Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Civilprocesa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Kopīpašuma dalīšanas un izbeigšanas problemātika uzskatāma par pastāvīgi aktuālu. Kopīpašums ir viens no īpašuma tiesību aprobežojumiem, kas apgrūtina rīcību ar to pašiem kopīpašniekiem, var nodarīt kaitējumu pašai lietai (piemēram, nespējot vienoties pienācīgi uzturēt to kārtībā), kā arī apgrūtina civiltiesisko apgrozību. Kopīpašums var rasties uz tiesiska darījuma, likuma, tiesas sprieduma vai administratīvā akta pamata.
Kā jebkurām īpašnieka tiesībām, arī kopīpašnieku tiesībām piemīt gan pozitīvais, gan arī negatīvais saturs. Kopīpašnieka tiesību negatīvais saturs ir tiesība iebilst pret tādu viena kopīpašnieka vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, ar kuru viņi mēģina bez kopīpašnieka piekrišanas apgrūtināt īpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, atsavināt to pilnībā vai pa daļām vai arī kaut kā to pārgrozīt. Savukārt kopīpašnieka tiesību pozitīvais saturs ir tiesības valdīt, lietot kopīpašuma priekšmetu un rīkoties ar to kā kopumā, tā arī pa noteiktām atsevišķām daļām, bet tikai ar visu pārējo kopīpašnieku piekrišanu (sk.: Rozenfelds J. Lietu tiesības. 4. labotais, papildinātais izdevums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011, 52. – 53. lpp.).
2022.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kas nosaka jaunus tiesiskos mehānismus starp kopīpašniekiem radušos strīdu risināšanai, tai skaitā kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Lai arī kopīpašums ir neērtība un apgrūtinājums visiem kopīpašniekiem – viņiem kopā pieder īpašuma tiesības uz vienu un to pašu nedalītu lietu, Civillikuma normas vienlīdz aizsargā visu kopīpašnieku tiesības, kā arī nodrošina, ka ikviens no tiem var taisnīgi īstenot savas tiesības uz īpašumu. Lai šos jautājumus risinātu, tiek celta prasība tiesā par kopīpašuma dalīšanu.
Lai gan tiesu praksē gadiem nostiprinātas pamatatziņas par Civillikuma 1074.–1075. pantu piemērošanu (reāla sadale; pārdošana izsolē; atlīdzība naudā u.c.), tomēr praktiskā virzība uz efektīvu strīdu izšķiršanu lietās par kopīpašuma sadali bieži bremzējas pie procesuālajām neskaidrībām (kompetence/piekritība, prasības pieteikuma saturs, iesniedzamie dokumenti), izmaksām un sadales īpatnībām. Citiem vārdiem sakot, pastāvošā procesuālā kārtība radījusi neskaidrības tiesu praksē, atšķirīgu normu interpretāciju, kā arī kavējusi efektīvu kopīpašuma jautājumu risināšanu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas (turpmāk arī – Augstākā tiesa) judikatūrā bieži nākas “pielabot” šos procesuālos trūkumus, balstoties tikai uz materiālajām normām un vispārīgajiem Civilprocesa likuma principiem. Augstākā tiesa jau kopš 2011. gada apkopo plašu praksi par kopīpašuma lietošanu, dalīšanu un izbeigšanu, norādot, ka tiesai jāizvēlas konkrētajai situācijai visatbilstošākais kopīpašuma izbeigšanas veids un ka nevienu nevar piespiest palikt kopīpašumā.
Civilprocesa likumā pašlaik nav atsevišķas nodaļas, kas visaptveroši regulētu kopīpašuma dalīšanas lietu izskatīšanas īpatnības. Šādas lietas tiek skatītas prasības kārtībā, piemērojot vispārīgās tiesību normas, kā arī normas par nekustamā īpašuma izsoli.
Kopš 2022.gada Darba grupā tika diskutēts par nepieciešamajiem pilnveidojumiem Civilprocesa likuma regulējumā saistībā par kopīpašuma dalīšanu. Ievērojot minēto un to, ka Darba grupas ekspertu vidū panākta konceptuāla vienošanās par nepieciešamajiem pilnveidojumiem un grozījumiem, izstrādāts Likumprojekts.
Kā jebkurām īpašnieka tiesībām, arī kopīpašnieku tiesībām piemīt gan pozitīvais, gan arī negatīvais saturs. Kopīpašnieka tiesību negatīvais saturs ir tiesība iebilst pret tādu viena kopīpašnieka vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, ar kuru viņi mēģina bez kopīpašnieka piekrišanas apgrūtināt īpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, atsavināt to pilnībā vai pa daļām vai arī kaut kā to pārgrozīt. Savukārt kopīpašnieka tiesību pozitīvais saturs ir tiesības valdīt, lietot kopīpašuma priekšmetu un rīkoties ar to kā kopumā, tā arī pa noteiktām atsevišķām daļām, bet tikai ar visu pārējo kopīpašnieku piekrišanu (sk.: Rozenfelds J. Lietu tiesības. 4. labotais, papildinātais izdevums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011, 52. – 53. lpp.).
