Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam starpposma izvērtējums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Izvērtējums sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.173 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 41.punktam:
- novērtēta Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (TAP2027) noteiktā mērķa un izvirzīto politikas rezultātu (PR) sasniegšana, skaidrojot atkāpes no noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem un analizējot ārējās vides izmaiņas, kas ietekmējušas TAP2027 īstenošanu;
- novērtēts TAP2027 īstenošanā iesaistīto institūciju paveiktais un tā ietekme uz mērķu un PR sasniegšanu;
- apzināti TAP2027 īstenošanā ieguldītie resursi un to izlietojuma efektivitāte;
- apzināts TAP2027 mērķa grupu viedoklis par plānošanas dokumenta ietekmi uz tajā noteikto mērķu un PR sasniegšanu.
Mērķa apraksts
Izvērtējumā analizēta īstenotā politika un tās ietekme. Ziņojuma noslēgumā sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai, kā arī ierosināts izstrādāt vidēja termiņa transporta politikas plānošanas dokumentu nākamajam plānošanas periodam.    
Politikas jomas
Transporta politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
13.09.2024. - 27.09.2024.
Informācija
Publiskās apspriešanas laikā sabiedrības locekļiem iespēja sniegt viedokli par Informatīvo ziņojumu.
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Kitija Eglīte (SAM)
Atbildīgā persona
Ligita Austrupe (SAM)
Izsludināšanas datums
16.09.2024. 16:17

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Transportbūvju inženieru asociācija
Atzinīgi vērtējam šāda dokumenta izveidi, uzturēšanu un sekošanu progresam, vienlaikus bažas rada plānoto uzdevumu un pasākumu salīdzinoši zemais izpildes temps un apjoms, kā arī būtiskās novirzes no plānotā un sasniedzamā rezultāta, finansējuma nepietiekamība.

Attiecībā par novirzēm, iepriekš plānoto un aktuālām nepieciešamībām.
* Rīgas apvedceļš (A4 pārbūve; A5 posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve; A5 posma no Ķekavas apvedceļa līdz valsts galvenajam autoceļam A10 pārbūve).
TIA ieskatā iepriekšējais uzstādījums līdz 2027.gadam izprojektēt un izbūvēt Rīgas apvedceļu kā maģistrālu divbrauktuvju autoceļu ar divlīmeņu mezglu šķērsojumiem joprojām ir būtiska prioritāte no vairākiem aspektiem. Apvedceļa noslodze un satiksmes intensitātes kapacitāte ir izsmelta. Satiksmes plūsma gan uz apvedceļa, gan šķērsojošiem valsts un reģionāliem autoceļiem ir būtiski palēninājusies. Rīta un vakara stundās, un ne tikai, veidojas sastrēgumi, tādā veidā mazinot Rīgas, Pierīgas un tuvāko reģionu mobilitāti, kas atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību un ekonomiku kopumā. Lai arī atsevišķos mezglos tiek risināti dažādi satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi, tomēr augsti satiksmes drošības riski saglabājas gan uz paša apvedceļa, gan šķērsojošiem autoceļiem visām satiksmes dalībnieku kategorijām. Šī uzdevuma izpildei pievēršama pastiprināta vērība, rodami finansēšanas avoti.

*Rail Baltica  (RB) projekts.
TIA aktīvi seko šī vērienīgā projekta attīstībai un realizācijai. Kur iespējams, arī vairāki TIA biedri ir mēģinājuši veidot sadarbību ar ārvalstu uzņēmējiem, kas pakalpojumus veic kā ģenerāluzņēmēji. TIA jau iepriekš ir iesaistījusies un dažādos sastāvos, tikšanās reizēs esam pauduši gan savu viedokli, gan ieteikumus par šo projektu.
Sekojot publiskajai informācijai, gan pārlasot šajā izvērtējumā pausto, ir pamatotas bažas, ka notikumi un pieņemtie lēmumi mainās dinamiskāk, kā dokumentā tiek atspoguļots.
Aicinām:
1) izvērtēt reālās finansiālās iespējas, pēc kurām arī plānot mērķtiecīgu darbu ar sasniedzamiem un izpildāmiem termiņiem;
2) ņemot vērā objekta specifiku (saistībā ar militāro mobilitāti), finanšu resursus un piesaisti meklēt arī šiem mērķiem paredzētajiem pasākumiem, t.i. aizsardzībai paredzētais budžets un/vai attiecīgs ES finansējums, mazinot ietekmi un neatņemot finanšu resursus autoceļa tīkla uzturēšanai un kaut nelielai attīstībai;
3)vienoti pārdomāti lēmumi, kas balstīti uz racionāliem, tehniskiem un ekonomiskiem aspektiem, mazāk politiskiem ( it sevišķi 4 gadu periodā);
4) izvērtējama to RB posmu būvprojektu turpmāko projektēšanas darbu veikšana sadarbībā ar esošajiem projektētājiem, kuros ir būtiskas atkāpes no plānotajiem izpildes termiņiem, izskatot iespēju tos pārtraukt kādā no stadijām, būvprojekta izstrādi nododot būvuzņēmēja rokās pielietojot projektē un būvē principus;
5) joprojām aicinām un rekomendējam maksimāli iesaistīt vietējos speciālistus, kas labi izprot gan lokālo specifiku, gan normatīvo bāzi.

