Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Sākot ar 2021. gada 1. janvāri Latvijas Republikā un pārējās ES dalībvalstīs ir sācies jaunais Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgās pārkārtošanās fonda (turpmāk – ES fondi) 2021.-2027. gada plānošanas periods, kuru regulēs jaunas regulas, tai skaitā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), un nacionālie normatīvie akti, tai skaitā, Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums (turpmāk – vadības likums). Atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 38. pantam, lai izvērtētu paveikto un nodrošinātu virzību uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam mērķu sasniegšanu, dalībvalstij sadarbībā ar vadošo iestādi trīs mēnešu laikā no paziņojuma par programmas apstiprināšanu Eiropas Komisijā saņemšanas ir jāizveido UK, kuras sastāvs un funkcijas ir definētas Regulas Nr. 2021/1060 39. un 40. pantā.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts ar mērķi, lai apstiprinātu Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas (turpmāk – UK) sastāvu un tā varētu pildīt Regulā Nr. 2021/1060 un vadības likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.
Politikas jomas
Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
22.04.2022. - 06.05.2022.
Informācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 15.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Ministru kabineta projektu tā izstrādes un saskaņošanas procesā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- publiskā sektora iestādes
Skaidrojums un ietekme
Izstrādātais rīkojuma projekts ietekmē personas kā UK sastāva dalībniekus.
Sagatavoja
Sintija Gedvila (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
21.04.2022. 09:09
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Agnese Frīdenberga - Memoranda padomes pārstāvošo nevaldības/nevalstisko organizāciju viedoklis
Piebilde - šis viedoklis tika iesniegts Finanšu ministrijā 2022.gada 15.martā.
Viedokli sagatavoja Memoranda padomes pārstāvošās nevaldības/nevalstiskās organizācijas.
Zemāk esam apkopojuši, mūsuprāt, nozīmīgākos principus kā jāveido Uzraudzības komitejas darbs un jāatlasa NVO, kas līdzdarbojas Uzraudzības komitejas darbā:
1) Ir jāizstrādā nolikums par Uzraudzības komitejas darbu. Lai nodrošinātu, ka Uzraudzības komitejas darbs norit efektīvi un ir skaidri tās uzdevumi, ir jāizstrādā Uzraudzības komitejas darbību regulējošs nolikums. Nolikumu esamība ir labā prakse un ļauj izprast kā līdzdalības instruments strādā, kādas ir dalībnieku pilnvaras, lēmumu pieņemšanas process un atbalsts no atbildīgās valsts pārvaldes iestādes. Tāpat nolikumā ir jāatrunā maksimālais NVO pārstāvju skaitu, kas vislabāk ļautu gan izskatīt, gan pieņemt lēmumus. Vajadzētu izvairīties no situācijas, kad Uzraudzības komitejas sastāvs ir tik liels, ka ir apgrūtināta gan lēmumu pieņemšana, gan lēmumu izskatīšana (piemēram, kvoruma neesamība). Svarīgi, ka nolikumā ir atrunāts Uzraudzības komitejas darbības termiņš un kārtība kā izvirzīto/apstiprināto kandidātu aizstāj kāds cits eksperts no NVO sektora (piemēram, apstiprināto pārstāvi uz laiku aizstāj cits pārstāvis no tās pašas NVO, vai ekspertu aizstāj eksperts no citas NVO, kura bija nākošais labākais pieteikums, utt);
2) Ir jāizsludina atklāts konkurss uz ikvienu NVO vietu Uzraudzības komitejā. Lai nodrošinātu caurspīdīgu, atvērtu un vienlīdzīgu iespēju NVO līdzdarboties uzraudzības komitejā, labā praksē būtu izsludināt atklātu. Svarīgi, ka konkurss būtu organizēts uz ikvienu NVO vietu Uzraudzības komitejā, izvairoties no situācijas, kad valsts pārvaldei ir jāapzina vai jāmeklē atbilstošās NVO, kuras uzrunāt.
Ir jānodrošina , ka NVO pārstāvība ir līdzsvarota. Ir svarīgi, ka Uzraudzības komitejas NVO sastāvā ir ievērots reprezentivitātes un viedokļu dažādības princips, proti, tajā darbojas ne tikai jomu vai nozari pārstāvošās NVO, bet arī tādas NVO, kas iestājas par kopīgu sabiedrības labumu, ir aktīvas labas pārvaldības vai pretkorupcijas jomā, strādā ar sabiedrības līdzdalības jautājumiem. NVO daudzveidība nodrošinās gan iespēju saņemt padziļinātu viedokli par nozarē vai jomā esošiem izaicinājumiem un iespējām, kā arī uzzināt plašākas sabiedrības redzējumu un viedokli par noteiktiem jautājumiem.
