Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2022. gada 27. decembrī tika pieņemta Direktīva 2022/2381, kas nosaka pasākumus dzimumu līdzsvara uzlabošanai biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū, tādējādi uzliekot dalībvalstīm pienākumu līdz 2024. gada 28. decembrim pārņemt šos noteikumus savā nacionālajā regulējumā. Latvijas Republika nav pārņēmusi Direktīvas 2022/2381 prasības. Tāpat Latvijā šobrīd nepastāv regulējums, kas noteiktu biržā kotētajiem uzņēmumiem ievērot pasākumus, kas veicinātu vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību to valdēs un padomēs.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, pārņemot Direktīvas 2022/2381 prasības.
Politikas jomas
Dzimumu līdztiesība
Teritorija
-
Norises laiks
29.10.2024. - 11.11.2024.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 18.1. apakšpunktu.
Fiziskās personas
- Kapitālsabiedrību valžu un padomju vakanču kandidāti
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts paredz, ka tās kapitālsabiedrības, kuras līdz 2026. gada 30. jūnijam nav sasnieguši nevienu no likumprojekta 3. pantā noteiktajiem dzimumu līdzsvara mērķiem, piemēro savu kandidātu atlases procesu valdes un/vai padomes amatiem. Kapitālsabiedrībām ir jāpublicē savā tīmekļa vietnē viegli pieejamā veidā paziņojums par kandidātu atlases procesa uzsākšanu, kurā ir skaidri, neitrāli formulēti un nepārprotami kandidāti atlases kritēriji un prasības kandidātu kvalifikācijai, lai noskaidrotu kandidātu profesionālās kvalifikācijas piemērotību, kompetenci un sniegumu. Šim paziņojumam ir jābūt dzimumneitrālam. Visos kandidātu atlases posmos tiek veikts kandidātu salīdzinošs, objektīvs izvērtējums, balstoties kandidātu pieredzē un profesionālajā kvalifikācijā. Izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, kapitālsabiedrība priekšroku dod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, lai nodrošinātu vienu no izvēlētajiem dzimuma līdzsvara mērķiem, kas noteikti likumprojekta 3. pantā. Tādējādi likumprojekts paredz atklātu un caurskatāmu procesu, kas pozitīvi ietekmēs vakanču kandidātus, ierobežojot personu diskrimināciju balstoties to dzimumā, kā arī likumprojekts attiecībā uz kandidātu atlases procesu ietver atšķirīgas attieksmes aizliegumu neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Juridiskās personas
- Lielās kapitālsabiedrības, kas kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts paredz, ka kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kuru juridiskā adrese atrodas Latvijā, un kuras divus pārskata gadus pēc kārtas nodarbina vismaz 250 nodarbināto, kā arī to neto apgrozījums ir vismaz 50 miljoni euro vai bilances kopsumma ir vismaz 43 miljoni euro, reizi gadā ir jāsniedz informācija Latvijas Bankai par dzimumu pārstāvību to valdē un padomē, kā par pasākumiem, kas veikti, lai sasniegtu dzimumu līdzsvaru. Ja kapitālsabiedrība līdz 2026. gada 30. jūnijam nav sasniegusi nevienu no likumprojekta 3. pantā norādītajiem dzimumu līdzsvara mērķiem tā valdē un/vai padomē, informācijā par dzimumu pārstāvību valdē un padomē tiek iekļauti iemesli, kādēļ dzimumu līdzsvars nav sasniegts, un aprakstu par pasākumiem, kurus kapitālsabiedrība ir veikusi vai plāno veikt tā sasniegšanai. Papildus kapitālsabiedrība, kura līdz 2026. gada 30. jūnijam nav sasniegusi nevienu no norādītajiem dzimumu līdzsvara mērķiem, pielāgo savu kandidātu atlases procesu iecelšanai valdē un padomē, nodrošinot paziņojuma publicēšanu par valdes vai padomes amata konkursa uzsākšanu, nosakot skaidrus, neitrāli formulētus un nepārprotamus atlases kritērijus un prasības kandidātu kvalifikācijai, lai noskaidrotu kandidātu profesionālās kvalifikācijas piemērotību, kompetenci un sniegumu. Paziņojumam ir jābūt dzimumneitrālam. Izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, kapitālsabiedrībai ir jādod priekšroka nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru. Lai pierādītu, ka kapitālsabiedrība ir veikusi atklātu kandidātu procedūru, tai ir nepieciešams iesniegt Latvijas Bankai visus nepieciešamos pierādījumus par atklāta kandidātu atlases procesa nodrošināšanu.
