījās, kad Augstākās tiesas Civillietu departaments tiesību tālākveidošanas rezultātā 2019. gada 12. decembrī ar savu spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019 (C31346614) atzina, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir īpaša veida tiesību subjekts – tā spēj iegūt mantu, uzņemties saistības un būt par atbildētāju vai prasītāju tiesā. Lai šīs Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas padarītu par likumu, Latvijas Republikas Saeima izdarīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Ar Dzīvokļa īpašuma likumu (17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.) ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Tā ir identificējama pēc dzīvojamās mājas adreses. Tātad biedrības (juridiskas personas) ir kļuvušas liekas dzīvojamo māju pārvaldīšanā un nesamērīgi ierobežo dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu.
Vismazāk dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu tiek ierobežotas, ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki. Šādā gadījumā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumi un atbildība tiek sadalīti starp vairākiem dzīvokļu īpašniekiem. Šiem dzīvokļu īpašniekiem ir noteikta sava, skaidra atbildības joma, kurai viņus ir pilnvarojuši visi pārējie dzīvokļu īpašnieki. Šīs kompetences sadales ietvaros attiecīgie dzīvokļu īpašnieki ir pilnvaroti slēgt līgumus un veikt citus juridiskus darījumus ar trešajām personām.
Vairāk dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu tiek ierobežotas, ja par pārvaldnieku tiek iecelts kāds dzīvokļa īpašnieks (fiziska persona), kurš pārstāvētu dzīvokļu īpašnieku kopību. Šādā gadījumā tiek noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums. Šim dzīvokļa īpašniekam netiek maksāts nekāds atalgojums vai tiek maksāta neliela samaksa (izdevumu atlīdzība). Tādējādi tiek ietaupītas pārvaldīšanas izmaksas.
Vēl vairāk dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu tiek ierobežotas, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanā daļu no pārvaldīšanas uzdevumiem veic visi dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļa īpašnieks (fiziska persona)-pārvaldnieks, bet daļa tiek uzticēta ārējam dzīvojamās mājas pārvaldniekam (komersantam vai biedrībai) par atlīdzību.
Ārējais dzīvojamās mājas pārvaldnieks (juridiska persona, personālsabiedrība vai individuālais komersants) parasti ir dārgāks nekā tad, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanu veic visi dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļa īpašnieks (fiziska persona)-pārvaldnieks.
Ņemot vērā iepriekšējo izklāstu, ir jāsecina, ka Ekonomikas ministrija nav pārbaudījusi savu izstrādāto grozījumu Satversmību un atbilstību Dzīvokļa īpašuma likumam (17.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2022.).
23.10.2022. 19:55