Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Meža likuma 45.pantā noteikts, ka koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabineta 2020. gada 13. augusta rīkojuma Nr. 435 "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2021.–2025. gadam" darbība attiecas uz laikposmu no 2021. līdz 2025.gadam, tāpēc ir nepieciešams noteikt maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu, ko nākamajos piecos gados (2026. – 2030.) atļauts nocirst galvenajā cirtē valsts mežos.
Mērķa apraksts
Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas mērķis ir regulēt koksnes ražas novākšanu valsts mežos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, stabilu un prognozējamu koksnes produktu piegādi, ievērojot esošos dabas aizsardzības un rekreācijas vajadzībām noteiktos meža apsaimniekošanas ierobežojumus.
Politikas jomas
Meža politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
02.07.2024. - 16.07.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija sēdes protokola Nr.26 53. § 3. punktam Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam" sagatavots atbilstoši Meža likuma 45. pantam un ievērojot Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam noteiktos pamatprincipus.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Lelda Pamovska (ZM)
Atbildīgā persona
Andis Purs (ZM)
Izsludināšanas datums
02.07.2024. 16:19
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Aprēķinot maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos, no aprēķina jāizslēdz visi ES nozīmes meža biotopi. Pretējā gadījumā vai nu šie biotopi tiek iznīcināti, kā tas notiek šobrīd, vai arī mežizstrāde pārējos mežos notiek intensīvāk nekā tas būtu pieļaujams ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas gadījumā. Tāpat būtu jāņem vērā Dabas atjaunošanas regulas prasības un prognozējamā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju paplašināšana, lai izvairītos no neilgtspējīgiem mežizstrādes apjomiem saimnieciskajos mežos.
Sekojot rīkojuma izpildei, izcirstajā apjomā jāierēķina viss koksnes apjoms, kas iegūts mežos, uz kuriem balstīts aprēķins par maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu, neatkarīgi no cirtes veida. Mežizstrāde samazina pieejamās koksnes apjomu neatkarīgi no cirtes veida, tāpēc, ieskaitot tikai galvenajā cirtē iegūto apjomu, tiek iegūta tendencioza aina, kas var ietekmēt koksnes ieguves ilgtspēju ilgākā termiņā. Jāņem vērā, ka galvenajā cirtē iegūtās koksnes īpatsvars valsts mežos samazinās - 2018. g. galvenajā cirtē tika iegūti 76% valsts mežos iegūtā koksnes apjoma, 2023. g. - 65%. Tātad pieaug pieļaujamā ciršanas apjoma izpildē neieskaitītais iegūtās koksnes apjoms.
Anotācijā nepatiesi apgalvots, ka VMD aprēķinos cita starpā ņemta vērā CO2 piesaistes dinamika. Dati rāda, ka mežizstrādes apjoms (t.sk., valsts mežos) palielinās un tā rezultātā samazinās CO2 piesaiste mežā. Lai uzlabotu oglekļa bilanci mežā, mežizstrādes apjoms būtu jāsamazina, taču VMD aprēķinos tas nav ņemts vērā.
Anotācijā norādīts, ka "projektā ietvertais koku ciršanas maksimālais pieļaujamais apjoms attiecībā uz AS “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajiem mežiem atbilst AS “Latvijas valsts meži” speciālistu veiktajiem ilgtermiņa koksnes piegādes apjoma aprēķiniem". Šo teikumu nepieciešams precizēt, lai neradītu iespaidu, ka maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu AS "Latvijas valsts mežos" rēķina pats uzņēmums, nevis Valsts meža dienests.
Anotācijā nepamatoti norādīts, ka rīkojuma projekts neskar vidi un klimatneitralitāti. Tas, ka pieļaujamā ciršanas apjoma aprēķinā netiek pietiekami ņemti vērā vides un klimatneitralitātes mērķi (sk. iepriekš), ir viens no iemesliem, kāpēc šobrīd nav nodrošināta ilgtspējīga Latvijas mežu, tostarp valsts mežu, apsaimniekošana.