Sagatavoja
Ieva Juhņēviča (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
29.10.2024. 14:22
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Nepiekrītu kadastrālās vērtības celšanu
29.10.2024. 14:27
Fiziska persona
Iesniegt iebildijumu-iebilstu pret tīk strauju kadastru pacelšanu maksajumu
29.10.2024. 19:46
Fiziska persona
3. pantā noteiktos minimālos sliekšņus būtu jānosaka otrādi: padomē vismaz 33% un padomē+valdē vismaz 40%. Ir puslīdz droši, ka padomē UN valdē kopā ir vairāk cilvēki nekā tikai padomē un, līdz ar to, ir vieglāk sasniegt augstāku slieksni. Ar mazāku skaitu, t.i. tikai padomē, tas ir grūtāk izdarāms. Piemēram, ja padomē ir 3 cilvēki, tad pie esošā piedāvājuma, pilnīgi neizbēgami kāds no dzimumiem vienmēr būs diskriminēts, jo tas būs pārstāvēts vai nu ar 0% (0 no 3) vai ar 33% (1 no 3), kas ir zem šobrīd piedāvātā 40% sliekšņa.
06.11.2024. 12:57
Andris Grafs - Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts
Aicinām papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu otro daļu, paredzot, ka šā likuma subjekti ir publiskas personas kapitālsabiedrības, kas atbilst 2.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem par juridisko adresi, vidējo darbinieku skaitu, kā arī neto apgrozījumu vai bilances kopsummu.
Vienlaikus aicinām papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar jaunu pantu, paredzot:
- likumprojekta jaunās 2.panta otrās daļas spēkā stāšanās noteikumus. Attiecīgi Pārejas noteikumos nepieciešams ietvert nosacījumu, ka likuma jaunās 2.panta otrā daļa stājas spēkā, Saeimai apstiprinot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā attiecībā uz valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtības precizēšanu. Attiecīgi nepieciešams Pārejas noteikumos ietvert uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā līdz 2025.gada 30.septembrim un iesniegt to Saeimā;
- regulējumu, ka attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām esošie pilnvarojuma līgumi valdes un padomes locekļiem ir spēkā līdz jaunai valdes un padomes locekļu atlasei saskaņā ar jauno regulējumu.
Vienlaikus aicinām papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar jaunu pantu, paredzot:
- likumprojekta jaunās 2.panta otrās daļas spēkā stāšanās noteikumus. Attiecīgi Pārejas noteikumos nepieciešams ietvert nosacījumu, ka likuma jaunās 2.panta otrā daļa stājas spēkā, Saeimai apstiprinot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā attiecībā uz valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtības precizēšanu. Attiecīgi nepieciešams Pārejas noteikumos ietvert uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā līdz 2025.gada 30.septembrim un iesniegt to Saeimā;
- regulējumu, ka attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām esošie pilnvarojuma līgumi valdes un padomes locekļiem ir spēkā līdz jaunai valdes un padomes locekļu atlasei saskaņā ar jauno regulējumu.
07.11.2024. 20:58
Tatjana Guzņajeva - Ārvalstu investoru padome Latvijā
Šobrīd likums attieksies tikai uz diviem Nasdaq Rīga biržā kotētiem lieliem uzņēmumiem. Ar šo likuma tvērumu netiks sasniegts mērķis - nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju principa piemērošanu un panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību augstākā līmeņa vadošajos amatos. Mēs iesakām paplašināt šī likuma tvērumu un ierosinām iekļaut Latvijas lielākos valstij un pašvaldībām piederošos uzņēmumus.
