Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Esošais GNP regulējums nenodrošina pilnvērtīgu dabas, ainavisko un kultūras vērību aizsardzību GNP.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt GNP regulējumu, ņemot vērā aktuālo teritorijas novērtējumu un dabas vērtību inventarizāciju, kas veikta dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā.
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
02.10.2024. - 10.11.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1.apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Papildus tiek organizētas astoņas klātienes publiskās apspriedes sanāksmes:
23.10.2024. plkst. 12.00 Krimuldas Tautas namā, Parka iela 1, Ragana, Krimuldas pagasts, Siguldas novads
23.10.2024. plkst. 19.00 Kultūras centrā "Siguldas Devons", Pils iela 10, Sigulda
24.10.2024. plkst. 12.00 Tautas namā "Auciemmuiža", Cēsu iela 4, Auciems, Raiskuma pagasts, Cēsu novads
24.10.2024. plkst. 19.00 Liepas kultūras namā, Pļavas iela 2, Liepa
29.10.2024. plkst. 12.00 Līgatnes Kultūras centrā, Spriņģu iela 4, Līgatne, Cēsu novads
29.10.2024. plkst. 19.00 Priekuļu kultūras namā, Selekcijas iela 6A, Priekuļi, Cēsu novads
30.10.2024. plkst. 12.00 Straupes pagasta Tautas namā, plācis, Straupes pagasts
30.10.2024. plkst. 19.00 Kocēnu kultūras namā, Alejas iela 3, Kocēni, Valmieras novads
Papildus tiek organizētas astoņas klātienes publiskās apspriedes sanāksmes:
23.10.2024. plkst. 12.00 Krimuldas Tautas namā, Parka iela 1, Ragana, Krimuldas pagasts, Siguldas novads
23.10.2024. plkst. 19.00 Kultūras centrā "Siguldas Devons", Pils iela 10, Sigulda
24.10.2024. plkst. 12.00 Tautas namā "Auciemmuiža", Cēsu iela 4, Auciems, Raiskuma pagasts, Cēsu novads
24.10.2024. plkst. 19.00 Liepas kultūras namā, Pļavas iela 2, Liepa
29.10.2024. plkst. 12.00 Līgatnes Kultūras centrā, Spriņģu iela 4, Līgatne, Cēsu novads
29.10.2024. plkst. 19.00 Priekuļu kultūras namā, Selekcijas iela 6A, Priekuļi, Cēsu novads
30.10.2024. plkst. 12.00 Straupes pagasta Tautas namā, plācis, Straupes pagasts
30.10.2024. plkst. 19.00 Kocēnu kultūras namā, Alejas iela 3, Kocēni, Valmieras novads
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
GNP zemes īpašnieki, sabiedrības kopumā
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Sabiedrība kopumā, juridiskas personas, kuru īpašumā ir zeme GNP vai veic tajās saimniecisko darbību.
Sagatavoja
Ivita Ozoliņa (VARAM)
Atbildīgā persona
Laila Bremša (VARAM)
Izsludināšanas datums
01.10.2024. 14:58
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Meža un zemes īpašnieks
1. Vispārīgajos jautājumos: 7. punktu vajadzētu papildināt ar "Izņemot neitrālo zonu"
2. Vispārīgie aprobežojumi Nacionālā parka teritorijā: 12. punktu: nacionālā parka teritorijā bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku aizliegts: vajadzētu papildināt ar vēl vienu apakšpunktu: 12.1. veidot jaunus biotopus vai mikroliegumus,.
3. Attiecībā uz 13.punktu: Nacionālā parka teritorijā aizliegts: 13.23. Cirst kokus rekonstruktīvajā un galvenajā cirtē pēc caurmēra (Ja šāds punkts paliek, tad jābūt arī kompensācijām, jo tie ir +25- 40 gadi)
4. Attiecībā uz punktu 13.26.5. Papildināt ar platību 0.1 vai 0.2 ha.
5. Attiecībā uz punktu 13.26.6. īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs, kam noteikti mikroliegumi, vai kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā. ( aizsargājamās sugas reģistrētas ļoti daudz, tad visās aizliegs saimniecisko darbību.)ierosinu pasvītroto svītrot.
6. Dabas lieguma zona: Kompensācijas? Īpašumu atpirkšana? Maiņas?
Aizliegts ir gandrīz viss: Galvenā cirte aizliegta (punkts 26.2.) kopšanas cirte aizliegta, ja vecums pārsniedz .... (punkts 26.3.), mākslīgā atjaunošana aizliegta, izņemot pēc sanitārās vienlaidus cirtes.... (punkts 26.21.) Līdz šim dabas lieguma zonā bija atļauta galvenā cirte, kā arī kopšanas cirte līdz noteiktam vecumam un šķērslaukumam. (Vismaz privātos mežos.) Jautājums: vai kopšanas cirte līdz noteikumu projektā minētajam vecumam notiek kā visā Valsts teritorijā, līdz minimālajam šķērslaukumam?
7. Dabas parka zona (jauna) Pēc plānotā apsaimniekošanas režīma ļoti līdzīga bijušai dabas lieguma zonai. Jautājumi tie paši, kas attiecībā uz DLZ. Kompensācijas? Īpašumu atpirkšana? Maiņas?
Ir viens pozitīvs punkts, ka cērtot galveno izlases cirti sila, mētrāja un lāna tipos atļauts vienā paņēmienā nocirt ne vairāk kā 50 % no audzes krājas (kas veicinātu dabisko atjaunošanos, jo vairāk gaismas.) punkts 39. Tomēr jābūt uzmanīgiem, jo punkts 45. likumprojektā nosaka, ka lai cirstu kokus galvenajā cirtē jebkurās priežu audzēs un ainavu cirtēs jāizstrādā individuālais meža apsaimniekošanas plāns (punkts 45.) Tā netika runāts darba grupā. Starp citu anotācijā ir pareizi, ka šo plānu nepieciešams izstrādāt tikai koku ciršanai galvenajā cirtē Sl, MR, Ln tipos priežu audzēs, ja kokus cērt ar paaugstinātu intensitāti , kā arī koku ciršanai ainavu cirtēs.
8. Meža apsaimniekošnas plāns
Papildināt punktu 75. Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā koku ciršanai 75.1. galvenajai cirtei priežu audzēs sila, mētrāja un lāna meža tipos dabas parka zonā, paaugstinātas intensitātes ciršanas gadījumā, saskaņā ar 45. punktu,
Izteikt 81. punktu: Meža apsaimniekošanas plāns ir derīgs 20 gadus. (līdzīgi, kā meža inventarizācija. Tā bija arī iepriekšējos noteikumos.)
Izteikt 88. punktu: Dabas aizsardzības pārvalde ierosinātos grozījumus izvērtē un saskaņojot ar zemes īpašnieku pieņem lēmumu par meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu.
2. Vispārīgie aprobežojumi Nacionālā parka teritorijā: 12. punktu: nacionālā parka teritorijā bez saskaņojuma ar zemes īpašnieku aizliegts: vajadzētu papildināt ar vēl vienu apakšpunktu: 12.1. veidot jaunus biotopus vai mikroliegumus,.
3. Attiecībā uz 13.punktu: Nacionālā parka teritorijā aizliegts: 13.23. Cirst kokus rekonstruktīvajā un galvenajā cirtē pēc caurmēra (Ja šāds punkts paliek, tad jābūt arī kompensācijām, jo tie ir +25- 40 gadi)
4. Attiecībā uz punktu 13.26.5. Papildināt ar platību 0.1 vai 0.2 ha.
5. Attiecībā uz punktu 13.26.6. īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs, kam noteikti mikroliegumi, vai kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā. ( aizsargājamās sugas reģistrētas ļoti daudz, tad visās aizliegs saimniecisko darbību.)ierosinu pasvītroto svītrot.
6. Dabas lieguma zona: Kompensācijas? Īpašumu atpirkšana? Maiņas?
Aizliegts ir gandrīz viss: Galvenā cirte aizliegta (punkts 26.2.) kopšanas cirte aizliegta, ja vecums pārsniedz .... (punkts 26.3.), mākslīgā atjaunošana aizliegta, izņemot pēc sanitārās vienlaidus cirtes.... (punkts 26.21.) Līdz šim dabas lieguma zonā bija atļauta galvenā cirte, kā arī kopšanas cirte līdz noteiktam vecumam un šķērslaukumam. (Vismaz privātos mežos.) Jautājums: vai kopšanas cirte līdz noteikumu projektā minētajam vecumam notiek kā visā Valsts teritorijā, līdz minimālajam šķērslaukumam?
7. Dabas parka zona (jauna) Pēc plānotā apsaimniekošanas režīma ļoti līdzīga bijušai dabas lieguma zonai. Jautājumi tie paši, kas attiecībā uz DLZ. Kompensācijas? Īpašumu atpirkšana? Maiņas?
Ir viens pozitīvs punkts, ka cērtot galveno izlases cirti sila, mētrāja un lāna tipos atļauts vienā paņēmienā nocirt ne vairāk kā 50 % no audzes krājas (kas veicinātu dabisko atjaunošanos, jo vairāk gaismas.) punkts 39. Tomēr jābūt uzmanīgiem, jo punkts 45. likumprojektā nosaka, ka lai cirstu kokus galvenajā cirtē jebkurās priežu audzēs un ainavu cirtēs jāizstrādā individuālais meža apsaimniekošanas plāns (punkts 45.) Tā netika runāts darba grupā. Starp citu anotācijā ir pareizi, ka šo plānu nepieciešams izstrādāt tikai koku ciršanai galvenajā cirtē Sl, MR, Ln tipos priežu audzēs, ja kokus cērt ar paaugstinātu intensitāti , kā arī koku ciršanai ainavu cirtēs.
8. Meža apsaimniekošnas plāns
Papildināt punktu 75. Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā koku ciršanai 75.1. galvenajai cirtei priežu audzēs sila, mētrāja un lāna meža tipos dabas parka zonā, paaugstinātas intensitātes ciršanas gadījumā, saskaņā ar 45. punktu,
Izteikt 81. punktu: Meža apsaimniekošanas plāns ir derīgs 20 gadus. (līdzīgi, kā meža inventarizācija. Tā bija arī iepriekšējos noteikumos.)