2022.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kas nosaka jaunus tiesiskos mehānismus starp kopīpašniekiem radušos strīdu risināšanai, tai skaitā kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Lai arī kopīpašums ir neērtība un apgrūtinājums visiem kopīpašniekiem – viņiem kopā pieder īpašuma tiesības uz vienu un to pašu nedalītu lietu, Civillikuma normas vienlīdz aizsargā visu kopīpašnieku tiesības, kā arī nodrošina, ka ikviens no tiem var taisnīgi īstenot savas tiesības uz īpašumu. Lai šos jautājumus risinātu, tiek celta prasība tiesā par kopīpašuma dalīšanu.
Lai gan tiesu praksē gadiem nostiprinātas pamatatziņas par Civillikuma 1074.–1075. pantu piemērošanu (reāla sadale; pārdošana izsolē; atlīdzība naudā u.c.), tomēr praktiskā virzība uz efektīvu strīdu izšķiršanu lietās par kopīpašuma sadali bieži bremzējas pie procesuālajām neskaidrībām (kompetence/piekritība, prasības pieteikuma saturs, iesniedzamie dokumenti), izmaksām un sadales īpatnībām. Citiem vārdiem sakot, pastāvošā procesuālā kārtība radījusi neskaidrības tiesu praksē, atšķirīgu normu interpretāciju, kā arī kavējusi efektīvu kopīpašuma jautājumu risināšanu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas (turpmāk arī – Augstākā tiesa) judikatūrā bieži nākas “pielabot” šos procesuālos trūkumus, balstoties tikai uz materiālajām normām un vispārīgajiem Civilprocesa likuma principiem. Augstākā tiesa jau kopš 2011. gada apkopo plašu praksi par kopīpašuma lietošanu, dalīšanu un izbeigšanu, norādot, ka tiesai jāizvēlas konkrētajai situācijai visatbilstošākais kopīpašuma izbeigšanas veids un ka nevienu nevar piespiest palikt kopīpašumā.
Civilprocesa likumā pašlaik nav atsevišķas nodaļas, kas visaptveroši regulētu kopīpašuma dalīšanas lietu izskatīšanas īpatnības. Šādas lietas tiek skatītas prasības kārtībā, piemērojot vispārīgās tiesību normas, kā arī normas par nekustamā īpašuma izsoli.
Kopš 2022.gada Darba grupā tika diskutēts par nepieciešamajiem pilnveidojumiem Civilprocesa likuma regulējumā saistībā par kopīpašuma dalīšanu. Ievērojot minēto un to, ka Darba grupas ekspertu vidū panākta konceptuāla vienošanās par nepieciešamajiem pilnveidojumiem un grozījumiem, izstrādāts Likumprojekts.
Mērķa apraksts
Civilprocesa likuma grozījumu mērķis ir:
- nodrošināt skaidru un caurskatāmu kopīpašuma dalīšanas procesu tiesā;
- noteikt priekšnoteikumus (depozīta iemaksu) sprieduma taisīšanai lietās, ja kopīpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un tiek prasīta kopīpašuma sadale dzīvokļu īpašumos;
- precizēt tiesas nolēmuma rezolutīvās daļas saturu attiecībā uz izdevumu segšanu;
- uzlabot tiesisko noteiktību un paredzamību personām un tiesām;
- sekmēt vienveidīgu tiesu praksi.
- nodrošināt skaidru un caurskatāmu kopīpašuma dalīšanas procesu tiesā;
- noteikt priekšnoteikumus (depozīta iemaksu) sprieduma taisīšanai lietās, ja kopīpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un tiek prasīta kopīpašuma sadale dzīvokļu īpašumos;
- precizēt tiesas nolēmuma rezolutīvās daļas saturu attiecībā uz izdevumu segšanu;
- uzlabot tiesisko noteiktību un paredzamību personām un tiesām;
- sekmēt vienveidīgu tiesu praksi.
Politikas jomas
Civilprocesa tiesības
Teritorija
-
Norises laiks
22.12.2025. - 05.01.2026.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktam.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
visas fiziskas personas, kas iesaistītas tiesvedībā par kopīpašuma dalīšanu
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
visas juridiskas personas, kas iesaistītas tiesvedībā par kopīpašuma dalīšanu
Sagatavoja
Ginta Krikščūne (TM)
Atbildīgā persona
Inita Ilgaža (TM)
Izsludināšanas datums
22.12.2025. 10:05
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts