Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma (turpmāk – likums) mērķis ir radīt iespēju bērnam un jaunietim gūt viņa vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā, apgūstot valsts aizsardzības mācību vai darbojoties Jaunsardzē. Likuma 3. pantā ir noteikts, ka valsts aizsardzības mācība ir mācību priekšmets vidējās izglītības programmās. Valsts aizsardzības mācības saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. Likuma 4. pantā ir noteikts, ka valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās ir obligāta. Valsts aizsardzības mācības priekšmetu vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs apgūst divu secīgu mācību gadu laikā. Neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā tiek īstenota daļēja valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve. Likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, šā likuma 4. panta pirmā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. Līdz 2024. gada 31. augustam valsts aizsardzības mācību vidējās izglītības programmā īsteno kā specializēto kursu veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024.gada 1.septembri un ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā.
Mērķa apraksts
Noteikt, ka valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024.gada 1.septembri un ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
16.06.2023. - 03.07.2023.
Informācija
Lūdzam sniegt viedokli par sagatavoto noteikumu grozījumu projektu.
Fiziskās personas
- skolēni, skolēnu vecāki
Skaidrojums un ietekme
Jāapgūst valsts aizsardzības mācība veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās vidējās, profesionālās vidējās un arodizglītības programmas, būs nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas izglītības programmās un to ieviešanā izglītības procesā.
Sagatavoja
Sintija Sējēja (VISC)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
16.06.2023. 19:51
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Maija Priedīte - Sporta skolotāju asociācija
Sporta skolotāju asociācijas viedoklis par ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
Sporta skolotāju asociācija ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk - dokumenta), kuri tika izsludināti 16.06.2023 Tiesību aktu projektu publiskajā portālā ar projekta ID/uzdevuma numuru 23-TA-1344, kuru sagatavojis VISC. Šajā dokumentā ir veikti grozījumi 9., 10.,11. un 12. pielikumos, nosakot, ka valsts aizsardzības mācība (turpmāk - VAM) no 2024.gada 1.septembra ir obligāta un apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā. Lai nodrošinātu VAM ieviešanu tiek plānotas 128 mācību stundas, bet mācību priekšmetam Sports un veselība atstājot 187 mācību stundas. Sniedzam Sporta skolotāju asociācijas viedokli par sagatavoto noteikumu grozījumu projektu. Noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem (te ieraksti noteikumu nosaukumu un numuru un turpmāk - noteikumi) 8. pielikumā “Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti (turpmāk – SR) veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā” nosaka, ka minētās fiziskās aktivitātes īsteno regulāri triju gadu laikā vispārīgajā un optimālajā apguves līmeni, kurām ir paredzētas 315 mācību stundas, tas ir 3 stundas nedēļā. Valsts aizsardzības mācības priekšmetu vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs plānots apgūt divu secīgu mācību gadu laikā, tātad tiek plānots divos gados noņemt 128 Sporta un veselības mācību stundas. Veicot matemātiskus aprēķinus, iznāk, ka 10. un 11. klasē skolēniem Sporta un veselības mācību stundas notiks 1,6 reizi nedēļā. Ar šādu sporta un veselības mācību stundu skaitu nevar realizēt veselības un fiziskās aktivitātes jomas sasniedzamos rezultātus skolēnam. Citējam teikumus no vispārējās vidējās izglītības standarta “Regulāras, sistemātiskas un daudzveidīgas fiziskās aktivitātes ir fiziskās veselības, emocionālās labklājības un veselīga dzīvesveida paradumu pamatā”. Jautājums? Vai ar vienu sporta un veselības mācību stundu ir pietiekami, lai sekmētu mūsdienu jaunietim nepieciešamās fiziskās spējas, dzīves prasmes un veselīga dzīvesveida vērtības? 2019.gada 3.septembrī tika pieņemti MK noteikumu “ Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu”, kur izvērtējot fizisko aktivitāšu nepieciešamību, veselīga dzīvesveida ieradumu veidošanos jauniešu ikdienā, tika piešķirta trešā sporta stunda nedēļā, Tagad, kad Covid – 19 pandēmija ir pasliktinājusi jauniešu veselības stāvokli, nepieciešams būtiski palielināt fizisko aktivitāšu daudzumu ikdienā. Arī Slimību profilakse un kontroles centra pētījuma dati parāda (https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4267/download?attachment), ka skolēniem ir nepieciešams krasi palielināt fiziskās aktivitātes katru dienu, kā arī skolēniem, 31% ir liekais svars, kas arī norāda uz mazkustīgu dienas režīmu, kas ir riska dažādām saslimšanām. Neskatoties uz to tiek noņemtas, praktiski, 2 stundas nedēļā. Vai tas uzlabos jauniešu veselību, fiziskās aktivitātes un nepieciešamās veselīga dzīvesveida prasmes? Masu medijos bieži izskan ekspertu viedoklis, ka jauniešiem nepieciešams ikdienā palielināt fizisko aktivitāšu daudzumu un ka, tas ir cieši saistīts arī ar jauniešu mentālo veselību, piemēram, televīzijas raidījumā "Esi līdzsvarā" eksperti secināja, ka vērojama tieša korelācija starp jauniešu fizisko un mentālo veselību – bez sportiskām aktivitātēm ikdienā nevar notikt personības attīstība, kas ir būtiska, veidojot savstarpējas attiecības, un ir priekšnoteikums strukturēta un sabalansēta dzīvesveida veidošanai, kā arī samazina mentālās veselības problēmu iespējamību. Kā sarunā atzina bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, ir nepieciešams kustību padarīt par daļu no dzīvesveida jau no bērnības, jo tas veido cilvēka attiecības ar apkārtējiem – rada piederības sajūtu, uzlabo emocionālo pašsajūtu, veido ieradumus, spēju saprast un novērtēt likumsakarības, kas ir noderētu pilnvērtīgai jaunieša nākotnes dzīvei. Atbalstot bērnu un jauniešu mentālo un fizisko veselību, "Latvijas Loto" veica pētījumu ar mērķi aktualizēt jautājumus par jauniešu veselību un ar ekspertiem rast ieteikumus tās uzlabošanai. Pētījuma dati apliecina, ka trīs būtiskākie ieguvumi, jauniešiem nodarbojoties ar sportu, ir fiziskās veselības uzlabojumi (piekrīt 86% respondentu), mentālās veselības uzlabojumi (80% respondentu), jaunu prasmju, piemēram, disciplīnas, patstāvības un atbildības apguve (80% respondentu), https://science.rsu.lv/en/clippings/aptauja. Ainars Bagatskis, Izglītības ministres A.Čakšas ārštata padomnieks (sporta jautājumos), televīzijas raidījumos ir paudis viedokli, ka skolās nepieciešamas vismaz 3 sporta un veselības stundas, ka jauniešiem būtiski jāpalielina fizisko aktivitāšu daudzumu viņu ikdienā. Tabulā no pieņemtā vispārējās vidējās izglītības standarta, redzam, ka mācību priekšmets sports un veselība ir plānots kā pamatkurss ar 315 stundām un Valsts aizsardzības mācība kā specializētais kurss ar 140 stundām. Neviens teikums nenorāda, ka tiks samazinātas sporta un veselības mācību stundas, lai nodrošinātu VAM ieviešanu skolās, tas tika paredzēts kā speckurss. Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma Sports un veselība (315) Valsts aizsardzības mācība (140) Starpdisciplinārs kurss. Sporta un veselības mācību priekšmeta mērķis būtiski atšķiras no VAM kursa mērķa. Ir saskatāmas kopsakarības piemēram, drošības jautājumu, militārās orientēšanās apguvē, bet pārējās prasmes būtiski atšķiras no mūsu jomas SR, kuri ir vērsti uz skolēnu veselību un fiziski aktīvu dzīvesveida paradumu, veselības izglītības jautājumu un dzīves prasmju veidošanu. Lai cilvēks spētu pienācīgi funkcionēt, ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Izglītības standartā ir noteikts, ka sporta stundas ir obligātas un notiek regulāri katru nedēļu. Iepazīstoties ar publicētā dokumenta anotācijā risinājuma aprakstu, kurā piedāvāts, citējam “plānots sniegt metodisku atbalstu izglītības iestādēm šī brīža sporta nodarbību papildināšanai ar aktīvām nodarbībām no mācību stundām brīvajā laikā, īpaši uzmanību pievēršot alternatīvu, uz visiem skolēniem iespēju praktizēt tādas aktivitātes kā ārstniecisko vingrošanu, jogu u.c.” Sporta un veselības skolotājiem ir jāvada sporta un veselības mācību stundas, atbilstoši veselības, drošības un fiziskās aktivitātes jomas SR, kuras ir obligātas visiem skolēniem. Piedāvātā alternatīva - interešu izglītība ir brīvprātīga un tā ir neformālā izglītība. Interešu izglītībai ir citi uzdevumi un mērķi, tās uzsākšanai nav nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša izglītība. Vidusskolēni savu ārpus stundu laiku plāno apmeklējot gan mūzikas skolas, gan mākslas skolas nodarbības, kā arī plānojot savu karjeras izglītību, padziļināti apgūstot un apmeklējot papildus nodarbības, lai pilnveidotu sev nepieciešamās zināšanas un prasmes jau studējot augstskolās, tādēļ interešu izglītības sporta pulciņiem ārpus stundām neatliek laika. Būtiski ir arī tas, ka samaksa par interešu izglītībā novadīto nodarbību būtiski atšķiras no mācību stundas samaksas formālajā izglītībā. Šeit ir ļoti liels risks, ka, sporta un veselības skolotāji zaudēs darbu un būs spiesti doties darba meklējumos citā nozarē, lai uzturētu savas ģimenes, jo daudzās vidusskolās kritiski samazināsies stundu skaits. Ieteikums sporta skolotājiem vadīt ārstniecisko vingrošanu ir neprofesionāls, jo ārstniecisko vingrošanu drīkst veikt tikai ārstniecības persona, kā to paredz Ārstniecības likuma VII A nodaļa Funkcionālais speciālists un funkcionālā speciālista asistents. Tāpat ieteikums vadīt jogas nodarbības arī ir neprofesionāls ar neizpratni, kas tad ir joga? Joga ir viena no sešām hinduisma filozofisko tradīciju ortodoksālajām skolām. Hinduismā, budismā un džainismā pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. Vai tas ir aktuāli un nepieciešams ieviest vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs Latvijā indiešu filozofiju un vai sporta un veselības skolotājs to var vadīt? Iepazīstoties ar Jaunsardzes centra mājas lapā publicēto VAM programmu (https://www.jc.