Izteikt 88. punktu: Dabas aizsardzības pārvalde ierosinātos grozījumus izvērtē un saskaņojot ar zemes īpašnieku pieņem lēmumu par meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu.
18.10.2024. 17:05
"SAULGOZES D" SIA
Uzskatu, ka šis plānotais likumprojekts ir pretrunā ar LR satversmes 105., 115., 116. pantu prasībām, civillikuma 927., 928., 1076., 1077. pantu prasībām. Nepieciešamas taisnīgas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Kamēr tādu nav, šo likumprojektu nedrīkst virzīt apstiprināšanai.
22.10.2024. 15:28
Andis Malējs - Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks"
Kā meža īpašnieku kooperatīvs atzīstam un atbalstām nepieciešamību stiprināt dabas aizsardzību, ko šis noteikumu projekts varētu sekmēt.
Tomēr mēs kategoriski iebilstam pret šī projekta tālāku virzīšanu, līdz netiek izveidots un sakārtots kompensāciju mehānisms par finansiālajiem zaudējumiem, kas rodas īpašniekam, ierobežojot saimniecisko darbību konkrētos meža nogabalos.
Šāda normatīvā akta pieņemšana bez atbilstošām kompensācijām sūta nepareizu signālu citiem meža īpašniekiem – ka valsts var vienpusēji un bez konsultācijām ierobežot īpašnieka tiesības apsaimniekot viņa mežu. Tas rada risku, ka īpašnieki būs motivēti rīkoties dabai mazāk draudzīgi un mazāk ilgtspējīgi, lai izvairītos no turpmākiem ierobežojumiem.
Tomēr mēs kategoriski iebilstam pret šī projekta tālāku virzīšanu, līdz netiek izveidots un sakārtots kompensāciju mehānisms par finansiālajiem zaudējumiem, kas rodas īpašniekam, ierobežojot saimniecisko darbību konkrētos meža nogabalos.
Šāda normatīvā akta pieņemšana bez atbilstošām kompensācijām sūta nepareizu signālu citiem meža īpašniekiem – ka valsts var vienpusēji un bez konsultācijām ierobežot īpašnieka tiesības apsaimniekot viņa mežu. Tas rada risku, ka īpašnieki būs motivēti rīkoties dabai mazāk draudzīgi un mazāk ilgtspējīgi, lai izvairītos no turpmākiem ierobežojumiem.
23.10.2024. 15:09
Gatis Ziediņš - meža īpašnieks
Visā Gaujas nacionālā parka teritorijā, šo noteikumu projektā, paredzēts aizliegt cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un galvenajā cirtē pēc caurmēra (punkts 13.23.). Ja šādu punktu saglabā nepieciešams paredzēt arī kompensāciju mehanismu par neiegūto labumu, jo vispārējā Latvijas mežu likumdošanā, cērtot kokus pēc caurmēra optimāli apsaimniekotās mežaudzēs, to iespējams izdarīt gadus 25-30 pirms ciršanas vecuma sasniegšanas (pēc pašreizējām normām). Tas ir būtisks aprobežojums tieši ainavu aizsardzības un neitrālā zonā. Dabas lieguma zonā un dabas parka zonu šis neskar, jo 1. ir aizliegta galvenā cirte, bet 2. ir paaugstināts ciršanas vecums.
28.10.2024. 11:16
Jānis Priednieks - Zinātnieks - biologs, pasniedzējs, LU vadošais pētnieks
24-TA-210
Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 3.pantu un likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13.panta otro daļu un 14.panta otro daļu
J. Priednieka komentāri 28.10.2024.
1.Vispārīgie jautājumi
…..
2.Vispārīgie aprobežojumi Nacionālā parka teritorijā
Nacionālā parka teritorijā aizliegts:
……
13.39.
medīt šādus medījamos dzīvniekus:
13.39.1.
…..
13.39.2.
vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem[JP1] .
[JP1]Svītrot “un savvaļas sugu dzīvniekiem [JP1]”. Tas nav iespējams, ka vilks nodara nozīmīgu kaitējumu savvaļas sugu dzīvniekiem Neviens plēsējs nenodara nozīmīgu kaitējumu upuru populācijai normālā ekosistēmā. Natura 2000 teritorijā iespēju robežās ir jānodrošina dabiska ekosistēmu funkcionēšana. Vienīgā problēma acīmredzot ir konkurence ar medniekiem. Lielais stirnu populācijas lielums ir viens no būtiskiem faktoriem ceļa negadījumu biežumā no sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem. Nav zināms, ka vilki būtu iemesls epizootiju uzliesmojumiem un GNP vilki faktiski pastāvīgi pagaidām nav sastopami.
16.
Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, un tos pēc iespējas atstājot grupās un saglabājot visu apaugumu[JP2] .
……
[JP2] 10 koki uz ha ir nepietiekams skaits, jo daļa no tiem tiek vēja izgāzti un to skaits neatbilst pētījumu secinājumiem. Zinātniskie pētījumi liecina, ka rekomendējamais atstājamo ekoloģisko koku skaits ir 30 uz 1 cirsmas ha. Varētu būt pieļaujama 25 koku atstāšana uz cirsmas 1 ha.
Īpaši būtiski ievērot zinātnisko pētījumu secinājumus attiecībā uz dabas lieguma un dabas parka zonām. Ja izlases cirtēs vai sanitārajās cirtēs tiek izcirsti laukumi vai joslas, tad atstājamo koku skaitu jānosaka atbilstoši izcērtamajai platībai.
4.Dabas lieguma zona
26.
Dabas lieguma zonā aizliegts:
26.1.
veikt mežsaimniecisko darbību valsts un pašvaldību īpašumā esošajos mežos, izņemot:
…..
26.1.3.
kaitēkļu bojāto koku ciršanu sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas (izņemot īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs), ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās[JP3] , un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
[JP3] Jāiekļauj nosacījums: “kas apdraud audzes ārpus dabas lieguma zonas”. Dabas lieguma zona ir domāta , lai veicinātu dabisko procesu funkcionēšanu.
26.1.4.
meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu[JP4] ;
……
[JP4]Meža mākslīga atjaunošana neatbilst dabas lieguma zonas mērķim. Pat ja mežs dabisko traucējumu rezultātā ir gājis bojā, tam jāļauj dabiski atjaunoties bez cilvēka iejaukšanās. Mākslīga meža atjaunošana nav racionāla, jo audzes nākotnē nav paredzētas nociršanai.
26.23.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
……
26.23.5.
bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas[JP4] ;
……
[JP4]Punkts ir svītrojams. Lai neveicinātu kaitēķļu izplatīšanos, bojāto koku izciršana ir jāveic rudens -ziemas periodā. Īpaši svarīgi tas ir astoņzobu mizgrauža bojātās audzēs.
26.24.
sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai[JP5] .
…..
[JP5] Šis izņēmums ir svītrojams, jo paliekošajiem kokiem jāpaliek kā ekoloģiskajiem kokiem. Diez vai ir iespējams paredzēt, ka tie noteikti ies bojā, pie tam arī bojā gājušiem kokiem ir ekoloģiska nozīme. Ir arī iespēja, ka tos kā dzīvotni izmanto stumbru kaitēķļu dabiskie ienaidnieki. Aizliegums cirst augtspējīgus kokus ir jāsaglabā – tā ir dabas lieguma zona!
27.
Dabas lieguma zonā mežaudzēs rēķinot uz mežaudzes hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem [JP6] .
…..
[JP6] Tā kā dabas lieguma zonā normāli nekādām cirtēm nevajadzētu būt, tad šeit būtu jāmin konkrēti ciršu veidi.
31.
Ja dabas lieguma zonā pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanās nav notikusi normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajā termiņā, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestam platības tālākai izvērtēšanai[JP7] .
[JP7] Punkts ir svītrojams. Tā ir dabas lieguma zona, kurā jānodrošina dabiskās sukcesijas gaita. Mežs noteikti šajās vietās atjaunosies dabiskā gaitā īsākā vai ilgākā laika periodā.
5.Dabas parka zona
5.Dabas parka zona
36.
Dabas parka zonā aizliegts:
36.1.
….
36.7.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
……
36.7.6.
bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas[JP8] ;
[JP8] Punkts ir svītrojams. Lai neveicinātu kaitēķļu izplatīšanos, bojāto koku izciršana ir jāveic rudens -ziemas periodā. Īpaši svarīgi tas ir astoņzobu mizgrauža bojātās audzēs.
36.10.
sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai [JP9] ;
[JP9]Arī vienlaidus sanitārajā cirtē ir jāatstāj ekoloģiskie koki un tieši tajā brīdī augtspējīgie tādi ir. Pat ja tiešām tie aizietu bojā, arī bojā gājušiem kokiem ir ekoloģiska nozīme. Piemēram, ir iespēja, ka tos kā dzīvotni izmanto stumbru kaitēkļu dabiskie ienaidnieki.
38.
Lai nodrošinātu dažāda vecuma mežaudžu veidošanos, dabas parka zonā galvenajā cirtē kokus cērt izlases cirtē vairākos paņēmienos. Kokus pēc iespējas cērt grupās, ievērojot šādus nosacījumus (izņemot baltalkšņu mežaudzes):
38.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, izņemot, ja paredzams, ka, izpildot cirtes paņēmienu, mežaudzes šķērslaukums kļūs mazāks par kritisko šķērslaukumu. Šādā gadījumā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties ekoloģiskos kokus, tad resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas un melnalkšņus vai, ja šādu koku mežaudzē nav, – apses un bērzus, kā arī koku rindu ap kokiem ar lielām putnu ligzdām, kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā[JP10] ;
[JP10 ]Izņēmums ir svītrojams. Līdz šim dabas parku zonās bija prasība pastāvīgi saglabāt audzi ar biezību vismaz 0,4. Šis priekšlikums faktiski paredz nocirst audzi galvenajā cirtē pilnībā, kas ir pretrunā ar Dabas parka zonas mērķi. Nepieciešams noteikt, ka izmantojot izlases cirtes, pastāvīgi ir jānodrošina, ka audzes biezība atbilst vismaz minimālajam šķērslaukumam. Tekstā minētie nosacījumi par atstājamiem kokiem būtu jāievēro arī ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā. Lai samazinātu mežu fragmentāciju izlases ciršu pielietojums būs jāpalielina arī saimnieciskajos mežos. Koku rinda ap lielām putnu ligzdām nav pietiekama to aizsardzībai – obligāti ekspertam ir jānosaka ligzdas apdzīvotība ligzdošanas sezonas laikā. Ja tā ir neapdzīvota ligzda, tad būtu saglabājams viss apaugums vismaz 25 m rādiusā ap ligzdas koku, jo ir liela iespēja, ka turpmākajos gados ligzda būs apdzīvota.