08.11.2024. 11:25
Anna Andersone - Riga TechGirls
Aicinām papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu otro daļu, paredzot, ka šā likuma subjekti ir publiskas personas kapitālsabiedrības, kas atbilst 2.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem par juridisko adresi, vidējo darbinieku skaitu, kā arī neto apgrozījumu vai bilances kopsummu.
08.11.2024. 15:21
Biedrība "Centrs MARTA"
No Centra MARTA paužam atzinību par izveidoto likumprojektu un aicinām papildināt likumprojekta 2. pantu, iekļaujot jaunu otro daļu, kas noteiktu, ka šā likuma subjekti ir arī publiskas personas kapitālsabiedrības, ja tās atbilst 2. panta pirmajā daļā norādītajiem kritērijiem, proti, tām ir juridiskā adrese Latvijā, to vidējais darbinieku skaits ir vismaz 250 nodarbināto, un to neto apgrozījums ir vismaz 50 miljoni euro vai bilances kopsumma sasniedz vismaz 43 miljonus euro.
Tāpat aicinām likumprojekta Pārejas noteikumos iekļaut jaunu pantu, kurš paredzētu šādas izmaiņas:
Jaunās 2. panta otrās daļas stāšanās nosacījumus. Pārejas noteikumos nepieciešams iekļaut nosacījumu, ka jaunā 2. panta otrā daļa stājas spēkā pēc tam, kad Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas precizē valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību. Papildus tam nepieciešams noteikt, ka Ministru kabinetam līdz 2025. gada 30. septembrim ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Regulējumu attiecībā uz esošajiem pilnvarojuma līgumiem. Publiskas personas kapitālsabiedrību gadījumā esošie pilnvarojuma līgumi ar valdes un padomes locekļiem paliek spēkā līdz brīdim, kad notiek jauna valdes un padomes locekļu atlase, kas atbilst jaunajiem regulējuma noteikumiem.
Šie papildinājumi veicinātu skaidrību un juridisko precizitāti, nodrošinot, ka likumprojekts pilnvērtīgi aptver arī publiskas personas kapitālsabiedrības un to pārvaldes institūciju atlases kārtību.
Papildus iepriekš minētajiem priekšlikumiem vēlamies sniegt šādus ieteikumus:
Lai gan pašreizējais likumprojekts nosaka mērķus – nodrošināt 40% vai 30% sieviešu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, mēs uzskatām, ka būtu jāvirzās uz pilnīgu dzimumu līdzsvaru, proti, 50/50 proporciju. Lai gan pārejas periodā šādu līdzsvaru sasniegt var būt sarežģīti, mudinām uzņēmumus jau šobrīd veidot dzimumu līdztiesības plānus, kuros tiek paredzēts regulāri pārskatīt un pilnveidot dokumentus, kas nosaka iekļaujošus iekšējās darba kultūras principus un darbā pieņemšanas politiku.
Īpaši rekomendējam izvērtēt rekrutēšanas un atlases kritērijus, lai nodrošinātu, ka netiek piemērotas diskriminējošas prasības attiecībā uz darba pieredzi.
Tāpat vēlamies norādīt, ka starptautiski pētījumi parāda[1], ka daudzveidības vadības ieviešana veicina dažādu perspektīvu integrāciju uzņēmuma darbībā, pozitīvi ietekmējot uzņēmumu inovāciju, efektivitāti un finanšu rezultātus. Dažādības veicināšana vadības līmenī ir būtisks solis uzlabotam organizācijas sniegumam un ilgtspējīgai attīstībai. Pētījumi atbalsta arī apgalvojumu, ka uzņēmumiem būtu jāpalielina sieviešu skaits valdē, jo dzimumu daudzveidība valdēs veicina produktivitāti un radošumu.[2]
Šo papildinājumu ieviešana veicinātu ne tikai likuma mērķu sasniegšanu, bet arī veidotu taisnīgāku un iekļaujošāku darba vidi, kas nāktu par labu gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā.