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-macibaskolēniem), var secināt, ka procentuāli liels mācību stundu skaits ir teorētiskās nodarbības, kā arī stundas tiek plānotas vienu reizi mēnesi 8 nodarbības pēc kārtas. Jautājums? Vai skolēns var būt fiziski aktīvs 8 stundas pēc kārtas? VAM instruktori, lai vadītu mācību stundas skolā ir apguvuši papildus 76 stundu kursus pedagoģijā, bet viņiem nav sporta un veselības skolotāju kompetences ne cilvēka anatomijā, ne fizioloģijā, ne fiziskās slodzes fizioloģiju (vingrinājumu dozēšanas un intensitātes aspektos), ne to atbilstība attiecīgajam vecumposmam. Līdz ar to VAM instruktori nav tiesīgi mācīt mācību saturu skolēnam, kas ir saistīti ar fiziskās sagatavotības sekmēšanu un veselības izglītības jautājumiem, piemēram, analizē un izvērtē fizisko aktivitāšu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz fizisko veselību un psiholoģisko labklājību, tai skaitā enerģijas patēriņu, vielmaiņu, orgānu sistēmu darbību, iesaistoties dažāda veida fiziskajās aktivitātēs, variējot slodzes intensitāti un ilgumu, un to saistību ar neinfekcijas slimību profilaksi (piemēram, cukura diabētu, skeleta muskuļu un saistaudu sistēmas slimībām) (2.2.). Vēršam uzmanību uz to, ka publiski pieejamā VAM mācības programma tika izstrādāta 2020.gadā, kad vēl nebija ieviests obligātais Valsts aizsardzības dienests. Šodienas notikumi pasaulē ir pierādījuši, ka skolēniem ir nepieciešams apgūt zināšanas un prasmes, kas nav minētas VAM mācību programmā, piemēram, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 716 (Rīgā 2017. gada 5. decembrī) Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam. Šobrīd Polijā tiek realizētas 5 sporta stundas nedēļā, kā arī papildus tam sporta nodarbības pēc stundām, kā arī ieviesti citi fizisko aktivitāšu pasākumi, lai uzlabotu skolēnu veselību pēc Covid-19 pandēmijas. Sporta skolotāju asociācija atbalsta VAM kursa ieviešanu vispārizglītojošās skolās, bet nav saprotams un pieņemams kā šis lēmums tika pieņemts, jo ar nozari netika apspriestas plānotās izmaiņas veselības un fiziskās aktivitātes jomas sasniedzamajos rezultātos. Lai risinātu šo jautājumu, kas būtu vērsts uz skolēnam vislabāko variantu, gan kā apgūt veselīgas dzīvesveida un militārās prasmes, ierosinām: • tikties obligātā Valsts aizsardzības dienesta, Civilās aizsardzības, Jaunsardzes centra pārstāvjiem, Sporta skolotāju asociācijas pārstāvjiem, praktizējošiem sporta un veselības skolotājiem, SKOLA2030 mācību satura veidotājiem, lai izveidotu mūsdienu jaunietim atbilstošu VAM mācību programmu ar nepieciešamām dzīves prasmēm un vērtībām; • VAM nodarbības, piemēram notiek 10. – 11. klases mācību gada beigās, maija pēdējā nedēļā un jūnija pirmajā nedēļā, kā arī augusta pēdējās divās nedēļās . • nometnes mācību programmu var apgūt un realizēt netraucējot citu mācību priekšmetu mācību satura apguvi.
Sporta skolotāju asociācija ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk - dokumenta), kuri tika izsludināti 16.06.2023 Tiesību aktu projektu publiskajā portālā ar projekta ID/uzdevuma numuru 23-TA-1344, kuru sagatavojis VISC. Šajā dokumentā ir veikti grozījumi 9., 10.,11. un 12. pielikumos, nosakot, ka valsts aizsardzības mācība (turpmāk - VAM) no 2024.gada 1.septembra ir obligāta un apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā. Lai nodrošinātu VAM ieviešanu tiek plānotas 128 mācību stundas, bet mācību priekšmetam Sports un veselība atstājot 187 mācību stundas. Sniedzam Sporta skolotāju asociācijas viedokli par sagatavoto noteikumu grozījumu projektu. Noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem (te ieraksti noteikumu nosaukumu un numuru un turpmāk - noteikumi) 8. pielikumā “Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti (turpmāk – SR) veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā” nosaka, ka minētās fiziskās aktivitātes īsteno regulāri triju gadu laikā vispārīgajā un optimālajā apguves līmeni, kurām ir paredzētas 315 mācību stundas, tas ir 3 stundas nedēļā. Valsts aizsardzības mācības priekšmetu vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs plānots apgūt divu secīgu mācību gadu laikā, tātad tiek plānots divos gados noņemt 128 Sporta un veselības mācību stundas. Veicot matemātiskus aprēķinus, iznāk, ka 10. un 11. klasē skolēniem Sporta un veselības mācību stundas notiks 1,6 reizi nedēļā. Ar šādu sporta un veselības mācību stundu skaitu nevar realizēt veselības un fiziskās aktivitātes jomas sasniedzamos rezultātus skolēnam. Citējam teikumus no vispārējās vidējās izglītības standarta “Regulāras, sistemātiskas un daudzveidīgas fiziskās aktivitātes ir fiziskās veselības, emocionālās labklājības un veselīga dzīvesveida paradumu pamatā”. Jautājums? Vai ar vienu sporta un veselības mācību stundu ir pietiekami, lai sekmētu mūsdienu jaunietim nepieciešamās fiziskās spējas, dzīves prasmes un veselīga dzīvesveida vērtības? 2019.gada 3.septembrī tika pieņemti MK noteikumu “ Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu”, kur izvērtējot fizisko aktivitāšu nepieciešamību, veselīga dzīvesveida ieradumu veidošanos jauniešu ikdienā, tika piešķirta trešā sporta stunda nedēļā, Tagad, kad Covid – 19 pandēmija ir pasliktinājusi jauniešu veselības stāvokli, nepieciešams būtiski palielināt fizisko aktivitāšu daudzumu ikdienā. Arī Slimību profilakse un kontroles centra pētījuma dati parāda (https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4267/download?attachment), ka skolēniem ir nepieciešams krasi palielināt fiziskās aktivitātes katru dienu, kā arī skolēniem, 31% ir liekais svars, kas arī norāda uz mazkustīgu dienas režīmu, kas ir riska dažādām saslimšanām. Neskatoties uz to tiek noņemtas, praktiski, 2 stundas nedēļā. Vai tas uzlabos jauniešu veselību, fiziskās aktivitātes un nepieciešamās veselīga dzīvesveida prasmes? Masu medijos bieži izskan ekspertu viedoklis, ka jauniešiem nepieciešams ikdienā palielināt fizisko aktivitāšu daudzumu un ka, tas ir cieši saistīts arī ar jauniešu mentālo veselību, piemēram, televīzijas raidījumā "Esi līdzsvarā" eksperti secināja, ka vērojama tieša korelācija starp jauniešu fizisko un mentālo veselību – bez sportiskām aktivitātēm ikdienā nevar notikt personības attīstība, kas ir būtiska, veidojot savstarpējas attiecības, un ir priekšnoteikums strukturēta un sabalansēta dzīvesveida veidošanai, kā arī samazina mentālās veselības problēmu iespējamību. Kā sarunā atzina bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, ir nepieciešams kustību padarīt par daļu no dzīvesveida jau no bērnības, jo tas veido cilvēka attiecības ar apkārtējiem – rada piederības sajūtu, uzlabo emocionālo pašsajūtu, veido ieradumus, spēju saprast un novērtēt likumsakarības, kas ir noderētu pilnvērtīgai jaunieša nākotnes dzīvei. Atbalstot bērnu un jauniešu mentālo un fizisko veselību, "Latvijas Loto" veica pētījumu ar mērķi aktualizēt jautājumus par jauniešu veselību un ar ekspertiem rast ieteikumus tās uzlabošanai. Pētījuma dati apliecina, ka trīs būtiskākie ieguvumi, jauniešiem nodarbojoties ar sportu, ir fiziskās veselības uzlabojumi (piekrīt 86% respondentu), mentālās veselības uzlabojumi (80% respondentu), jaunu prasmju, piemēram, disciplīnas, patstāvības un atbildības apguve (80% respondentu), https://science.rsu.lv/en/clippings/aptauja. Ainars Bagatskis, Izglītības ministres A.Čakšas ārštata padomnieks (sporta jautājumos), televīzijas raidījumos ir paudis viedokli, ka skolās nepieciešamas vismaz 3 sporta un veselības stundas, ka jauniešiem būtiski jāpalielina fizisko aktivitāšu daudzumu viņu ikdienā. Tabulā no pieņemtā vispārējās vidējās izglītības standarta, redzam, ka mācību priekšmets sports un veselība ir plānots kā pamatkurss ar 315 stundām un Valsts aizsardzības mācība kā specializētais kurss ar 140 stundām. Neviens teikums nenorāda, ka tiks samazinātas sporta un veselības mācību stundas, lai nodrošinātu VAM ieviešanu skolās, tas tika paredzēts kā speckurss. Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma Sports un veselība (315) Valsts aizsardzības mācība (140) Starpdisciplinārs kurss. Sporta un veselības mācību priekšmeta mērķis būtiski atšķiras no VAM kursa mērķa. Ir saskatāmas kopsakarības piemēram, drošības jautājumu, militārās orientēšanās apguvē, bet pārējās prasmes būtiski atšķiras no mūsu jomas SR, kuri ir vērsti uz skolēnu veselību un fiziski aktīvu dzīvesveida paradumu, veselības izglītības jautājumu un dzīves prasmju veidošanu. Lai cilvēks spētu pienācīgi funkcionēt, ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Izglītības standartā ir noteikts, ka sporta stundas ir obligātas un notiek regulāri katru nedēļu. Iepazīstoties ar publicētā dokumenta anotācijā risinājuma aprakstu, kurā piedāvāts, citējam “plānots sniegt metodisku atbalstu izglītības iestādēm šī brīža sporta nodarbību papildināšanai ar aktīvām nodarbībām no mācību stundām brīvajā laikā, īpaši uzmanību pievēršot alternatīvu, uz visiem skolēniem iespēju praktizēt tādas aktivitātes kā ārstniecisko vingrošanu, jogu u.c.” Sporta un veselības skolotājiem ir jāvada sporta un veselības mācību stundas, atbilstoši veselības, drošības un fiziskās aktivitātes jomas SR, kuras ir obligātas visiem skolēniem. Piedāvātā alternatīva - interešu izglītība ir brīvprātīga un tā ir neformālā izglītība. Interešu izglītībai ir citi uzdevumi un mērķi, tās uzsākšanai nav nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša izglītība. Vidusskolēni savu ārpus stundu laiku plāno apmeklējot gan mūzikas skolas, gan mākslas skolas nodarbības, kā arī plānojot savu karjeras izglītību, padziļināti apgūstot un apmeklējot papildus nodarbības, lai pilnveidotu sev nepieciešamās zināšanas un prasmes jau studējot augstskolās, tādēļ interešu izglītības sporta pulciņiem ārpus stundām neatliek laika. Būtiski ir arī tas, ka samaksa par interešu izglītībā novadīto nodarbību būtiski atšķiras no mācību stundas samaksas formālajā izglītībā. Šeit ir ļoti liels risks, ka, sporta un veselības skolotāji zaudēs darbu un būs spiesti doties darba meklējumos citā nozarē, lai uzturētu savas ģimenes, jo daudzās vidusskolās kritiski samazināsies stundu skaits. Ieteikums sporta skolotājiem vadīt ārstniecisko vingrošanu ir neprofesionāls, jo ārstniecisko vingrošanu drīkst veikt tikai ārstniecības persona, kā to paredz Ārstniecības likuma VII A nodaļa Funkcionālais speciālists un funkcionālā speciālista asistents. Tāpat ieteikums vadīt jogas nodarbības arī ir neprofesionāls ar neizpratni, kas tad ir joga? Joga ir viena no sešām hinduisma filozofisko tradīciju ortodoksālajām skolām. Hinduismā, budismā un džainismā pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. Vai tas ir aktuāli un nepieciešams ieviest vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs Latvijā indiešu filozofiju un vai sporta un veselības skolotājs to var vadīt? Iepazīstoties ar Jaunsardzes centra mājas lapā publicēto VAM programmu (https://www.jc.gov.lv/lv/valsts-aizsardzibas-macibaskolēniem), var secināt, ka procentuāli liels mācību stundu skaits ir teorētiskās nodarbības, kā arī stundas tiek plānotas vienu reizi mēnesi 8 nodarbības pēc kārtas. Jautājums? Vai skolēns var būt fiziski aktīvs 8 stundas pēc kārtas? VAM instruktori, lai vadītu mācību stundas skolā ir apguvuši papildus 76 stundu kursus pedagoģijā, bet viņiem nav sporta un veselības skolotāju kompetences ne cilvēka anatomijā, ne fizioloģijā, ne fiziskās slodzes fizioloģiju (vingrinājumu dozēšanas un intensitātes aspektos), ne to atbilstība attiecīgajam vecumposmam. Līdz ar to VAM instruktori nav tiesīgi mācīt mācību saturu skolēnam, kas ir saistīti ar fiziskās sagatavotības sekmēšanu un veselības izglītības jautājumiem, piemēram, analizē un izvērtē fizisko aktivitāšu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz fizisko veselību un psiholoģisko labklājību, tai skaitā enerģijas patēriņu, vielmaiņu, orgānu sistēmu darbību, iesaistoties dažāda veida fiziskajās aktivitātēs, variējot slodzes intensitāti un ilgumu, un to saistību ar neinfekcijas slimību profilaksi (piemēram, cukura diabētu, skeleta muskuļu un saistaudu sistēmas slimībām) (2.2.). Vēršam uzmanību uz to, ka publiski pieejamā VAM mācības programma tika izstrādāta 2020.gadā, kad vēl nebija ieviests obligātais Valsts aizsardzības dienests. Šodienas notikumi pasaulē ir pierādījuši, ka skolēniem ir nepieciešams apgūt zināšanas un prasmes, kas nav minētas VAM mācību programmā, piemēram, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 716 (Rīgā 2017. gada 5. decembrī) Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam. Šobrīd Polijā tiek realizētas 5 sporta stundas nedēļā, kā arī papildus tam sporta nodarbības pēc stundām, kā arī ieviesti citi fizisko aktivitāšu pasākumi, lai uzlabotu skolēnu veselību pēc Covid-19 pandēmijas. Sporta skolotāju asociācija atbalsta VAM kursa ieviešanu vispārizglītojošās skolās, bet nav saprotams un pieņemams kā šis lēmums tika pieņemts, jo ar nozari netika apspriestas plānotās izmaiņas veselības un fiziskās aktivitātes jomas sasniedzamajos rezultātos. Lai risinātu šo jautājumu, kas būtu vērsts uz skolēnam vislabāko variantu, gan kā apgūt veselīgas dzīvesveida un militārās prasmes, ierosinām: • tikties obligātā Valsts aizsardzības dienesta, Civilās aizsardzības, Jaunsardzes centra pārstāvjiem, Sporta skolotāju asociācijas pārstāvjiem, praktizējošiem sporta un veselības skolotājiem, SKOLA2030 mācību satura veidotājiem, lai izveidotu mūsdienu jaunietim atbilstošu VAM mācību programmu ar nepieciešamām dzīves prasmēm un vērtībām; • VAM nodarbības, piemēram notiek 10. – 11. klases mācību gada beigās, maija pēdējā nedēļā un jūnija pirmajā nedēļā, kā arī augusta pēdējās divās nedēļās . • nometnes mācību programmu var apgūt un realizēt netraucējot citu mācību priekšmetu mācību satura apguvi.
27.06.2023. 08:35
Edgars Severs
Pilnībā atbalstot Valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanu vispārējās vidējās izglītības programmā (mācību saturā), kā viena esošā un divu topošo skolēnu vecāks iebilstu pret Izglītības un zinātnes ministrijas (Valsts izglītības satura centra) piedāvāto risinājumu VAM ieviešanai, par 128 mācību stundām samazinot mācību jomai "Sports un veselība" vispārējās vidējās izglītības programmā paredzēto mācību stundu skaitu (faktiski 10. un 11. klasē esošo trīs sporta stundu vietā nedēļā atstājot tikai divas sporta stundas nedēļā). Iepazīstoties ar plānoto VAM mācību programmas saturu, secināms, ka lielāko daļu no VAM apgūstamā satura mācību stundām izglītojamie šo mācību saturu apgūs mācību kabinetā (klasē), t.i., bez fiziskās aktivitātes konkrēto mācību stundu laikā un tikai salīdzinoši neliela daļa no mācību stundām ir paredzēta ārpus mācību kabineta un ar fiziskās aktivitātes elementiem. Tādejādi konstatējams, ka pēc VAM ieviešanas no 2024. gada 1. septembra vispārējās vidējās izglītības programmu izglītojamiem 10. un 11. klasē būtiski samazināsies fizisko aktivitāšu stundu skaits, kas var pasliktināt jau tā zemo bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes līmeni, palielināt aptaukošanās u.c. veselības riskus, kā arī šāda rīcība būtu pretrunā Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam un citos politikas plānošanas dokumentos (tai skaitā Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2021.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam) noteiktam, tai skaitā pretrunā bērnu un jauniešu sportam kā prioritātei sporta nozarē, kā arī pretrunā veselas un fiziski aktīvas sabiedrības konceptam, kas ir īpaši būtiski arī vienotas valsts aizsardzības (tai skaitā VAM) koncepcijai.
Ievērojot minēto, aicinu Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar sporta skolotājiem, sporta nozares pārstāvjiem un izglītības nozares ekspertiem rast tādu risinājumu, lai, ieviešot VAM vispārējās vidējās izglītības programmā (mācību saturā), netiktu samazināts (vai arī pēc iespējas mazāk tiktu samazināts) mācību jomai "Sports un veselība" vispārējās vidējās izglītības programmā paredzēto mācību stundu skaits [piemēram, VAM ieviešanai nepieciešamās 128 stundas proporcionāli samazinot visām mācību jomām], kā arī vienlaikus īstenot valsts līmeņa atbalsta programmu bērnu un jauniešu iesaistei veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs izglītības iestādēs un ārpus tām.
Ievērojot minēto, aicinu Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar sporta skolotājiem, sporta nozares pārstāvjiem un izglītības nozares ekspertiem rast tādu risinājumu, lai, ieviešot VAM vispārējās vidējās izglītības programmā (mācību saturā), netiktu samazināts (vai arī pēc iespējas mazāk tiktu samazināts) mācību jomai "Sports un veselība" vispārējās vidējās izglītības programmā paredzēto mācību stundu skaits [piemēram, VAM ieviešanai nepieciešamās 128 stundas proporcionāli samazinot visām mācību jomām], kā arī vienlaikus īstenot valsts līmeņa atbalsta programmu bērnu un jauniešu iesaistei veselīgu un aktīvu dzīvesveidu veicinošās aktivitātēs izglītības iestādēs un ārpus tām.