38.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadu pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas[JP11] .
[JP11] Punkts svītrojams, ja tiek noteikts, ka audzes biezība visu laiku jāsaglabā vismaz ar minimālo šķērslaukumu. Dažādvecuma audzes varēs veidoties, jo pieļaujama laukumu izciršana līdz 0,2 ha platībā, kas neskaitīsies kailcirtes.
39.
Cērtot kokus galvenajā cirtē priežu audzēs sila, mētrāja un lāna meža tipos:
39.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentus no mežaudzes koku krājas, ja cirti veic trīs paņēmienos un pēc cirtes pēdējā paņēmiena, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 50 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties priedes ekoloģiskos kokus. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā [JP12] ;
[JP12] Punkts svītrojams. Nav pamata nenoteikt prasību pastāvīgi saglabāt audzes biezību virs minimālā šķērslaukuma arī priežu audzēs. Priedes atjaunošanos iespējams nodrošināt 0,2 ha atvērumos, īpaši, ja vienlaicīgi tiek retināta audze austrumu – dienvidu – dienvidrietumu sektorā no izcirstā laukuma, vēlams atstāt arī kādus sēklu kokus.
39.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt, kad priedes paaugas koku skaits, rēķinot uz cirsmas hektāru, ir vismaz 1000 koku, kuru augstums ir vismaz viens metrs[JP13] ;
[JP13] Galvenajam kritērijam jābūt, vai kopējā audzes biezība tiek saglabāta virs minimālās.
39.3.
cirsmā saglabājama vai veidojama priedes mirusī koksnes (sausi stāvoši koki, mirstoši koki, par četriem metriem augstāki koka stumbeņi, svaigi gāzti koki un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus) vismaz 20 kubikmetru, rēķinot uz cirsmas hektāru [JP14] .
[JP14] Saglabājamiem koku stumbeņiem, lai tie būtu piemēroti dzilnām un dzeņiem jābūt vismaz 6 m augstiem.
40.
Ja dabas parka zonā baltalkšņu mežaudzes cērt galvenajā cirtē, tās cērt izlases cirtē divos paņēmienos, ievērojot šādus nosacījumus:
40.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes koku krājas[JP15] ;
[JP15] Nepieciešams papildinājums: “saglabājot visus citu koku sugu kokus, īpaši gobu, vīksnu, osi, melnalksni, ozolu, bērzu un apsi”.
40.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas, un šajā cirtes paņēmienā nocērt atlikušo mežaudzes daļu [JP16] .
[JP16] Šeit noteikti vajag prasību par visu citu koku sugu valdaudzē un paaugā saglabāšanu cirsmā.
42.
Ja dabas parka zonā pēc galvenās cirtes un sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanās nav notikusi normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajā termiņā, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestam platības tālākai izvērtēšanai [JP17] .
[JP17] Arī dabas parka zonā būtu jāsaimnieko tā, lai audzes šķērslaukums būtu virs minimālā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tas ir kļuvis zemāks, tad būtu jāļauj attīstīties dabiskajai sukcesijai.
6.Ainavu aizsardzības zona
47.
Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:
....
47.4.
cirst kokus kailcirtē valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos.
48.
Ainavu aizsardzības zonā kailcirtes maksimālā platība ir:
48.1.
sila, mētrāja, lāna, damakšņa, vēra un gāršas meža tipam – divi hektāri[JP18] ;
[JP18] Gāršas tipu jāpievieno nākamajai grupai ar ierobežojumu kailcirtei 1 ha, kas vairāk atbilstu dabiskajiem procesiem šāda tipa mežos.
48.2.
grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs [JP19] .
[JP19] Jāpievieno teksts par atstājamiem ekoloģiskajiem kokiem vai atsauce uz punktu noteikumos. Visu tipu mežos visa veida cirtēs atstājamo ekoloģisko koku skaitam uz cirsmas ha vajadzētu būt 25.
7.Neitrālā zona
56.
Neitrālajā zonā kailcirtes maksimālā platība ir:
56.1.
sila, mētrāja, lāna, damakšņa, vēra un gāršas meža tipam – divi hektāri [JP20] ;
[JP20] Gāršas tipu jāpievieno nākamajai grupai ar ierobežojumu kailcirtei 1 ha, kas vairāk atbilstu dabiskajiem procesiem šāda tipa mežos.
56.2.
grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs [JP21] .
[JP21] Jāpievieno atsauce par ekoloģisko koku skaitu.
Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likuma 3.pantu un likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13.panta otro daļu un 14.panta otro daļu
J. Priednieka komentāri 28.10.2024.
1.Vispārīgie jautājumi
…..
2.Vispārīgie aprobežojumi Nacionālā parka teritorijā
Nacionālā parka teritorijā aizliegts:
……
13.39.
medīt šādus medījamos dzīvniekus:
13.39.1.
…..
13.39.2.
vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem[JP1] .
[JP1]Svītrot “un savvaļas sugu dzīvniekiem [JP1]”. Tas nav iespējams, ka vilks nodara nozīmīgu kaitējumu savvaļas sugu dzīvniekiem Neviens plēsējs nenodara nozīmīgu kaitējumu upuru populācijai normālā ekosistēmā. Natura 2000 teritorijā iespēju robežās ir jānodrošina dabiska ekosistēmu funkcionēšana. Vienīgā problēma acīmredzot ir konkurence ar medniekiem. Lielais stirnu populācijas lielums ir viens no būtiskiem faktoriem ceļa negadījumu biežumā no sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem. Nav zināms, ka vilki būtu iemesls epizootiju uzliesmojumiem un GNP vilki faktiski pastāvīgi pagaidām nav sastopami.
16.
Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, un tos pēc iespējas atstājot grupās un saglabājot visu apaugumu[JP2] .
……
[JP2] 10 koki uz ha ir nepietiekams skaits, jo daļa no tiem tiek vēja izgāzti un to skaits neatbilst pētījumu secinājumiem. Zinātniskie pētījumi liecina, ka rekomendējamais atstājamo ekoloģisko koku skaits ir 30 uz 1 cirsmas ha. Varētu būt pieļaujama 25 koku atstāšana uz cirsmas 1 ha.
Īpaši būtiski ievērot zinātnisko pētījumu secinājumus attiecībā uz dabas lieguma un dabas parka zonām. Ja izlases cirtēs vai sanitārajās cirtēs tiek izcirsti laukumi vai joslas, tad atstājamo koku skaitu jānosaka atbilstoši izcērtamajai platībai.
4.Dabas lieguma zona
26.
Dabas lieguma zonā aizliegts:
26.1.
veikt mežsaimniecisko darbību valsts un pašvaldību īpašumā esošajos mežos, izņemot:
…..
26.1.3.
kaitēkļu bojāto koku ciršanu sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas (izņemot īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs), ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās[JP3] , un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;
[JP3] Jāiekļauj nosacījums: “kas apdraud audzes ārpus dabas lieguma zonas”. Dabas lieguma zona ir domāta , lai veicinātu dabisko procesu funkcionēšanu.
26.1.4.
meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu[JP4] ;
……
[JP4]Meža mākslīga atjaunošana neatbilst dabas lieguma zonas mērķim. Pat ja mežs dabisko traucējumu rezultātā ir gājis bojā, tam jāļauj dabiski atjaunoties bez cilvēka iejaukšanās. Mākslīga meža atjaunošana nav racionāla, jo audzes nākotnē nav paredzētas nociršanai.
26.23.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
……
26.23.5.
bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas[JP4] ;
……
[JP4]Punkts ir svītrojams. Lai neveicinātu kaitēķļu izplatīšanos, bojāto koku izciršana ir jāveic rudens -ziemas periodā. Īpaši svarīgi tas ir astoņzobu mizgrauža bojātās audzēs.
26.24.
sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai[JP5] .
…..
[JP5] Šis izņēmums ir svītrojams, jo paliekošajiem kokiem jāpaliek kā ekoloģiskajiem kokiem. Diez vai ir iespējams paredzēt, ka tie noteikti ies bojā, pie tam arī bojā gājušiem kokiem ir ekoloģiska nozīme. Ir arī iespēja, ka tos kā dzīvotni izmanto stumbru kaitēķļu dabiskie ienaidnieki. Aizliegums cirst augtspējīgus kokus ir jāsaglabā – tā ir dabas lieguma zona!
27.
Dabas lieguma zonā mežaudzēs rēķinot uz mežaudzes hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz mežaudzes hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem [JP6] .
…..
[JP6] Tā kā dabas lieguma zonā normāli nekādām cirtēm nevajadzētu būt, tad šeit būtu jāmin konkrēti ciršu veidi.
31.
Ja dabas lieguma zonā pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanās nav notikusi normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajā termiņā, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestam platības tālākai izvērtēšanai[JP7] .
[JP7] Punkts ir svītrojams. Tā ir dabas lieguma zona, kurā jānodrošina dabiskās sukcesijas gaita. Mežs noteikti šajās vietās atjaunosies dabiskā gaitā īsākā vai ilgākā laika periodā.
5.Dabas parka zona
5.Dabas parka zona
36.
Dabas parka zonā aizliegts:
36.1.
….