Sekojot rīkojuma izpildei, izcirstajā apjomā jāierēķina viss koksnes apjoms, kas iegūts mežos, uz kuriem balstīts aprēķins par maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu, neatkarīgi no cirtes veida. Mežizstrāde samazina pieejamās koksnes apjomu neatkarīgi no cirtes veida, tāpēc, ieskaitot tikai galvenajā cirtē iegūto apjomu, tiek iegūta tendencioza aina, kas var ietekmēt koksnes ieguves ilgtspēju ilgākā termiņā. Jāņem vērā, ka galvenajā cirtē iegūtās koksnes īpatsvars valsts mežos samazinās - 2018. g. galvenajā cirtē tika iegūti 76% valsts mežos iegūtā koksnes apjoma, 2023. g. - 65%. Tātad pieaug pieļaujamā ciršanas apjoma izpildē neieskaitītais iegūtās koksnes apjoms.
Anotācijā nepatiesi apgalvots, ka VMD aprēķinos cita starpā ņemta vērā CO2 piesaistes dinamika. Dati rāda, ka mežizstrādes apjoms (t.sk., valsts mežos) palielinās un tā rezultātā samazinās CO2 piesaiste mežā. Lai uzlabotu oglekļa bilanci mežā, mežizstrādes apjoms būtu jāsamazina, taču VMD aprēķinos tas nav ņemts vērā.
Anotācijā norādīts, ka "projektā ietvertais koku ciršanas maksimālais pieļaujamais apjoms attiecībā uz AS “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajiem mežiem atbilst AS “Latvijas valsts meži” speciālistu veiktajiem ilgtermiņa koksnes piegādes apjoma aprēķiniem". Šo teikumu nepieciešams precizēt, lai neradītu iespaidu, ka maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu AS "Latvijas valsts mežos" rēķina pats uzņēmums, nevis Valsts meža dienests.
Anotācijā nepamatoti norādīts, ka rīkojuma projekts neskar vidi un klimatneitralitāti. Tas, ka pieļaujamā ciršanas apjoma aprēķinā netiek pietiekami ņemti vērā vides un klimatneitralitātes mērķi (sk. iepriekš), ir viens no iemesliem, kāpēc šobrīd nav nodrošināta ilgtspējīga Latvijas mežu, tostarp valsts mežu, apsaimniekošana.
15.07.2024. 14:10
Jānis Nicmanis - "Puse Latvijas"
Šobrīd tiesību akta projektā ir vispārīga norāde uz ciršanas apjoma aprēķinā izmantotās metodikas principiem, taču nav norādīti paši Valsts mežu dienesta veiktie aprēķini. Ja šādi aprēķini publicēti citās vietnēs, tad tiesību aktā vajadzīga atsauce uz tiem. Ievērojot to, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts attiecās uz tautsaimniecībai un videi ļoti svarīgu jomu, detalizētiem aprēķiniem, uz kuriem minētais projekts balstās, jābūt pieejamiem plašai sabiedrībai.
Anotācijas 8.1.6. punktā nepareizi norādīts, ka tiesību akta projekts neattiecās uz vidi.
Anotācijas 8.1.7. punktā nepareizi norādīts, ka tiesību akta projekts neattiecās uz klimatneitralitāti.
Tiesību akta projektā nav izvērtēta tā ietekme uz Eiropas Savienības nozīmes biotopiem. Ievērojamai daļai mežaudžu, kurās ir ES nozīmes meža biotopi, nav noteikts aizsardzības statuss. No tiesību akta projekta pašreizējas redakcijas nav skaidrs, vai ES nozīmes biotopi ir izņemti no galvenās cirtes maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķina. Ja tie ir izņemti no galvenās cirtes maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķina, jāveic attiecīgi precizējumi, samazinot kopējo ciršanas apjomu. Ja tie nav izņemti no galvenās cirtes maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķina, tad tas ir jāizdara, valsts mežu apsaimniekošanas plānos paredzot, ka galvenā cirte ES nozīmes biotopos netiks veikta, tādējādi novēršot mežsaimniecības rezultātā videi nodarīto kaitējumu.
Anotācijas 8.1.6. punktā nepareizi norādīts, ka tiesību akta projekts neattiecās uz vidi.
Anotācijas 8.1.7. punktā nepareizi norādīts, ka tiesību akta projekts neattiecās uz klimatneitralitāti.
