Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2014. -2020. gada plānošanas periodā un pārejas periodā 2021. un 2022. gadā atbalstu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļējai segšanai regulēja Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumi Nr. 492 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā".
Noteikumu projekts, kas aizstās pašreizējo regulējumu, ir izstrādāts ar mērķi, lai nodrošinātu Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumu piemērošanu Lauku attīstības jomā sākot no 2023.gada atbilstoši regulai 2021/2115.
Noteikumu projekts, kas aizstās pašreizējo regulējumu, ir izstrādāts ar mērķi, lai nodrošinātu Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumu piemērošanu Lauku attīstības jomā sākot no 2023.gada atbilstoši regulai 2021/2115.
Mērķa apraksts
Ar 2023. gada 1. janvāri sākas jaunais Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periods 2023.-2027. gadam. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt atbalsta kritērijus, attiecināmās izmaksas, atbalsta intensitāti un kārtību, kādā piešķir un administrē atbalstu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļējai segšanai.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
31.01.2023. - 13.02.2023.
Informācija
Tā kā noteikumu projekts ietekmē plašu fizisko un juridisko personu loku, ir nepieciešama tā publiskā apspriešana.
Fiziskās personas
- Personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu
Skaidrojums un ietekme
Personām daļēji sedz izmaksas par apdrošināšanas polišu iegādi.
Juridiskās personas
- Personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu
- Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji
Skaidrojums un ietekme
Personām daļēji sedz izmaksas par apdrošināšanas polišu iegādi.
Atbalsts veicina apdrošināšanas pakalpojumu attīstību lauksaimniecības nozarē, tādējādi netieši ietekmējot arī apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus.
Atbalsts veicina apdrošināšanas pakalpojumu attīstību lauksaimniecības nozarē, tādējādi netieši ietekmējot arī apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus.
Sagatavoja
Ligija Ozoliņa (ZM)
Atbildīgā persona
Biruta Ingiļāvičute (ZM)
Izsludināšanas datums
31.01.2023. 08:43
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ķemeru nacionālā parka fonds
"7.1. segt atbalsta pretendenta zaudējumus, kurus dzīvniekiem, sējumu un stādījumu platībām radījuši šādi riski:" papildināt ar 7.1.5. savvaļas plēsēju uzbrukumi lauksaimniecības dzīvniekiem.
01.02.2023. 11:41
Reinis Reinsons - "Reinsons un partneri" SIA
Lai neierobežotu lauksaimnieku iespējas saņemtu plašāku risku segumu, piedāvājam:
Punktu 7.3. atlīdzības limitu vismaz 200 procentu apmērā no apdrošināšanas prēmijas par polisē minētajiem riska faktoriem
Papildināt ar: ‘’atbalstam attiecināmiem’’ - 7.3. atlīdzības limitu vismaz 200 procentu apmērā no apdrošināšanas prēmijas par polisē minētajiem atbalstam attiecināmiem riska faktoriem
Punktu 7.3. atlīdzības limitu vismaz 200 procentu apmērā no apdrošināšanas prēmijas par polisē minētajiem riska faktoriem
Papildināt ar: ‘’atbalstam attiecināmiem’’ - 7.3. atlīdzības limitu vismaz 200 procentu apmērā no apdrošināšanas prēmijas par polisē minētajiem atbalstam attiecināmiem riska faktoriem
03.02.2023. 10:23
Latvijas Apdrošinātāju asociācija
Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā” un izsaka sekojošus iebildumus un priekšlikumus.
- Aizvietot 5.1. un 5.2. punktā vārdus “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas” ar vārdiem “Latvijas Bankas”.
Pamatojums: kopš 2023. gada 1. janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir integrēta Latvijas Bankā. Latvijas Banka pārņēmusi visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas.
- 6.2. punkts: “pie apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja ir iegādājies apdrošināšanas polisi dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanai. Lauku ar tajā iesēto kultūraugu, kā arī vienu ganāmpulku vienā apdrošināšanas periodā apdrošina pie viena apdrošinātāja”.
Uzskatām, ka šādu punktu nevajadzētu ieviest, jo šis punkts var ierobežot konkurenci. Lai arī ir saprotama vēlme padarīt atbalsta aprēķināšanu vienkāršāku, uzskatām, ka šis punkts ierobežo lauksaimnieka iespējas saņemt labāko piedāvājumu. Piemēram, sausuma apdrošināšanu piedāvā tikai viens apdrošinātājs, kas šo risku apdrošina arī atsevišķi no citiem vasaras riskiem. Punkta mērķis būtu saprotams, ja klients nedrīkstētu iegādāties polises pret identiskiem riskiem pie dažādiem apdrošinātājiem, bet nevis gadījumā, ja tie ir dažādi riski. Ja tomēr punkts tiek iekļauts, tad būtu jāpārfrāzē, ka vienā apdrošināšanas periodā var saņemt atbalstu par vienu apdrošināšanas polisi, nevis ka var apdrošināt pie viena apdrošinātāja.
- Papildināt 7.3. punktu aiz vārda “minētajiem” ar vārdiem “atbalstam attiecināmiem”.
Attiecīgi punkta redakcija būtu:
atlīdzības limitu vismaz 200 procentu apmērā no apdrošināšanas prēmijas par polisē minētajiem atbalstam attiecināmiem riska faktoriem.”
- Aizvietot 7.6. punktā vārdus “polises iegādes” ar vārdiem “apdrošināšanas līguma noslēgšanas” (divās vietās).
Pamatojums: apdrošināšanas terminoloģijā netiek izmantots tāds termins kā polises iegādes diena. Pareizi būtu apdrošināšanas līguma noslēgšanas diena, un šis datums tiek norādīts arī uz polises.
- 11.6. punkts: “11.6. saņemtās atlīdzības kārtējā un iepriekšējā gadā, ja iepriekš saņemts atbalsts par apdrošināšanas polises iegādi. Informāciju norāda atsevišķi par katru risku”.
Nav skaidrs, kāds datums te jāņem vērā – apdrošināšanas gadījuma, apdrošināšanas atlīdzības pieteikuma vai arī datums, kad klients saņēmis atlīdzību kontā, un vai ir domāts kalendārais vai polises spēkā esamības gads. Tāpat nepieciešams precizēt, vai jāiesniedz atlīdzību skaits vai atlīdzību summa, vai abi šie dati.
Lauksaimniekiem būs sarežģīti iesniegt šo informāciju, un atsevišķos gadījumos neiespējami bez apdrošinātāja iesaistes. Tāpat lauksaimniekiem ir iespēja pieteikt atlīdzības 30 dienas pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, kas nozīmē, ka, iesniedzot jauno polisi atbalstam, uz iepriekšējo polisi vēl var tikt pieteiktas atlīdzības. Turklāt var būt dažādi apdrošinātāji pēdējo divu gadu laikā un katram no tiem būs atšķirīgs atlīdzību process, uzskaite un informācija, kas tiek sniegta lauksaimniekam.
Kopumā nav līdz galam skaidrs, kādam mērķim šī informācija ir jāsniedz un kādu pievienoto vērtību tā radīs. Ja mērķis ir noskaidrot, cik kopumā piesaka atlīdzības par ES atbalstāmiem riskiem, tad apdrošinātāji varētu apsvērt ar noteiktu regularitāti iesniegt apkopotu informāciju par izmaksātajām atlīdzībām pa cēloņiem, bet ne dalījumā pa klientiem, lai izvairītos no Vispārējās datu aizsardzības regulas pārkāpumu riskiem.
- Iekļaut noteikumu beigās papildu punktu šādā redakcijā: “Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtajos līgumos tiks pieņemta prēmijas sadalījuma atruna attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām tādā redakcijā, kāda tā tika pieņemta iepriekšējā atbalsta kārtā.”