36.7.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot:
……
36.7.6.
bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas[JP8] ;
[JP8] Punkts ir svītrojams. Lai neveicinātu kaitēķļu izplatīšanos, bojāto koku izciršana ir jāveic rudens -ziemas periodā. Īpaši svarīgi tas ir astoņzobu mizgrauža bojātās audzēs.
36.10.
sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai [JP9] ;
[JP9]Arī vienlaidus sanitārajā cirtē ir jāatstāj ekoloģiskie koki un tieši tajā brīdī augtspējīgie tādi ir. Pat ja tiešām tie aizietu bojā, arī bojā gājušiem kokiem ir ekoloģiska nozīme. Piemēram, ir iespēja, ka tos kā dzīvotni izmanto stumbru kaitēkļu dabiskie ienaidnieki.
38.
Lai nodrošinātu dažāda vecuma mežaudžu veidošanos, dabas parka zonā galvenajā cirtē kokus cērt izlases cirtē vairākos paņēmienos. Kokus pēc iespējas cērt grupās, ievērojot šādus nosacījumus (izņemot baltalkšņu mežaudzes):
38.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, izņemot, ja paredzams, ka, izpildot cirtes paņēmienu, mežaudzes šķērslaukums kļūs mazāks par kritisko šķērslaukumu. Šādā gadījumā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 25 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties ekoloģiskos kokus, tad resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas un melnalkšņus vai, ja šādu koku mežaudzē nav, – apses un bērzus, kā arī koku rindu ap kokiem ar lielām putnu ligzdām, kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā[JP10] ;
[JP10 ]Izņēmums ir svītrojams. Līdz šim dabas parku zonās bija prasība pastāvīgi saglabāt audzi ar biezību vismaz 0,4. Šis priekšlikums faktiski paredz nocirst audzi galvenajā cirtē pilnībā, kas ir pretrunā ar Dabas parka zonas mērķi. Nepieciešams noteikt, ka izmantojot izlases cirtes, pastāvīgi ir jānodrošina, ka audzes biezība atbilst vismaz minimālajam šķērslaukumam. Tekstā minētie nosacījumi par atstājamiem kokiem būtu jāievēro arī ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā. Lai samazinātu mežu fragmentāciju izlases ciršu pielietojums būs jāpalielina arī saimnieciskajos mežos. Koku rinda ap lielām putnu ligzdām nav pietiekama to aizsardzībai – obligāti ekspertam ir jānosaka ligzdas apdzīvotība ligzdošanas sezonas laikā. Ja tā ir neapdzīvota ligzda, tad būtu saglabājams viss apaugums vismaz 25 m rādiusā ap ligzdas koku, jo ir liela iespēja, ka turpmākajos gados ligzda būs apdzīvota.
38.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadu pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas[JP11] .
[JP11] Punkts svītrojams, ja tiek noteikts, ka audzes biezība visu laiku jāsaglabā vismaz ar minimālo šķērslaukumu. Dažādvecuma audzes varēs veidoties, jo pieļaujama laukumu izciršana līdz 0,2 ha platībā, kas neskaitīsies kailcirtes.
39.
Cērtot kokus galvenajā cirtē priežu audzēs sila, mētrāja un lāna meža tipos:
39.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentus no mežaudzes koku krājas, ja cirti veic trīs paņēmienos un pēc cirtes pēdējā paņēmiena, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 50 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties priedes ekoloģiskos kokus. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā [JP12] ;
[JP12] Punkts svītrojams. Nav pamata nenoteikt prasību pastāvīgi saglabāt audzes biezību virs minimālā šķērslaukuma arī priežu audzēs. Priedes atjaunošanos iespējams nodrošināt 0,2 ha atvērumos, īpaši, ja vienlaicīgi tiek retināta audze austrumu – dienvidu – dienvidrietumu sektorā no izcirstā laukuma, vēlams atstāt arī kādus sēklu kokus.
39.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt, kad priedes paaugas koku skaits, rēķinot uz cirsmas hektāru, ir vismaz 1000 koku, kuru augstums ir vismaz viens metrs[JP13] ;
[JP13] Galvenajam kritērijam jābūt, vai kopējā audzes biezība tiek saglabāta virs minimālās.
39.3.
cirsmā saglabājama vai veidojama priedes mirusī koksnes (sausi stāvoši koki, mirstoši koki, par četriem metriem augstāki koka stumbeņi, svaigi gāzti koki un kritalas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus) vismaz 20 kubikmetru, rēķinot uz cirsmas hektāru [JP14] .
[JP14] Saglabājamiem koku stumbeņiem, lai tie būtu piemēroti dzilnām un dzeņiem jābūt vismaz 6 m augstiem.
40.
Ja dabas parka zonā baltalkšņu mežaudzes cērt galvenajā cirtē, tās cērt izlases cirtē divos paņēmienos, ievērojot šādus nosacījumus:
40.1.
vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes koku krājas[JP15] ;
[JP15] Nepieciešams papildinājums: “saglabājot visus citu koku sugu kokus, īpaši gobu, vīksnu, osi, melnalksni, ozolu, bērzu un apsi”.
40.2.
nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā četrus gadus pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas, un šajā cirtes paņēmienā nocērt atlikušo mežaudzes daļu [JP16] .
[JP16] Šeit noteikti vajag prasību par visu citu koku sugu valdaudzē un paaugā saglabāšanu cirsmā.
42.
Ja dabas parka zonā pēc galvenās cirtes un sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, meža atjaunošanās nav notikusi normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajā termiņā, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz iesniegumu Valsts meža dienestam platības tālākai izvērtēšanai [JP17] .
[JP17] Arī dabas parka zonā būtu jāsaimnieko tā, lai audzes šķērslaukums būtu virs minimālā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tas ir kļuvis zemāks, tad būtu jāļauj attīstīties dabiskajai sukcesijai.
6.Ainavu aizsardzības zona
47.
Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:
....
47.4.
cirst kokus kailcirtē valsts un pašvaldību valdījumā esošajos mežos.
48.
Ainavu aizsardzības zonā kailcirtes maksimālā platība ir:
48.1.
sila, mētrāja, lāna, damakšņa, vēra un gāršas meža tipam – divi hektāri[JP18] ;
[JP18] Gāršas tipu jāpievieno nākamajai grupai ar ierobežojumu kailcirtei 1 ha, kas vairāk atbilstu dabiskajiem procesiem šāda tipa mežos.
48.2.
grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs [JP19] .
[JP19] Jāpievieno teksts par atstājamiem ekoloģiskajiem kokiem vai atsauce uz punktu noteikumos. Visu tipu mežos visa veida cirtēs atstājamo ekoloģisko koku skaitam uz cirsmas ha vajadzētu būt 25.
7.Neitrālā zona
56.
Neitrālajā zonā kailcirtes maksimālā platība ir:
56.1.
sila, mētrāja, lāna, damakšņa, vēra un gāršas meža tipam – divi hektāri [JP20] ;
[JP20] Gāršas tipu jāpievieno nākamajai grupai ar ierobežojumu kailcirtei 1 ha, kas vairāk atbilstu dabiskajiem procesiem šāda tipa mežos.
56.2.
grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs [JP21] .
[JP21] Jāpievieno atsauce par ekoloģisko koku skaitu.
29.10.2024. 12:03
Agris Meilerts - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Finieris Mežs"
Ne GNP likumā, ne individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos (IAIN), ne anotācijās netiek minētas iedzīvotāju un zemes īpašnieku intereses. Rodas iespaids, ka cilvēki GNP ir lieki un nevajadzīgi.
IAIN izstrādes laikā tika ignorētas meža īpašnieku iniciatīvas.
IAIN (arī iepriekšējā versija) uzrakstīti nepārskatāmi un grūti izprotami, kas neatbilst labajai praksei. Rada korupcijas riskus.
Daudzi aizliegumi un ierobežojumi sasaistīti ar individuālām DAP atļaujām. Nav saprotami kritēriji šādu atļauju došanai vai nedošanai, kas rada ievērojamus korupcijas riskus.
Nav definēts, kas ir bīstamie koki (to ciršana daudzviet ir atļauta).
Vairākās normās nav definēts, kā nosaka apjomu kubikmetros? Ar mizu vai bez, ar galotnēm???
Daudzi punkti nav administrējami. Piemēram, kā var pateikt, vai izkoptajā jaunaudzē vidējais kociņu garums bija zem 0,7 m vai tomēr nedaudz virs? Rodas interpretācijas iespējas, kas rada korupcijas riskus.
Dažas normas dublē citus LR noteiktos ierobežojumus, piemēram, aizliegts medīt medņus, kas jau tāpat nav atļauts.
Meža īpašnieki tiek spiesti par saviem līdzekļiem taisīt Meža apsaimniekošanas plānus, kaut arī īpašuma turpmākā apsaimniekošana ir faktiski neiespējama vai stipri ierobežota.
Netiek dots risinājums egļu astoņzobu mizgrauža radīto postījumu novēršanai zonās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Rezultātā tiek degradēta ainava un apdraudēti cilvēki.
IAIN izstrādes laikā tika ignorētas meža īpašnieku iniciatīvas.
IAIN (arī iepriekšējā versija) uzrakstīti nepārskatāmi un grūti izprotami, kas neatbilst labajai praksei. Rada korupcijas riskus.
Daudzi aizliegumi un ierobežojumi sasaistīti ar individuālām DAP atļaujām. Nav saprotami kritēriji šādu atļauju došanai vai nedošanai, kas rada ievērojamus korupcijas riskus.
Nav definēts, kas ir bīstamie koki (to ciršana daudzviet ir atļauta).
Vairākās normās nav definēts, kā nosaka apjomu kubikmetros? Ar mizu vai bez, ar galotnēm???
Daudzi punkti nav administrējami. Piemēram, kā var pateikt, vai izkoptajā jaunaudzē vidējais kociņu garums bija zem 0,7 m vai tomēr nedaudz virs? Rodas interpretācijas iespējas, kas rada korupcijas riskus.
