Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Informatīvais ziņojums “Par atbalsta pasākumiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas”
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989.gada Bērnu tiesību konvencija paredz, ka bērnam, lai varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, ir jāaug ģimenes vidē, laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā. Savukārt bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā ģimenē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL) 27.panta trešajai daļai, šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē. Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina tikai gadījumos, kad aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. BTAL 6.panta ceturtajā daļā paredzēts, ka ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai. Ārpusģimenes aprūpi bērnam izbeidz, ja vecāki novērš pastāvošos riskus ģimenē un bērnam tiek radīti labvēlīgi apstākļi ikdienas aprūpes un uzraudzības nodrošināšanai, bet, ja tas nav iespējams, tad bērnam ārpusģimenes aprūpe izbeidzas līdz ar pilngadības sasniegšanu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības. Proti, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, tiek izbeigta ārpusģimenes aprūpe un sākta patstāvīga dzīve.
Pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir vitāli svarīgs posms jaunieša dzīvē. Šajā periodā jaunietim ir īpaši svarīgi saņemt no pašvaldības un valsts atbilstošu atbalstu un pakalpojumus, kas nodrošina viņam drošu, saudzīgu un atbalstošu pāreju uz neatkarīgu dzīvi. Ir vairāki būtiski faktori, kas traucē ārpusģimenes aprūpē esošam jaunietim pilnvērtīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi līdz ar pilngadības sasniegšanu (tostarp, nepietiekams atbalsts mājokļa nodrošināšanai, atbalsts izglītības turpināšanai, nesagatavotība darba tirgus prasībām, sociālā mentora atbalsta nepieciešamība u.c.).
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL) 27.panta trešajai daļai, šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē. Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina tikai gadījumos, kad aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. BTAL 6.panta ceturtajā daļā paredzēts, ka ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai. Ārpusģimenes aprūpi bērnam izbeidz, ja vecāki novērš pastāvošos riskus ģimenē un bērnam tiek radīti labvēlīgi apstākļi ikdienas aprūpes un uzraudzības nodrošināšanai, bet, ja tas nav iespējams, tad bērnam ārpusģimenes aprūpe izbeidzas līdz ar pilngadības sasniegšanu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē, pie aizbildņa vai audžuģimenē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības. Proti, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, tiek izbeigta ārpusģimenes aprūpe un sākta patstāvīga dzīve.
Pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir vitāli svarīgs posms jaunieša dzīvē. Šajā periodā jaunietim ir īpaši svarīgi saņemt no pašvaldības un valsts atbilstošu atbalstu un pakalpojumus, kas nodrošina viņam drošu, saudzīgu un atbalstošu pāreju uz neatkarīgu dzīvi. Ir vairāki būtiski faktori, kas traucē ārpusģimenes aprūpē esošam jaunietim pilnvērtīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi līdz ar pilngadības sasniegšanu (tostarp, nepietiekams atbalsts mājokļa nodrošināšanai, atbalsts izglītības turpināšanai, nesagatavotība darba tirgus prasībām, sociālā mentora atbalsta nepieciešamība u.c.).
Mērķa apraksts
Informatīvais ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta sēdes protokollēmuma (Nr. 40, 43.§) 43.punktā uzdoto Labklājības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju izstrādāt un līdz 2024.gada 30.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par atbalsta pasākumiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas (līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, - līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai) labklājības, izglītības, veselības un tiesību īstenošanas un uzraudzības jomā, īpašu uzmanību pievēršot maksas atvieglojumiem un pieejamības veicināšanai minēto personu izglītošanai, medicīnisko un juridisko pakalpojumu saņemšanai, transporta nodrošināšanai, kā arī iespējai tikt nodarbinātai.
Politikas jomas
Bērnu un ģimenes politika
Teritorija
-
Norises laiks
18.10.2024. - 31.10.2024.
Informācija
kristine.venta-kittele@lm.gov.lv
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Kristīne Venta-Kittele (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
18.10.2024. 14:49
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Anna Šinkarjuka
Lūgums papildināt regulējumu ar sadaļu, ka bārenis ir tiesīgs saņemt palīdzību dzīvokļu jautājumā ilgāk par 24.gadu vecumu.
Šobrīd ir situācija, ka persona to var lūgt sākot no 18.gadu iestāšanās brīža, bet ne ilgāk kā sasniedzot 24.gadu vecumu.
Šobrīd ir situācija, ka persona to var lūgt sākot no 18.gadu iestāšanās brīža, bet ne ilgāk kā sasniedzot 24.gadu vecumu.