Tiesību akta projektā nav izvērtēta tā ietekme uz Eiropas Savienības nozīmes biotopiem. Ievērojamai daļai mežaudžu, kurās ir ES nozīmes meža biotopi, nav noteikts aizsardzības statuss. No tiesību akta projekta pašreizējas redakcijas nav skaidrs, vai ES nozīmes biotopi ir izņemti no galvenās cirtes maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķina. Ja tie ir izņemti no galvenās cirtes maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķina, jāveic attiecīgi precizējumi, samazinot kopējo ciršanas apjomu. Ja tie nav izņemti no galvenās cirtes maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķina, tad tas ir jāizdara, valsts mežu apsaimniekošanas plānos paredzot, ka galvenā cirte ES nozīmes biotopos netiks veikta, tādējādi novēršot mežsaimniecības rezultātā videi nodarīto kaitējumu.
16.07.2024. 10:24
Edmunds Kance - "Vides aizsardzības klubs"
Plānotais koku ciršanas galvenajā cirtē maksimālais apjoms ir pārlieku liels - nav norādes, ka tiktu ņemta vērā faktiskā situācija saistībā ar nepieciešamību sabalansēt meža apsaimniekošanu ar Eiropas Savienības vides un klimata politiku, izpildot prasību palielināt īpaši aizsargājamo teritoriju īpatsvaru Latvijā līdz 30%. Attiecīgi, veicot aprēķinus par maksimāli pieļaujamajām galvenās cirtes platībām, no aprēķina netiek izņemtas tās teritorijas (platības), kuras ir iekļautas vai tuvāko gadu laikā iekļaujamas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, aizliedzot vai ierobežojot tajās galveno cirti. Šāda situācija radīs risku, ka galvenās cirtes ierobežojumi esošajās un jaunveidojamās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novedīs pie būtiskas mežsaimnieciskās darbības intensifikācijas pārējās teritorijās, radot dabiskās vides fragmentācijas risku un nenodrošinot ilgtspējīgu mežu resursu izmantošanu.
Ņemot vērā augstāk minēto, Vides aizsardzības klubs ierosina priedei, bērzam un eglei piedāvāto maksimālās galvenās cirtes apjomu 2025.-2030.gadam samazināt par 20%, kā arī noteikt, ka apjoms ir saistošs ne tikai hektāros, bet arī kubikmetros (respektīvi, ka galvenās cirtes apjoms nedrīkst pārsniegt kā noteikto hektāru, tā noteikto koksnes kubikmetru apjomu), tādā veidā papildus izvairoties no pārmērīgas koku ciršanas.
Papildus, lai veicinātu bezkailciršu mežsaimniecības attīstību vietās, kur tā ir ekoloģiski un mežsaimnieciski pamatota, Vides aizsardzības klubs piedāvā noteikt, ka egles un bērza audzēs ne mazāk kā 10% no galvenās cirtes platībām jāizēlas galvenā izlases cirte, nesamazinot mežaudzes šķērslaukumu zem kritiskā šķērslaukuma, bet priedes audzē izlases cirte jāizvēlas vismaz 5% no galvenās cirtes platībām.
Ņemot vērā augstāk minēto, Vides aizsardzības klubs ierosina priedei, bērzam un eglei piedāvāto maksimālās galvenās cirtes apjomu 2025.-2030.gadam samazināt par 20%, kā arī noteikt, ka apjoms ir saistošs ne tikai hektāros, bet arī kubikmetros (respektīvi, ka galvenās cirtes apjoms nedrīkst pārsniegt kā noteikto hektāru, tā noteikto koksnes kubikmetru apjomu), tādā veidā papildus izvairoties no pārmērīgas koku ciršanas.
Papildus, lai veicinātu bezkailciršu mežsaimniecības attīstību vietās, kur tā ir ekoloģiski un mežsaimnieciski pamatota, Vides aizsardzības klubs piedāvā noteikt, ka egles un bērza audzēs ne mazāk kā 10% no galvenās cirtes platībām jāizēlas galvenā izlases cirte, nesamazinot mežaudzes šķērslaukumu zem kritiskā šķērslaukuma, bet priedes audzē izlases cirte jāizvēlas vismaz 5% no galvenās cirtes platībām.