Dažas normas dublē citus LR noteiktos ierobežojumus, piemēram, aizliegts medīt medņus, kas jau tāpat nav atļauts.
Meža īpašnieki tiek spiesti par saviem līdzekļiem taisīt Meža apsaimniekošanas plānus, kaut arī īpašuma turpmākā apsaimniekošana ir faktiski neiespējama vai stipri ierobežota.
Netiek dots risinājums egļu astoņzobu mizgrauža radīto postījumu novēršanai zonās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Rezultātā tiek degradēta ainava un apdraudēti cilvēki.
31.10.2024. 08:34
Valdis Lukjanovs - Biedrība "Vides aizsardzības klubs" Zemgales nodaļa
Izteikt 13.39.2. punktu šādā redakcijā: "vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas." , atmetot tekstā "...un savvaļas sugu dzīvniekiem.", jo dabiskās pašregulējošās ekosistēmās vilks nevar nodarīt nozīmīgu kaitējumu savvaļas sugu dzīvniekiem.
Pamatojoties uz plašiem zinātniskiem pētījumiem izteikt 16. punktu šādā redakcijā: "Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 30 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, un tos pēc iespējas atstājot grupās un saglabājot visu apaugumu."
Izteikt 26.1.3. punktu šādā redakcijā: "kaitēkļu bojāto augošo un kalstošo koku ciršanu sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas (izņemot īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs), ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;", jo nokaltušajos kokos kaitēkļu faktiski vairs nav, un tie neapdraud blakusesošos kokus un mežaudzes, tāpēc nav pamata sauso koku ciršanai Dabas lieguma zonā.
Izteikt 26.1.4. punktu šādā redakcijā: " jaunaudžu kopšanu egļu jaunaudzēs līdz deviņu metru augstumam, veidojot egļu mistraudzi ar plalapju koku sugām un bērzu".
Izteikt 26.23.5. punktu šādā redakcijā: "bojāto zaļo un kalstošo koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas."
Izteikt 26.24.punktu šādā redakcijā: "sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai, šādā gadījumā atstājot vismaz 30 augtspējīgus kokus uz hektāra kā ekoloģiskos kokus."
Izteikt 27. punktu šādā redakcijā: "Dabas lieguma zonā mežaudzēs rēķinot uz katru cirsmas hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz katru cirsmas hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
Izteikt 36.7.6. punktu šādā redakcijā: "bojāto zaļo un kalstošo koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;"
Izteikt 36.10. punktu šādā redakcijā: "sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai, šādā gadījumā atstājot vismaz 30 augtspējīgus kokus uz hektāra kā ekoloģiskos kokus."
Izteikt 38.1. punktu šādā redakcijā: "vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, nesamazinot mežaudzes šķērslaukumu zem minimālā šķērslaukuma. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;"
Izteikt 38.2. punktu šādā redakcijā: "nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadu pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas, tajā izcērtot ne vairāk par krājas pieaugumu mežaudzē šajā laika posmā."
Izteikt 39.1. punktu šādā redakcijā: "nesamazināt mežaudzes šķērslaukumu zem minimālā šķērslaukuma, ieteicams veidojot atvērumus līdz 0,2 hektāriem, ar attālumu starp atvērumu centriem ne mazāku par 100 metriem, ja cirti veic trīs paņēmienos un pēc cirtes pēdējā paņēmiena, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 50 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties priedes ekoloģiskos kokus."
Izteikt 40.1. punktu šādā redakcijā: "vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes koku krājas, ieteicams veidot atvērumus līdz 0.2 hektāriem."
Izteikt 48.1. punktu šādā redakcijā: "sila, mētrāja, lāna, damakšņa un vēra meža tipam – divi hektāri", gāršas meža tipu pārnesot uz nākošo grupu, kuras maksimālā kailcirtes platība tuvāk atbilst dabīgajiem traucējumiem gāršas meža tipā.
Izteikt 48.2. punktu šādā redakcijā: "gāršas, grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs.", jo šāda maksimālā kailcirtes platība tuvāk atbilst dabīgajiem traucējumiem gāršas meža tipā un ir ekoloģiski pamatotāka.
Izteikt 56.1. punktu šādā redakcijā: "sila, mētrāja, lāna, damakšņa un vēra meža tipam – divi hektāri", gāršas meža tipu pārnesot uz nākošo grupu, kuras maksimālā kailcirtes platība tuvāk atbilst dabīgajiem traucējumiem gāršas meža tipā.
Izteikt 56.2. punktu šādā redakcijā: "gāršas, grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs.", jo šāda maksimālā kailcirtes platība tuvāk atbilst dabīgajiem traucējumiem gāršas meža tipā un ir ekoloģiski pamatotāka.
Pamatojoties uz plašiem zinātniskiem pētījumiem izteikt 16. punktu šādā redakcijā: "Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 30 augtspējīgus ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, un tos pēc iespējas atstājot grupās un saglabājot visu apaugumu."
Izteikt 26.1.3. punktu šādā redakcijā: "kaitēkļu bojāto augošo un kalstošo koku ciršanu sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas (izņemot īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs), ja notikusi kaitēkļu masveida savairošanās, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja;", jo nokaltušajos kokos kaitēkļu faktiski vairs nav, un tie neapdraud blakusesošos kokus un mežaudzes, tāpēc nav pamata sauso koku ciršanai Dabas lieguma zonā.
Izteikt 26.1.4. punktu šādā redakcijā: " jaunaudžu kopšanu egļu jaunaudzēs līdz deviņu metru augstumam, veidojot egļu mistraudzi ar plalapju koku sugām un bērzu".
Izteikt 26.23.5. punktu šādā redakcijā: "bojāto zaļo un kalstošo koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas."
Izteikt 26.24.punktu šādā redakcijā: "sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai, šādā gadījumā atstājot vismaz 30 augtspējīgus kokus uz hektāra kā ekoloģiskos kokus."
Izteikt 27. punktu šādā redakcijā: "Dabas lieguma zonā mežaudzēs rēķinot uz katru cirsmas hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā šo noteikumu 13.27. apakšpunktā minētos kokus, tad pārējos resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas un/vai lauztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus, rēķinot uz katru cirsmas hektāru, un kuras var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Ja paredzēta svaigi gāzto un lauzto egļu, kuru apjoms pārsniedz 10 kubikmetru, rēķinot uz mežaudzes hektāru, saglabāšana, nodrošina to aizsardzību pret stumbra kaitēkļiem.
Izteikt 36.7.6. punktu šādā redakcijā: "bojāto zaļo un kalstošo koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;"
Izteikt 36.10. punktu šādā redakcijā: "sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo koku bojāeja visā cirsmas platībā un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai, šādā gadījumā atstājot vismaz 30 augtspējīgus kokus uz hektāra kā ekoloģiskos kokus."
Izteikt 38.1. punktu šādā redakcijā: "vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes koku krājas, nesamazinot mežaudzes šķērslaukumu zem minimālā šķērslaukuma. Mežaudzes koku krāju nosaka atbilstoši situācijai dabā;"
Izteikt 38.2. punktu šādā redakcijā: "nākamo cirtes paņēmienu tajā pašā cirsmā atļauts uzsākt ne agrāk kā 10 gadu pēc iepriekšējā paņēmiena pabeigšanas, tajā izcērtot ne vairāk par krājas pieaugumu mežaudzē šajā laika posmā."
Izteikt 39.1. punktu šādā redakcijā: "nesamazināt mežaudzes šķērslaukumu zem minimālā šķērslaukuma, ieteicams veidojot atvērumus līdz 0,2 hektāriem, ar attālumu starp atvērumu centriem ne mazāku par 100 metriem, ja cirti veic trīs paņēmienos un pēc cirtes pēdējā paņēmiena, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 50 augtspējīgus kokus, vispirms izvēloties priedes ekoloģiskos kokus."
Izteikt 40.1. punktu šādā redakcijā: "vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentu no mežaudzes koku krājas, ieteicams veidot atvērumus līdz 0.2 hektāriem."
Izteikt 48.1. punktu šādā redakcijā: "sila, mētrāja, lāna, damakšņa un vēra meža tipam – divi hektāri", gāršas meža tipu pārnesot uz nākošo grupu, kuras maksimālā kailcirtes platība tuvāk atbilst dabīgajiem traucējumiem gāršas meža tipā.
Izteikt 48.2. punktu šādā redakcijā: "gāršas, grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs.", jo šāda maksimālā kailcirtes platība tuvāk atbilst dabīgajiem traucējumiem gāršas meža tipā un ir ekoloģiski pamatotāka.
Izteikt 56.1. punktu šādā redakcijā: "sila, mētrāja, lāna, damakšņa un vēra meža tipam – divi hektāri", gāršas meža tipu pārnesot uz nākošo grupu, kuras maksimālā kailcirtes platība tuvāk atbilst dabīgajiem traucējumiem gāršas meža tipā.
Izteikt 56.2. punktu šādā redakcijā: "gāršas, grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa, viršu āreņa, mētru āreņa, šaurlapju āreņa, platlapju āreņa, viršu kūdreņa, mētru kūdreņa, šaurlapju kūdreņa, platlapju kūdreņa, purvāja, slapjā vēra, slapjās gāršas un niedrāja meža tipam – viens hektārs.", jo šāda maksimālā kailcirtes platība tuvāk atbilst dabīgajiem traucējumiem gāršas meža tipā un ir ekoloģiski pamatotāka.