Pašreiz spēkā esošajos noteikumos šīs normas būtība izteikta 23.punktā. Pretējā gadījumā būs jāpārformē visi apdrošināšanas līgumi, kas šobrīd ir noslēgti, bet atbalstam vēl nav iesniegti.
- Aizvietot 5.1. un 5.2. punktā vārdus “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas” ar vārdiem “Latvijas Bankas”.
Pamatojums: kopš 2023. gada 1. janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir integrēta Latvijas Bankā. Latvijas Banka pārņēmusi visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas.
- 6.2. punkts: “pie apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja ir iegādājies apdrošināšanas polisi dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanai. Lauku ar tajā iesēto kultūraugu, kā arī vienu ganāmpulku vienā apdrošināšanas periodā apdrošina pie viena apdrošinātāja”.
Uzskatām, ka šādu punktu nevajadzētu ieviest, jo šis punkts var ierobežot konkurenci. Lai arī ir saprotama vēlme padarīt atbalsta aprēķināšanu vienkāršāku, uzskatām, ka šis punkts ierobežo lauksaimnieka iespējas saņemt labāko piedāvājumu. Piemēram, sausuma apdrošināšanu piedāvā tikai viens apdrošinātājs, kas šo risku apdrošina arī atsevišķi no citiem vasaras riskiem. Punkta mērķis būtu saprotams, ja klients nedrīkstētu iegādāties polises pret identiskiem riskiem pie dažādiem apdrošinātājiem, bet nevis gadījumā, ja tie ir dažādi riski. Ja tomēr punkts tiek iekļauts, tad būtu jāpārfrāzē, ka vienā apdrošināšanas periodā var saņemt atbalstu par vienu apdrošināšanas polisi, nevis ka var apdrošināt pie viena apdrošinātāja.
- Papildināt 7.3. punktu aiz vārda “minētajiem” ar vārdiem “atbalstam attiecināmiem”.
Attiecīgi punkta redakcija būtu:
atlīdzības limitu vismaz 200 procentu apmērā no apdrošināšanas prēmijas par polisē minētajiem atbalstam attiecināmiem riska faktoriem.”
- Aizvietot 7.6. punktā vārdus “polises iegādes” ar vārdiem “apdrošināšanas līguma noslēgšanas” (divās vietās).
Pamatojums: apdrošināšanas terminoloģijā netiek izmantots tāds termins kā polises iegādes diena. Pareizi būtu apdrošināšanas līguma noslēgšanas diena, un šis datums tiek norādīts arī uz polises.
- 11.6. punkts: “11.6. saņemtās atlīdzības kārtējā un iepriekšējā gadā, ja iepriekš saņemts atbalsts par apdrošināšanas polises iegādi. Informāciju norāda atsevišķi par katru risku”.
Nav skaidrs, kāds datums te jāņem vērā – apdrošināšanas gadījuma, apdrošināšanas atlīdzības pieteikuma vai arī datums, kad klients saņēmis atlīdzību kontā, un vai ir domāts kalendārais vai polises spēkā esamības gads. Tāpat nepieciešams precizēt, vai jāiesniedz atlīdzību skaits vai atlīdzību summa, vai abi šie dati.
Lauksaimniekiem būs sarežģīti iesniegt šo informāciju, un atsevišķos gadījumos neiespējami bez apdrošinātāja iesaistes. Tāpat lauksaimniekiem ir iespēja pieteikt atlīdzības 30 dienas pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, kas nozīmē, ka, iesniedzot jauno polisi atbalstam, uz iepriekšējo polisi vēl var tikt pieteiktas atlīdzības. Turklāt var būt dažādi apdrošinātāji pēdējo divu gadu laikā un katram no tiem būs atšķirīgs atlīdzību process, uzskaite un informācija, kas tiek sniegta lauksaimniekam.
Kopumā nav līdz galam skaidrs, kādam mērķim šī informācija ir jāsniedz un kādu pievienoto vērtību tā radīs. Ja mērķis ir noskaidrot, cik kopumā piesaka atlīdzības par ES atbalstāmiem riskiem, tad apdrošinātāji varētu apsvērt ar noteiktu regularitāti iesniegt apkopotu informāciju par izmaksātajām atlīdzībām pa cēloņiem, bet ne dalījumā pa klientiem, lai izvairītos no Vispārējās datu aizsardzības regulas pārkāpumu riskiem.
- Iekļaut noteikumu beigās papildu punktu šādā redakcijā: “Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtajos līgumos tiks pieņemta prēmijas sadalījuma atruna attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām tādā redakcijā, kāda tā tika pieņemta iepriekšējā atbalsta kārtā.”
Pašreiz spēkā esošajos noteikumos šīs normas būtība izteikta 23.punktā. Pretējā gadījumā būs jāpārformē visi apdrošināšanas līgumi, kas šobrīd ir noslēgti, bet atbalstam vēl nav iesniegti.
10.02.2023. 15:28
Latvijas Agronomu biedrība
Par 22-TA-3189 Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā
Latvijas Agronomu biedrība (LAB) ir izskatījusi Noteikumu projektu un ņemot vērā ka iepriekš intensitāte bija 70 procenti, izsaka priekšlikumu mainīt 9.pukta redakciju:
9. Atbalsta intensitāte ir 65 procenti- 2023.gadā, 60 procenti- 2024.gadā, 55 procenti- 2025.gadā un 50 procenti sākot no 2026.gada no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību (1. pielikums).
Bez tam uzskatām, ka iegādātās polises 2022.gadā, par kurām lauksaimnieki nevarēja iesniegt pārskatus LAD līdz 2022.gada 1.augustam, ņemot vērā straujos cenu pieaugumus minerālmēsliem, lopbarībai un citiem ir jāattiecina uz jauno periodu.
LAB uzskata, ka valsts rīcībai jābūt prognozējamai ilgtermiņā, it īpaši tādā nozarē kāda ir lauksaimniecība.
Latvijas Agronomu biedrība (LAB) ir izskatījusi Noteikumu projektu un ņemot vērā ka iepriekš intensitāte bija 70 procenti, izsaka priekšlikumu mainīt 9.pukta redakciju:
9. Atbalsta intensitāte ir 65 procenti- 2023.gadā, 60 procenti- 2024.gadā, 55 procenti- 2025.gadā un 50 procenti sākot no 2026.gada no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību (1. pielikums).
Bez tam uzskatām, ka iegādātās polises 2022.gadā, par kurām lauksaimnieki nevarēja iesniegt pārskatus LAD līdz 2022.gada 1.augustam, ņemot vērā straujos cenu pieaugumus minerālmēsliem, lopbarībai un citiem ir jāattiecina uz jauno periodu.
LAB uzskata, ka valsts rīcībai jābūt prognozējamai ilgtermiņā, it īpaši tādā nozarē kāda ir lauksaimniecība.
