Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Uzsākot jauno KLP SP īstenošanas periodu, jāizdod Ministru kabineta noteikumi, jo ir pieņemti Eiropas Savienības normatīvie akti par atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.
Eiropas Komisija 2022. gada 11. novembrī ar lēmums C(2022) Nr. 7899 apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto KLP SP, kā arī 2024. gada 12. novembrī to grozīja, iekļaujot aktuālās izmaiņas, ar lēmums C(2024) Nr. 7781, kas ietekmē arī intervences LA4.6. atbalsta saņemšanas nosacījumus.
Noteikumu projektā noteiktās intervences LA4.6. mērķis ir nodrošināt zālāju augu sugu dzīvotņu un zālāju putnu sugu dzīvotņu platības kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju par biotopu stāvokli valstī uzlabošanos, tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmas.
Noteikumu projektā ietverti atbalsta saņemšanas nosacījumi, kā arī noteikta publiskā finansējuma veids un apmērs, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, atbalsta saņemšanas un vērtēšanas nosacījumi, projekta īstenošanas nosacījumi un projekta pecuzraudzība.
Eiropas Komisija 2022. gada 11. novembrī ar lēmums C(2022) Nr. 7899 apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto KLP SP, kā arī 2024. gada 12. novembrī to grozīja, iekļaujot aktuālās izmaiņas, ar lēmums C(2024) Nr. 7781, kas ietekmē arī intervences LA4.6. atbalsta saņemšanas nosacījumus.
Noteikumu projektā noteiktās intervences LA4.6. mērķis ir nodrošināt zālāju augu sugu dzīvotņu un zālāju putnu sugu dzīvotņu platības kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju par biotopu stāvokli valstī uzlabošanos, tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmas.
Noteikumu projektā ietverti atbalsta saņemšanas nosacījumi, kā arī noteikta publiskā finansējuma veids un apmērs, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, atbalsta saņemšanas un vērtēšanas nosacījumi, projekta īstenošanas nosacījumi un projekta pecuzraudzība.
Mērķa apraksts
No 2023. gada 1. janvāra sākās ar Komisijas 2022. gada 11. novembra Īstenošanas lēmumu apstiprinātā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam ieviešana un jaunais 2023.–2027. gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai plānošanas periods. Noteikumos noteikta valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība intervencē LA4.6. "Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana".
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
14.04.2025. - 28.04.2025.
Informācija
Skatīt anotāciju
Fiziskās personas
- Atbalsta pretendents
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentiem, kas ir lauksaimnieki. Kopumā tādas varētu būt 50% no plānotā kopējā skaita jeb 195 personas. Ar intervences īstenošanu tiks veicināta zālāju biotopu atjaunošana.
Juridiskās personas
- Atbalsta pretendents
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentiem, kas ir lauksaimnieki. Kopumā tādas varētu būt 50% no plānotā kopējā skaita jeb 195 personas. Ar intervences īstenošanu tiks veicināta zālāju biotopu atjaunošana.
Sagatavoja
Gunta Bāra (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
14.04.2025. 17:15
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Renāte Kaupuža - Sertificēts zālāju biotopu aizsardzības jomas eksperts
Sveicināti!
1) Par 11.1. punktu: nav percīzi saprotams, kāda tieši informācija Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols var atspoguļot zemu zālāja kvalitāti un sniegt informāciju, kam ir nepieciešami kvalitāti uzlabojoši pasākumi. Ja ar to domāta no zālāju biotopu inventarizācijas anketām izrietošā informācija, tad jāatzīmē, ka ne visiem zālājiem ir pievienotas zālāju inventarizācijas anketas, kā arī ne vienmēr tajās ir norādītas zālājā esošās problēmas, kas to klasificē par zemas kvalitātes zālāju.
"11.Šo noteikumu 3. punktā minētās intervences atbalsttiesīgā platība ir:
11.1. bioloģiski vērtīgs zālājs, Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops un putnu dzīvotne zālājos, kas ietilpst kādā no lauku attīstības intervences LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" izdalītajām septiņām zālāju klasēm, atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, kas ir zemā kvalitātē un kam nepieciešami kvalitāti uzlabojoši pasākumi, un par to liecina informācija, kas pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā."