28.10.2024. 09:18
Inese Fecere-Antipina - Biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls"
Biedrība Latvijas Bērnu labklājības tīkls (turpmāk – Tīkls) ir izvērtējis informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas” ,ar tiesību akta numuru: 24-TA-2594 (turpmāk tekstā Ziņojums) un sniedz sekojošus priekšlikumus:
1. Ziņojumā nav ņemts vērā Tīkla 2023. gadā veiktā pētījuma “Atbalsts bez vecāku gādības palikušam jaunietim pēc pilngadības sasniegšanas” sekojoši ieteikumi:
1) Esot ārpusģimenes aprūpē, bērni atbalstu saņem bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk - aprūpes iestāde) vai ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā, ja dzīvo audžuģimenē vai aizbildnībā. Ieteicams šīs iestādes un organizācijas, kuras bērnam nodrošina atbalstu līdz pilngadībai un līdz ar to ir pazīstamas un uzticamas, noteikt kā atbildīgās par bērna sagatavošanu patstāvīgai dzīvei, paredzot pienākumu izstrādāt stratēģiju ar atbilstošajiem uzdevumiem mērķa sasniegšanai, kas ietver gan plānotos pakalpojumus, gan atbalstu un sagatavošanu aprūpētājiem (aprūpes iestādes darbiniekiem, audžuģimenēm, aizbildņiem).
2) Nepieciešams nodrošināt bērna un jaunieša līdzdalību viņam nepieciešamo pakalpojumu izvērtēšanā un atbalsta pasākumu plānošanā gan ārpusģimenes aprūpes laikā, gan pēc ārpusģimenes aprūpes atbalsta periodā.
3) Prioritāri atbalsta personas funkciju ieteicams pildīt audžuģimenei/aizbildnim (pagarinot jaunieša uzturēšanos audžuģimenē, aizbildņa ģimenē) vai aprūpes iestādes darbiniekam (pagarinot jaunieša uzturēšanos aprūpes iestādē). Nav ieteicams atbalsta personas funkcijas īstenot iestādes darbinieka darba pienākumu ietvaros, jo tad pastāv risks, ka funkcija tiks nodrošināta formāli, būs piesaistīta darba laikam un nebūs pielāgojama jaunieša vajadzībām.
4) Ieteicams atbalsta personas pakalpojumu organizēt jaunietim pazīstamo atbalsta pakalpojuma sniedzēju (aprūpes iestādes, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra) ietvaros un tā, lai pakalpojuma sniedzējiem tas neradītu lielu administratīvo slogu (sarežģīta atskaišu aizpildīšana, čeku iesniegšana) un kopumā pakalpojums tiktu efektīvi pārvaldīts.
5) Ieteicams normatīvajā regulējumā noteikt pašvaldības piešķiramās dzīvesvietas minimālās kvalitātes prasības (vizuālo, funkcionālo un sanitāro prasību kopumu), lai novērstu situācijas, kad jaunietim tiek piešķirta dzīvošanai faktiski nepiemērota dzīvojamā platība.
6) Ieteicams nodrošināt visiem jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes atbalsta periodā sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus.
2. Ziņojumā norādītajā risinājumā “Nodrošināt savlaicīgu agrīnas uzvedības un psihisko traucējumu diagnostiku bērniem” nepieciešams precizēt tieši kādas aktivitātes, pakopojumi paredzēti.
3. Ziņojuma norādītājā risinājumā “Nepieciešams mācību programmās atjaunot veselības mācības vai veselības pratības priekšmetu vai integrējot to starpnozaru mācību priekšmetos” svītrot teikuma daļu “vai integrējot to starpnozaru mācību priekšmetos”.
4. Papildināt Ziņojumā norādīto risinājumu “Ģimenes asistenta atbalsts nepilngadīgajai grūtniecei grūtniecības periodā un/vai pēcdzemdību periodā, kā arī grūtniecēm (ar ārpusģimenes aprūpes pieredzi) līdz 24 gadu vecumam” ar sekojošo: "Ģimenes asistenta atbalsts, PeP mammas, Dūlu un zīdīšanas speciālista atbalsts”.
5. Papildināt Ziņojumā norādīto risinājumu “Veicināt lielāku informētību un izpratni par bērnu un pusaudžu atkarību atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām” ar nepieciešamību veicināt lielāku vecāku un pedagogu informētību.
6. Papildināt Ziņojumā norādīto risinājumu “Nepieciešams ieviest mentora pakalpojumu bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības riskiem” ar informāciju par pakalpojuma pieejamības laika periodu un bērnu skaitu, kuri šo pakalpojumu saņems.
7. Labot informāciju 2.4. sadaļā “Nevienlīdzīga prakse pabalstu izmaksā”. Otrajā rindkopā iekļautā informācija ir no Ministru kabineta 22.12.2024. noteikumu Nr. 1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai” 3. punkta, kas svītrots ar Ministru kabineta 14.12.2021. noteikumiem Nr. 812 un līdz ar to nav vairs spēkā kopā 2022. gada 1. janvāra. Arī aizbildnībā esošie bērni saņem apgādnieka zaudējuma pabalstu un to pārvalda aizbildnis.
8. Ziņojumā ieteiktos risinājumus nepieciešams papildināt ar precīziem uzdevumiem un laika periodu, kurā uzdevums izpildāms.