16.07.2024. 12:27
Valters Kinna - "Zaļā brīvība"
Vispārīgi
Ņemot vērā būtiski atšķirīgo situāciju kopš 2020. gada, kad beidzās Mežu nozares pamatnostādņu periods (kritusies ZIZIMM sektora SEG emisiju piesaite, pieņemta ES Biodaudzveidības stratēģija 2030, pieņemta Dabas atjaunošanas regula), nav saprotams, kāpēc sākotnēji tiek virzīti noteikumi par maksimālo pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos, kuriem būtu jāizriet no valsts politikas plānošanas dokumentiem, tostarp Mežu nozares pamatnostādēm (kurām būtu jāietver redzējums par to, kā valsts pielāgosies un risinās aktuālās problēmas un izaicinājumus) , un tikai pēc tam - Mežu nozares pamatnostādnes. Lūdzam skaidrot.
1.3. Risinājuma apraksts (anotācija)
Minēts, ka “VMD ir veicis aprēķinus veica atbilstoši Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.– 2020.gadam noteiktajiem maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipiem, pielietojot līdz šim vēsturiski izmantotos aprēķinu vienādojumus, kuri pamatojas uz mežaudžu vecumu, kā arī ievērojot meža apsaimniekošanas ekoloģiskos un sociālos nosacījumus, pieaugušo un pāraugušo mežaudžu platības, CO2 piesaistes dinamiku un to potenciālās izmaiņas.”
Lūdzam sniegt skaidrojumu, kā tika ievēroti “meža apsaimniekošanas ekoloģiskie un sociālie nosacījumi, CO2 piesaistes dinamika un to potenciālās izmaiņas”? Vai tika veikti aprēķini, piem., CO2 dinamikai? Aicinām VMD dalīties ar novērtējuma un/vai aprēķinu metodiku, lai parādītu, kā SEG emisiju/piesaistes aspekti ir ņemti vērā.
8.1.6. Ietekme uz vidi (anotācija)
Anotācijā minēts, ka projekts šo jomu neskar, kas neatbilst patiesībai.
Trūkst atsauces uz to, vai no aprēķiniem izslēgtas tādas bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas kā ES nozīmes aizsargājamie biotopi. Atbilstoši Dabas skaitīšanas projekta rezultātiem (https://www.daba.gov.lv/lv/projekts/dabas-skaitisana) būtiski lielākā daļa (80 %) konstatēto ES nozīmes meža biotopu atrodas valsts īpašumā esošos mežos, un ir zināms, ka VAS “Latvijas valsts meži” turpina biotopus izstrādāt, neskatoties uz Biodaudzveidības stratēģijas mērķiem, bēdīgo Latvijas mežu biotopu stāvokli un attiecīgo pret Latviju spēkā esošo pārkāpuma procedūru no Eiropas Komisijas par biotopu stāvokli. Ņemot vērā to, ka informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” pieņemšana ir aizkavējusies, atbilstoši labas pārvaldības un piesardzības principiem šīs teritorijas nepieciešams izslēgt no ciršanas apjoma noteikšanā izmantotās meža kopplatības, lai aizsargājamo biotopu stāvokli nepasliktinātu un izvairītos no tālākām pārkāpuma procedūrām.
Lūdzam skaidrot, kā un vai MK noteikumu tapšanas procesā ir ņemti vērā ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķi attiecībā uz aizsargājamo dabas teritoriju palielināšanu.
8.1.7. Ietekme uz klimatneitralitāti (anotācija)
Anotācijā minēts, ka projekts šo jomu neskar, kas neatbilst patiesībai.