2) Par 11.2. punktu: zālāja pastāvēšanas virsmēķis nav būt par aizsargājamu sugu dzīvotni. Atbilstoši Projektam LIFE FOR SPECIES, tiek aktualizēts aizsargājamo un apdraudēto sugu saraksts, taču projekts vēl nav noslēdzies un topošais aizsargājamo sugu saraksts nav vēl pieejams. Līdz ar to, šobrīd nav zināms, vai un kādas zālāju sugas būs šajā sarakstā un kāda varētu būt to sasaiste ar dažādiem zālāju biotopu veidiem. Aizsargājamo sugu saraksts ir mainīgs un no likumdošanas atkarīgs dokuments, savukārt dabiskā zālāja ekoloģiskā vērtība pastāv neatkarīgi no šādu sarakstu satura.
11.2. teritorija, kas vērtējama kā potenciāli bioloģiski vērtīgs zālājs, tostarp ilggadīgs zālājs ar dabiskošanās pazīmēm vai apmežojusies platība, kas var kļūt piemērots aizsargājamām sugām kā dzīvotne, un par to liecina šo noteikumu 12. punktā minētā eksperta pievienots bioloģiski vērtīgu zālāju vai Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu kartējums, ko Lauku atbalsta dienests nodod Dabas aizsardzības pārvaldei, informācijas iekļaušanai Dabas datu pārvaldība sistēmā, lai pēc šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanas tai tiktu piešķirta viena no septiņām zālāju klasēm, kas minētas šo noteikumu 11.1. apakšpunktā.
3) Nav saprotams, kāpēc punktā 15.1.1.2. ir uzsvērta tikai atjaunojošās ganīšanas nodrošināšana. Caurteka var būt nepieciešama arī tāda zālāja uzturēšanai, kuru apsaimnieko pļaujot.
(15.1.1.2.par infrastruktūras objektu būvniecību, tostarp caurtekas iegādi, kas nepieciešama atjaunojošās ganīšanas nodrošināšanai, ja atjaunojamo poligonu kopējā atjaunojamā platība ir vismaz trīs hektāri, - 2880 euro).
1) Par 11.1. punktu: nav percīzi saprotams, kāda tieši informācija Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols var atspoguļot zemu zālāja kvalitāti un sniegt informāciju, kam ir nepieciešami kvalitāti uzlabojoši pasākumi. Ja ar to domāta no zālāju biotopu inventarizācijas anketām izrietošā informācija, tad jāatzīmē, ka ne visiem zālājiem ir pievienotas zālāju inventarizācijas anketas, kā arī ne vienmēr tajās ir norādītas zālājā esošās problēmas, kas to klasificē par zemas kvalitātes zālāju.
"11.Šo noteikumu 3. punktā minētās intervences atbalsttiesīgā platība ir:
11.1. bioloģiski vērtīgs zālājs, Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops un putnu dzīvotne zālājos, kas ietilpst kādā no lauku attīstības intervences LA10.5. "Zālāju biotopu apsaimniekošana" izdalītajām septiņām zālāju klasēm, atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai, kas ir zemā kvalitātē un kam nepieciešami kvalitāti uzlabojoši pasākumi, un par to liecina informācija, kas pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā."
2) Par 11.2. punktu: zālāja pastāvēšanas virsmēķis nav būt par aizsargājamu sugu dzīvotni. Atbilstoši Projektam LIFE FOR SPECIES, tiek aktualizēts aizsargājamo un apdraudēto sugu saraksts, taču projekts vēl nav noslēdzies un topošais aizsargājamo sugu saraksts nav vēl pieejams. Līdz ar to, šobrīd nav zināms, vai un kādas zālāju sugas būs šajā sarakstā un kāda varētu būt to sasaiste ar dažādiem zālāju biotopu veidiem. Aizsargājamo sugu saraksts ir mainīgs un no likumdošanas atkarīgs dokuments, savukārt dabiskā zālāja ekoloģiskā vērtība pastāv neatkarīgi no šādu sarakstu satura.
11.2. teritorija, kas vērtējama kā potenciāli bioloģiski vērtīgs zālājs, tostarp ilggadīgs zālājs ar dabiskošanās pazīmēm vai apmežojusies platība, kas var kļūt piemērots aizsargājamām sugām kā dzīvotne, un par to liecina šo noteikumu 12. punktā minētā eksperta pievienots bioloģiski vērtīgu zālāju vai Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu kartējums, ko Lauku atbalsta dienests nodod Dabas aizsardzības pārvaldei, informācijas iekļaušanai Dabas datu pārvaldība sistēmā, lai pēc šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanas tai tiktu piešķirta viena no septiņām zālāju klasēm, kas minētas šo noteikumu 11.1. apakšpunktā.