13.02.2023. 10:45
Krišjānis Oliņš - EURORISK SIA
6.2. punkts: “Lauku ar tajā iesēto kultūraugu, kā arī vienu ganāmpulku vienā apdrošināšanas periodā apdrošina pie viena apdrošinātāja”, ierosinām dzēst šo punkta daļu, pamatojoties uz sekojošu argumentāciju:
Uzskatām, ka ar šādu punkta formulējumu tiek būtiski ierobežotas lauksaimnieku iespējas izvēlēties un kombinēt apdrošināšanas risku segumu starp apdrošināšanas sabiedrībām, lai nodrošinātu ganāmpulka un / vai sējumu pilnīgu aizsardzību, kā arī ierobežo tirgus konkurenci. Šis punkts neatbilst atbalsta kārtas mērķa būtībai - veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā. 50 EUR par lopu vai hektāra vienību ir būtisks ierobežojums, kas neļauj pārmērīgi izvērsties ar apdrošināšanas vērtībām un risku segumu. Piemēram, apdrošinot ganāmpulku Klients ir saņēmis labāko piedāvājumu no apdrošināšanas kompānijas, taču papildinot ganāmpulku ar jauniem (varbūt pat ievestiem) lopiem, apdrošināšanas sabiedrība nepiedāvā apdrošināt jauno ganāmpulka daļu. Šādā gadījumā samazinās saimniecībai pieejamo risku segums uz papildināto ganāmpulku palielinātā riska dēļ, tajā pašā laikā cita apdrošināšanas sabiedrība piedāvā apdrošināt šo papildināto ganāmpulka daļu. Otrs piemērs - Klients ir iegādājies papildus ganāmpulkam (vaislas dzīvniekus ar būtiski lielāku vērtību), apdrošināšanas sabiedrība, kurā ir apdrošināts esošais ganāmpulks, nevar nodrošināt augsto apdrošināšanas vērtību un plašākus riskus, turpretī ir apdrošināšanas sabiedrības, kuras var piedāvāt sliktākus nosacījumus pamata ganāmpulkam, taču labākus nosacījumus vaislas dzīvniekiem.
Analizējot sējuma apdrošināšanas iespējas – ir sabiedrības, kuras nepiedāvā sausuma risku, taču ir ļoti labi nosacījumi uz citiem attiecināmajiem riskiem. Klienta iespējas tiek būtiski ierobežotas, neļaujot klientam riskus pārdalīt vai kombinēt starp apdrošināšanas sabiedrībām.
Uzskatām, ka ar šādu punkta formulējumu tiek būtiski ierobežotas lauksaimnieku iespējas izvēlēties un kombinēt apdrošināšanas risku segumu starp apdrošināšanas sabiedrībām, lai nodrošinātu ganāmpulka un / vai sējumu pilnīgu aizsardzību, kā arī ierobežo tirgus konkurenci. Šis punkts neatbilst atbalsta kārtas mērķa būtībai - veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā. 50 EUR par lopu vai hektāra vienību ir būtisks ierobežojums, kas neļauj pārmērīgi izvērsties ar apdrošināšanas vērtībām un risku segumu. Piemēram, apdrošinot ganāmpulku Klients ir saņēmis labāko piedāvājumu no apdrošināšanas kompānijas, taču papildinot ganāmpulku ar jauniem (varbūt pat ievestiem) lopiem, apdrošināšanas sabiedrība nepiedāvā apdrošināt jauno ganāmpulka daļu. Šādā gadījumā samazinās saimniecībai pieejamo risku segums uz papildināto ganāmpulku palielinātā riska dēļ, tajā pašā laikā cita apdrošināšanas sabiedrība piedāvā apdrošināt šo papildināto ganāmpulka daļu. Otrs piemērs - Klients ir iegādājies papildus ganāmpulkam (vaislas dzīvniekus ar būtiski lielāku vērtību), apdrošināšanas sabiedrība, kurā ir apdrošināts esošais ganāmpulks, nevar nodrošināt augsto apdrošināšanas vērtību un plašākus riskus, turpretī ir apdrošināšanas sabiedrības, kuras var piedāvāt sliktākus nosacījumus pamata ganāmpulkam, taču labākus nosacījumus vaislas dzīvniekiem.
Analizējot sējuma apdrošināšanas iespējas – ir sabiedrības, kuras nepiedāvā sausuma risku, taču ir ļoti labi nosacījumi uz citiem attiecināmajiem riskiem. Klienta iespējas tiek būtiski ierobežotas, neļaujot klientam riskus pārdalīt vai kombinēt starp apdrošināšanas sabiedrībām.
13.02.2023. 15:09
Lauris Biezais - Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS"
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “LATRAPS”, reģistrācijas numurs 58503007191 (turpmāk – LATRAPS) ir izvērtējusi sabiedriskajai apspriešanai nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā” (22-TA-3189) (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedz tālāk tekstā norādītos priekšlikumus Noteikumu projekta pilnveidei.
Noteikumu projekta 6.2. punkts
Noteikumu projekta 6.2. punkts paredz, ka atbalsta pretendentam ir jāatbilst visa starpā šādam nosacījumam – “pie apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja ir iegādājies apdrošināšanas polisi dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanai. Lauku ar tajā iesēto kultūraugu, kā arī vienu ganāmpulku vienā apdrošināšanas periodā apdrošina pie viena apdrošinātāja”.
LATRAPS ierosina attiecībā uz Noteikumu projekta 6.2. punkta otrajā teikumā minēto “Lauku ar tajā iesēto kultūraugu vienā apdrošināšanas periodā apdrošināšana pie viena apdrošinātāja”, paredzēt norādes vai skaidrojumu par šādiem jautājumiem:
- Vai tikai konkrētu lauku ar tajā augošo kultūraugu var apdrošināt pie viena apdrošinātāja un pārējos laukus drīkst apdrošināt pie cita apdrošinātāja?
- Kā tiks administrēts atbalsta pieteikums LAD, ja lauks tiek pārsēts un pārsētā kultūra tiek apdrošināt pie cita apdrošinātāja? Vai būs jāiesniedz zaudējumu aprēķins, ko izsniedza iepriekšējā (iznīkušā) kultūrauga apdrošinātājs?
- Vai visus laukus ar konkrētu kultūraugu grupu var apdrošināt tikai pie viena apdrošinātāja un pārējās kultūraugu grupas pie cita apdrošinātāja? Mūsuprāt, attiecīgā Noteikumu projekta norma ir nosacītā pretrunā ar Noteikumu projekta anotāciju, kur noteikts, ka polisi vienā apdrošināšanas periodā iegādājas pie viena apdrošinātāja.
Noteikumu projekta 11.5. punkts
Noteikumu projekta 11.5. punkts paredz, ka atbalsta saņemšanai atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz “rēķina (-u) apmaksas datumu, summu un plānoto datumu attiecīgo dokumentu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā”
LATRAPS ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku skaidrojumu par termina “plānoto datumu attiecīgo dokumentu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā” saturu un norādes par to, vai ar to ir jāsaprot informācija par atlikušajiem maksājumiem dalītā maksājuma gadījumā.
Noteikumu projekta 14. punkts
Noteikumu projekta 14. punkts paredz, ka “Ja ir aizdomas par ekonomiski nepamatotu un apdrošināšanas mērķim neatbilstošu polisi, Lauku atbalsta dienests pieprasa no apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja vai atbalsta pretendenta skaidrojumu par aprēķināto prēmiju un atlīdzības limitu attiecībā uz apdrošināšanas polisē ietvertajiem riska faktoriem un citiem nosacījumiem”.
Lai novērstu pārpratumus un neskaidrības Noteikumu projekta piemērošanas ietvaros. LATRAPS ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku skaidrojumu par termina “apdrošināšanas mērķim neatbilstoša polise” saturu.
Noteikumu projekta 17. punkts
Noteikumu projekta 17. punkts paredz, ka “Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs katru ceturksni līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam informē Lauku atbalsta dienestu, ja apdrošināšanas līgums tiek grozīts vai izbeigts pirms termiņa un lauksaimniekam atmaksāta apdrošināšanas prēmija vai tās daļa, un norāda atmaksātās apdrošināšanas prēmijas apmēru, kā arī pievieno konkrētā lauksaimnieka apdrošināšanas polises kopiju”.