[1] Corinne Post, Boris Lokshin, and Christophe Boone, 2022: What Changes after Women Enter Top Management Teams? A Gender-Based Model of Strategic Renewal. AMJ, 65, 273–303, https://doi.org/10.5465/amj.2018.1039
[2] Kabir, A., Ikra, S.S., Saona, P. and Azad, M.A.K. (2023), "Board gender diversity and firm performance: new evidence from cultural diversity in the boardroom", LBS Journal of Management & Research, Vol. 21 No. 1, pp. 1-12. https://doi.org/10.1108/LBSJMR-06-2022-0022
Tāpat aicinām likumprojekta Pārejas noteikumos iekļaut jaunu pantu, kurš paredzētu šādas izmaiņas:
Jaunās 2. panta otrās daļas stāšanās nosacījumus. Pārejas noteikumos nepieciešams iekļaut nosacījumu, ka jaunā 2. panta otrā daļa stājas spēkā pēc tam, kad Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas precizē valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību. Papildus tam nepieciešams noteikt, ka Ministru kabinetam līdz 2025. gada 30. septembrim ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Regulējumu attiecībā uz esošajiem pilnvarojuma līgumiem. Publiskas personas kapitālsabiedrību gadījumā esošie pilnvarojuma līgumi ar valdes un padomes locekļiem paliek spēkā līdz brīdim, kad notiek jauna valdes un padomes locekļu atlase, kas atbilst jaunajiem regulējuma noteikumiem.
Šie papildinājumi veicinātu skaidrību un juridisko precizitāti, nodrošinot, ka likumprojekts pilnvērtīgi aptver arī publiskas personas kapitālsabiedrības un to pārvaldes institūciju atlases kārtību.
Papildus iepriekš minētajiem priekšlikumiem vēlamies sniegt šādus ieteikumus:
Lai gan pašreizējais likumprojekts nosaka mērķus – nodrošināt 40% vai 30% sieviešu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, mēs uzskatām, ka būtu jāvirzās uz pilnīgu dzimumu līdzsvaru, proti, 50/50 proporciju. Lai gan pārejas periodā šādu līdzsvaru sasniegt var būt sarežģīti, mudinām uzņēmumus jau šobrīd veidot dzimumu līdztiesības plānus, kuros tiek paredzēts regulāri pārskatīt un pilnveidot dokumentus, kas nosaka iekļaujošus iekšējās darba kultūras principus un darbā pieņemšanas politiku.
Īpaši rekomendējam izvērtēt rekrutēšanas un atlases kritērijus, lai nodrošinātu, ka netiek piemērotas diskriminējošas prasības attiecībā uz darba pieredzi.
Tāpat vēlamies norādīt, ka starptautiski pētījumi parāda[1], ka daudzveidības vadības ieviešana veicina dažādu perspektīvu integrāciju uzņēmuma darbībā, pozitīvi ietekmējot uzņēmumu inovāciju, efektivitāti un finanšu rezultātus. Dažādības veicināšana vadības līmenī ir būtisks solis uzlabotam organizācijas sniegumam un ilgtspējīgai attīstībai. Pētījumi atbalsta arī apgalvojumu, ka uzņēmumiem būtu jāpalielina sieviešu skaits valdē, jo dzimumu daudzveidība valdēs veicina produktivitāti un radošumu.[2]
Šo papildinājumu ieviešana veicinātu ne tikai likuma mērķu sasniegšanu, bet arī veidotu taisnīgāku un iekļaujošāku darba vidi, kas nāktu par labu gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai kopumā.