Ietekme uz klimatneitralitāti (CO2 ekv. bilanci - mežsaimniecības gadījumā neto piesaisti) arīdzan ir tieša, jo koku ciršana tieši ietekmē CO2 bilanci mežā (gan dzīvajā koksnes biomasā, gan mirušajā koksnē, gan zemsedzē, gan augsnē). Jautājums ir par to, vai ietekme VMD ieskatā tiek vērtēta kā oglekļa piesaisti mazinoša vai palielinoša. Ja aprakstā minēts, ka tikusi izvērtēta apsaimniekošanas ietekme uz CO2 piesaistes dinamiku, vērtējumam ir jābūt veiktam, un to ir nepieciešams šajā punktā atspoguļot.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka meža resursu ieguves intensifikācija atzīta par vienu no būtiskākajiem CO2 piesaistes samazinājuma iemesliem Eiropā. Galvenais iemesls CO2 piesaistes samazinājumam Latvijas ZIZIMM sektorā ir pieaugošais mežizstrādes apjoms (https://unfccc.int/documents/627724), kas neliecina par koksnes resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un paģēr nopietnu turpmākajos 5 gados paredzētās darbības izvērtējumu, lai nodrošinātu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
Papildus, norādām, ka VAS “Latvijas valsts meži” ir piešķirtas tiesības koksnes ieguvei no atmežošanas darbiem, kas tiek veikti ierīkojot valsts robežu, militāro infrastruktūru, atmežojot platības Rail Baltic vajadzībām un tml. Atbilstoši pašreizējai likumdošanai, koksne no atmežotās platības netiek ieskaitīta maksimāli pieļaujamajā ciršanas apjomā, radot maldīgu iespaidu par patieso iegūto koksnes apjomu. Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministra prezentācijai 9. jūlija MK sēdē prezentētajam (Prezentācijā norādītais avots: 2024. Gada SEG inventerizācija par 2022. Gadu) - atmežošana veido 15 % procentus emisiju starp ZIZIMM NETO emitējošajām darbībām. Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam skaidrot, vai un kā prognozes par iegūto likvīdo koksni atmežošanā, kā arī sanitāro ciršu platībās, kuras LVM veic un visticamāk arī turpinās veikt, ir ņemtas vērā, aprēķinot maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus, lai vēl vairāk nepalielinātu kopējās emisijas no mežizstrādes.
Ņemot vērā būtiski atšķirīgo situāciju kopš 2020. gada, kad beidzās Mežu nozares pamatnostādņu periods (kritusies ZIZIMM sektora SEG emisiju piesaite, pieņemta ES Biodaudzveidības stratēģija 2030, pieņemta Dabas atjaunošanas regula), nav saprotams, kāpēc sākotnēji tiek virzīti noteikumi par maksimālo pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos, kuriem būtu jāizriet no valsts politikas plānošanas dokumentiem, tostarp Mežu nozares pamatnostādēm (kurām būtu jāietver redzējums par to, kā valsts pielāgosies un risinās aktuālās problēmas un izaicinājumus) , un tikai pēc tam - Mežu nozares pamatnostādnes. Lūdzam skaidrot.
1.3. Risinājuma apraksts (anotācija)
Minēts, ka “VMD ir veicis aprēķinus veica atbilstoši Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.– 2020.gadam noteiktajiem maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipiem, pielietojot līdz šim vēsturiski izmantotos aprēķinu vienādojumus, kuri pamatojas uz mežaudžu vecumu, kā arī ievērojot meža apsaimniekošanas ekoloģiskos un sociālos nosacījumus, pieaugušo un pāraugušo mežaudžu platības, CO2 piesaistes dinamiku un to potenciālās izmaiņas.”
Lūdzam sniegt skaidrojumu, kā tika ievēroti “meža apsaimniekošanas ekoloģiskie un sociālie nosacījumi, CO2 piesaistes dinamika un to potenciālās izmaiņas”? Vai tika veikti aprēķini, piem., CO2 dinamikai? Aicinām VMD dalīties ar novērtējuma un/vai aprēķinu metodiku, lai parādītu, kā SEG emisiju/piesaistes aspekti ir ņemti vērā.
8.1.6. Ietekme uz vidi (anotācija)
Anotācijā minēts, ka projekts šo jomu neskar, kas neatbilst patiesībai.
Trūkst atsauces uz to, vai no aprēķiniem izslēgtas tādas bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas kā ES nozīmes aizsargājamie biotopi. Atbilstoši Dabas skaitīšanas projekta rezultātiem (https://www.daba.gov.lv/lv/projekts/dabas-skaitisana) būtiski lielākā daļa (80 %) konstatēto ES nozīmes meža biotopu atrodas valsts īpašumā esošos mežos, un ir zināms, ka VAS “Latvijas valsts meži” turpina biotopus izstrādāt, neskatoties uz Biodaudzveidības stratēģijas mērķiem, bēdīgo Latvijas mežu biotopu stāvokli un attiecīgo pret Latviju spēkā esošo pārkāpuma procedūru no Eiropas Komisijas par biotopu stāvokli. Ņemot vērā to, ka informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” pieņemšana ir aizkavējusies, atbilstoši labas pārvaldības un piesardzības principiem šīs teritorijas nepieciešams izslēgt no ciršanas apjoma noteikšanā izmantotās meža kopplatības, lai aizsargājamo biotopu stāvokli nepasliktinātu un izvairītos no tālākām pārkāpuma procedūrām.