05.11.2024. 15:55
Ķemeru nacionālā parka fonds
1. 13.1.apakšpunktā svītrot vārdus "kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā,", jo nereģistrēšanas fakts nedrīkst būt par iemeslu neatbilstošām darbībām. Izteikt apakšpunktu sekojošā redakcijā:
"13.1. meža zemēs un īpaši aizsargājamajos biotopos lietot mēslošanas līdzekļus (izņemot zālāju mēslošanu normatīvajos aktos atļautajā apjomā) un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonu slazdus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, ievērojot normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu noteiktos ierobežojumus, izsmidzinot tos lokāli uz augiem). Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;"
2. 13.4.1. - svītrot vārdus "kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā,", jo nereģistrēšanas fakts nedrīkst būt par iemeslu neatbilstošām darbībām. Izteikt apakšpunktu sekojošā redakcijā:
"13.4.1. īpaši aizsargājamos biotopus un sugu dzīvotnes;"
3. 13.16. - Papildināt ar normu - stiepļu žogu aizliegums. Lineāri stiepļu (t.sk. dzeloņstiepļu) nožogojumi, kā rāda prakse, ir īslaicīgi kalpojoši, bieži stieples tiek norautas, ienestas dabā, tur radot dzīvniekiem bīstamību un vides piesārņojumu. Izteikt apakšpunktu sekojošā redakcijā:
"13.16. ierīkot un uzturēt lineāru stiepļu nožogojumus, bet meža zemēs uzturēt sietveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti ar dzīvniekiem pamanāmiem elementiem (piemēram, plāksnītes vai lentes);"
4. 13.17. - Medību dzīvnieku piebarošana un tam domāto barotavu pielietošana, neatkarīgi no barotavu veida, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nav atbalstāma, savukārt medību saimnieciskā darbība stingrā režīma un dabas lieguma zonās nav savienojama ar valstī plānoto Natura2000 teritoriju tīkla izveidi (stingrās aizsardzības platības 10% valsts teritorijas). Noteikumu projektā paredzētā medību saimnieciskā darbība ir pretrunā arī ar Gaujas Nacionālā parka likuma 5.panta pirmo daļu un 6.panta otro un ceturto daļu. Apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
„13.17. rīkot medības stingrā režīma un dabas lieguma zonās, izņemot atsevišķu sugu dzīvnieku skaita regulēšanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja medību nepieciešamību kā pamatotu ir atzinis sertificēts dabas aizsardzības jomas eksperts;”
5. 13.18. - Papildināt ar normu no likumprojekta 13.17. apakšpunkta un izteikt sekojošā redakcijā:
"13.18. piebarot medījamos dzīvniekus un uzstādīt to barotavas, kā arī meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus;”
6. 13.19. - Izteiktais ierobežojums ir pat pielaidīgāks nekā labas prakses medību saimniecībām ārpus ĪADT. Medībām, kā tādām, nevajadzētu notikt stingrā režīma un dabas lieguma zonās, bet medības ar dzinējiem un traucēšanu nav pieņemamas Nacionālajā parkā kopumā, dēļ traucējuma tūrisma attīstībai un parka apmeklētājiem. Arī vispārējie ĪADT noteikumi nosaka: " 8. Dabas rezervāta stingrā režīma zonā ir aizliegta uzturēšanās un pārvietošanās, kā arī saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:..." Medības nav minēto atļauto darbību skaitā. Apakšpunktu izteikt sekojošā redakcijā:
„13.17. medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi, un par tiem ir ziņots Valsts meža dienestam. Valsts meža dienests par to informē Dabas aizsardzības pārvaldi, kura, izvērtējot atbilstību, var dot atļauju šādām medībām ārpus stingrā režīma un dabas lieguma zonām;”
7. 13.38. - Nacionālajā parkā nevajadzētu atbalstīt svinu saturošas munīcijas pielietojumu jebkurās medībās. Izteikt 13.38. sekojošā redakcijā:
„13.38. lietot medībās šāviņus, kas satur svinu un atrasties medību platībās ar svinu saturošu munīciju;”
8. 13.39.1. - Saraksts precizējams un izsakāms šādā redakcijā:
„13.9.1. visu sugu putnus, stirnas (Capreolus capreolus), pelēkos zaķus (Lepus europaeus), baltos zaķus (Lepus timidus), akmens caunas (Martes foina), seskus (Mustela putorius), āpšus (Meles meles). Akmens caunas (Martes foina) un seskus (Mustela putorius) atļauts medīt postījumu vietās, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;"
9. 13.39.2. - Vilki nenodara kaitējumu savvaļas sugām, savukārt lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai ir jāveic preventīvie pasākumi. Vilks ir līdzeklis epizootiju (piem. ĀCM) un invazīvo sugu dzīvnieku (piem. jenotsuņu) apkarošanā. Vilks ierobežo arī bebru darbību, tādējādi risina nevēlamo aizdambējumu problēmu. Labot un papildinot izteikt šādā redakcijā:
„13.39.2. vilkus (Canis lupus), izņemot sugas epizootiju gadījumā vai, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem, vietās, kur ir veikti preventīvi pasākumi. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;"
10. 13.39.3. - Nacionālā parkā putnu medības būtu pārtraucamas sakarā ar traucējumu atpūtas tūrismam un dabas izglītībai. Putni Parkā nenodara kaitējumu ražošanai. Apakšpunkta norma svītrojama.
11. 22.3. - Medības, kā saimnieciskā darbība nav pieļaujama stingrā režīma zonā, līdz ar to apakšpunkta otrā daļa svītrojama. Izteikt sekojošā redakcijā:
"22.3. pārvietošanās pa dabas datu pārvaldības sistēmā norādītām publiski pieejamām takām un ceļiem;"
12. - 22.7.2. Veselīgā ekosistēmā savvaļas dzīvnieku blīvums nevar izraisīt dzīvotņu degradāciju, arī tad, ja dabisko procesu (dzīvnieku darbības) rezultātā dzīvotne mainās un kļūst piemērotāka citām sugām. Stingrā režīma zona pēc definīcijas ir paredzēta dabisko procesu norisei bez cilvēka iejaukšanās (skat. likuma 5.pantu). Bez tam, medības nav efektīvs instruments, cīņā ar epizootiju ierobežošanu. Epizootijas apkarošana kā arguments visbiežāk kalpo nepamatotai medību legalizācijai stingri aizsargājamās dabas teritorijās. Punkts 22.7.2., attiecībā uz dzīvnieku skaita regulāciju stingrā režīma zonā, kā neloģisks ir svītrojams.
13. - 25. Punkta nosacījumi, izmainot 13.9., 13.17. un 22.7.2 apakšpunktus nav aktuāli. Punkts svītrojams.
"13.1. meža zemēs un īpaši aizsargājamajos biotopos lietot mēslošanas līdzekļus (izņemot zālāju mēslošanu normatīvajos aktos atļautajā apjomā) un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus (izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonu slazdus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, ievērojot normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu noteiktos ierobežojumus, izsmidzinot tos lokāli uz augiem). Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;"
2. 13.4.1. - svītrot vārdus "kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā,", jo nereģistrēšanas fakts nedrīkst būt par iemeslu neatbilstošām darbībām. Izteikt apakšpunktu sekojošā redakcijā:
"13.4.1. īpaši aizsargājamos biotopus un sugu dzīvotnes;"
3. 13.16. - Papildināt ar normu - stiepļu žogu aizliegums. Lineāri stiepļu (t.sk. dzeloņstiepļu) nožogojumi, kā rāda prakse, ir īslaicīgi kalpojoši, bieži stieples tiek norautas, ienestas dabā, tur radot dzīvniekiem bīstamību un vides piesārņojumu. Izteikt apakšpunktu sekojošā redakcijā:
"13.16. ierīkot un uzturēt lineāru stiepļu nožogojumus, bet meža zemēs uzturēt sietveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti ar dzīvniekiem pamanāmiem elementiem (piemēram, plāksnītes vai lentes);"
4. 13.17. - Medību dzīvnieku piebarošana un tam domāto barotavu pielietošana, neatkarīgi no barotavu veida, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nav atbalstāma, savukārt medību saimnieciskā darbība stingrā režīma un dabas lieguma zonās nav savienojama ar valstī plānoto Natura2000 teritoriju tīkla izveidi (stingrās aizsardzības platības 10% valsts teritorijas). Noteikumu projektā paredzētā medību saimnieciskā darbība ir pretrunā arī ar Gaujas Nacionālā parka likuma 5.panta pirmo daļu un 6.panta otro un ceturto daļu. Apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
„13.17. rīkot medības stingrā režīma un dabas lieguma zonās, izņemot atsevišķu sugu dzīvnieku skaita regulēšanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju, ja medību nepieciešamību kā pamatotu ir atzinis sertificēts dabas aizsardzības jomas eksperts;”
5. 13.18. - Papildināt ar normu no likumprojekta 13.17. apakšpunkta un izteikt sekojošā redakcijā:
"13.18. piebarot medījamos dzīvniekus un uzstādīt to barotavas, kā arī meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus;”
6. 13.19. - Izteiktais ierobežojums ir pat pielaidīgāks nekā labas prakses medību saimniecībām ārpus ĪADT. Medībām, kā tādām, nevajadzētu notikt stingrā režīma un dabas lieguma zonās, bet medības ar dzinējiem un traucēšanu nav pieņemamas Nacionālajā parkā kopumā, dēļ traucējuma tūrisma attīstībai un parka apmeklētājiem. Arī vispārējie ĪADT noteikumi nosaka: " 8. Dabas rezervāta stingrā režīma zonā ir aizliegta uzturēšanās un pārvietošanās, kā arī saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:..." Medības nav minēto atļauto darbību skaitā. Apakšpunktu izteikt sekojošā redakcijā:
„13.17. medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi, un par tiem ir ziņots Valsts meža dienestam. Valsts meža dienests par to informē Dabas aizsardzības pārvaldi, kura, izvērtējot atbilstību, var dot atļauju šādām medībām ārpus stingrā režīma un dabas lieguma zonām;”
7. 13.38. - Nacionālajā parkā nevajadzētu atbalstīt svinu saturošas munīcijas pielietojumu jebkurās medībās. Izteikt 13.38. sekojošā redakcijā:
„13.38. lietot medībās šāviņus, kas satur svinu un atrasties medību platībās ar svinu saturošu munīciju;”
8. 13.39.1. - Saraksts precizējams un izsakāms šādā redakcijā:
„13.9.1. visu sugu putnus, stirnas (Capreolus capreolus), pelēkos zaķus (Lepus europaeus), baltos zaķus (Lepus timidus), akmens caunas (Martes foina), seskus (Mustela putorius), āpšus (Meles meles). Akmens caunas (Martes foina) un seskus (Mustela putorius) atļauts medīt postījumu vietās, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;"
9. 13.39.2. - Vilki nenodara kaitējumu savvaļas sugām, savukārt lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai ir jāveic preventīvie pasākumi. Vilks ir līdzeklis epizootiju (piem. ĀCM) un invazīvo sugu dzīvnieku (piem. jenotsuņu) apkarošanā. Vilks ierobežo arī bebru darbību, tādējādi risina nevēlamo aizdambējumu problēmu. Labot un papildinot izteikt šādā redakcijā:
„13.39.2. vilkus (Canis lupus), izņemot sugas epizootiju gadījumā vai, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem, vietās, kur ir veikti preventīvi pasākumi. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;"
10. 13.39.3. - Nacionālā parkā putnu medības būtu pārtraucamas sakarā ar traucējumu atpūtas tūrismam un dabas izglītībai. Putni Parkā nenodara kaitējumu ražošanai. Apakšpunkta norma svītrojama.