[1] Corinne Post, Boris Lokshin, and Christophe Boone, 2022: What Changes after Women Enter Top Management Teams? A Gender-Based Model of Strategic Renewal. AMJ, 65, 273–303, https://doi.org/10.5465/amj.2018.1039
[2] Kabir, A., Ikra, S.S., Saona, P. and Azad, M.A.K. (2023), "Board gender diversity and firm performance: new evidence from cultural diversity in the boardroom", LBS Journal of Management & Research, Vol. 21 No. 1, pp. 1-12. https://doi.org/10.1108/LBSJMR-06-2022-0022
08.11.2024. 15:49
Akciju sabiedrība "Nasdaq Riga"
atvijā, atšķirībā no vairuma citu Eiropas valstu, kapitāla tirgus ir mazs un tajā nav plaši pārstāvēti Latvijas tautsaimniecībai būtiski uzņēmumi, t.sk. valsts uzņēmumi. Tādēļ , eviešot direktīvu kā paredzēts pašlaik - minimālajā tvērumā - tās prasības attieksies vien uz diviem biržas uzņēmumiem, līdz ar to reālu ietekmi neradīs un faktiski nesasniegs direktīvā nostiprināto mērķi veicināt dzimumu līdzsvaru.
Ierosinām paplašināt direktīvas ieviešanas tvērumu, attiecinot to arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas izpilda likumprojektā minētos kritērijus par juridisko adresi, vidējo darbinieku skaitu, kā arī neto apgrozījumu vai bilances kopsummu. Valstij kā akcionāram ir jārīkojas visas sabiedrības interesēs, pārvaldot valstij piederošās kapitālsabiedrības, līdz ar to šī uzņēmumu grupa ir līdzīga biržā kotētiem uzņēmumiem.
Ierosinām paplašināt direktīvas ieviešanas tvērumu, attiecinot to arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas izpilda likumprojektā minētos kritērijus par juridisko adresi, vidējo darbinieku skaitu, kā arī neto apgrozījumu vai bilances kopsummu. Valstij kā akcionāram ir jārīkojas visas sabiedrības interesēs, pārvaldot valstij piederošās kapitālsabiedrības, līdz ar to šī uzņēmumu grupa ir līdzīga biržā kotētiem uzņēmumiem.
08.11.2024. 16:23
Lab Futura
Labdien!
Biedrība "Lab Futura" atzinīgi vērtē likuma mērķi nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Tomēr šobrīd likums attieksies tikai uz diviem Nasdaq Rīga biržā kotētiem lieliem uzņēmumiem. Ar šo likuma tvērumu netiks sasniegts mērķis - nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju principa piemērošanu un panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību augstākā līmeņa vadošajos amatos.
Neskatoties uz Latvijas sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, augstu sieviešu izglītības un nodarbinātības līmeni, dzimumu nevienlīdzība joprojām ir izplatīta. Eiropas mērogā Latvija ierindojas satraucoši augstās vietās atalgojuma nevienlīdzības un partneru un ģimenes locekļu izdarīto sieviešu slepkavību ziņā. Šie rādītāji norāda uz dziļām problēmām sabiedrības uztverē un dzīviem stereotipiem par sievietes mazāk vērtīgo lomu. Dzimumu nevienlīdzība spilgti redzama arī lēmumu pieņemšanas procesos. 2024. gadā 29 no 100 deputātiem ir sievietes, un iepriekšējā Ministru kabinetā 6 no 15 locekļiem bija sievietes, pirmo reizi sasniedzot 40% slieksni. Pašlaik Ministru kabinetā 5 no 15 locekļiem ir sievietes (33%), un Ministru kabinetu otro reizi Latvijas vēsturē vada sieviete. Stereotipi par dzimumu līdztiesību joprojām valda Latvijā. 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka rūpes par bērniem un ģimeni vairāk piemērotas sievietēm, kamēr 41% uzskata, ka galvenajam pelnītājam ģimenē jābūt vīrietim (Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs, 2024).
Attiecīgi icinām papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu otro daļu, paredzot, ka šā likuma subjekti ir publiskas personas kapitālsabiedrības, kas atbilst 2.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem par juridisko adresi, vidējo darbinieku skaitu, kā arī neto apgrozījumu vai bilances kopsummu.