Lai novērstu neskaidrības Noteikumu projekta piemērošanas ietvaros un nodrošinātu Noteikumu projekta piemērotājam skaidras norādes par informācijas iesniegšanas kārtību, LATRAPS ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku informāciju par to, kādā veidā veicama Lauku atbalsta dienesta informēšana, tajā skaitā, uz kādu elektroniskā pasta adresi Noteikumu 17. punktā minētā informācija ir nosūtāma.
Noteikumu projekta 19. punkts
Noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka “Dienā, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 90 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz publicēšanai paziņojumu par iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu”.
LATRAPS ierosina pārskatīt un pilnībā mainīt šo izmaksas nosacījumu. Iesakām apkopot visas konkrētajā atbalsta kārtā iesniegtās polises par visu atbalsta periodu un tikai pēc tam izmaksāt atbalstu. Ja nepieciešams piemērot atbalsta samazinājumu, tad to piemērot visiem pretendentiem procentuāli vienādi.
Kā pamatojumu minētajam LATRAPS priekšlikumam norādām šādus apsvērumus:
- Iespēja mērķtiecīgāk meklēt papildus līdzekļus iztrūkstošajam finansējumam.
- Pieņemot lēmumu par atbalsta samazinājumu, tas tiek proporcionāli vienādi attiecināts uz visiem atbalsta kārtas pretendentiem – tiktu ievērots vienlīdzības princips attiecībā uz Riska pārvaldības programmu pretendentiem.
- Saredzam, ka finansējums pietrūks, jo tas ir samazināts par 50% pret iepriekšējo periodu.
- Atstājot punktu Nr.19 projektā piedāvātajā redakcijā, paredzam, ka 10% pretendentu saņems pilnu atbalstu un 90% pretendentu nesaņems neko un perspektīvā saimnieki lauksaimnieciskos riskus vairs neapdrošinās vispār.
- Savukārt apdrošinātājiem ir iespēja pieņemt polises apmaksu kā dalīto maksājumu, lai saimniecību finanšu līdzekļi nebūtu iesaldēti uz visa atbalsta perioda laiku.
- Lauku atbalsta dienestam ir iespēja visu periodu vērtēt polises, nepieciešamības gadījumā pieprasīt skaidrojumus, precizējumus un citu saistīto informāciju.
Noteikumu projekta 20. punkts
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka “Ja pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību tiem atbalsta pretendentiem, kas iesniegumu atbalsta saņemšanai iesnieguši pēc tam, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedzis 90 procentus no pieejamā finansējuma”.
LATRAPS ierosina vienlaikus ar izmaiņām Noteikumu projekta 19. punktā, precizēt Noteikumu projekta 20. punktu, to izsakot šādā redakcijā: "Ja pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību visiem atbalsta pretendentiem."
Noteikumu projekta 2. pielikuma 6. punkts
Noteikumu projekta 2. pielikuma 6. punkts paredz pienākumu atbalsta pretendentam apliecināt sekojošo: “apņemos glabāt un uzrādīt Lauku atbalsta dienesta amatpersonām visu ar projektu, tā īstenošanu un uzraudzību saistīto dokumentāciju un informāciju līdz 2037. gada 31. decembrim, kā arī piekrītu Lauku atbalsta dienesta, Eiropas Komisijas pārstāvju un citām nepieciešamajām kontrolēm pirms atbalsta apstiprināšanas, un piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšana”.
LATRAPS ierosina nodrošināt detalizētāku skaidrojumu par apliecinājumā paredzēto dokumentu glabāšanu, norādot detalizētāk, kādi apdrošināšanas atbalsta programmā ir īstenošanas un uzraudzības dokumenti. Vienlaikus, lūdzam izvērtēt, vai attiecībā uz paredzēto dokumentu glabāšanas termiņu nav iespējams noteikt citu, mazāku administratīvā sloga radošu termiņu.
Papildus priekšlikums
LATRAPS ierosina padarīt publiski pieejamus datus par finansējuma izlietojumu šī projekta ietvaros, piemēram, pretendentu skaitu, apdrošināto sējumu, stādījumu un dzīvnieku apjomu, kā arī izlietoto atbalsta daudzumu pa šīm grupām.
Vienlaikus, norādām, ka LATRAPS ir gatava papildus iesaistīties Noteikumu projekta izstrādā pēc Noteikumu projekta virzītāju ieskatiem – iesaistoties tālākās diskusijās vai sniedzot papildus paskaidrojumus.
Noteikumu projekta 6.2. punkts
Noteikumu projekta 6.2. punkts paredz, ka atbalsta pretendentam ir jāatbilst visa starpā šādam nosacījumam – “pie apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja ir iegādājies apdrošināšanas polisi dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanai. Lauku ar tajā iesēto kultūraugu, kā arī vienu ganāmpulku vienā apdrošināšanas periodā apdrošina pie viena apdrošinātāja”.
LATRAPS ierosina attiecībā uz Noteikumu projekta 6.2. punkta otrajā teikumā minēto “Lauku ar tajā iesēto kultūraugu vienā apdrošināšanas periodā apdrošināšana pie viena apdrošinātāja”, paredzēt norādes vai skaidrojumu par šādiem jautājumiem:
- Vai tikai konkrētu lauku ar tajā augošo kultūraugu var apdrošināt pie viena apdrošinātāja un pārējos laukus drīkst apdrošināt pie cita apdrošinātāja?
- Kā tiks administrēts atbalsta pieteikums LAD, ja lauks tiek pārsēts un pārsētā kultūra tiek apdrošināt pie cita apdrošinātāja? Vai būs jāiesniedz zaudējumu aprēķins, ko izsniedza iepriekšējā (iznīkušā) kultūrauga apdrošinātājs?
- Vai visus laukus ar konkrētu kultūraugu grupu var apdrošināt tikai pie viena apdrošinātāja un pārējās kultūraugu grupas pie cita apdrošinātāja? Mūsuprāt, attiecīgā Noteikumu projekta norma ir nosacītā pretrunā ar Noteikumu projekta anotāciju, kur noteikts, ka polisi vienā apdrošināšanas periodā iegādājas pie viena apdrošinātāja.
Noteikumu projekta 11.5. punkts
Noteikumu projekta 11.5. punkts paredz, ka atbalsta saņemšanai atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz “rēķina (-u) apmaksas datumu, summu un plānoto datumu attiecīgo dokumentu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā”
LATRAPS ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku skaidrojumu par termina “plānoto datumu attiecīgo dokumentu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā” saturu un norādes par to, vai ar to ir jāsaprot informācija par atlikušajiem maksājumiem dalītā maksājuma gadījumā.
Noteikumu projekta 14. punkts
Noteikumu projekta 14. punkts paredz, ka “Ja ir aizdomas par ekonomiski nepamatotu un apdrošināšanas mērķim neatbilstošu polisi, Lauku atbalsta dienests pieprasa no apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja vai atbalsta pretendenta skaidrojumu par aprēķināto prēmiju un atlīdzības limitu attiecībā uz apdrošināšanas polisē ietvertajiem riska faktoriem un citiem nosacījumiem”.
Lai novērstu pārpratumus un neskaidrības Noteikumu projekta piemērošanas ietvaros. LATRAPS ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku skaidrojumu par termina “apdrošināšanas mērķim neatbilstoša polise” saturu.
Noteikumu projekta 17. punkts
Noteikumu projekta 17. punkts paredz, ka “Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs katru ceturksni līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam informē Lauku atbalsta dienestu, ja apdrošināšanas līgums tiek grozīts vai izbeigts pirms termiņa un lauksaimniekam atmaksāta apdrošināšanas prēmija vai tās daļa, un norāda atmaksātās apdrošināšanas prēmijas apmēru, kā arī pievieno konkrētā lauksaimnieka apdrošināšanas polises kopiju”.