11. 22.3. - Medības, kā saimnieciskā darbība nav pieļaujama stingrā režīma zonā, līdz ar to apakšpunkta otrā daļa svītrojama. Izteikt sekojošā redakcijā:
"22.3. pārvietošanās pa dabas datu pārvaldības sistēmā norādītām publiski pieejamām takām un ceļiem;"
12. - 22.7.2. Veselīgā ekosistēmā savvaļas dzīvnieku blīvums nevar izraisīt dzīvotņu degradāciju, arī tad, ja dabisko procesu (dzīvnieku darbības) rezultātā dzīvotne mainās un kļūst piemērotāka citām sugām. Stingrā režīma zona pēc definīcijas ir paredzēta dabisko procesu norisei bez cilvēka iejaukšanās (skat. likuma 5.pantu). Bez tam, medības nav efektīvs instruments, cīņā ar epizootiju ierobežošanu. Epizootijas apkarošana kā arguments visbiežāk kalpo nepamatotai medību legalizācijai stingri aizsargājamās dabas teritorijās. Punkts 22.7.2., attiecībā uz dzīvnieku skaita regulāciju stingrā režīma zonā, kā neloģisks ir svītrojams.
13. - 25. Punkta nosacījumi, izmainot 13.9., 13.17. un 22.7.2 apakšpunktus nav aktuāli. Punkts svītrojams.
06.11.2024. 17:47
meža īpašniece GNP
Kategoriski iebilstu GNP likuma un IAIN noteikumu virzīšanai, pirms nav ieviesta godīga kompensāciju samaksa par būtiskajiem finansiālajiem zaudējumiem, ko rada šie noteikumi. Vienpusēji tiek iznīcināta iespēja gūt ienākumus, lai saimniecība varētu izdzīvot un pastāvēt. Uzskatu, ka tā ir nenormāla situācija, ja cilvēks savā īpašumā vairs nevarēs turpināt cilvēka cienīgu dzīvi saistībā ar uzliktajiem liegumiem. Šāda rīcība, radot cilvēkiem tik būtiskus zaudējumus, manuprāt, ir ne tikai neētiska, bet atņem vairākas LR Satversmē garantētās pamattiesības: pārkāpj tiesiskās paļāvības principu un īsteno diskrimināciju pret mani tikai tāpēc, ka dzīvoju GNP lieguma zonā.
06.11.2024. 21:52
Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Latvijas Ornitoloģijas biedrība, uzsverot nepieciešamību nodrošināt mērķtiecīgu un pietiekamu sugu un biotopu aizsardzību Gaujas Nacionālajā parkā, izsaka iebildumus pret šādiem noteikumu projekta punktiem:
13.38. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu…
Ņemot vērā kaitējumu, ko videi, tostarp plēsīgajiem putniem, nodara svinu saturošas munīcijas izmantošana medībās, šis punkts izsakāms šādā redakcijā: “13.38. lietot medībās munīciju, kas satur svinu, kā arī atrasties nacionālā parka teritorijā ar svinu saturošu munīciju;”
13.39.2. vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā…
Punktā svītrojami vārdi “un savvaļas dzīvniekiem”. Vilks nenodara būtisku kaitējumu savvaļas dzīvnieku populācijām, bet nodrošina to dabisku regulāciju.
16. Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē…
Vārdi “saglabā vismaz 10 augtspējīgus ekoloģiskos kokus” labojami uz “saglabā vismaz 30 augtspējīgus ekoloģiskos kokus”, kas atbilst zinātnisku pētījumu secinājumiem par nepieciešamo ekoloģisko koku skaitu.
26.1.3. kaitēkļu bojāto koku ciršanu sanitārajā cirtē…
Punkts jāpapildina ar vārdiem “kas apdraud audzes ārpus dabas lieguma zonas” aiz vārda “savairošanās”. Dabas lieguma zona ir domāta tam, lai nodrošinātu dabiskos procesus mežu ekosistēmās.
26.1.4. meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu;
Punkts svītrojams. Dabas lieguma zonā, kur nav paredzēta saimnieciska koksnes ieguve, nav nekāda pamata pieļaut mežu mākslīgu atjaunošanu vai jaunaudžu kopšanu, kuru mērķis ir koksnes ieguves uzlabošana.
26.23.5. bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie…
Punkts svītrojams. Lai neveicinātu kaitēķļu un patogēnu izplatīšanos, bojāto koku izciršana ir jāveic rudenī–ziemā.
26.24. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot…
Punkts izsakāms šādā redakcijā: “26.24. sanitārajā cirtē cirst augstpējīgus kokus.” Ņemot vērā dabas lieguma zonas mērķi, nav pieļaujama augtspējīgo koku izciršana. Pat tad, ja tie ietu bojā, tiem ir ekoloģiska nozīme.
27. Dabas lieguma zonā mežaudzēs rēķinot uz mežaudzes hektāru…
Ņemot vērā dabas lieguma zonas mērķi un mirušas koksnes lielo nozīmi ekosistēmās, kā arī to, ka mirušās koksnes apjoms 20 m3/ha ir stipri zem dabiskā līmeņa, mirušās koksnes izvākšana no dabas lieguma zonas mežiem nebūtu pieļaujama, izņemot šauri definētus īpašus gadījumus, kad šie koki rada būtiskus riskus mežiem ārpus dabas lieguma zonas.
31. Ja dabas lieguma zonā pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks…
Punkts svītrojams. Dabas lieguma zonā jānodrošina dabiskā sukcesija.
36.7.6. bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie…
Punkts svītrojams. Lai neveicinātu kaitēķļu un patogēnu izplatīšanos, bojāto koku izciršana ir jāveic rudenī–ziemā.
36.10. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot…
Punkts izsakāms šādā redakcijā: “36.10. sanitārajā cirtē cirst augstpējīgus kokus.” Nav pieļaujama augtspējīgo koku izciršana. Pat tad, ja tie ietu bojā, tiem ir ekoloģiska nozīme.
38.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes…
Izņēmums ir svītrojams, jo punkts paredz nocirst audzi galvenajā cirtē pilnībā, kas ir pretrunā ar dabas parka zonas mērķi. Nepieciešams noteikt, ka, izmantojot izlases cirtes, pastāvīgi ir jānodrošina, ka audzes biezība atbilst vismaz minimālajam šķērslaukumam. Minētie nosacījumi par atstājamiem kokiem būtu jāievēro arī ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā. Lai samazinātu mežu fragmentāciju, izlases ciršu pielietojums būs jāpalielina arī saimnieciskajos mežos. Koku rinda ap lielām putnu ligzdām nav pietiekama to aizsardzībai. Atrodot lielo ligzdu, obligāti nepieciešams konsultēties ar ekspertu un pat neapdzīvotas ligzdas gadījumā būtu saglabājams viss apaugums vismaz 25 m rādiusā ap ligzdas koku.
39.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentus…
Punkts svītrojams. Nav pamata nenoteikt prasību pastāvīgi saglabāt audzes biezību virs minimālā šķērslaukuma arī priežu audzēs. Priedes atjaunošanos iespējams nodrošināt 0,2 ha atvērumos.
39.3. cirsmā saglabājama vai veidojama priedes mirusī…
Aizstāt “par četriem metriem augstāki” ar “par sešiem metriem augstāki”.
40. Ja dabas parka zonā baltalkšņu mežaudzes cērt galvenajā cirtē…
Papildināt ar apakšpunktu: “40.3. saglabā visus citu koku sugu kokus.”
42. Ja dabas parka zonā pēc galvenās cirtes un sanitārās cirtes…
Arī dabas parka zonā būtu jāsaimnieko tā, lai audzes šķērslaukums būtu virs minimālā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tas ir kļuvis zemāks, tad būtu jāļauj attīstīties dabiskajai sukcesijai.
48.2. grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa…
Papildināt tipu uzskaitījumu ar “gāršas”, attiecīgi izņemot šo tipu no apakšpunkta 48.1.
56.2. grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa…
Papildināt tipu uzskaitījumu ar “gāršas”, attiecīgi izņemot šo tipu no apakšpunkta 56.1.
13.38. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu…
Ņemot vērā kaitējumu, ko videi, tostarp plēsīgajiem putniem, nodara svinu saturošas munīcijas izmantošana medībās, šis punkts izsakāms šādā redakcijā: “13.38. lietot medībās munīciju, kas satur svinu, kā arī atrasties nacionālā parka teritorijā ar svinu saturošu munīciju;”
13.39.2. vilkus Canis lupus, izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā…
Punktā svītrojami vārdi “un savvaļas dzīvniekiem”. Vilks nenodara būtisku kaitējumu savvaļas dzīvnieku populācijām, bet nodrošina to dabisku regulāciju.
16. Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē…
Vārdi “saglabā vismaz 10 augtspējīgus ekoloģiskos kokus” labojami uz “saglabā vismaz 30 augtspējīgus ekoloģiskos kokus”, kas atbilst zinātnisku pētījumu secinājumiem par nepieciešamo ekoloģisko koku skaitu.