3) Nav saprotams, kāpēc punktā 15.1.1.2. ir uzsvērta tikai atjaunojošās ganīšanas nodrošināšana. Caurteka var būt nepieciešama arī tāda zālāja uzturēšanai, kuru apsaimnieko pļaujot.
(15.1.1.2.par infrastruktūras objektu būvniecību, tostarp caurtekas iegādi, kas nepieciešama atjaunojošās ganīšanas nodrošināšanai, ja atjaunojamo poligonu kopējā atjaunojamā platība ir vismaz trīs hektāri, - 2880 euro).
16.04.2025. 21:21
Anete Pošiva-Bunkovska - Sertificēta zālāju biotopu eksperte
11.2. Nav pamata norādīt kā kritēriju potenciālu piemērotību aizsargājamām sugām, jo ES nozīmes aizsargājamie zālāju biotopi un Latvijas aizsargājamie zālāju biotopi ne vienmēr ir īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes.
(11.2. teritorija, kas vērtējama kā potenciāli bioloģiski vērtīgs zālājs, tostarp ilggadīgs zālājs ar dabiskošanās pazīmēm vai apmežojusies platība, kas var kļūt piemērots aizsargājamām sugām kā dzīvotne, un par to liecina šo noteikumu 12. punktā minētā eksperta pievienots bioloģiski vērtīgu zālāju vai Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu kartējums, ko Lauku atbalsta dienests nodod Dabas aizsardzības pārvaldei, informācijas iekļaušanai Dabas datu pārvaldība sistēmā, lai pēc šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanas tai tiktu piešķirta viena no septiņām zālāju klasēm, kas minētas šo noteikumu 11.1. apakšpunktā. )
13.3. Nav saprotams, kāpēc iespējamie infrastruktūras objekti minēti tikai atjaunojošās ganīšanas kontekstā; infrastruktūra var būt nepieciešama arī pļaušanas nodrošināšanai; t.p 15.1.1.2. punktā
(13.3. minimālo veicamo darbu sarakstu katrā atjaunojamo zālāju poligonā, ņemot vērā zālāju atjaunošanas plānā (1. pielikums) iekļauto atjaunošanas pasākumu sarakstu no atjaunošanas pasākuma kataloga, un tā faktisko kvalitātes stāvokli, tostarp norāde par infrastruktūras objektiem, kas nepieciešami atjaunojošās ganīšanas nodrošināšanai;) )
21. punktā minētā termiņa ievērošanu var aizkavēt nosacījumi par sezonāliem darbu ierobežojumiem ĪADT (piemēram, aizliegums krūmu ciršanai putnu ligzdošanas laikā). Šādiem aizkavējumiem būtu jābūt uzreiz iekļautiem kā attaisnojošam faktoram, neprasot pieteicējam papildus saskaņošanu ar LAD.
(21. Atbalsta saņēmējs šo noteikumu 3. punktā minēto intervenci uzsāk īstenot ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šajā punktā minētais nosacījums ir uzskatāms par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis apliecinājumu par darbu uzsākšanu 2. pielikums.)
4.Atjaunošanas darbu katalogs, 13. punkts – roku darbs. 1 punkta piešķiršana par roku darbu ir neadekvāti maz, jo tas bieži vien veido lielas izmaksas.
Katalogā nav minētas darbības, kas saistītas ar hidroloģiskā režīma regulēšanu, piemēram, seklo grāvīšu atjaunošana, bebru aizsprostu likvidēšana u.c. darbi, kas nereti ir priekšnosacījums zālāja atjaunošanai.