Lai novērstu neskaidrības Noteikumu projekta piemērošanas ietvaros un nodrošinātu Noteikumu projekta piemērotājam skaidras norādes par informācijas iesniegšanas kārtību, LATRAPS ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku informāciju par to, kādā veidā veicama Lauku atbalsta dienesta informēšana, tajā skaitā, uz kādu elektroniskā pasta adresi Noteikumu 17. punktā minētā informācija ir nosūtāma.
Noteikumu projekta 19. punkts
Noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka “Dienā, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 90 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz publicēšanai paziņojumu par iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu”.
LATRAPS ierosina pārskatīt un pilnībā mainīt šo izmaksas nosacījumu. Iesakām apkopot visas konkrētajā atbalsta kārtā iesniegtās polises par visu atbalsta periodu un tikai pēc tam izmaksāt atbalstu. Ja nepieciešams piemērot atbalsta samazinājumu, tad to piemērot visiem pretendentiem procentuāli vienādi.
Kā pamatojumu minētajam LATRAPS priekšlikumam norādām šādus apsvērumus:
- Iespēja mērķtiecīgāk meklēt papildus līdzekļus iztrūkstošajam finansējumam.
- Pieņemot lēmumu par atbalsta samazinājumu, tas tiek proporcionāli vienādi attiecināts uz visiem atbalsta kārtas pretendentiem – tiktu ievērots vienlīdzības princips attiecībā uz Riska pārvaldības programmu pretendentiem.
- Saredzam, ka finansējums pietrūks, jo tas ir samazināts par 50% pret iepriekšējo periodu.
- Atstājot punktu Nr.19 projektā piedāvātajā redakcijā, paredzam, ka 10% pretendentu saņems pilnu atbalstu un 90% pretendentu nesaņems neko un perspektīvā saimnieki lauksaimnieciskos riskus vairs neapdrošinās vispār.
- Savukārt apdrošinātājiem ir iespēja pieņemt polises apmaksu kā dalīto maksājumu, lai saimniecību finanšu līdzekļi nebūtu iesaldēti uz visa atbalsta perioda laiku.
- Lauku atbalsta dienestam ir iespēja visu periodu vērtēt polises, nepieciešamības gadījumā pieprasīt skaidrojumus, precizējumus un citu saistīto informāciju.
Noteikumu projekta 20. punkts
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka “Ja pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību tiem atbalsta pretendentiem, kas iesniegumu atbalsta saņemšanai iesnieguši pēc tam, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedzis 90 procentus no pieejamā finansējuma”.
LATRAPS ierosina vienlaikus ar izmaiņām Noteikumu projekta 19. punktā, precizēt Noteikumu projekta 20. punktu, to izsakot šādā redakcijā: "Ja pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību visiem atbalsta pretendentiem."
Noteikumu projekta 2. pielikuma 6. punkts
Noteikumu projekta 2. pielikuma 6. punkts paredz pienākumu atbalsta pretendentam apliecināt sekojošo: “apņemos glabāt un uzrādīt Lauku atbalsta dienesta amatpersonām visu ar projektu, tā īstenošanu un uzraudzību saistīto dokumentāciju un informāciju līdz 2037. gada 31. decembrim, kā arī piekrītu Lauku atbalsta dienesta, Eiropas Komisijas pārstāvju un citām nepieciešamajām kontrolēm pirms atbalsta apstiprināšanas, un piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšana”.
LATRAPS ierosina nodrošināt detalizētāku skaidrojumu par apliecinājumā paredzēto dokumentu glabāšanu, norādot detalizētāk, kādi apdrošināšanas atbalsta programmā ir īstenošanas un uzraudzības dokumenti. Vienlaikus, lūdzam izvērtēt, vai attiecībā uz paredzēto dokumentu glabāšanas termiņu nav iespējams noteikt citu, mazāku administratīvā sloga radošu termiņu.
Papildus priekšlikums
LATRAPS ierosina padarīt publiski pieejamus datus par finansējuma izlietojumu šī projekta ietvaros, piemēram, pretendentu skaitu, apdrošināto sējumu, stādījumu un dzīvnieku apjomu, kā arī izlietoto atbalsta daudzumu pa šīm grupām.
Vienlaikus, norādām, ka LATRAPS ir gatava papildus iesaistīties Noteikumu projekta izstrādā pēc Noteikumu projekta virzītāju ieskatiem – iesaistoties tālākās diskusijās vai sniedzot papildus paskaidrojumus.
13.02.2023. 15:53
Mārtiņš Trons - Mārtiņš Trons, biedrība "Zemnieku saeima"
Par Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā” (22-TA-3189)
Biedrība “Zemnieku saeima” (turpmāk – ZSA) ir izvērtējusi sabiedriskajai apspriešanai nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā” (22-TA-3189) (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedz tālāk tekstā norādītos priekšlikumus noteikumu projekta pilnveidei:
Noteikumu projekta 6.2. punkts paredz, ka atbalsta pretendentam ir jāatbilst visa starpā šādam nosacījumam – “pie apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja ir iegādājies apdrošināšanas polisi dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanai. Lauku ar tajā iesēto kultūraugu, kā arī vienu ganāmpulku vienā apdrošināšanas periodā apdrošina pie viena apdrošinātāja”.
ZSA ierosina attiecībā uz Noteikumu projekta 6.2. punkta otrajā teikumā minēto “Lauku ar tajā iesēto kultūraugu vienā apdrošināšanas periodā apdrošināšana pie viena apdrošinātāja”, paredzēt norādes vai skaidrojumu par šādiem jautājumiem:
Vai tikai konkrētu lauku ar tajā augošo kultūraugu var apdrošināt pie viena apdrošinātāja un pārējos laukus drīkst apdrošināt pie cita apdrošinātāja?
Kā tiks administrēts atbalsta pieteikums LAD, ja lauks tiek pārsēts un pārsētā kultūra tiek apdrošināt pie cita apdrošinātāja? Vai būs jāiesniedz zaudējumu aprēķins, ko izsniedza iepriekšējā (iznīkušā) kultūrauga apdrošinātājs?
Vai visus laukus ar konkrētu kultūraugu grupu var apdrošināt tikai pie viena apdrošinātāja un pārējās kultūraugu grupas pie cita apdrošinātāja? Mūsuprāt, attiecīgā Noteikumu projekta norma ir nosacītā pretrunā ar Noteikumu projekta anotāciju, kur noteikts, ka polisi vienā apdrošināšanas periodā iegādājas pie viena apdrošinātāja.
Noteikumu projekta 7.1. punkts paredz: "7.1. segt atbalsta pretendenta zaudējumus, kurus dzīvniekiem, sējumu un stādījumu platībām radījuši šādi riski:", aicinām punktu 7.1. papildināt ar jaunu apakšpunktu un to izteikt šādā redakcijā: “7.1.5. savvaļas plēsēju uzbrukumi lauksaimniecības dzīvniekiem.”
Noteikumu projekta 9.punkts nosaka, ka “atbalsta intensitāte ir 50 procenti no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību.”
ZSA aicina saglabāt jau iepriekšējā periodā noteikto atbalsta intensitāti 70% apmērā, lai nepieļautu situāciju, ka lauksaimnieki mazāk apdrošināšana sējumus vai dzīvniekus:
Daļu risku lauksaimniecības nozarē var mazināt ar pārdomātu risku vadības politiku, bet daudzos gadījumos lauksaimnieks ir bezspēcīgs - krusa, vētra vai lietusgāze u.c. laikapstākļi nav kontrolējami. Apdrošināšana būtiski samazina finansiālos zaudējumus saimniecībām, kas radušies nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā.