Lūdzam skaidrot, kā un vai MK noteikumu tapšanas procesā ir ņemti vērā ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķi attiecībā uz aizsargājamo dabas teritoriju palielināšanu.
8.1.7. Ietekme uz klimatneitralitāti (anotācija)
Anotācijā minēts, ka projekts šo jomu neskar, kas neatbilst patiesībai.
Ietekme uz klimatneitralitāti (CO2 ekv. bilanci - mežsaimniecības gadījumā neto piesaisti) arīdzan ir tieša, jo koku ciršana tieši ietekmē CO2 bilanci mežā (gan dzīvajā koksnes biomasā, gan mirušajā koksnē, gan zemsedzē, gan augsnē). Jautājums ir par to, vai ietekme VMD ieskatā tiek vērtēta kā oglekļa piesaisti mazinoša vai palielinoša. Ja aprakstā minēts, ka tikusi izvērtēta apsaimniekošanas ietekme uz CO2 piesaistes dinamiku, vērtējumam ir jābūt veiktam, un to ir nepieciešams šajā punktā atspoguļot.
Vēršam uzmanību arī uz to, ka meža resursu ieguves intensifikācija atzīta par vienu no būtiskākajiem CO2 piesaistes samazinājuma iemesliem Eiropā. Galvenais iemesls CO2 piesaistes samazinājumam Latvijas ZIZIMM sektorā ir pieaugošais mežizstrādes apjoms (https://unfccc.int/documents/627724), kas neliecina par koksnes resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un paģēr nopietnu turpmākajos 5 gados paredzētās darbības izvērtējumu, lai nodrošinātu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
Papildus, norādām, ka VAS “Latvijas valsts meži” ir piešķirtas tiesības koksnes ieguvei no atmežošanas darbiem, kas tiek veikti ierīkojot valsts robežu, militāro infrastruktūru, atmežojot platības Rail Baltic vajadzībām un tml. Atbilstoši pašreizējai likumdošanai, koksne no atmežotās platības netiek ieskaitīta maksimāli pieļaujamajā ciršanas apjomā, radot maldīgu iespaidu par patieso iegūto koksnes apjomu. Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministra prezentācijai 9. jūlija MK sēdē prezentētajam (Prezentācijā norādītais avots: 2024. Gada SEG inventerizācija par 2022. Gadu) - atmežošana veido 15 % procentus emisiju starp ZIZIMM NETO emitējošajām darbībām. Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam skaidrot, vai un kā prognozes par iegūto likvīdo koksni atmežošanā, kā arī sanitāro ciršu platībās, kuras LVM veic un visticamāk arī turpinās veikt, ir ņemtas vērā, aprēķinot maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus, lai vēl vairāk nepalielinātu kopējās emisijas no mežizstrādes.
16.07.2024. 18:41
Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
1. Anotācijā nepieciešams skaidrot ciršanas maksimāli pieļaujamā aprēķina formulu – kuras (kāda vecuma) meža platības izmanto ciršanas apjoma aprēķināšanai un kuras meža platības aprēķinā neiekļauj.
2. Ciršanas maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķinā nav iekļaujamas platības, kurās konstatēti Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi.
ES nozīmes biotopi ir mežu bioloģiski vērtīgākā daļa un nav saprotama valsts izpratne par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, ja koksne no šiem mežiem tiek ierēķināta “ilgspējīgā” koksnes plūsmā.
Neviens no ES nozīmes meža biotopiem Latvijā nav labvēlīgā stāvoklī un biotopa platības samazināšanās ir viens no nelabvēlīga stāvokļa rādītājiem.