29.06.2023. 11:54
fizioterapeite Nadija Strazdiņa
Dokuments 23-TA- 1344
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem".
Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024.gada 1.septembri un ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā.
Fizioterapeite Nadija Strazdiņa
Ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, arvien vairāk jāizglīto sabiedrība. Sevišķi svarīgi pievērst uzmanību bērnu un jauniešu izglītošanai. Vēlos uzsvērt, ka Valsts aizsardzības mācības pašreiz ir aktuāla tēma, bet tas nenozīmē, ka mums jāsamazina mācību priekšmeta Sports un veselība (SV) stundu skaitu.
Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gadā veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas provizoriskie dati liecina, ka 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības. Provizoriskie dati rāda, ka 60 000 jeb 3,8 % iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem atbildējuši, ka hroniski slimo ar astmu (ieskaitot alerģisko astmu) un 56 000 jeb 3,5 % – ar hronisko bronhītu, hronisko obstruktīvo plaušu slimību, emfizēmu.
Pirms gada, kad daļai skolēnu mācību process bija organizēts attālināti, dominēja sēdus stāvoklī pavadīts laiks. Pašreiz varam redzēt, ka šāds režīms nelabvēlīgi ietekmēja gan kustību-balsta aparātu, gan orgānu darbību, tāpēc tieši tagad vairāk nekā jebkad ir vajadzība pēc kustībām.
Analizējot statistikas datus, varam secināt, ka situācija noteikti nekļuva labāka. Latvijā liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars populācijā ir relatīvi liels. SV stundu laikā skolēni tiek izglītoti, ka aptaukošanās gadījumā jāmaina fiziskās aktivitātes un ēšanas paradumus un ka kaulu veselību nosaka ne tikai kvalitatīva pārtika, bet arī slodze, kādai kauls ir pakļauts. Cilvēkiem, kuri vēlas samazināt stundu skaitu, jāsaprot, ka bērns attīstās kustībā. Jo vairāk viņš kustās, jo biezāki un stiprāki kļūst viņa kauli. Fiziskās aktivitātes veicina kaulu augšanu. Samazinot SV mācību stundu skaitu, skolēniem ar īpašām vajadzībām piedalīšanās Valsts aizsardzības mācībās visticamāk nekompensēs fizisko aktivitāšu iztrūkumu.
Gribu atgādināt, ka no 2020. gada 1. septembra speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskajām saslimšanām, valodas traucējumiem un mācīšanās traucējumiem Latvijā īsteno vispārējās izglītības iestādēs (piemēram, vispārizglītojošajās sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās, ģimnāzijās) jeb iekļaujoši. Tas nozīmē, ka no speciālās izglītības iestādēm uz vispārējās izglītības iestādēm ir pārcelti bērni ar speciālām vajadzībām (BSV), kam jāapgūst iepriekšminētās speciālās programmas. Iekļaujošā izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām Latvijā, 2020.
Šādas speciālās programmas saturiski ir vispārējās izglītības programmu īpašie paveidi, kuri atšķiras ar īpašu izglītības apguves formu un kuru realizācijai ir nepieciešami izglītojamā vajadzībām piemēroti speciāli mācību līdzekļi, pasniegšanas metodes un citi atbalsta pasākumi (MK, 2013b; MK, 2014; MK, 2017c). https://www.saeima.lv/petijumi/Ieklaujosa_izglitiba_berniem_spec_vajadzibam_Latvija.pdf )
Kopš jaunā mācību standarta ieviešanas, sporta skolotājiem tiek piedāvātas regulāras izglītošanās iespējas. Šādu kursu vadīšanā vairākus gadus biju iesaistīta arī es kā LSPA mācību spēks. Kursu laikā liela uzmanība tika pievērsta šādām tēmām: veselība, drošība un pielāgotās fiziskās aktivitātes skolēniem ar dažādiem traucējumiem. Skolotāja uzdevums – nekaitēt skolēna veselībai un dot zināšanas, lai nākotnē skolēns prastu izdarīt uz zināšanām pamatotu (balstītu) izvēli, cik bieži un ar kādām fiziskām aktivitātēm nodarboties. Gribas uzsvērt, ka skolēnu izglītošana par veselību nedrīkst notikt pasīvi sēdus pie galda, pildot testus un gatavojot prezentācijas, bet skolēnus jāizglīto praktiski darbojoties.
Nenoliedzams, ka ārstnieciskā vingrošana ir ļoti noderīga jebkuram cilvēkam, sevišķi svarīgi tas ir skolēniem ar veselības problēmām un tiem, kuri ir atbrīvoti no SV nodarbībām. Būtu lieliski, ja papildus 2 sporta stundām nedēļā būtu papildus fakultatīvas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības.
Tomēr jāatgādina, ka ārstniecisko vingrošanu skolās ir tiesīgas vadīt tikai ārstniecības personas ar pedagoģisko izglītību.
Attiecībā par jogas nodarbībām. Atgādinu, ka Latvijā tā nav apstiprināta kā ārstniecības metode un mūsu valstī nesagatavo šādus speciālistu.
Mani uztrauc, ka īsākā laika periodā nekā sporta skolotāji, sagatavotie Valsts aizsardzības mācības (VAM) instruktori nespēs kvalitatīvi īstenot kursā paredzētos mērķus bērnu veselībā.
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem".
Līdz ar to ir nepieciešams noteikt, ka valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024.gada 1.septembri un ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā.
Fizioterapeite Nadija Strazdiņa
Ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, arvien vairāk jāizglīto sabiedrība. Sevišķi svarīgi pievērst uzmanību bērnu un jauniešu izglītošanai. Vēlos uzsvērt, ka Valsts aizsardzības mācības pašreiz ir aktuāla tēma, bet tas nenozīmē, ka mums jāsamazina mācību priekšmeta Sports un veselība (SV) stundu skaitu.
Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gadā veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas provizoriskie dati liecina, ka 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības. Provizoriskie dati rāda, ka 60 000 jeb 3,8 % iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem atbildējuši, ka hroniski slimo ar astmu (ieskaitot alerģisko astmu) un 56 000 jeb 3,5 % – ar hronisko bronhītu, hronisko obstruktīvo plaušu slimību, emfizēmu.
Pirms gada, kad daļai skolēnu mācību process bija organizēts attālināti, dominēja sēdus stāvoklī pavadīts laiks. Pašreiz varam redzēt, ka šāds režīms nelabvēlīgi ietekmēja gan kustību-balsta aparātu, gan orgānu darbību, tāpēc tieši tagad vairāk nekā jebkad ir vajadzība pēc kustībām.
Analizējot statistikas datus, varam secināt, ka situācija noteikti nekļuva labāka. Latvijā liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars populācijā ir relatīvi liels. SV stundu laikā skolēni tiek izglītoti, ka aptaukošanās gadījumā jāmaina fiziskās aktivitātes un ēšanas paradumus un ka kaulu veselību nosaka ne tikai kvalitatīva pārtika, bet arī slodze, kādai kauls ir pakļauts. Cilvēkiem, kuri vēlas samazināt stundu skaitu, jāsaprot, ka bērns attīstās kustībā. Jo vairāk viņš kustās, jo biezāki un stiprāki kļūst viņa kauli. Fiziskās aktivitātes veicina kaulu augšanu. Samazinot SV mācību stundu skaitu, skolēniem ar īpašām vajadzībām piedalīšanās Valsts aizsardzības mācībās visticamāk nekompensēs fizisko aktivitāšu iztrūkumu.
Gribu atgādināt, ka no 2020. gada 1. septembra speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskajām saslimšanām, valodas traucējumiem un mācīšanās traucējumiem Latvijā īsteno vispārējās izglītības iestādēs (piemēram, vispārizglītojošajās sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās, ģimnāzijās) jeb iekļaujoši. Tas nozīmē, ka no speciālās izglītības iestādēm uz vispārējās izglītības iestādēm ir pārcelti bērni ar speciālām vajadzībām (BSV), kam jāapgūst iepriekšminētās speciālās programmas. Iekļaujošā izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām Latvijā, 2020.
Šādas speciālās programmas saturiski ir vispārējās izglītības programmu īpašie paveidi, kuri atšķiras ar īpašu izglītības apguves formu un kuru realizācijai ir nepieciešami izglītojamā vajadzībām piemēroti speciāli mācību līdzekļi, pasniegšanas metodes un citi atbalsta pasākumi (MK, 2013b; MK, 2014; MK, 2017c). https://www.saeima.lv/petijumi/Ieklaujosa_izglitiba_berniem_spec_vajadzibam_Latvija.pdf )
Kopš jaunā mācību standarta ieviešanas, sporta skolotājiem tiek piedāvātas regulāras izglītošanās iespējas. Šādu kursu vadīšanā vairākus gadus biju iesaistīta arī es kā LSPA mācību spēks. Kursu laikā liela uzmanība tika pievērsta šādām tēmām: veselība, drošība un pielāgotās fiziskās aktivitātes skolēniem ar dažādiem traucējumiem. Skolotāja uzdevums – nekaitēt skolēna veselībai un dot zināšanas, lai nākotnē skolēns prastu izdarīt uz zināšanām pamatotu (balstītu) izvēli, cik bieži un ar kādām fiziskām aktivitātēm nodarboties. Gribas uzsvērt, ka skolēnu izglītošana par veselību nedrīkst notikt pasīvi sēdus pie galda, pildot testus un gatavojot prezentācijas, bet skolēnus jāizglīto praktiski darbojoties.
Nenoliedzams, ka ārstnieciskā vingrošana ir ļoti noderīga jebkuram cilvēkam, sevišķi svarīgi tas ir skolēniem ar veselības problēmām un tiem, kuri ir atbrīvoti no SV nodarbībām. Būtu lieliski, ja papildus 2 sporta stundām nedēļā būtu papildus fakultatīvas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības.