26.1.3. kaitēkļu bojāto koku ciršanu sanitārajā cirtē…
Punkts jāpapildina ar vārdiem “kas apdraud audzes ārpus dabas lieguma zonas” aiz vārda “savairošanās”. Dabas lieguma zona ir domāta tam, lai nodrošinātu dabiskos procesus mežu ekosistēmās.
26.1.4. meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu;
Punkts svītrojams. Dabas lieguma zonā, kur nav paredzēta saimnieciska koksnes ieguve, nav nekāda pamata pieļaut mežu mākslīgu atjaunošanu vai jaunaudžu kopšanu, kuru mērķis ir koksnes ieguves uzlabošana.
26.23.5. bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie…
Punkts svītrojams. Lai neveicinātu kaitēķļu un patogēnu izplatīšanos, bojāto koku izciršana ir jāveic rudenī–ziemā.
26.24. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot…
Punkts izsakāms šādā redakcijā: “26.24. sanitārajā cirtē cirst augstpējīgus kokus.” Ņemot vērā dabas lieguma zonas mērķi, nav pieļaujama augtspējīgo koku izciršana. Pat tad, ja tie ietu bojā, tiem ir ekoloģiska nozīme.
27. Dabas lieguma zonā mežaudzēs rēķinot uz mežaudzes hektāru…
Ņemot vērā dabas lieguma zonas mērķi un mirušas koksnes lielo nozīmi ekosistēmās, kā arī to, ka mirušās koksnes apjoms 20 m3/ha ir stipri zem dabiskā līmeņa, mirušās koksnes izvākšana no dabas lieguma zonas mežiem nebūtu pieļaujama, izņemot šauri definētus īpašus gadījumus, kad šie koki rada būtiskus riskus mežiem ārpus dabas lieguma zonas.
31. Ja dabas lieguma zonā pēc sanitārās cirtes, kur mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks…
Punkts svītrojams. Dabas lieguma zonā jānodrošina dabiskā sukcesija.
36.7.6. bojāto koku ciršanu, ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie…
Punkts svītrojams. Lai neveicinātu kaitēķļu un patogēnu izplatīšanos, bojāto koku izciršana ir jāveic rudenī–ziemā.
36.10. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgus kokus, izņemot…
Punkts izsakāms šādā redakcijā: “36.10. sanitārajā cirtē cirst augstpējīgus kokus.” Nav pieļaujama augtspējīgo koku izciršana. Pat tad, ja tie ietu bojā, tiem ir ekoloģiska nozīme.
38.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 25 procentus no mežaudzes…
Izņēmums ir svītrojams, jo punkts paredz nocirst audzi galvenajā cirtē pilnībā, kas ir pretrunā ar dabas parka zonas mērķi. Nepieciešams noteikt, ka, izmantojot izlases cirtes, pastāvīgi ir jānodrošina, ka audzes biezība atbilst vismaz minimālajam šķērslaukumam. Minētie nosacījumi par atstājamiem kokiem būtu jāievēro arī ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā. Lai samazinātu mežu fragmentāciju, izlases ciršu pielietojums būs jāpalielina arī saimnieciskajos mežos. Koku rinda ap lielām putnu ligzdām nav pietiekama to aizsardzībai. Atrodot lielo ligzdu, obligāti nepieciešams konsultēties ar ekspertu un pat neapdzīvotas ligzdas gadījumā būtu saglabājams viss apaugums vismaz 25 m rādiusā ap ligzdas koku.
39.1. vienā paņēmienā cirsmā atļauts nocirst ne vairāk kā 50 procentus…
Punkts svītrojams. Nav pamata nenoteikt prasību pastāvīgi saglabāt audzes biezību virs minimālā šķērslaukuma arī priežu audzēs. Priedes atjaunošanos iespējams nodrošināt 0,2 ha atvērumos.
39.3. cirsmā saglabājama vai veidojama priedes mirusī…
Aizstāt “par četriem metriem augstāki” ar “par sešiem metriem augstāki”.
40. Ja dabas parka zonā baltalkšņu mežaudzes cērt galvenajā cirtē…
Papildināt ar apakšpunktu: “40.3. saglabā visus citu koku sugu kokus.”
42. Ja dabas parka zonā pēc galvenās cirtes un sanitārās cirtes…
Arī dabas parka zonā būtu jāsaimnieko tā, lai audzes šķērslaukums būtu virs minimālā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tas ir kļuvis zemāks, tad būtu jāļauj attīstīties dabiskajai sukcesijai.
48.2. grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa…
Papildināt tipu uzskaitījumu ar “gāršas”, attiecīgi izņemot šo tipu no apakšpunkta 48.1.
56.2. grīņa, slapjā mētrāja, slapjā damakšņa…
Papildināt tipu uzskaitījumu ar “gāršas”, attiecīgi izņemot šo tipu no apakšpunkta 56.1.
08.11.2024. 16:11
Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Kategoriski iebilstam pret noteikumu projekta tālāku virzību, kamēr nav ieviesta taisnīga, reāli funkcionējoša kompensāciju sistēma. Grozījumu projekti Gaujas nacionālā parka likumā un sājos noteikumos paredz zonējuma izmaiņas aptuveni 11 tūkstošu hektāru platībā, tai skaitā aptuveni 8 tūkstošos hektāru privātajā īpašumā. Grozījumi skars vairāk nekā 1000 kadastra vienības! Zonējuma izmaiņas lielākajā daļā īpašumu izsauks būtiskus meža apsaimniekošanas ierobežojumus, tai skaitā, iespēju kvalitatīvi atjaunot mežu. Lai arī Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai” un paredz sagatavot izmaiņas kompensācijas reglamentējošos normatīvajos aktos līdz 2025.gada 1.septembrim, pašlaik nav iespējas pārliecināties, par to, kas būs paredzēts šajos normatīvajos aktos, kā arī nav skaidrības par finansējuma avotiem. Šādā situācijā, jaunu aprobežojumu noteikšana nav pieļaujama! Iepazīstoties ar tiesību akta projekta redakciju, nākas secināt, ka turpinās, mūsuprāt, nepareiza dabas aizsardzības sistēmas attīstība izmantojot principu- aizliegt pēc iespējas vairāk, nerēķinoties ar vietējo iedzīvotāju interesēm, nevis meklēt abpusēji pieņemamus risinājumus- dabas vērtību saglabāšana caur apsaimniekošanu. Pie tam, pašreizējā publiskās apspriešanas procedūra ir uzskatāma par formālu, jo vietējie iedzīvotāji, kurus skars šīs izmaiņas, sākotnēji netika personīgi informēti. Vairāk kā 150 cilvēki ir parakstījuši petīciju “Par vietējiem cilvēkiem kā vērtību Gaujas Nacionālajā parkā!”, kurā prasa apturēt Gaujas nacionālā parka likuma un šo Ministru kabineta noteikumu projektu tālāku virzību. Ar petīciju var iepazīties šeit:
https://www.peticijas.com/par_gaujas_nacionlo_parku_ar_cilvkiem
https://www.peticijas.com/par_gaujas_nacionlo_parku_ar_cilvkiem
09.11.2024. 12:24
Līgatnieši
14.3. papildināt ar:
izgaismot iežu atsegumus un alas, uzstādot pastāvīgu mākslīgo apgaismojumu, izņemot pagrabalas, kas tiek saimnieciski izmantotas; vecas ēkas un baznīcas bez saskaņošanas ar sikspārņu ekspertu.
26.6. svītrot:
lai samazinātu savvaļas sugu dzīvnieku bojāeju, – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, ja to platība ir lielāka par 2 hektāriem. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;
26.17.papildināt:
rīkot ātrumsacensības, piedzīvojumu sacensības un fotoorientēšanās, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības;
26.20.4. papildināt:
aizsardzības un Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības un orientēšanās sporta klubu rīkotas sacensības
3.papildināt ar "katru gadu" un aizstāt "var noteikt" ar "nosaka" un papildināt ar "no 15.marta līdz 31.jūlijam":
Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī putnu ligzdošanu un pulcēšanos migrācijas periodos, dabas lieguma zonā vai tās daļā katru gadu Dabas aizsardzības pārvalde nosaka sezonas liegumu, ne mazāku kā no 15.marta līdz 31.jūlijam, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
36.3. papildināt ar:
rīkot autosacensības, piedzīvojumu sacensības un fotoorientēšanās,motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot pa valsts un pašvaldības ceļiem;
Papildināt ar 47.5. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam.
izgaismot iežu atsegumus un alas, uzstādot pastāvīgu mākslīgo apgaismojumu, izņemot pagrabalas, kas tiek saimnieciski izmantotas; vecas ēkas un baznīcas bez saskaņošanas ar sikspārņu ekspertu.
26.6. svītrot:
lai samazinātu savvaļas sugu dzīvnieku bojāeju, – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, ja to platība ir lielāka par 2 hektāriem. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;
26.17.papildināt:
rīkot ātrumsacensības, piedzīvojumu sacensības un fotoorientēšanās, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības;
26.20.4. papildināt:
aizsardzības un Nacionālo bruņoto spēku un zemessargu mācības un orientēšanās sporta klubu rīkotas sacensības
3.papildināt ar "katru gadu" un aizstāt "var noteikt" ar "nosaka" un papildināt ar "no 15.marta līdz 31.jūlijam":
Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī putnu ligzdošanu un pulcēšanos migrācijas periodos, dabas lieguma zonā vai tās daļā katru gadu Dabas aizsardzības pārvalde nosaka sezonas liegumu, ne mazāku kā no 15.marta līdz 31.jūlijam, par to publicējot paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā (ja tāds ir) vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā.
36.3. papildināt ar:
rīkot autosacensības, piedzīvojumu sacensības un fotoorientēšanās,motosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot pa valsts un pašvaldības ceļiem;
Papildināt ar 47.5. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam.
10.11.2024. 18:33
Anonīms iedzīvotājs
Papildināt ar punktu 14.6. atskaņot skaņas avotu vai lietot motorizētu pārvietošanās līdzekli, kas skaļāks par 60db(60 decibeliem).
10.11.2024. 18:46