Periodā no 2014.-2020.gadam, kā arī pārejas periodā veiksmīgi ir darbojies pasākums ‘’risku mazināšana’’, sniedzot līdz 70% atbalstu apdrošināšanas polišu iegādei, kā rezultātā būtiski ir palielinājušās apdrošināto sējumu platības un apdrošināto dzīvnieku skaits. Parakstītās prēmijas augšminētajā periodā ir palielinājušās pat par 740%. Taču Zemkopības Ministrijas izstrādātajā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam ir paredzēts būtiski mazināt atbalsta intensitāti apdrošināšanas polišu iegādei līdz 50%. Tas neizbēgami mazinās lauksaimnieku ieinteresētību apdrošināt sējumus un dzīvniekus, virzoties prom no Eiropas Komisijas rekomendācijām par risku mazināšanu lauksaimniecībā.
Ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu un sarežģīto ģeopolitisko situāciju, šogad Latvijas lauksaimniekiem jārēķinās ar ievērojamu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās: vairāk jāmaksā par degvielu, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, sēklas materiālu, dzīvniekiem, dzīvnieku barību u.t.t. Iespējams, daļa no lauksaimniekiem šo faktoru un plānotā atbalsta samazinājuma dēļ var arī neapdrošināt sējumus vai lopus, lai nepalielinātu izmaksas tagadnē, tomēr jāsaprot, jo lielākas ražošanas izmaksas un paredzamā ražas vērtība, jo lielāks finansiālais trieciens, ja raža tiek zaudēta dabas untumu rezultātā. Pieredze liecina: sējumu un lopu apdrošināšana var pasargāt no simtiem tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem.
Atgādinām, ka risku vadība ir viena no prioritātēm, ko ir izteikusi arī Eiropas Komisija nākamajā plānošanas periodā. Atbalsts apdrošināšanas polišu daļējai segšanai ir nozīmīgs atbalsts Latvijas lauksaimniekiem.
ZSA vairākkārt ir sniegusi iebildumus par attiecīgā atbalsta samazinājumu, taču joprojām Zemkopības ministrija nav radusi citu risinājumu kā pildīt Eiropas Komisijas rekomendācijas par saimniecību stiprināšanu saistībā ar dažādiem riskiem.
Noteikumu projekta 11.5. punkts paredz, ka atbalsta saņemšanai atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz “rēķina (-u) apmaksas datumu, summu un plānoto datumu attiecīgo dokumentu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā”
ZSA ierosina noteikumu projektā paredzēt detalizētāku skaidrojumu par termina “plānoto datumu attiecīgo dokumentu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā” saturu un norādes par to, vai ar to ir jāsaprot informācija par atlikušajiem maksājumiem dalītā maksājuma gadījumā.
Noteikumu projekta 14. punkts paredz, ka “Ja ir aizdomas par ekonomiski nepamatotu un apdrošināšanas mērķim neatbilstošu polisi, Lauku atbalsta dienests pieprasa no apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja vai atbalsta pretendenta skaidrojumu par aprēķināto prēmiju un atlīdzības limitu attiecībā uz apdrošināšanas polisē ietvertajiem riska faktoriem un citiem nosacījumiem”.
Lai novērstu pārpratumus un neskaidrības noteikumu projekta piemērošanas ietvaros. ZSA ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku skaidrojumu par termina “apdrošināšanas mērķim neatbilstoša polise” saturu.
Noteikumu projekta 17. punkts paredz, ka “Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs katru ceturksni līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam informē Lauku atbalsta dienestu, ja apdrošināšanas līgums tiek grozīts vai izbeigts pirms termiņa un lauksaimniekam atmaksāta apdrošināšanas prēmija vai tās daļa, un norāda atmaksātās apdrošināšanas prēmijas apmēru, kā arī pievieno konkrētā lauksaimnieka apdrošināšanas polises kopiju”.
Lai novērstu neskaidrības noteikumu projekta piemērošanas ietvaros un nodrošinātu Noteikumu projekta piemērotājam skaidras norādes par informācijas iesniegšanas kārtību, ZSA ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku informāciju par to, kādā veidā veicama Lauku atbalsta dienesta informēšana, tajā skaitā, uz kādu elektroniskā pasta adresi Noteikumu 17. punktā minētā informācija ir nosūtāma.
Noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka “Dienā, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 90 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz publicēšanai paziņojumu par iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu”.
ZSA ierosina pārskatīt un pilnībā mainīt šo izmaksas nosacījumu. Iesakām apkopot visas konkrētajā atbalsta kārtā iesniegtās polises par visu atbalsta periodu un tikai pēc tam izmaksāt atbalstu. Ja nepieciešams piemērot atbalsta samazinājumu, tad to piemērot visiem pretendentiem procentuāli vienādi.
Kā pamatojumu minētajam ZSA priekšlikumam norādām šādus apsvērumus:
Iespēja mērķtiecīgāk meklēt papildus līdzekļus iztrūkstošajam finansējumam.
Pieņemot lēmumu par atbalsta samazinājumu, tas tiek proporcionāli vienādi attiecināts uz visiem atbalsta kārtas pretendentiem – tiktu ievērots vienlīdzības princips attiecībā uz Riska pārvaldības programmu pretendentiem.
Saredzam, ka finansējums pietrūks, jo tas ir samazināts par 50% pret iepriekšējo periodu.
Atstājot punktu Nr.19 projektā piedāvātajā redakcijā, paredzam, ka 10% pretendentu saņems pilnu atbalstu un 90% pretendentu nesaņems neko un perspektīvā saimnieki lauksaimnieciskos riskus vairs neapdrošinās vispār.
Savukārt apdrošinātājiem ir iespēja pieņemt polises apmaksu kā dalīto maksājumu, lai saimniecību finanšu līdzekļi nebūtu iesaldēti uz visa atbalsta perioda laiku.
Lauku atbalsta dienestam ir iespēja visu periodu vērtēt polises, nepieciešamības gadījumā pieprasīt skaidrojumus, precizējumus un citu saistīto informāciju.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka “Ja pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību tiem atbalsta pretendentiem, kas iesniegumu atbalsta saņemšanai iesnieguši pēc tam, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedzis 90 procentus no pieejamā finansējuma”.
ZSA ierosina vienlaikus ar izmaiņām noteikumu projekta 19. punktā, precizēt Noteikumu projekta 20. punktu, to izsakot šādā redakcijā: "Ja pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību visiem atbalsta pretendentiem."
Noteikumu projekta 2. pielikuma 6. punkts paredz pienākumu atbalsta pretendentam apliecināt sekojošo: “apņemos glabāt un uzrādīt Lauku atbalsta dienesta amatpersonām visu ar projektu, tā īstenošanu un uzraudzību saistīto dokumentāciju un informāciju līdz 2037. gada 31. decembrim, kā arī piekrītu Lauku atbalsta dienesta, Eiropas Komisijas pārstāvju un citām nepieciešamajām kontrolēm pirms atbalsta apstiprināšanas, un piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšana”.
ZSA ierosina nodrošināt detalizētāku skaidrojumu par apliecinājumā paredzēto dokumentu glabāšanu, norādot detalizētāk, kādi apdrošināšanas atbalsta programmā ir īstenošanas un uzraudzības dokumenti. Vienlaikus, lūdzam izvērtēt, vai attiecībā uz paredzēto dokumentu glabāšanas termiņu nav iespējams noteikt citu, mazāku administratīvā sloga radošu termiņu.
ZSA ierosina padarīt publiski pieejamus datus par finansējuma izlietojumu šī projekta ietvaros, piemēram, pretendentu skaitu, apdrošināto sējumu, stādījumu un dzīvnieku apjomu, kā arī izlietoto atbalsta daudzumu pa šīm grupām.