Tomēr jāatgādina, ka ārstniecisko vingrošanu skolās ir tiesīgas vadīt tikai ārstniecības personas ar pedagoģisko izglītību.
Attiecībā par jogas nodarbībām. Atgādinu, ka Latvijā tā nav apstiprināta kā ārstniecības metode un mūsu valstī nesagatavo šādus speciālistu.
Mani uztrauc, ka īsākā laika periodā nekā sporta skolotāji, sagatavotie Valsts aizsardzības mācības (VAM) instruktori nespēs kvalitatīvi īstenot kursā paredzētos mērķus bērnu veselībā.
29.06.2023. 12:27
Artis Zentelis - Latvijas Kērlinga asociācija
Latvijas Kēlringa asociācija atbalsta Sporta skolotāju asociācijas pārstāves Maijas Priedītes, Edgara Severa un fizioterapeites Nadijas Strazdiņas paustos iebildumus.
Uzskatām, ka skolās būtu jābūt vismaz 3 sporta stundām nedēļā.
Uzskatām, ka skolās būtu jābūt vismaz 3 sporta stundām nedēļā.
29.06.2023. 15:10
Antra Gulbe - Latvijas Olimpiskā akadēmija
Biedrības "Latvijas Olimpiskā akadēmija" (LOA) viedoklis par LR Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
Ņemot vērā Sporta likuma 4. pantā noteikto, ka “Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību”, kā arī Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto sporta politikas virzienu “Bērnu un jauniešu sports – nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm”,
LOA atbalsta nepieciešamību ieviest Valsts aizsardzības mācības priekšmetu vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs;
LOA neatbalsta:
1. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetam “Sports un veselība” noteiktā stundu skaita samazināšanu;
2. Grozījumu Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vides izglītības programmu paraugiem” publisko apspriešanu skolotāju vasaras atvaļinājumu laikā, kā arī valsts svētku un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā;
LOA ierosina: ņemot vērā augstākminēto un ievērojot godīgas spēles principu, “Grozījumu Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vides izglītības programmu paraugiem” publisko apspriešanu pagarināt līdz 2023. gada 1. oktobrim, kas ļautu visām iesaistītajām pusēm izteikt konstruktīvus viedokļus kā ieviest valsts aizsardzības mācību un nesamazinātu sporta stundu skaitu.
Latvijas Olimpiskās akadēmija
Ņemot vērā Sporta likuma 4. pantā noteikto, ka “Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību”, kā arī Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto sporta politikas virzienu “Bērnu un jauniešu sports – nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm”,
LOA atbalsta nepieciešamību ieviest Valsts aizsardzības mācības priekšmetu vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs;
LOA neatbalsta:
1. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetam “Sports un veselība” noteiktā stundu skaita samazināšanu;
2. Grozījumu Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vides izglītības programmu paraugiem” publisko apspriešanu skolotāju vasaras atvaļinājumu laikā, kā arī valsts svētku un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā;
LOA ierosina: ņemot vērā augstākminēto un ievērojot godīgas spēles principu, “Grozījumu Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vides izglītības programmu paraugiem” publisko apspriešanu pagarināt līdz 2023. gada 1. oktobrim, kas ļautu visām iesaistītajām pusēm izteikt konstruktīvus viedokļus kā ieviest valsts aizsardzības mācību un nesamazinātu sporta stundu skaitu.
Latvijas Olimpiskās akadēmija
29.06.2023. 15:16
Diāna Zaļupe - Biedrība "Latvijas Sporta izglītības iestāžu "Direktoru padome""
Biedrība "Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padome", atbalstot Valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanu vispārējās vidējās izglītības programmā, tomēr iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas (Valsts izglītības satura centra) piedāvāto risinājumu VAM ieviešanai - par 128 mācību stundām samazināt mācību jomai "Sports un veselība" vispārējās vidējās izglītības programmā paredzēto mācību stundu skaitu. Tas nozīmētu vidējās izglītības posma 10. un 11. klasēs sporta stundu skaitu nedēļā samazināt no trīs uz divām. Iepazīstoties ar plānoto VAM mācību programmas saturu, secināms, ka lielāko daļu no VAM apgūstamā satura mācību stundām izglītojamie šo mācību saturu apgūs mācību kabinetos bez fiziskās aktivitātes konkrēto mācību stundu laikā un tikai salīdzinoši neliela daļa no mācību stundām ir paredzēta fiziskām aktivitātēm, kur arī lielu apjomu ieņem ierindas mācības elementu apgūšana. Tādejādi pēc VAM ieviešanas no 2024. gada 1. septembra izglītojamiem 10. un 11. klasē būtiski samazināsies fizisko aktivitāšu stundu skaits, kas var vēl vairāk pasliktināt jau tā zemo bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības līmeni. Palielināsies jauniešu veselības un saslimšanas riski, palielināsies jauniešu mazkustīgums un pieaugs liekā svara riski. Šāda rīcība būtu pretrunā ar ‘Sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam” un citiem politikas plānošanas dokumentiem. Tas ir pretrunā ar valstī noteikto prioritāti - Bērnu un jauniešu sports! Ņemot vērā minēto, aicinām Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar sporta skolotājiem, sporta un izglītības nozares pārstāvjiem, rast tādu risinājumu, lai ieviešot VAM vispārējās vidējās izglītības programmā, netiktu samazināts mācību jomai "Sports un veselība" vispārējās vidējās izglītības programmā paredzēto mācību stundu skaits.
29.06.2023. 16:08
Anda Masaļska
COVID pandēmija, mazkustīgs dzīvesveids un pārmērīga viedierīču lietošana jau tā ir atstājusi sekas uz mūsu bērnu un jauniešu fizisko un mentālo veselību, līdz ar to pievienojos un atbalstu Sporta skolotāju asociācijas pārstāves Maijas Priedītes, Edgara Severa un fizioterapeites Nadijas Strazdiņas paustajiem iebildumiem.
Šīs izmaiņas ir svarīgas visiem mūsu Latvijas bērniem un jauniešiem, līdz ar to lēmums par šādām izmaiņām ir jāieņem balstoties uz izglītības iestāžu un ar sporta nozari saistītu organizāciju secinājumiem un ierosinājumiem.
Priekšlikums - pagarināt publiskās apspriešanas termiņu.
Šīs izmaiņas ir svarīgas visiem mūsu Latvijas bērniem un jauniešiem, līdz ar to lēmums par šādām izmaiņām ir jāieņem balstoties uz izglītības iestāžu un ar sporta nozari saistītu organizāciju secinājumiem un ierosinājumiem.
Priekšlikums - pagarināt publiskās apspriešanas termiņu.
29.06.2023. 16:49
Einars Fogelis - Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome"
Biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome” (turpmāk – LSFP) ir sporta nozares patstāvīga normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīto sporta federāciju apvienība, kas atbilstoši Sporta likumā noteiktajam koordinē Latvijā atzīto sporta federāciju darbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses.
Iepazīstoties ar publiskajai apspriešanai nodoto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem””, LSFP secina, ka virzītās izmaiņas, Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomu sadalot pamatkursos Sports un veselība un Valsts aizsardzības mācība, paredz sporta stundu skaita samazinājumu vispārējās vidējās izglītības programmās par 128 stundām, kas tiek novirzītas valsts aizsardzības mācības ieviešanai. Tā rezultātā mācību priekšmeta Sports un veselība apjoms samazināsies uz 187 mācību stundām jeb nepilnām 2 mācību stundām nedēļā.
Izprotot aizsardzības mācības nozīmīgumu esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, LSFP vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka tās ieviešana skolās plānota uz jau tā kritiski nepietiekamo sporta stundu rēķina. Zema jauniešu fiziskā aktivitāte ir absolūtā pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām – jauniešiem līdz 18 gadu vecumam veikt vismaz 60 minūtes vidējas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes katru dienu, tiek ignorēta statistika par bērnu fizisko aktivitāšu trūkumu, aptaukošanās problēmām, mazkustīga dzīvesveida sekām u.tml. [1] [2] [3]
Virzītās izmaiņas ir pretrunā ar Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto prioritāti – bērnu un jauniešu sporta attīstība.
Nepietiekoša fiziskā aktivitāte ir viens no cēloņiem saslimšanai ar hroniskām slimībām – sirds-asinsvadu, diabētu, vēzi, aptaukošanos u.c. Šī slimību grupa ir izplatītākais mirstības cēlonis arī Eiropā.
Pašreizējās bērnu un jauniešu fizisko aktivitāšu tendences Latvijā nav labvēlīgas. Veselības ministrijas 2022. gada pētījumā konstatēts – katram piektajam piecgadīgam Latvijas bērnam jeb 19,2% ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās.[4]
Pēdējos gados trīs reizes pieaudzis 8 līdz 10 gadu vecu bērnu profilaktiskajās pārbaudēs atklāto endokrinoloģisko slimību skaits, kā arī divas reizes – sirds slimību skaits, brīdina Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centra ārsti. Ja 2019. gadā bērnu sporta ārsti par praktiski veseliem atzina 75%, tad pagājušajā gadā – tikai 72% bērnu.[5]
LSFP norāda, ka šādu sabiedrības veselībai būtisku izmaiņu ieviešana tik ārkārtīgi īsā laikā nav atbilstoša labākās prakses piemēram un aicina rast pieņemamu risinājumu, kopīgi sadarbojoties speciālistiem no visām iesaistītajām nozarēm, kas netiktu balstīts uz veselībai kritiski svarīgo fizisko aktivitāšu mazināšanas rēķina un nesamazinātu sporta pedagogu līdz šim paredzēto slodžu skaitu.
