Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.8. pasākuma "Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
-
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4.8. pasākums “Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju”
Politikas jomas
Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti
Teritorija
-
Norises laiks
06.06.2023. - 19.06.2023.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Andrelita Blusanoviča (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
07.06.2023. 09:17
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Iveta Kažoka - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Rīgā, 2023. gada 16. jūnijā
Atzinums par noteikumu projektu (ID 23-TA-1407) “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.- 2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.8. pasākuma "Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju" īstenošanas noteikumi”
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir iepazinies ar noteikumu projekta 23-TA-1407 projektu. PROVIDUS novērtē sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma pagarinājumu līdz 2029. gada 31.decembrim, redzot to kā soli šī pakalpojuma ilgtspējības nodrošināšanai. Vienlaikus, PROVIDUS izsaka sekojošus priekšlikumus tā pilnveidošanai:
1. Atspoguļot sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma nozīmi plašākā, stratēģiski politiskā kontekstā, saistot to ar politikas plānošanas dokumentiem, kas attiecas uz sabiedrības saliedētību, piederību un sociālekonomisko iekļaušanos. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka pakalpojuma dizains tiek veidots, ņemot vērā vidēja un ilgtermiņa politikas mērķus, nodrošinot dažādu politikas jomu integrāciju (mainstreaming). Situējot pakalpojumu plašākā politikas plānošanas kontekstā, būs skaidrāks arī tas, kas tiek saprasts ar sociālekonomisko iekļaušanos. To jāatspoguļo arī projekta sasniedzamajos rezultātos – cilvēku skaits, kas saņēmis atbalstu, nesniedz pilnvērtīgu ieskatu tajā, vai pakalpojuma saturs mērķtiecīgi vērsts uz visaptverošu iekļaušanos sabiedrībā.
2.Paredzēt iespēju uzraudzības rādītājus pielāgot faktiskajam pakalpojuma pieprasījumam. Šobrīd noteiktais rezultāta rādītājs “Patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana – 1 140” līdz 2029. gada 31. decembrim nozīmē, ka gada laikā pakalpojumu varēs saņemt vidēji 175 cilvēki. Ja tiks pieredzēts patvēruma meklētāju skaita pieaugums, pieejamie resursi var tikt izsmelti jau pirms projekta beigu termiņa. Tāpat apsverams būtu risinājums, kur uzskaita pakalpojumu saņēmušās pilngadīgās personas, nevis visas individuālās personas, jo sociālekonomiskās iekļaušanās atbalsta aktivitātes nereti tiek sniegtas ģimenēm, ņemot vērā ģimenes kā kopuma vajadzības.
3. Paredzēt iespēju sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu sniegt arī tiem starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuri atgriežas Latvijā pēc otrreizējās pārvietošanās. Ja starptautiskās aizsardzības saņēmējs pēc statusa saņemšanas Latvijā ir devies uz citu Eiropas Savienības valsti un pēc tam atgriežas vai tiek atgriezts Latvijā, noteikumu projektā paredzētais pakalpojuma pieejamības termiņš – 12 mēnešus pēc statusa saņemšanas – nereti jau ir beidzies, taču atbalsts sociālekonomiskās iekļaušanās procesam nepieciešams pat vēl intensīvāks. Šobrīd šai grupai atbalstu sniedz nevaldības organizācijas, ja izdodas piesaistīt tam finansējumu, taču tas nav ilgtspējīgs risinājums. Risinājums būtu noteikt kopējo atbalsta ilgumu, piemēram, 12 mēnešus, taču pieļaut pārtraukumu laika uzskaitē.
4.Skaidri definēt sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma pieejamības teritoriālo pārklājumu. Pašlaik no noteikumu projekta nav secināms, kā tiks nodrošināts minētais pakalpojums visā Latvijas teritorijā, kas ir būtiski, jo drīzumā tiks atvērts jauns patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Liepnā. Vienas pieturas aģentūrai ir reģionālās filiālēs, bet noteikumu projektā nav atspoguļota nepieciešamība ģeogrāfiski plašai pakalpojuma pieejamībai. Tāpat nav atspoguļota iespējamā pašvaldību loma. Uzņemot Ukrainas civiliedzīvotājus, pašvaldību kapacitāte atbalstīt starptautiskās aizsardzības saņēmējus ir būtiski pieaugusi, un to nepieciešams veicināt arī turpmāk.
5.Noteikt nepieciešamību iekļaut specifisko uzņemšanas vajadzību novērtējumu (vulnerability screening) pēc iespējas īsā laikā pēc mērķa grupas pārstāvju ierašanās Latvijā, lai varētu nekavējoši sniegt vajadzīgo atbalstu. Šobrīd praksē novērojams, ka patvēruma meklētāji var nesatikt sociālo darbinieku un mentoru pat vairākus mēnešus pēc ierašanās Latvijā, arī esot patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ņemot vērā mērķa grupas specifisko raksturu un pieredzēto traumatismu, ir svarīgi nodrošināt, ka vismaz tiem mērķa grupas pārstāvjiem, kam ir specifiskas uzņemšanas vajadzības (saistītas ar pieredzēto vardarbību, veselības stāvokli, vecumu u.c.), atbalsts tiek sniegts nekavējoši. Tas nozīmē arī nepieciešamību skaidri definēt starpinstitucionālās sadarbības modeļus, lai pēc iespējas īsā laikā būtu iespēja starptautiskās aizsardzības saņēmējus novirzīt pie atbilstošā pakalpojuma sniedzēja. SIF kā koordinējošās iestādes loma šāda modeļa izstrādē ir centrāla. Visbeidzot, uzņemšanas vajadzību novērtējums paredz, ka pakalpojuma sniedzējs proaktīvi vēršas pie mērķa grupas.
6.Paredzēt specializētas mācības sociālajiem darbiniekiem un sociālajiem mentoriem, uzsākot darbu, lai sagatavotu viņus darbam ar mērķa grupu. Tas veicinās arī speciālistu ilgnoturību šajā amatā.
7.Noteikt pienākumu pakalpojuma dizainā iesaistīt mērķa grupas pārstāvjus. PROVIDUS novērtē, ka noteikumu projekta izstrādē ir ņemti vērā iepriekš veiktie pakalpojuma izvērtējumi, taču pakalpojuma mērķa grupa ir dinamiska un nepieciešamā atbalsta veidi un konteksts var mainīties. Tādēļ ir ļoti svarīgi pakalpojuma dizaina un regulāra izvērtējuma laikā konsultēties ar patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa un alternatīvo statusu par viņu vajadzībām un gaidām, kā arī atbalsta formu.
Labprāt tiksimies ar noteikumu projekta izstrādātājiem, lai apspriestu šos priekšlikumus detalizētāk.
Cieņā
Agnese Lāce
Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS vadošā pētniece
agnese.lace@providus.lv
19.06.2023. 14:36