(11.2. teritorija, kas vērtējama kā potenciāli bioloģiski vērtīgs zālājs, tostarp ilggadīgs zālājs ar dabiskošanās pazīmēm vai apmežojusies platība, kas var kļūt piemērots aizsargājamām sugām kā dzīvotne, un par to liecina šo noteikumu 12. punktā minētā eksperta pievienots bioloģiski vērtīgu zālāju vai Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu kartējums, ko Lauku atbalsta dienests nodod Dabas aizsardzības pārvaldei, informācijas iekļaušanai Dabas datu pārvaldība sistēmā, lai pēc šo noteikumu 3. punktā minētās intervences īstenošanas tai tiktu piešķirta viena no septiņām zālāju klasēm, kas minētas šo noteikumu 11.1. apakšpunktā. )
13.3. Nav saprotams, kāpēc iespējamie infrastruktūras objekti minēti tikai atjaunojošās ganīšanas kontekstā; infrastruktūra var būt nepieciešama arī pļaušanas nodrošināšanai; t.p 15.1.1.2. punktā
(13.3. minimālo veicamo darbu sarakstu katrā atjaunojamo zālāju poligonā, ņemot vērā zālāju atjaunošanas plānā (1. pielikums) iekļauto atjaunošanas pasākumu sarakstu no atjaunošanas pasākuma kataloga, un tā faktisko kvalitātes stāvokli, tostarp norāde par infrastruktūras objektiem, kas nepieciešami atjaunojošās ganīšanas nodrošināšanai;) )
21. punktā minētā termiņa ievērošanu var aizkavēt nosacījumi par sezonāliem darbu ierobežojumiem ĪADT (piemēram, aizliegums krūmu ciršanai putnu ligzdošanas laikā). Šādiem aizkavējumiem būtu jābūt uzreiz iekļautiem kā attaisnojošam faktoram, neprasot pieteicējam papildus saskaņošanu ar LAD.
(21. Atbalsta saņēmējs šo noteikumu 3. punktā minēto intervenci uzsāk īstenot ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šajā punktā minētais nosacījums ir uzskatāms par izpildītu, ja atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis apliecinājumu par darbu uzsākšanu 2. pielikums.)
4.Atjaunošanas darbu katalogs, 13. punkts – roku darbs. 1 punkta piešķiršana par roku darbu ir neadekvāti maz, jo tas bieži vien veido lielas izmaksas.
Katalogā nav minētas darbības, kas saistītas ar hidroloģiskā režīma regulēšanu, piemēram, seklo grāvīšu atjaunošana, bebru aizsprostu likvidēšana u.c. darbi, kas nereti ir priekšnosacījums zālāja atjaunošanai.
17.04.2025. 14:29
Mārtiņš Pētersons - Balgales pagasta zemnieku saimniecība "SNIĶERI"
Sveiki,
tehnikas un iekārtu izdevumiem ir paredzēts pārāk mazs atbalsts. Bieži šāda veida pļavas ir ar papildus apaugumu, kuru pie atjaunošanas būtu jānovāc, lai pēc iespējas iegūtu lielāku mērķplatību. Šāda veida apaugumus, lai pēc iespējas mazāk bojātu augus, būtu jāsastrādā ar rekultivācijas iekārtu, kuru iegādes summa krietni pārsniedz maksimāli projektā paredzēto. Kā arī, ja tiek veikta zālāju piesēja izmantojot siena ruļļus no citiem laukiem, tad papildus nepieciešama izdales iekārta, kas spēj izkliedēt sienu lielā platībā. Ir iespējams arī ruļļus atritināt, bet ja papildus tiek izmantoti liellopi, tad šajās vietās augsne tiek intensīvi izbradāta, sablīvēta un samēslota, kas traucē sēklas dīgšanas procesu.
Šobrīd saimniecībā tiek veikti izmēģinājumi, lai atrastu atbilstošāko metodi.
tehnikas un iekārtu izdevumiem ir paredzēts pārāk mazs atbalsts. Bieži šāda veida pļavas ir ar papildus apaugumu, kuru pie atjaunošanas būtu jānovāc, lai pēc iespējas iegūtu lielāku mērķplatību. Šāda veida apaugumus, lai pēc iespējas mazāk bojātu augus, būtu jāsastrādā ar rekultivācijas iekārtu, kuru iegādes summa krietni pārsniedz maksimāli projektā paredzēto. Kā arī, ja tiek veikta zālāju piesēja izmantojot siena ruļļus no citiem laukiem, tad papildus nepieciešama izdales iekārta, kas spēj izkliedēt sienu lielā platībā. Ir iespējams arī ruļļus atritināt, bet ja papildus tiek izmantoti liellopi, tad šajās vietās augsne tiek intensīvi izbradāta, sablīvēta un samēslota, kas traucē sēklas dīgšanas procesu.