Ar cieņu,
LSFP prezidents, valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis
[1] https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/336656/9789240015128-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y
[2] https://www.vm.gov.lv/lv/media/6408/download
[3] https://www.spkc.gov.lv/lv/fiziskas-aktivitates
[4] https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veikts-petijums-par-fizisko-aktivitati-uztura-paradumiem-un-kermena-masas-indeksu-pirmsskolas-vecuma-berniem-latvija
[5] https://www.bkus.lv/lv/content/bernu-slimnicas-sporta-arsti-pieaudzis-atklato-endokrinologisko-un-sirds-slimibu-skaits
Iepazīstoties ar publiskajai apspriešanai nodoto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem””, LSFP secina, ka virzītās izmaiņas, Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomu sadalot pamatkursos Sports un veselība un Valsts aizsardzības mācība, paredz sporta stundu skaita samazinājumu vispārējās vidējās izglītības programmās par 128 stundām, kas tiek novirzītas valsts aizsardzības mācības ieviešanai. Tā rezultātā mācību priekšmeta Sports un veselība apjoms samazināsies uz 187 mācību stundām jeb nepilnām 2 mācību stundām nedēļā.
Izprotot aizsardzības mācības nozīmīgumu esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, LSFP vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka tās ieviešana skolās plānota uz jau tā kritiski nepietiekamo sporta stundu rēķina. Zema jauniešu fiziskā aktivitāte ir absolūtā pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām – jauniešiem līdz 18 gadu vecumam veikt vismaz 60 minūtes vidējas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes katru dienu, tiek ignorēta statistika par bērnu fizisko aktivitāšu trūkumu, aptaukošanās problēmām, mazkustīga dzīvesveida sekām u.tml. [1] [2] [3]
Virzītās izmaiņas ir pretrunā ar Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto prioritāti – bērnu un jauniešu sporta attīstība.
Nepietiekoša fiziskā aktivitāte ir viens no cēloņiem saslimšanai ar hroniskām slimībām – sirds-asinsvadu, diabētu, vēzi, aptaukošanos u.c. Šī slimību grupa ir izplatītākais mirstības cēlonis arī Eiropā.
Pašreizējās bērnu un jauniešu fizisko aktivitāšu tendences Latvijā nav labvēlīgas. Veselības ministrijas 2022. gada pētījumā konstatēts – katram piektajam piecgadīgam Latvijas bērnam jeb 19,2% ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās.[4]
Pēdējos gados trīs reizes pieaudzis 8 līdz 10 gadu vecu bērnu profilaktiskajās pārbaudēs atklāto endokrinoloģisko slimību skaits, kā arī divas reizes – sirds slimību skaits, brīdina Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centra ārsti. Ja 2019. gadā bērnu sporta ārsti par praktiski veseliem atzina 75%, tad pagājušajā gadā – tikai 72% bērnu.[5]
LSFP norāda, ka šādu sabiedrības veselībai būtisku izmaiņu ieviešana tik ārkārtīgi īsā laikā nav atbilstoša labākās prakses piemēram un aicina rast pieņemamu risinājumu, kopīgi sadarbojoties speciālistiem no visām iesaistītajām nozarēm, kas netiktu balstīts uz veselībai kritiski svarīgo fizisko aktivitāšu mazināšanas rēķina un nesamazinātu sporta pedagogu līdz šim paredzēto slodžu skaitu.
Ar cieņu,
LSFP prezidents, valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis
[1] https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/336656/9789240015128-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y
[2] https://www.vm.gov.lv/lv/media/6408/download
[3] https://www.spkc.gov.lv/lv/fiziskas-aktivitates
[4] https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veikts-petijums-par-fizisko-aktivitati-uztura-paradumiem-un-kermena-masas-indeksu-pirmsskolas-vecuma-berniem-latvija
[5] https://www.bkus.lv/lv/content/bernu-slimnicas-sporta-arsti-pieaudzis-atklato-endokrinologisko-un-sirds-slimibu-skaits
30.06.2023. 11:00
Dace Gardovska
Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk - dokumenta), kuri tika izsludināti 16.06.2023 Tiesību aktu projektu publiskajā portālā ar projekta ID/uzdevuma numuru 23-TA-1344, kuru sagatavojis VISC, kas paredz būtisku mācību stundu samazinājumu mācību priekšmetam “Sports un veselība” ir pamatotas bažas, ka ar šādu sporta un veselības mācību stundu skaitu nevar realizēt veselības un fiziskās aktivitātes jomas sasniedzamos rezultātus skolēnam, kas jau tagad daudziem bērniem Latvijā ir nepietiekami labi. Darba pieredze ar bērniem , kas ārstējas Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā, jauniem vecākiem un RSU studentiem , apliecina, ka jau tagad skolas periodā gūtās kompetences veselības jautājumos, kā arī bērnu fiziskā un emocionālā veselība atrodas augsta riska zonā. Jauniešiem nepieciešams ikdienā palielināt fizisko aktivitāšu daudzumu un skolas mācībām jāveicina veselīga dzīves veida paradumi. Tā realizācijai skolas dzīvē nepieciešams mācību procesa laiks un skolotāju kompetences minētajos jautājumos. Piedāvātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos pašreizējā redakcijā nav atbalstāmi.
prof. Dace Gardovska, Dr.habil.med
RSU Pediatrijas katedras vadītāja
BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja
LZA "istenā locekle
prof. Dace Gardovska, Dr.habil.med
RSU Pediatrijas katedras vadītāja
BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja
LZA "istenā locekle
30.06.2023. 11:22
Elīza Auziņa - Elīza Auziņa
Citējot Pasaules Veselības Organizāciju - "Neviena izglītības sistēma nav efektīva, ja tā neveicina savu studentu (skolēnu), darbinieku un visas kopienas veselību un labklājību "
Fiziskās aktivitātes organismam ir fundamentāla vajadzība, uz kuras balstās fiziskā un mentālā veselība. Zinātniskie pētījumi gadu desmitiem apstiprina un turpina pierādīt fizisko aktivitāšu ietekmi uz pusaudžu smadzeņu struktūru, darbību un funkciju. Īpaši svarīga ir regulāra aerobā slodze, kura palielina kognitīvās spējas un veicina kvalitatīvu mācību procesu. [PMID:29251839], [PMID:33161407]. No kā var secināt, ka, samazinot fizisko aktivitāšu skaitu - kā šobrīd piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, - tiek būtiski riskēts ar pusaudžu spēju kvalitatīvi apgūt mācību vielu, kā arī tiek veicināti dažādi mentālie traucējumi.
Kas attiecas uz fizisko veselību, es, kā fizioterapeite, varu secināt, ka mūsdienu janiešu fiziskā forma kļūst arvien "trauslāka" , kas ir vairāku faktoru kopums, taču fizisko aktivitāšu trūkums un neveselīgi uztura paradumi ir vieni no galvenajiem aspektiem, kas ilgtermiņā veicina neveselīgu dzīvesveidu. Pēc jaunākajiem SPKC datiem liekā svara % rādītāja tendence ir dramatiski pieaugoša katru gadu, kas ir ne tikai pusaudžu, jauniešu, bet visas Latvijas sabiedrības viena no lielākajām veselības problēmām. Uz 2023. gadu liekā svara un aptaukošanās rādītājs Latvijā ir sasniedzis jau 59,4% [SPKC] , kas pavisam loģiski rosina uzdot jautājumu - kas ir šīs problēmas sakne?! Viena no atbildēm noteikti slēpjas uzvedībā, kuras pamati cilvēkam ir iielikti jau bērnībā un pusaudžu gados kā izveidojušies paradumi. Taču, ja pusaudžu gados nav ielikts kārtīgs veselības veicināšanas paradumu kopums un zināšanas, tad pieaugušā vecumā to izmainīt ir ļoti grūti. No kā izriet, ka skolu izglītības sistēmai ir jādara absolūti viss, lai veicinātu šos veselības paradumus, izglītojot un akcentējot visu, kas saistās gan ar fizisko, tā arī mentālo veselību. Šīs zināšanas atbilstoši bērnu vecumam būtu atbildīgi jāintegrē izglītības skolu sistēmā. Atsaucoties vēlreiz uz statistikas datiem, 51% no oficiāli reģistrētajiem nāves gadījumiem Latvijā ( kamēr Eiropas vid.rād.ir 18%) ir saistīts tieši ar uzvedību un paradumiem, ko varēja preventīvi novērst. Vai tā ir izglītības satura veidotāju bezatbildība vai elmentārs zināšanu trūkums?! Es kā speciālists vēlos uzsvērt pusaudžu, jauniešu vājās elementārās zināšanas, kā veikt vienkāršākos vingrinājumus, lai pēc sēdēšanas skolas solā atbrīvotu kaut plecu daļu, izstieptu kaklu, muguru utml.. Stājas problēmas ietekmē visu organisma darbību, it īpaši elpošanas un gremošanas sistēmu. Būtu tikai loģiski, ja tiktu pievērsta lielāka uzmanība pašiem veselības pamatiem, regulārai fiziskai slodzei tieši skolas vecuma bērniem.
Priekšlikumi:
+ Integrēt pašus elementārākos veselības veicināšanas vingrinājumus starp mācību stundām, tas ļaus uzlabot stāju (piemērs- 5 minūšu rīta rosme pirms stundām);
+ Nevis samazināt, bet tieši PALIELINĀT fizisko aktivitāšu skaitu, akcentējot veselību kā prioritāti, un ņemt vērā PVO vadlīnijas par fizisko aktivitāšu izpildes minimumu, kas paredz 60 minūtes fiziskās aktivitātes KATRU DIENU;
+ Sadarboties ar fizioterapeitiem/ergoterapeitiem/funkcionālajiem speciālistiem, papildinot un uzlabojot sporta nodarbību kvalitāti un daudzpusīgumu.
Paldies!