3) Ir jāizstrādā skaidri NVO atlases kritēriji. Izstrādājot konkursa Nolikumu ir :
- jāidentificē jomas, kurās NVO līdzdalība vai darbība ir īpaši nozīmīga. Vajadzētu izvairīties no situācijas, kad NVO pārstāvniecība nav nodrošināta visās nozīmīgās jomās, savukārt citās jomās ir vairākas organizācijas;
- jāiekļauj iespēja Uzraudzības komitejā darboties arī tādām NVO, kas iestājas par kopīgu sabiedrības labumu, ir aktīvas labas pārvaldības vai pretkorupcijas jomā, strādā ar sabiedrības līdzdalības jautājumiem;
- jānosaka kritēriji, kas ļaus identificēt labākos sadarbības partnerus, piemēram, paredzot pienākumu NVO pierādīt savu pieredzi un kompetenci atbilstošā jomā, darbības ilgtspēju, līdzšinējos darbus, utt.
- jānosaka pieteikuma iesniegšanas termiņš un iesniedzamie dokumenti,
- jāizveido pieteikumu izvērtēšanas kārtība un lēmumu pieņemšanas noteikumi.
4) Jānodrošina, ka konkurss uz NVO vietām Uzraudzības komitejā tiek izsludināts publiski. Lai nodrošinātu, ka pēc iespējas plašāks NVO loks saņem ziņu par iespēju pieteikties konkursā, Nolikumam un sludinājumam/uzsaukumam ir jābūt izplatītam gan nozaru ministriju mājas lapās, gan citos sociālos medijos, tai skaitā, tas varētu tikt izsūtīts visām NVO, kuras parakstījušas Memorandu ar Ministru kabinetu.
5) Finanšu ministrijai kā atbildīgajai ministrijai ir jāuzņemas atbildība par komisijas izveidi un darbu. Svarīgi, ka konkursu organizē un lēmumu par NVO dalību Uzraudzības komitejā pieņem atbildīgā institūcija - Finanšu ministrija, nevis Memoranda padome. Nepieciešamības gadījumā Memoranda padome varētu deleģēt kādu savu pārstāvi Konkursa komisijā, kas izskata iesniegtos pieteikumus, taču iebilstam ka Memoranda padome varētu deleģēt kādu savu pārstāvi Uzraudzības komitejā.
Šo viedokli atbalsta zemāk minētie NVO pārstāvji Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē:
Kristīne Zonberga (biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse")
Agnija Jansone (biedrība "Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija")
Andris Gobiņš (biedrība "Eiropas Kustība Latvijā")
Ilze Bergmane "Latvijas Jaunatnes padome")
Āris Ādlers (biedrība "Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai Attīstībai")
Inese Vaivare (biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai")
Baiba Ziemele (biedrība "Latvijas Reto slimību alianse")
Viedokli sagatavoja Memoranda padomes pārstāvošās nevaldības/nevalstiskās organizācijas.
Zemāk esam apkopojuši, mūsuprāt, nozīmīgākos principus kā jāveido Uzraudzības komitejas darbs un jāatlasa NVO, kas līdzdarbojas Uzraudzības komitejas darbā:
1) Ir jāizstrādā nolikums par Uzraudzības komitejas darbu. Lai nodrošinātu, ka Uzraudzības komitejas darbs norit efektīvi un ir skaidri tās uzdevumi, ir jāizstrādā Uzraudzības komitejas darbību regulējošs nolikums. Nolikumu esamība ir labā prakse un ļauj izprast kā līdzdalības instruments strādā, kādas ir dalībnieku pilnvaras, lēmumu pieņemšanas process un atbalsts no atbildīgās valsts pārvaldes iestādes. Tāpat nolikumā ir jāatrunā maksimālais NVO pārstāvju skaitu, kas vislabāk ļautu gan izskatīt, gan pieņemt lēmumus. Vajadzētu izvairīties no situācijas, kad Uzraudzības komitejas sastāvs ir tik liels, ka ir apgrūtināta gan lēmumu pieņemšana, gan lēmumu izskatīšana (piemēram, kvoruma neesamība). Svarīgi, ka nolikumā ir atrunāts Uzraudzības komitejas darbības termiņš un kārtība kā izvirzīto/apstiprināto kandidātu aizstāj kāds cits eksperts no NVO sektora (piemēram, apstiprināto pārstāvi uz laiku aizstāj cits pārstāvis no tās pašas NVO, vai ekspertu aizstāj eksperts no citas NVO, kura bija nākošais labākais pieteikums, utt);
2) Ir jāizsludina atklāts konkurss uz ikvienu NVO vietu Uzraudzības komitejā. Lai nodrošinātu caurspīdīgu, atvērtu un vienlīdzīgu iespēju NVO līdzdarboties uzraudzības komitejā, labā praksē būtu izsludināt atklātu. Svarīgi, ka konkurss būtu organizēts uz ikvienu NVO vietu Uzraudzības komitejā, izvairoties no situācijas, kad valsts pārvaldei ir jāapzina vai jāmeklē atbilstošās NVO, kuras uzrunāt.
