Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā

Publiskā apspriešana

Likuma "Par policiju" 1. pants noteic, ka policijas [..] pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Minētā likuma 3. pants noteic, ka policijas uzdevumi ir garantēt personu un sabiedrības drošību un novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Savukārt 9. pantā noteikts, ka policijas darbinieka vispārīgie pienākumi ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa vēršas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei. Tādējādi likumā "Par policiju" jau pašlaik ir noteikts, ka policijas darbiniekam, ja pie viņa vēršas persona ar lūgumu glābt vai aizsargāt personu – bērnu vai pilngadīgu neaizsargātu personu, kura var kļūt par upuri, ir jāsniedz visa iespējamā palīdzība, lai to novērstu.
2021. gada 1. decembrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, papildinot to ar jaunu normu – 644.18A pantu, nosakot, ka tiesa pēc puses lūguma vai savas iniciatīvas pieņem pagaidu lēmumu, ar kuru līdz lēmuma taisīšanai lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, nosaka aizliegumu bērna izvešanai no valsts. Tiesa lēmumu nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.
Likuma skaidrības un pārredzamības nolūkos, likumprojekts paredz, ka ziņojumu Šengenas informācijas sistēmā (turpmāk – Sistēma) attiecīgajos gadījumos iekļaus Valsts policija.
Nacionālās drošības likuma 18.1 pants paredz kompetenci iekšlietu ministram, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no valsts, ja likumā minētā persona (pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Attiecīgi spēkā esošais regulējums aptver gadījumus, kad pati persona plāno iesaistīties minētajās darbībās.
Pašlaik spēkā esošā likuma mērķis ir nodrošināt Sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs (turpmāk – dalībvalsts), kā arī valstīs, kuras nav pievienojušās Šengenas konvencijai, bet kuras piemēro Šengenas acquis noteikumus. Sistēma ir viens no galvenajiem papildu pasākumiem, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni dalībvalstu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot valsts kompetento iestāžu, jo īpaši robežsardzes, policijas, muitas dienestu, imigrācijas iestāžu un iestāžu, kas atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi.
Sistēma ir vispiemērotākais līdzeklis efektīvai sadarbībai starp imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm dalībvalstīs un Šengenas asociētajās valstīs. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, policijai, robežsardzei un muitas amatpersonām, ir jābūt piekļuvei informācijai par personām vai priekšmetiem, kurus tie pārbauda, jābūt skaidrām norādēm par to, kas jādara katrā atsevišķā gadījumā. Šī informācijas sistēma ir Šengenas sadarbības pamatā un tai ir būtiska loma sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanā, cilvēku brīvas pārvietošanās atvieglošanā Šengenas zonā. Tā ļauj kompetentajām iestādēm ievadīt un iegūt datus par meklētām personām, personām, kurām, iespējams, nav tiesību ieceļot vai uzturēties dalībvalstīs, pazudušām personām, jo īpaši bērniem, kā arī par priekšmetiem, kas ir nozagti, pazaudēti vai nelikumīgi piesavināti. Sistēma ne tikai satur informāciju par noteiktu personu vai priekšmetu, bet arī skaidras norādes kompetentajām iestādēm par to, kā rīkoties, kad attiecīgā persona vai priekšmets ir atrasts.
Ņemot vērā minēto, 2018. gada 28. novembrī tika pieņemta regula 2018/1862. Minētā regula paredz noteikumus par sistēmas izmantošanu policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un nosaka pasākumus, kas attiecas uz sistēmas izmantošanu, lai nodrošinātu ziņojumu pieejamību dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sistēmas darbības nepārtrauktību, kā arī paredz biometrijas datu izmantošanu.
Regulas 2018/1862 32. panta 1. punktā noteikts, ka pēc izdevējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma Sistēmā ievada ziņojumus par šādu personu kategorijām:
a) pazudušas personas, kas jāaizsargā viņu pašu aizsardzībai vai, lai novērstu sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apdraudējumu
b) pazudušas personas, kas nav jāaizsargā;
c) viena no vecākiem, ģimenes locekļa vai aizbildņa veiktas nolaupīšanas riskam pakļauti bērni, kuriem jāliedz ceļot;
d) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt:
i) un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
ii) un kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos;
iii) un tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai, kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
e) pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas to var atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu un ANO 1989. gada 20. novembra Konvencijas par bērna tiesībām 3. pantu visām procedūrām attiecībā uz bērniem būtu jākalpo bērna interesēm. Tādējādi kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu, darbības un lēmumi pēc lēmuma pieņemšanas par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā par bērnu, jāveic un jāpieņem sadarbībā ar bērnu tiesību aizsardzības iestādēm.
Regulas 2018/1862 Preambulas 32. un 34. apsvērumā, attiecīgi arī regulas 32. panta 3. punktā tostarp, norādīts, ka ziņojumi par bērniem, kuri ir pakļauti riskam, ka vecāki tos var nolaupīt, būtu jāiekļauj Sistēmā  pēc kompetento iestāžu – tostarp tiesu iestāžu, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību, – lūguma. Minētie ziņojumi Sistēmā būtu jāiekļauj tikai tad, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, un ierobežotos apstākļos. Tādēļ ir jāparedz stingri un piemēroti aizsardzības pasākumi un kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā bērna personīgie apstākļi un vide, kurā bērns atrodas, kad tā novērtē, vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka bērns var tikt nenovēršami un nelikumīgi izvests no dalībvalsts. Šādi ziņojumi Sistēmā būtu jāiekļauj, ja ceļojums tiem radītu risku kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citādu ar dzimumu saistītu vardarbību.
Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 7. pants noteic, ka Sistēmā var iekļaut lēmumu par regulā 2018/1862 norādītajiem ziņojumiem tikai šajā likumā noteiktās  institūcijas un iestādes, lai atbilstoši Sistēmas darbības principiem izplatītu un saņemtu savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.
Tādējādi, lai nodrošinātu regulas 2018/1862 32. panta 1. c), d) un e) apakšpunktā, 3., 4. punktā noteikto prasību īstenošanu, ir nepieciešams izstrādāt attiecīgos grozījumus.

Likumprojekts izstrādāts, lai īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (turpmāk – regula 2018/1862) 32. panta 1. c), d), e) apakšpunktā, 3., 4. punktā noteiktās prasības.

Sabiedriskā kārtība un drošība

-

30.03.2022. - 14.04.2022.

Likumprojekts saskaņots ar Iekšlietu ministrijas Juridisko departamentu, Nozares politikas departamentu, Finanšu vadības departamentu, Valsts drošības dienestu, Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Iekšlietu ministrijas informācijas centru.
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespējas līdzdarboties, rakstiski iesniedzot viedokli, iebildumus un priekšlikumus par izstrādāto likumprojektu.
Atbilstoši saņemtajiem atzinumiem tiks precizēts likumprojekts, pēc kā to plānots virzīt saskaņošanai ar kompetentajām ministrijām (institūcijām).

Minētajām personām, attiecībā uz kurām varētu tikt pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas, kā arī bērniem, par kuriem tiesa varētu pieņemt lēmumu par liegumu tos izvest no valsts, administratīvais slogs pašlaik nav nosakāms.

Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas informācijas centram tiesiskā regulējuma ietekme uz administratīvo slogu ir nebūtiska.
Tiesiskā regulējuma ietekme uz tiesu iestādēm pašlaik nav nosakāma.

Iveta Brūvere (VP)

Kristaps Sproģis (IEM)

28.03.2022. 11:17