Ar cieņu,
Mg.sc.sal. Elīza Auziņa
Fiziskās aktivitātes organismam ir fundamentāla vajadzība, uz kuras balstās fiziskā un mentālā veselība. Zinātniskie pētījumi gadu desmitiem apstiprina un turpina pierādīt fizisko aktivitāšu ietekmi uz pusaudžu smadzeņu struktūru, darbību un funkciju. Īpaši svarīga ir regulāra aerobā slodze, kura palielina kognitīvās spējas un veicina kvalitatīvu mācību procesu. [PMID:29251839], [PMID:33161407]. No kā var secināt, ka, samazinot fizisko aktivitāšu skaitu - kā šobrīd piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, - tiek būtiski riskēts ar pusaudžu spēju kvalitatīvi apgūt mācību vielu, kā arī tiek veicināti dažādi mentālie traucējumi.
Kas attiecas uz fizisko veselību, es, kā fizioterapeite, varu secināt, ka mūsdienu janiešu fiziskā forma kļūst arvien "trauslāka" , kas ir vairāku faktoru kopums, taču fizisko aktivitāšu trūkums un neveselīgi uztura paradumi ir vieni no galvenajiem aspektiem, kas ilgtermiņā veicina neveselīgu dzīvesveidu. Pēc jaunākajiem SPKC datiem liekā svara % rādītāja tendence ir dramatiski pieaugoša katru gadu, kas ir ne tikai pusaudžu, jauniešu, bet visas Latvijas sabiedrības viena no lielākajām veselības problēmām. Uz 2023. gadu liekā svara un aptaukošanās rādītājs Latvijā ir sasniedzis jau 59,4% [SPKC] , kas pavisam loģiski rosina uzdot jautājumu - kas ir šīs problēmas sakne?! Viena no atbildēm noteikti slēpjas uzvedībā, kuras pamati cilvēkam ir iielikti jau bērnībā un pusaudžu gados kā izveidojušies paradumi. Taču, ja pusaudžu gados nav ielikts kārtīgs veselības veicināšanas paradumu kopums un zināšanas, tad pieaugušā vecumā to izmainīt ir ļoti grūti. No kā izriet, ka skolu izglītības sistēmai ir jādara absolūti viss, lai veicinātu šos veselības paradumus, izglītojot un akcentējot visu, kas saistās gan ar fizisko, tā arī mentālo veselību. Šīs zināšanas atbilstoši bērnu vecumam būtu atbildīgi jāintegrē izglītības skolu sistēmā. Atsaucoties vēlreiz uz statistikas datiem, 51% no oficiāli reģistrētajiem nāves gadījumiem Latvijā ( kamēr Eiropas vid.rād.ir 18%) ir saistīts tieši ar uzvedību un paradumiem, ko varēja preventīvi novērst. Vai tā ir izglītības satura veidotāju bezatbildība vai elmentārs zināšanu trūkums?! Es kā speciālists vēlos uzsvērt pusaudžu, jauniešu vājās elementārās zināšanas, kā veikt vienkāršākos vingrinājumus, lai pēc sēdēšanas skolas solā atbrīvotu kaut plecu daļu, izstieptu kaklu, muguru utml.. Stājas problēmas ietekmē visu organisma darbību, it īpaši elpošanas un gremošanas sistēmu. Būtu tikai loģiski, ja tiktu pievērsta lielāka uzmanība pašiem veselības pamatiem, regulārai fiziskai slodzei tieši skolas vecuma bērniem.
Priekšlikumi:
+ Integrēt pašus elementārākos veselības veicināšanas vingrinājumus starp mācību stundām, tas ļaus uzlabot stāju (piemērs- 5 minūšu rīta rosme pirms stundām);
+ Nevis samazināt, bet tieši PALIELINĀT fizisko aktivitāšu skaitu, akcentējot veselību kā prioritāti, un ņemt vērā PVO vadlīnijas par fizisko aktivitāšu izpildes minimumu, kas paredz 60 minūtes fiziskās aktivitātes KATRU DIENU;
+ Sadarboties ar fizioterapeitiem/ergoterapeitiem/funkcionālajiem speciālistiem, papildinot un uzlabojot sporta nodarbību kvalitāti un daudzpusīgumu.
Paldies!
Ar cieņu,
Mg.sc.sal. Elīza Auziņa
02.07.2023. 15:52
Raitis Keselis - Latvijas Olimpiskā komiteja
Biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja” (LOK), atbalstot Valsts aizsardzības mācības (VAM) iekļaušanu vispārējās vidējās izglītības mācību saturā un pilnībā izprotot šādas rīcības mērķus, vienlaikus norāda uz sekojošiem trūkumiem paredzētajā VAM ieviešanas mehānismā, proti:
- rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 11. pielikumā paredz iepriekš “Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes” mācību jomā mācību priekšmeta “Sports un veselība” pamatkursam paredzētās 315 stundas un mācību priekšmeta “Valsts aizsardzības mācība” specializētajam kursam paredzētās 140 stundas (kopā 455 stundas) pārveidot par mācību priekšmeta “Sports un veselība” pamatkursam paredzētām 187 stundām un mācību priekšmeta “Valsts aizsardzības mācība” pamatkursam paredzētām 128 stundām (kopā 315 stundas), kopā samazinot abiem mācību priekšmetiem paredzēto stundu skaitu par 140 stundām (no tām “Sports un veselība” par 128 stundām un “Valsts aizsardzības mācība” par 12 stundām);
- mācību priekšmetu “Sports un veselība” (https://mape.gov.lv/catalog/materials/09ED1F15-1AE1-4828-8366-DFD707DEEC98/view) un “Valsts aizsardzības mācība” (https://www.jc.gov.lv/sites/jic/files/document/VAM_1_MG_programma_sup.pdf un https://www.jc.gov.lv/sites/jic/files/document/VAM_2_MG_programma_sup.pdf) programmu saturs nav analogs vai savstarpēji aizvietojams; mācību priekšmetu programmas satur atsevišķus elementus, kurus iespējams izmantot abu mācību priekšmetu apguvē, taču šāds saturs nekādā gadījumā nesasniedz 140 stundu apjomu;
- augstāk aprakstītā ieviešanas mehānisma ietvaros mācību priekšmeta “Sports un veselība” apguvei paredzētais stundu skaits tiek samazināts par 41% (128 stundām), nepiedāvājot risinājumus iespējamo (un ļoti ticamo) negatīvo seku novēršanai un, atbilstoši tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādītajam, alternatīvus risinājumus pat neizvērtējot;
- šāda rīcība ir pretrunā ar Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto prioritāro sporta politikas virzienu – bērnu un jauniešu sporta attīstība, kā arī ievērojami apgrūtina visu 3. Politikas rezultāta “Sports un fiziskās aktivitātes sekmē sabiedrības labklājību un veselību” rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, tai skaitā jo īpaši samazinot tādu pusaudžu īpatsvaru, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz stundu dienā.
Ņemot vērā visu augstāk izklāstīto, LOK lūdz izstrādāt alternatīvu VAM ieviešanas mehānismu, kas nesamazinātu mācību priekšmeta “Sports un veselība” (īpaši – tā unikālā satura) apguvei paredzēto stundu skaitu, vienlaikus nodrošinot arī pilnvērtīgu VAM satura apguvi un, kur tas iespējams, integrāciju ar citiem mācību priekšmetiem.
- rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 11. pielikumā paredz iepriekš “Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes” mācību jomā mācību priekšmeta “Sports un veselība” pamatkursam paredzētās 315 stundas un mācību priekšmeta “Valsts aizsardzības mācība” specializētajam kursam paredzētās 140 stundas (kopā 455 stundas) pārveidot par mācību priekšmeta “Sports un veselība” pamatkursam paredzētām 187 stundām un mācību priekšmeta “Valsts aizsardzības mācība” pamatkursam paredzētām 128 stundām (kopā 315 stundas), kopā samazinot abiem mācību priekšmetiem paredzēto stundu skaitu par 140 stundām (no tām “Sports un veselība” par 128 stundām un “Valsts aizsardzības mācība” par 12 stundām);
- mācību priekšmetu “Sports un veselība” (https://mape.gov.lv/catalog/materials/09ED1F15-1AE1-4828-8366-DFD707DEEC98/view) un “Valsts aizsardzības mācība” (https://www.jc.gov.lv/sites/jic/files/document/VAM_1_MG_programma_sup.pdf un https://www.jc.gov.lv/sites/jic/files/document/VAM_2_MG_programma_sup.pdf) programmu saturs nav analogs vai savstarpēji aizvietojams; mācību priekšmetu programmas satur atsevišķus elementus, kurus iespējams izmantot abu mācību priekšmetu apguvē, taču šāds saturs nekādā gadījumā nesasniedz 140 stundu apjomu;
- augstāk aprakstītā ieviešanas mehānisma ietvaros mācību priekšmeta “Sports un veselība” apguvei paredzētais stundu skaits tiek samazināts par 41% (128 stundām), nepiedāvājot risinājumus iespējamo (un ļoti ticamo) negatīvo seku novēršanai un, atbilstoši tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādītajam, alternatīvus risinājumus pat neizvērtējot;
- šāda rīcība ir pretrunā ar Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto prioritāro sporta politikas virzienu – bērnu un jauniešu sporta attīstība, kā arī ievērojami apgrūtina visu 3. Politikas rezultāta “Sports un fiziskās aktivitātes sekmē sabiedrības labklājību un veselību” rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, tai skaitā jo īpaši samazinot tādu pusaudžu īpatsvaru, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm vismaz stundu dienā.
Ņemot vērā visu augstāk izklāstīto, LOK lūdz izstrādāt alternatīvu VAM ieviešanas mehānismu, kas nesamazinātu mācību priekšmeta “Sports un veselība” (īpaši – tā unikālā satura) apguvei paredzēto stundu skaitu, vienlaikus nodrošinot arī pilnvērtīgu VAM satura apguvi un, kur tas iespējams, integrāciju ar citiem mācību priekšmetiem.