* Tiltu stāvoklis uz valsts un pašvaldību autoceļiem, un dzelzceļiem.
Lai arī pēdējos gados iespēju robežās ir palielinājusies tiltu atjaunošana un pārbūve uz valsts autoceļiem, tomēr kā zināms kopumā no 957 tiltiem, kas ir valsts ceļu tīklā, labā stāvoklī ir aptuveni trešā daļa jeb 35.8%, ļoti sliktā stāvoklī 7.2%. Progress pēdējos gados ir bijis neliels, nepieciešams turpināt. Papildus, TIA ieskatā izvērtējami un prioritāri atjaunojami vai pārbūvējami tie tilti, kas saistīti ar militārās mobilitātes nodrošināšanu.
Nepieciešams apkopot informāciju par pašvaldību atbildībā esošo, apmēram 1100 tiltu tehnisko stāvokli un izvērtēt to pārbūves vai atjaunošanas nepieciešamību. Līdzīga situācija ir ar dzelzceļa tiltiem, par kuru tehnisko stāvokli ir maz informācijas.

* Finansējums.
Aicinām ievērot likumu “Par autoceļiem”, konkrēti - likuma 12.pantā noteikto finansējumu novirzīt paredzētajiem mērķiem. Pēc pieejamās informācijas pēdējo piecu gadu laikā likumā noteiktais ir nodrošināts nepilnu 60% apmērā.

* Pozitīvais.
Kopumā TIA ieskatā pēdējos gados stāvoklis uz Valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, arī vietējiem pakāpeniski ir uzlabojies. Attiecīgi apmierinoši un labi vērtējam:
1) Administratīvi teritoriālas reformas (ATR) projektus. Tomēr, kā redzams, visas vajadzības vēl nav aptvertas un pasākumi turpināmi, pildāmi solījumi pašvaldībām. Atkāpšanās no plānotā rada plaisu starp reģioniem, reģionu centriem, Pierīgu un Rīgu.
2) Lai arī dokumentā norādīts, ka Valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu īpatsvars no visiem valsts reģionālajiem autoceļiem ir palielinājies un uzstādītais mērķis sasniegts, iespēju robežās tomēr atlikušie ceļi pārbūvējami ar melno segumu;
3) Pozitīvi vērtējam paveikto saistībā ar Ķekavas apvedceļa būvniecību, kas šobrīd jau aptuveni gadu ir pieejams lietotājiem. Šī projekta pieredze pārnesama uz turpmākajiem plānotajiem un jau uzsāktajiem Bauskas un Iecavas apvedceļiem, nodrošinot divbrauktuvu maģistrāli visā posmā no Lietuvas robežas līdz Rīgai. Kāpināms šo divu pēdējo projektu temps.

Ar cieņu,
Transportbūvju inženieru asociācija
27.09.2024. 16:25
Elīna Štrodaha - Latvijas Stividorkompāniju asociācija
Biedrība "Latvijas Stividorkompāniju asociācija" atzinīgi vērtē paveikto darbu Transporta attīstības pamatnostādņu starpposma izvērtējuma sagatavošanā. Vienlaikus norādām, ka Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ir lielā mērā zaudējušas savu aktualitāti, jo tika gatavotas pirms Krievijas kara Ukrainā sākuma. Ņemot vērā, ka ģeopolitiskā situācija un ar to saistītās izmaiņas globālajās piegādes ķēdēs, tostarp ES, ASV un citu starptautisko sankciju ieviešana, ir kritiski ietekmējusi ostu darbību, esošo un plānoto kravu apgrozījumu, kā arī attīstības plānus, uzskatām, ka ir jāpārskata pats dokuments - tajā minētie sasniedzamie mērķi ir jāpārskata atbilstoši esošajai ģeopolitiskajai situācijai. 

Tāpat norādām, ka Transporta attīstības pamatnostādņu 1.pielikumā "Pamatnostādņu īstenošanas plāns
RĪCĪBAS VIRZIENI, UZDEVUMI UN PASĀKUMI" 3.1.1. pasākums - "Nodrošināt pastāvīgu situācijas monitoringu un administratīvo šķēršļu identificēšanu tranzīta un loģistikas jomā ciešā sadarbībā ar nozares nevalstiskām organizācijām, kā arī attiecīgu priekšlikumu izstrādi un tālāku virzību Latvijas loģistikas sistēmas un nozares eksporta pakalpojumu (ostu, dzelzceļa, autopārvadājumu, aviācijas kravu, e-komercijas, loģistikas noliktavu pakalpojumu) konkurētspējas paaugstināšanā" nav ticis veikts pietiekami aktīvi, jo Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (LOTLP), kurai pēc tās nolikuma būtu jānotiek vismaz reizi ceturksnī, lai risinātu transporta nozares problēmjautājumus, nebija saturiski notikusi līdz šā gada martam. LOTPL ir ļoti būtiska platforma, kurai krīzes situācijā, kurā šobrīd ģeopolitiskās situācijas dēļ atrodas transporta nozare, kopš kara sākuma būtu bijis jānotiek vēl biežāk. 

 
27.09.2024. 22:03