Nepieciešamības gadījumā ZSA ir gatava iesaistīties turpmākajās sarunās par noteikumu projektu.
Biedrība “Zemnieku saeima” (turpmāk – ZSA) ir izvērtējusi sabiedriskajai apspriešanai nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā” (22-TA-3189) (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedz tālāk tekstā norādītos priekšlikumus noteikumu projekta pilnveidei:
Noteikumu projekta 6.2. punkts paredz, ka atbalsta pretendentam ir jāatbilst visa starpā šādam nosacījumam – “pie apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja ir iegādājies apdrošināšanas polisi dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanai. Lauku ar tajā iesēto kultūraugu, kā arī vienu ganāmpulku vienā apdrošināšanas periodā apdrošina pie viena apdrošinātāja”.
ZSA ierosina attiecībā uz Noteikumu projekta 6.2. punkta otrajā teikumā minēto “Lauku ar tajā iesēto kultūraugu vienā apdrošināšanas periodā apdrošināšana pie viena apdrošinātāja”, paredzēt norādes vai skaidrojumu par šādiem jautājumiem:
Vai tikai konkrētu lauku ar tajā augošo kultūraugu var apdrošināt pie viena apdrošinātāja un pārējos laukus drīkst apdrošināt pie cita apdrošinātāja?
Kā tiks administrēts atbalsta pieteikums LAD, ja lauks tiek pārsēts un pārsētā kultūra tiek apdrošināt pie cita apdrošinātāja? Vai būs jāiesniedz zaudējumu aprēķins, ko izsniedza iepriekšējā (iznīkušā) kultūrauga apdrošinātājs?
Vai visus laukus ar konkrētu kultūraugu grupu var apdrošināt tikai pie viena apdrošinātāja un pārējās kultūraugu grupas pie cita apdrošinātāja? Mūsuprāt, attiecīgā Noteikumu projekta norma ir nosacītā pretrunā ar Noteikumu projekta anotāciju, kur noteikts, ka polisi vienā apdrošināšanas periodā iegādājas pie viena apdrošinātāja.
Noteikumu projekta 7.1. punkts paredz: "7.1. segt atbalsta pretendenta zaudējumus, kurus dzīvniekiem, sējumu un stādījumu platībām radījuši šādi riski:", aicinām punktu 7.1. papildināt ar jaunu apakšpunktu un to izteikt šādā redakcijā: “7.1.5. savvaļas plēsēju uzbrukumi lauksaimniecības dzīvniekiem.”
Noteikumu projekta 9.punkts nosaka, ka “atbalsta intensitāte ir 50 procenti no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību.”
ZSA aicina saglabāt jau iepriekšējā periodā noteikto atbalsta intensitāti 70% apmērā, lai nepieļautu situāciju, ka lauksaimnieki mazāk apdrošināšana sējumus vai dzīvniekus:
Daļu risku lauksaimniecības nozarē var mazināt ar pārdomātu risku vadības politiku, bet daudzos gadījumos lauksaimnieks ir bezspēcīgs - krusa, vētra vai lietusgāze u.c. laikapstākļi nav kontrolējami. Apdrošināšana būtiski samazina finansiālos zaudējumus saimniecībām, kas radušies nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā.
Periodā no 2014.-2020.gadam, kā arī pārejas periodā veiksmīgi ir darbojies pasākums ‘’risku mazināšana’’, sniedzot līdz 70% atbalstu apdrošināšanas polišu iegādei, kā rezultātā būtiski ir palielinājušās apdrošināto sējumu platības un apdrošināto dzīvnieku skaits. Parakstītās prēmijas augšminētajā periodā ir palielinājušās pat par 740%. Taču Zemkopības Ministrijas izstrādātajā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam ir paredzēts būtiski mazināt atbalsta intensitāti apdrošināšanas polišu iegādei līdz 50%. Tas neizbēgami mazinās lauksaimnieku ieinteresētību apdrošināt sējumus un dzīvniekus, virzoties prom no Eiropas Komisijas rekomendācijām par risku mazināšanu lauksaimniecībā.
Ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu un sarežģīto ģeopolitisko situāciju, šogad Latvijas lauksaimniekiem jārēķinās ar ievērojamu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās: vairāk jāmaksā par degvielu, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, sēklas materiālu, dzīvniekiem, dzīvnieku barību u.t.t. Iespējams, daļa no lauksaimniekiem šo faktoru un plānotā atbalsta samazinājuma dēļ var arī neapdrošināt sējumus vai lopus, lai nepalielinātu izmaksas tagadnē, tomēr jāsaprot, jo lielākas ražošanas izmaksas un paredzamā ražas vērtība, jo lielāks finansiālais trieciens, ja raža tiek zaudēta dabas untumu rezultātā. Pieredze liecina: sējumu un lopu apdrošināšana var pasargāt no simtiem tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem.
Atgādinām, ka risku vadība ir viena no prioritātēm, ko ir izteikusi arī Eiropas Komisija nākamajā plānošanas periodā. Atbalsts apdrošināšanas polišu daļējai segšanai ir nozīmīgs atbalsts Latvijas lauksaimniekiem.
ZSA vairākkārt ir sniegusi iebildumus par attiecīgā atbalsta samazinājumu, taču joprojām Zemkopības ministrija nav radusi citu risinājumu kā pildīt Eiropas Komisijas rekomendācijas par saimniecību stiprināšanu saistībā ar dažādiem riskiem.
Noteikumu projekta 11.5. punkts paredz, ka atbalsta saņemšanai atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz “rēķina (-u) apmaksas datumu, summu un plānoto datumu attiecīgo dokumentu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā”
ZSA ierosina noteikumu projektā paredzēt detalizētāku skaidrojumu par termina “plānoto datumu attiecīgo dokumentu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā” saturu un norādes par to, vai ar to ir jāsaprot informācija par atlikušajiem maksājumiem dalītā maksājuma gadījumā.
Noteikumu projekta 14. punkts paredz, ka “Ja ir aizdomas par ekonomiski nepamatotu un apdrošināšanas mērķim neatbilstošu polisi, Lauku atbalsta dienests pieprasa no apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja vai atbalsta pretendenta skaidrojumu par aprēķināto prēmiju un atlīdzības limitu attiecībā uz apdrošināšanas polisē ietvertajiem riska faktoriem un citiem nosacījumiem”.
Lai novērstu pārpratumus un neskaidrības noteikumu projekta piemērošanas ietvaros. ZSA ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku skaidrojumu par termina “apdrošināšanas mērķim neatbilstoša polise” saturu.
Noteikumu projekta 17. punkts paredz, ka “Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs katru ceturksni līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam informē Lauku atbalsta dienestu, ja apdrošināšanas līgums tiek grozīts vai izbeigts pirms termiņa un lauksaimniekam atmaksāta apdrošināšanas prēmija vai tās daļa, un norāda atmaksātās apdrošināšanas prēmijas apmēru, kā arī pievieno konkrētā lauksaimnieka apdrošināšanas polises kopiju”.
Lai novērstu neskaidrības noteikumu projekta piemērošanas ietvaros un nodrošinātu Noteikumu projekta piemērotājam skaidras norādes par informācijas iesniegšanas kārtību, ZSA ierosina Noteikumu projektā paredzēt detalizētāku informāciju par to, kādā veidā veicama Lauku atbalsta dienesta informēšana, tajā skaitā, uz kādu elektroniskā pasta adresi Noteikumu 17. punktā minētā informācija ir nosūtāma.
Noteikumu projekta 19. punkts paredz, ka “Dienā, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 90 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz publicēšanai paziņojumu par iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu”.