Vienlaikus aicinām papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar jaunu pantu, paredzot:
1. likumprojekta jaunās 2.panta otrās daļas spēkā stāšanās noteikumus. Attiecīgi Pārejas noteikumos nepieciešams ietvert nosacījumu, ka likuma jaunās 2.panta otrā daļa stājas spēkā, Saeimai apstiprinot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā attiecībā uz valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtības precizēšanu. Attiecīgi nepieciešams Pārejas noteikumos ietvert uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā līdz 2025.gada 30.septembrim un iesniegt to Saeimā;
2. regulējumu, ka attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām esošie pilnvarojuma līgumi valdes un padomes locekļiem ir spēkā līdz jaunai valdes un padomes locekļu atlasei saskaņā ar jauno regulējumu.
Ar cieņu
Valdes locekle Alise Vītola
Biedrība "Lab Futura" atzinīgi vērtē likuma mērķi nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Tomēr šobrīd likums attieksies tikai uz diviem Nasdaq Rīga biržā kotētiem lieliem uzņēmumiem. Ar šo likuma tvērumu netiks sasniegts mērķis - nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju principa piemērošanu un panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību augstākā līmeņa vadošajos amatos.
Neskatoties uz Latvijas sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, augstu sieviešu izglītības un nodarbinātības līmeni, dzimumu nevienlīdzība joprojām ir izplatīta. Eiropas mērogā Latvija ierindojas satraucoši augstās vietās atalgojuma nevienlīdzības un partneru un ģimenes locekļu izdarīto sieviešu slepkavību ziņā. Šie rādītāji norāda uz dziļām problēmām sabiedrības uztverē un dzīviem stereotipiem par sievietes mazāk vērtīgo lomu. Dzimumu nevienlīdzība spilgti redzama arī lēmumu pieņemšanas procesos. 2024. gadā 29 no 100 deputātiem ir sievietes, un iepriekšējā Ministru kabinetā 6 no 15 locekļiem bija sievietes, pirmo reizi sasniedzot 40% slieksni. Pašlaik Ministru kabinetā 5 no 15 locekļiem ir sievietes (33%), un Ministru kabinetu otro reizi Latvijas vēsturē vada sieviete. Stereotipi par dzimumu līdztiesību joprojām valda Latvijā. 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka rūpes par bērniem un ģimeni vairāk piemērotas sievietēm, kamēr 41% uzskata, ka galvenajam pelnītājam ģimenē jābūt vīrietim (Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs, 2024).
Attiecīgi icinām papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu otro daļu, paredzot, ka šā likuma subjekti ir publiskas personas kapitālsabiedrības, kas atbilst 2.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem par juridisko adresi, vidējo darbinieku skaitu, kā arī neto apgrozījumu vai bilances kopsummu.
Vienlaikus aicinām papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar jaunu pantu, paredzot:
1. likumprojekta jaunās 2.panta otrās daļas spēkā stāšanās noteikumus. Attiecīgi Pārejas noteikumos nepieciešams ietvert nosacījumu, ka likuma jaunās 2.panta otrā daļa stājas spēkā, Saeimai apstiprinot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā attiecībā uz valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtības precizēšanu. Attiecīgi nepieciešams Pārejas noteikumos ietvert uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā līdz 2025.gada 30.septembrim un iesniegt to Saeimā;
2. regulējumu, ka attiecībā uz publiskas personas kapitālsabiedrībām esošie pilnvarojuma līgumi valdes un padomes locekļiem ir spēkā līdz jaunai valdes un padomes locekļu atlasei saskaņā ar jauno regulējumu.
Ar cieņu
Valdes locekle Alise Vītola
11.11.2024. 16:51
Maija Krastiņa - Maija Krastiņa - biedrība "Sievietei paveicās"
Šobrīd likums attieksies tikai uz diviem Nasdaq Rīga biržā kotētiem lieliem uzņēmumiem. Ar šo likuma tvērumu netiks sasniegts mērķis - nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju principa piemērošanu un panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību augstākā līmeņa vadošajos amatos.
Valstij kā akcionāram ir jārīkojas visas sabiedrības interesēs, tāpēc aicinām paplašināt šī likuma tvērumu un iekļaut Latvijas lielākos valstij un pašvaldībām piederošos uzņēmumus.
11.11.2024. 23:00
Atlasīti 10 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25