Par staignāju mežu nepietiekamu aizsardzību Eiropas komisija 2019. gadā pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru, bet joprojām netiek nodrošināta šo mežu aizsardzība. Vēl 5 citi ES nozīmes meža biotopu veidi Natura 2000 teritorijās ir iekļauti mazāk nekā Biotopu direktīvā noteiktas minmums. Informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” joprojām nav apstiprināts un turpinās diskusija par Natura 2000 teritoriju tīkla paplašināšanu. ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam nosaka, ka vismaz 30 % no ES sauszemes platības jābūt aizsargātai un ES nozīmes biotopi būtu iekļaujami šajā platībā.
2. Ciršanas maksimāli pieļaujamā apjoma aprēķinā nav iekļaujamas platības, kurās konstatēti Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi.
ES nozīmes biotopi ir mežu bioloģiski vērtīgākā daļa un nav saprotama valsts izpratne par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, ja koksne no šiem mežiem tiek ierēķināta “ilgspējīgā” koksnes plūsmā.
Neviens no ES nozīmes meža biotopiem Latvijā nav labvēlīgā stāvoklī un biotopa platības samazināšanās ir viens no nelabvēlīga stāvokļa rādītājiem.
Par staignāju mežu nepietiekamu aizsardzību Eiropas komisija 2019. gadā pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru, bet joprojām netiek nodrošināta šo mežu aizsardzība. Vēl 5 citi ES nozīmes meža biotopu veidi Natura 2000 teritorijās ir iekļauti mazāk nekā Biotopu direktīvā noteiktas minmums. Informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” joprojām nav apstiprināts un turpinās diskusija par Natura 2000 teritoriju tīkla paplašināšanu. ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam nosaka, ka vismaz 30 % no ES sauszemes platības jābūt aizsargātai un ES nozīmes biotopi būtu iekļaujami šajā platībā.
16.07.2024. 22:25
Pasaules Dabas fonds
Lūgums skaidrot vai svītrot anotācijā Risinājuma apraksta sadaļā minēto: ”VMD ir veicis aprēķinus veica atbilstoši Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam noteiktajiem maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipiem, pielietojot līdz šim vēsturiski izmantotos aprēķinu vienādojumus, kuri pamatojas uz mežaudžu vecumu, kā arī ievērojot meža apsaimniekošanas ekoloģiskos un sociālos nosacījumus, pieaugušo un pāraugušo mežaudžu platības, CO2 piesaistes dinamiku un to potenciālās izmaiņas.” Vēsturiski izmantotie aprēķinu vienādojumi holistiski neietver meža ekoloģiskos un sociālos nosacījumus, tāpat nav sasaistīti ar CO2 piesaistes dinamiku un SEG bilanci kopumā.
Lūgums noradīt kādi ir maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipi saistībā ar meža ekoloģiskajiem un sociālajiem nosacījumiem, meža ekosistēmas pakalpojumiem.
Nepieciešams precizēt anotacijas 8.1.6. un 8.1.7. sadaļas, nosakot ietekmes uz vidi un klimatneitralitāti.
Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma aprēķinā nedrīkst iekļaut vismaz identificēto Eiropas Savienības nozīmes meža biotopus teritorijas, kā arī sadarbībā ar VARAM noteikto potenciāli nepieciešamo Natura 2000 teritoriju paplašinājumu meža teritorijas . Aprēķinos jāietver ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 30% un 10% mērķu izpildei nepieciešamo meža teritoriju apsaimniekošanas ierobežojumi.
Lūgums noradīt kādi ir maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipi saistībā ar meža ekoloģiskajiem un sociālajiem nosacījumiem, meža ekosistēmas pakalpojumiem.
Nepieciešams precizēt anotacijas 8.1.6. un 8.1.7. sadaļas, nosakot ietekmes uz vidi un klimatneitralitāti.
Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma aprēķinā nedrīkst iekļaut vismaz identificēto Eiropas Savienības nozīmes meža biotopus teritorijas, kā arī sadarbībā ar VARAM noteikto potenciāli nepieciešamo Natura 2000 teritoriju paplašinājumu meža teritorijas . Aprēķinos jāietver ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 30% un 10% mērķu izpildei nepieciešamo meža teritoriju apsaimniekošanas ierobežojumi.
16.07.2024. 23:28
Atlasīti 6 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25