Šobrīd saimniecībā tiek veikti izmēģinājumi, lai atrastu atbilstošāko metodi.
25.04.2025. 22:08
Agnese Priede - sertificēta zālāju biotopu un vaskulāro augu sugu eksperte
Rosinu pārskatīt 11.1. p. formulējumu – atbalsttiesīgiem jābūt ne tikai tiem ES nozīmes zālāju biotopiem zemā kvalitātē, kas ir identificēti Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā, bet arī tiem, ko attiecīgajā jomā sertificēts eksperts identificē dabā pretendenta īpašumā vai nomātā platībā. Prakse rāda, ka joprojām atrodas ES nozīmes zālāju biotopi, kas iepriekšējos gados nav apsekoti un attiecīgi nav identificēti datu bāzē. Ja tādi tiek identificēti tagad (turpmākajos gados, kamēr noteikumi būs spēkā), tad tiem būtu jābūt atbalsttiesīgiem – ar nosacījumu, ka dati līdz ar pretendenta pieteikumu (inventarizācijas anketa, biotopa poligons) tiek iesniegti Dabas aizsardzības pārvaldē un Lauku atbalsta dienestā.
11.2. p.: rosinu izteikt citādā redakcijā šo formulējumu: “teritorija, kas vērtējama kā potenciāli bioloģiski vērtīgs zālājs, tostarp ilggadīgs zālājs ar dabiskošanās pazīmēm vai apmežojusies platība, kas var kļūt piemērots aizsargājamām sugām kā dzīvotne, un par to liecina…”. Kā ES nozīmes zālāju biotops var tikt identificēts arī tāds zālājs, kurā nav nevienas aizsargājamas sugas, tāds var būt arī izcilas kvalitātes ES nozīmes zālājs. Tas pats attiecināms uz potenciālu ES nozīmes zālāju biotopu, kuram nav obligāti jākļūst par aizsargājamas sugas dzīvotni. Tam ir jāsasniedz ES nozīmes zālāju raksturojošie rādītāji (vismaz minimālie kritēriji) un dažu gadu laikā jāizrāda uzlabošanās tendence (raksturojošo sugu sastāvs, struktūra, funkcijas). Ja kļūst par aizsargājamu sugu dzīvotni – ļoti labi, bet ne obligāti.
15.1.1.2.p.: caurteku iegādei un arī to ievietošanas (iebūvēšanas) izmaksām (kas var prasīt specifiskas tehnikas iesaisti (nomu) jābūt attiecināmām arī uz zālājiem, kuros paredzēta pļaušana, ne tikai atjaunojoša ganīšana. Caurteku un piekļuves ceļu trūkums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc ir apgrūtināta vai pat neiespējama aizaugušu ES nozīmes zālāju atjaunošana.
Stipri aizauguši zālāji var būt iekļauti meža zemēs, kas nozīmē, ka to atjaunošanai nepieciešams ievērot procedūru: Ministru kabineta 18.06.2013. noteikumi Nr.325 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu mežā”. Šo noteikumi nosaka atsevišķu procedūru, tostarp nepieciešams sertificēta eksperta atzinums, lai saskaņotu šāda veida atmežošanu. Tas attiecīgi pagarina procesu un arī izmaksas, kas būs lielākas nekā tad, ja atjauno zālāju lauksaimniecības zemē un sagatavo tikai zālāja atjaunošana plānu (te būs nepieciešams arī eksperta atzinums atbilstoši MK noteikumu noteiktajam saturam). Vēršu uzmanību, bet pēc 11.p. izskatās, ka šīs izmaksas ir attiecināmas (lūgums šo aspektu pārbaudīt).
Būtiski pasākumi, kas var būt nepieciešami, lai uzlabotu zālāju biotopu kvalitāti, ir botāniski vērtīgu zālāju sēklu vai sēklām bagāta zaļsiena vai siena ienese un izsēšana/izkaisīšanas teritorijā. Tie nav norādīti atjaunošanas darbu katalogā, bet, cerams, ir attiecināmi kā “citi”. Ja nav attiecināmi (no noteikumu projekta nav saprotams), tad noteikti vajadzētu būt attiecināmiem. Gan sēklu, gan sēklām bagāta siena iegādes, gan transportēšanas (pārvešanas) izdevumi.