Ir jānodrošina , ka NVO pārstāvība ir līdzsvarota. Ir svarīgi, ka Uzraudzības komitejas NVO sastāvā ir ievērots reprezentivitātes un viedokļu dažādības princips, proti, tajā darbojas ne tikai jomu vai nozari pārstāvošās NVO, bet arī tādas NVO, kas iestājas par kopīgu sabiedrības labumu, ir aktīvas labas pārvaldības vai pretkorupcijas jomā, strādā ar sabiedrības līdzdalības jautājumiem. NVO daudzveidība nodrošinās gan iespēju saņemt padziļinātu viedokli par nozarē vai jomā esošiem izaicinājumiem un iespējām, kā arī uzzināt plašākas sabiedrības redzējumu un viedokli par noteiktiem jautājumiem.
3) Ir jāizstrādā skaidri NVO atlases kritēriji. Izstrādājot konkursa Nolikumu ir :
- jāidentificē jomas, kurās NVO līdzdalība vai darbība ir īpaši nozīmīga. Vajadzētu izvairīties no situācijas, kad NVO pārstāvniecība nav nodrošināta visās nozīmīgās jomās, savukārt citās jomās ir vairākas organizācijas;
- jāiekļauj iespēja Uzraudzības komitejā darboties arī tādām NVO, kas iestājas par kopīgu sabiedrības labumu, ir aktīvas labas pārvaldības vai pretkorupcijas jomā, strādā ar sabiedrības līdzdalības jautājumiem;
- jānosaka kritēriji, kas ļaus identificēt labākos sadarbības partnerus, piemēram, paredzot pienākumu NVO pierādīt savu pieredzi un kompetenci atbilstošā jomā, darbības ilgtspēju, līdzšinējos darbus, utt.
- jānosaka pieteikuma iesniegšanas termiņš un iesniedzamie dokumenti,
- jāizveido pieteikumu izvērtēšanas kārtība un lēmumu pieņemšanas noteikumi.
4) Jānodrošina, ka konkurss uz NVO vietām Uzraudzības komitejā tiek izsludināts publiski. Lai nodrošinātu, ka pēc iespējas plašāks NVO loks saņem ziņu par iespēju pieteikties konkursā, Nolikumam un sludinājumam/uzsaukumam ir jābūt izplatītam gan nozaru ministriju mājas lapās, gan citos sociālos medijos, tai skaitā, tas varētu tikt izsūtīts visām NVO, kuras parakstījušas Memorandu ar Ministru kabinetu.
5) Finanšu ministrijai kā atbildīgajai ministrijai ir jāuzņemas atbildība par komisijas izveidi un darbu. Svarīgi, ka konkursu organizē un lēmumu par NVO dalību Uzraudzības komitejā pieņem atbildīgā institūcija - Finanšu ministrija, nevis Memoranda padome. Nepieciešamības gadījumā Memoranda padome varētu deleģēt kādu savu pārstāvi Konkursa komisijā, kas izskata iesniegtos pieteikumus, taču iebilstam ka Memoranda padome varētu deleģēt kādu savu pārstāvi Uzraudzības komitejā.
Šo viedokli atbalsta zemāk minētie NVO pārstāvji Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē:
Kristīne Zonberga (biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse")
Agnija Jansone (biedrība "Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija")
Andris Gobiņš (biedrība "Eiropas Kustība Latvijā")
Ilze Bergmane "Latvijas Jaunatnes padome")
Āris Ādlers (biedrība "Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai Attīstībai")
Inese Vaivare (biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai")
Baiba Ziemele (biedrība "Latvijas Reto slimību alianse")
28.04.2022. 12:03