1. Ziņojumā nav ņemts vērā Tīkla 2023. gadā veiktā pētījuma “Atbalsts bez vecāku gādības palikušam jaunietim pēc pilngadības sasniegšanas” sekojoši ieteikumi:
1) Esot ārpusģimenes aprūpē, bērni atbalstu saņem bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk - aprūpes iestāde) vai ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā, ja dzīvo audžuģimenē vai aizbildnībā. Ieteicams šīs iestādes un organizācijas, kuras bērnam nodrošina atbalstu līdz pilngadībai un līdz ar to ir pazīstamas un uzticamas, noteikt kā atbildīgās par bērna sagatavošanu patstāvīgai dzīvei, paredzot pienākumu izstrādāt stratēģiju ar atbilstošajiem uzdevumiem mērķa sasniegšanai, kas ietver gan plānotos pakalpojumus, gan atbalstu un sagatavošanu aprūpētājiem (aprūpes iestādes darbiniekiem, audžuģimenēm, aizbildņiem).
2) Nepieciešams nodrošināt bērna un jaunieša līdzdalību viņam nepieciešamo pakalpojumu izvērtēšanā un atbalsta pasākumu plānošanā gan ārpusģimenes aprūpes laikā, gan pēc ārpusģimenes aprūpes atbalsta periodā.
3) Prioritāri atbalsta personas funkciju ieteicams pildīt audžuģimenei/aizbildnim (pagarinot jaunieša uzturēšanos audžuģimenē, aizbildņa ģimenē) vai aprūpes iestādes darbiniekam (pagarinot jaunieša uzturēšanos aprūpes iestādē). Nav ieteicams atbalsta personas funkcijas īstenot iestādes darbinieka darba pienākumu ietvaros, jo tad pastāv risks, ka funkcija tiks nodrošināta formāli, būs piesaistīta darba laikam un nebūs pielāgojama jaunieša vajadzībām.
4) Ieteicams atbalsta personas pakalpojumu organizēt jaunietim pazīstamo atbalsta pakalpojuma sniedzēju (aprūpes iestādes, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra) ietvaros un tā, lai pakalpojuma sniedzējiem tas neradītu lielu administratīvo slogu (sarežģīta atskaišu aizpildīšana, čeku iesniegšana) un kopumā pakalpojums tiktu efektīvi pārvaldīts.
5) Ieteicams normatīvajā regulējumā noteikt pašvaldības piešķiramās dzīvesvietas minimālās kvalitātes prasības (vizuālo, funkcionālo un sanitāro prasību kopumu), lai novērstu situācijas, kad jaunietim tiek piešķirta dzīvošanai faktiski nepiemērota dzīvojamā platība.
6) Ieteicams nodrošināt visiem jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes atbalsta periodā sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus.
2. Ziņojumā norādītajā risinājumā “Nodrošināt savlaicīgu agrīnas uzvedības un psihisko traucējumu diagnostiku bērniem” nepieciešams precizēt tieši kādas aktivitātes, pakopojumi paredzēti.
3. Ziņojuma norādītājā risinājumā “Nepieciešams mācību programmās atjaunot veselības mācības vai veselības pratības priekšmetu vai integrējot to starpnozaru mācību priekšmetos” svītrot teikuma daļu “vai integrējot to starpnozaru mācību priekšmetos”.
4. Papildināt Ziņojumā norādīto risinājumu “Ģimenes asistenta atbalsts nepilngadīgajai grūtniecei grūtniecības periodā un/vai pēcdzemdību periodā, kā arī grūtniecēm (ar ārpusģimenes aprūpes pieredzi) līdz 24 gadu vecumam” ar sekojošo: "Ģimenes asistenta atbalsts, PeP mammas, Dūlu un zīdīšanas speciālista atbalsts”.
5. Papildināt Ziņojumā norādīto risinājumu “Veicināt lielāku informētību un izpratni par bērnu un pusaudžu atkarību atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām” ar nepieciešamību veicināt lielāku vecāku un pedagogu informētību.
6. Papildināt Ziņojumā norādīto risinājumu “Nepieciešams ieviest mentora pakalpojumu bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības riskiem” ar informāciju par pakalpojuma pieejamības laika periodu un bērnu skaitu, kuri šo pakalpojumu saņems.
7. Labot informāciju 2.4. sadaļā “Nevienlīdzīga prakse pabalstu izmaksā”. Otrajā rindkopā iekļautā informācija ir no Ministru kabineta 22.12.2024. noteikumu Nr. 1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai” 3. punkta, kas svītrots ar Ministru kabineta 14.12.2021. noteikumiem Nr. 812 un līdz ar to nav vairs spēkā kopā 2022. gada 1. janvāra. Arī aizbildnībā esošie bērni saņem apgādnieka zaudējuma pabalstu un to pārvalda aizbildnis.
8. Ziņojumā ieteiktos risinājumus nepieciešams papildināt ar precīziem uzdevumiem un laika periodu, kurā uzdevums izpildāms.
31.10.2024. 18:29
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25