Ļoti vēlams iekļaut kā attiecināmas aploku žogu un elektrisko ganu izmaksas, kaut vai daļēji.
12.p.: nav skaidri saprotams, vai zālāja atjaunošanas plānu, ja to pieteicēja uzdevumā sagatavo biotopu un sugu aizsardzības jomas eksperts, apstiprina viņš/a pats/i vai tas jādara vēl citam ekspertam (ja apstiprināšanu neveic Dabas aizsardzības pārvalde). Ieteicams precizēt.
11.2. p.: rosinu izteikt citādā redakcijā šo formulējumu: “teritorija, kas vērtējama kā potenciāli bioloģiski vērtīgs zālājs, tostarp ilggadīgs zālājs ar dabiskošanās pazīmēm vai apmežojusies platība, kas var kļūt piemērots aizsargājamām sugām kā dzīvotne, un par to liecina…”. Kā ES nozīmes zālāju biotops var tikt identificēts arī tāds zālājs, kurā nav nevienas aizsargājamas sugas, tāds var būt arī izcilas kvalitātes ES nozīmes zālājs. Tas pats attiecināms uz potenciālu ES nozīmes zālāju biotopu, kuram nav obligāti jākļūst par aizsargājamas sugas dzīvotni. Tam ir jāsasniedz ES nozīmes zālāju raksturojošie rādītāji (vismaz minimālie kritēriji) un dažu gadu laikā jāizrāda uzlabošanās tendence (raksturojošo sugu sastāvs, struktūra, funkcijas). Ja kļūst par aizsargājamu sugu dzīvotni – ļoti labi, bet ne obligāti.
15.1.1.2.p.: caurteku iegādei un arī to ievietošanas (iebūvēšanas) izmaksām (kas var prasīt specifiskas tehnikas iesaisti (nomu) jābūt attiecināmām arī uz zālājiem, kuros paredzēta pļaušana, ne tikai atjaunojoša ganīšana. Caurteku un piekļuves ceļu trūkums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc ir apgrūtināta vai pat neiespējama aizaugušu ES nozīmes zālāju atjaunošana.
Stipri aizauguši zālāji var būt iekļauti meža zemēs, kas nozīmē, ka to atjaunošanai nepieciešams ievērot procedūru: Ministru kabineta 18.06.2013. noteikumi Nr.325 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu mežā”. Šo noteikumi nosaka atsevišķu procedūru, tostarp nepieciešams sertificēta eksperta atzinums, lai saskaņotu šāda veida atmežošanu. Tas attiecīgi pagarina procesu un arī izmaksas, kas būs lielākas nekā tad, ja atjauno zālāju lauksaimniecības zemē un sagatavo tikai zālāja atjaunošana plānu (te būs nepieciešams arī eksperta atzinums atbilstoši MK noteikumu noteiktajam saturam). Vēršu uzmanību, bet pēc 11.p. izskatās, ka šīs izmaksas ir attiecināmas (lūgums šo aspektu pārbaudīt).
Būtiski pasākumi, kas var būt nepieciešami, lai uzlabotu zālāju biotopu kvalitāti, ir botāniski vērtīgu zālāju sēklu vai sēklām bagāta zaļsiena vai siena ienese un izsēšana/izkaisīšanas teritorijā. Tie nav norādīti atjaunošanas darbu katalogā, bet, cerams, ir attiecināmi kā “citi”. Ja nav attiecināmi (no noteikumu projekta nav saprotams), tad noteikti vajadzētu būt attiecināmiem. Gan sēklu, gan sēklām bagāta siena iegādes, gan transportēšanas (pārvešanas) izdevumi.
Ļoti vēlams iekļaut kā attiecināmas aploku žogu un elektrisko ganu izmaksas, kaut vai daļēji.
12.p.: nav skaidri saprotams, vai zālāja atjaunošanas plānu, ja to pieteicēja uzdevumā sagatavo biotopu un sugu aizsardzības jomas eksperts, apstiprina viņš/a pats/i vai tas jādara vēl citam ekspertam (ja apstiprināšanu neveic Dabas aizsardzības pārvalde). Ieteicams precizēt.
27.04.2025. 22:14
Atlasīti 4 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25