ZSA ierosina pārskatīt un pilnībā mainīt šo izmaksas nosacījumu. Iesakām apkopot visas konkrētajā atbalsta kārtā iesniegtās polises par visu atbalsta periodu un tikai pēc tam izmaksāt atbalstu. Ja nepieciešams piemērot atbalsta samazinājumu, tad to piemērot visiem pretendentiem procentuāli vienādi.
Kā pamatojumu minētajam ZSA priekšlikumam norādām šādus apsvērumus:
Iespēja mērķtiecīgāk meklēt papildus līdzekļus iztrūkstošajam finansējumam.
Pieņemot lēmumu par atbalsta samazinājumu, tas tiek proporcionāli vienādi attiecināts uz visiem atbalsta kārtas pretendentiem – tiktu ievērots vienlīdzības princips attiecībā uz Riska pārvaldības programmu pretendentiem.
Saredzam, ka finansējums pietrūks, jo tas ir samazināts par 50% pret iepriekšējo periodu.
Atstājot punktu Nr.19 projektā piedāvātajā redakcijā, paredzam, ka 10% pretendentu saņems pilnu atbalstu un 90% pretendentu nesaņems neko un perspektīvā saimnieki lauksaimnieciskos riskus vairs neapdrošinās vispār.
Savukārt apdrošinātājiem ir iespēja pieņemt polises apmaksu kā dalīto maksājumu, lai saimniecību finanšu līdzekļi nebūtu iesaldēti uz visa atbalsta perioda laiku.
Lauku atbalsta dienestam ir iespēja visu periodu vērtēt polises, nepieciešamības gadījumā pieprasīt skaidrojumus, precizējumus un citu saistīto informāciju.
Noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka “Ja pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību tiem atbalsta pretendentiem, kas iesniegumu atbalsta saņemšanai iesnieguši pēc tam, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedzis 90 procentus no pieejamā finansējuma”.
ZSA ierosina vienlaikus ar izmaiņām noteikumu projekta 19. punktā, precizēt Noteikumu projekta 20. punktu, to izsakot šādā redakcijā: "Ja pieteiktais atbalsta finansējums pārsniedz konkrētajā kārtā pieejamo finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību visiem atbalsta pretendentiem."
Noteikumu projekta 2. pielikuma 6. punkts paredz pienākumu atbalsta pretendentam apliecināt sekojošo: “apņemos glabāt un uzrādīt Lauku atbalsta dienesta amatpersonām visu ar projektu, tā īstenošanu un uzraudzību saistīto dokumentāciju un informāciju līdz 2037. gada 31. decembrim, kā arī piekrītu Lauku atbalsta dienesta, Eiropas Komisijas pārstāvju un citām nepieciešamajām kontrolēm pirms atbalsta apstiprināšanas, un piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšana”.
ZSA ierosina nodrošināt detalizētāku skaidrojumu par apliecinājumā paredzēto dokumentu glabāšanu, norādot detalizētāk, kādi apdrošināšanas atbalsta programmā ir īstenošanas un uzraudzības dokumenti. Vienlaikus, lūdzam izvērtēt, vai attiecībā uz paredzēto dokumentu glabāšanas termiņu nav iespējams noteikt citu, mazāku administratīvā sloga radošu termiņu.
ZSA ierosina padarīt publiski pieejamus datus par finansējuma izlietojumu šī projekta ietvaros, piemēram, pretendentu skaitu, apdrošināto sējumu, stādījumu un dzīvnieku apjomu, kā arī izlietoto atbalsta daudzumu pa šīm grupām.
Nepieciešamības gadījumā ZSA ir gatava iesaistīties turpmākajās sarunās par noteikumu projektu.
13.02.2023. 17:20
"Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība" LRLA
Par 22-TA-3189 Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā
Biedrība “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” ir iepazinusies un izvērtējusi noteikumu projektu un izsaka priekšlikumu par noteikumu 9.punktu- saglabāt atbalsta intensitāti 70 procenti no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību, piesaistot vienas vienības tirgus vērtībai.
Noteikumu 19.punkts paredz, ka “Dienā, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 90 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz publicēšanai paziņojumu par iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu.”
Priekšlikums- ja nepieciešams piemērot atbalsta samazinājumu, tad visiem atbalsta pretendentiem proporcionāli vienādi.
Biedrība “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” ir iepazinusies un izvērtējusi noteikumu projektu un izsaka priekšlikumu par noteikumu 9.punktu- saglabāt atbalsta intensitāti 70 procenti no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 euro par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību, piesaistot vienas vienības tirgus vērtībai.
Noteikumu 19.punkts paredz, ka “Dienā, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 90 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz publicēšanai paziņojumu par iesniegumu iesniegšanas beigu termiņu.”
Priekšlikums- ja nepieciešams piemērot atbalsta samazinājumu, tad visiem atbalsta pretendentiem proporcionāli vienādi.
13.02.2023. 18:36
Ilze Muceniece - Latvijas Sēklaudzētāju asociācija
Latvijas Sēklaudzētāju asociācija ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā” un izsaka šādu priekšlikumu:
Papildināt noteikumu 7. punktu ar nosacījumu, ka apdrošināšanas polises izmaksas par sējumu apdrošināšanu uz nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem (7.1.1. punkts) un augu slimībām (7.1.3. punkts), ir attiecināmas, ja lauksaimnieks var sniegt informāciju par izmantoto sējas materiālu un tā izvēle nav veicinājusi minēto apdrošināšanas risku iestāšanos. Izturība pret tādiem riska faktoriem kā veldres, sausuma, sala, arī slimību izturības u.t.t, lielā mērā var būt atkarīga nepiemērotas šķirņu izvēles un šķirnei nepiemērotas audzēšanas tehnoloģijas pielietošanas. Sējumi, kas apsēti ar nezināmas izcelsmes un kvalitātes sējas materiālu ir ievērojami vairāk pakļauti dažādiem augu slimību riskiem.
Gadījumos, ka lauksaimnieks nevar iesniegt informāciju par sējai izmantoto sējas materiālu (šķirni un sēklas kvalitāti), ko apliecina, piemēram, sertificēta sēklas materiāla iegādes dokumenti vai saimniecībā pavairota sējas materiāla kvalitātes pārbaude, atbalsts par apdrošināšanas polišu iegādi nebūtu piešķirams vai būtu piemērojama mazāka atbalsta intensitāte.
Papildināt noteikumu 7. punktu ar nosacījumu, ka apdrošināšanas polises izmaksas par sējumu apdrošināšanu uz nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem (7.1.1. punkts) un augu slimībām (7.1.3. punkts), ir attiecināmas, ja lauksaimnieks var sniegt informāciju par izmantoto sējas materiālu un tā izvēle nav veicinājusi minēto apdrošināšanas risku iestāšanos. Izturība pret tādiem riska faktoriem kā veldres, sausuma, sala, arī slimību izturības u.t.t, lielā mērā var būt atkarīga nepiemērotas šķirņu izvēles un šķirnei nepiemērotas audzēšanas tehnoloģijas pielietošanas. Sējumi, kas apsēti ar nezināmas izcelsmes un kvalitātes sējas materiālu ir ievērojami vairāk pakļauti dažādiem augu slimību riskiem.
Gadījumos, ka lauksaimnieks nevar iesniegt informāciju par sējai izmantoto sējas materiālu (šķirni un sēklas kvalitāti), ko apliecina, piemēram, sertificēta sēklas materiāla iegādes dokumenti vai saimniecībā pavairota sējas materiāla kvalitātes pārbaude, atbalsts par apdrošināšanas polišu iegādi nebūtu piešķirams vai būtu piemērojama mazāka atbalsta intensitāte.
13.02.2023. 21:30