02.07.2023. 18:55
Kitija Seņkāne - Latvijas Augstskolu sporta savienība
Biedrības “Latvijas Augstskolu sporta savienība” (LASS) viedoklis
par LR Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”
Ņemot vērā Sporta likuma 4. pantā noteikto, ka “Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību”, kā arī Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto sporta politikas virzienu “Bērnu un jauniešu sports – nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim (tai skaitā studentiem līdz 25g.v.) iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm”,
LASS atbalsta nepieciešamību ieviest Valsts aizsardzības mācības priekšmetu vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs, tomer vērš uzmanību uz to, ka šī priekšmeta ieviešana skolās plānota uz jau tā kritiski nepietiekamo sporta stundu rēķina. Zema jauniešu fiziskā aktivitāte ir absolūtā pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām – jauniešiem veikt vismaz 60 minūtes vidējas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes katru dienu, tiek ignorēta statistika par bērnu un jauniešu fizisko aktivitāšu trūkumu, aptaukošanās problēmām, mazkustīga dzīvesveida sekām u.tml.
Šī zemā jauniešu fiziskā aktivitāte spilgti atspoguļojas studējošas jaunatnes līmenī, kur tikpat akūti būtu nepieciesams palielināt kustību aktivitāšu iespejas un apjomus kā studiju programmu, tā arī ārpusstudiju aktivitāšu projektu ietvaros. Kopumā uzskatām, ka šie grozījumi:
1. sniegs negatīvu ietekmi uz jauniešu mentālo un fizisko sagatavotību, ka tiešā un netiešā veidā ietekmēs mūsu jaunatnes labbūtības un pilnvērtīgas personības izaugsmes procesus, tai skaitā duālās karjeras realizēšanas iespējas;
2. šīs virzītās izmaiņas ir pretrunā ar Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto prioritāti – bērnu un jauniešu sporta attīstība.
par LR Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”
Ņemot vērā Sporta likuma 4. pantā noteikto, ka “Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību”, kā arī Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto sporta politikas virzienu “Bērnu un jauniešu sports – nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim (tai skaitā studentiem līdz 25g.v.) iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm”,
LASS atbalsta nepieciešamību ieviest Valsts aizsardzības mācības priekšmetu vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestādēs, tomer vērš uzmanību uz to, ka šī priekšmeta ieviešana skolās plānota uz jau tā kritiski nepietiekamo sporta stundu rēķina. Zema jauniešu fiziskā aktivitāte ir absolūtā pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām – jauniešiem veikt vismaz 60 minūtes vidējas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes katru dienu, tiek ignorēta statistika par bērnu un jauniešu fizisko aktivitāšu trūkumu, aptaukošanās problēmām, mazkustīga dzīvesveida sekām u.tml.
Šī zemā jauniešu fiziskā aktivitāte spilgti atspoguļojas studējošas jaunatnes līmenī, kur tikpat akūti būtu nepieciesams palielināt kustību aktivitāšu iespejas un apjomus kā studiju programmu, tā arī ārpusstudiju aktivitāšu projektu ietvaros. Kopumā uzskatām, ka šie grozījumi:
1. sniegs negatīvu ietekmi uz jauniešu mentālo un fizisko sagatavotību, ka tiešā un netiešā veidā ietekmēs mūsu jaunatnes labbūtības un pilnvērtīgas personības izaugsmes procesus, tai skaitā duālās karjeras realizēšanas iespējas;
2. šīs virzītās izmaiņas ir pretrunā ar Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteikto prioritāti – bērnu un jauniešu sporta attīstība.
02.07.2023. 22:03
Sandra Rozenštoka - "Latvijas Sporta medicīnas asociācija"
Latvijas Sporta medicīnas asociācija (LSMA), kura apvieno visus Latvijā strādājošos sporta ārstus, tai skaitā ar mērķi konsultēt likumdevēja institūcijas un izpildinstitūcijas sporta medicīnas jomā, visu vecuma grupu iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes un uzlabošanas jomā, sportistu veselības aprūpes un sporta pasākumu dalībnieku medicīniskās uzraudzības jomā, ar fizisko aktivitāti vai mazkustību izraisīto slimību saistītos jautājumos un šo pacientu aprūpi Latvijā, piekrīt Valsts aizsardzības mācības nepieciešamībai, tomēr LSMA nevar atbalstīt Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
LSMA savu viedokli pamato ar Pasaules Veselības organizācijas Fiziskās aktivitātes globālajās rekomendācijās minēto nepieciešamo fizisko slodzi augoša bērna fiziskās attīstības nodrošināšanai un veselības saglabāšanai un dažādu slimību profilaksei - 60 minūtes katru dienu (WHO, 2010). Bērnu vecumā veidojas ieradums būt fiziski aktīvam. Daudzu pētījumu dati parāda, ka pieaugot pusaudži kļūst mazāk aktīvi, pieaug mazkustības risks, adipozitāte, ekrānierīcēs pavadītais laiks, dažādu slimību biežums, kas nozīmīgi ietekmēs turpmāko dzīvi. Reālā situācija Latvijā ir patiešām skarba: Latvijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam tika minēts, ka 90,0 % Latvijas iedzīvotāju neievēro PVO rekomendācijas (LR VM, 2014). Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. gada dati liecināja, ka nepietiekama fiziskā aktivitāte bija 78,8 % zēnu un 84,6 % meiteņu (Pudule et al., 2020). Jāmin arī pāšu skolēnu savas veselības pašvērtējums, kā teicamu to novērtēja tikai 28,0 % zēnu un 15,3 % meiteņu (Pudule et al., 2020). Jāatzīmē arī publiski izskanējušās NBS atlases un Valsts Policijas koledžas satraukums par jauniešu slikto fizisko sagatavotību un veselības traucējumiem.
LSMA neatbalsta sporta interešu izglītības alternatīvu, jo to vidusskolas posmā apmeklē mazs skolēnu skaits. Bet piedāvāt ārstniecisko vingrošanu, kuru var vadīt tikai apmācīta un sertificēta ārstniecības persona ir nepārdomāti, ņemot vērā darbinieku trūkumu medīcīnā. Savukārt vai Valsts aizsardzības mācības skolotājs būs kompetents nodrošināt vecumposmam atbilstošu un fizisko attīstību, veselību veicinošu fizisko slodzi Valsts aizsardzības mācības ietvaros un izvērtēt indikācijas un kontrindikācijas katram vingrojumam, fiziskai slodzei: ilgumam, biežumam, regularitātei, intensitātei un pareizam slodzes plānojumam, ja paša pedagoga apmācību kurss ir ļoti īss.
Vēl viens būtisks punkts ir atšķirības mērķī Sporta un veselības mācību priekšmetam un Valsts aizsardzības mācībai, kā arī nozīmīgās atšķirības starp teorētisko un praktisko jeb fiziskā slodzē pavadīto laiku mācību stundās. LSMA uzskata, ka Valsts aizsardzības mācībā minētais mērķis: pilnveidot fizisko sagatavotību ir realizējams, ja sporta stundās ir atbilsoši vecumposmam un fiziskai attīstībai attīstītas un galvenais regulāri un pietiekami bieži uzturētas fiziskās spējas, kas nodrošina labu fizisko sagatavotību.
LSMA uzskata, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.-2027.gadam un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam. Tāpat LSMA nepiekrīt, ka grozījumi neietekmēs Anotācijā minētās jomas, piemēram, valsts budžetu (nākotnē saistībā ar vēl lielākiem izdevumiem veselības nozarei), Nacionālā attīstības plāna rādītājiem, iedzīvotāju sociālo situāciju, uz veselību.
LSMA ir gatava iesaistīties turpmākā šī jautājuma risināšanā.
LSMA savu viedokli pamato ar Pasaules Veselības organizācijas Fiziskās aktivitātes globālajās rekomendācijās minēto nepieciešamo fizisko slodzi augoša bērna fiziskās attīstības nodrošināšanai un veselības saglabāšanai un dažādu slimību profilaksei - 60 minūtes katru dienu (WHO, 2010). Bērnu vecumā veidojas ieradums būt fiziski aktīvam. Daudzu pētījumu dati parāda, ka pieaugot pusaudži kļūst mazāk aktīvi, pieaug mazkustības risks, adipozitāte, ekrānierīcēs pavadītais laiks, dažādu slimību biežums, kas nozīmīgi ietekmēs turpmāko dzīvi. Reālā situācija Latvijā ir patiešām skarba: Latvijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam tika minēts, ka 90,0 % Latvijas iedzīvotāju neievēro PVO rekomendācijas (LR VM, 2014). Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. gada dati liecināja, ka nepietiekama fiziskā aktivitāte bija 78,8 % zēnu un 84,6 % meiteņu (Pudule et al., 2020). Jāmin arī pāšu skolēnu savas veselības pašvērtējums, kā teicamu to novērtēja tikai 28,0 % zēnu un 15,3 % meiteņu (Pudule et al., 2020). Jāatzīmē arī publiski izskanējušās NBS atlases un Valsts Policijas koledžas satraukums par jauniešu slikto fizisko sagatavotību un veselības traucējumiem.
LSMA neatbalsta sporta interešu izglītības alternatīvu, jo to vidusskolas posmā apmeklē mazs skolēnu skaits. Bet piedāvāt ārstniecisko vingrošanu, kuru var vadīt tikai apmācīta un sertificēta ārstniecības persona ir nepārdomāti, ņemot vērā darbinieku trūkumu medīcīnā. Savukārt vai Valsts aizsardzības mācības skolotājs būs kompetents nodrošināt vecumposmam atbilstošu un fizisko attīstību, veselību veicinošu fizisko slodzi Valsts aizsardzības mācības ietvaros un izvērtēt indikācijas un kontrindikācijas katram vingrojumam, fiziskai slodzei: ilgumam, biežumam, regularitātei, intensitātei un pareizam slodzes plānojumam, ja paša pedagoga apmācību kurss ir ļoti īss.
Vēl viens būtisks punkts ir atšķirības mērķī Sporta un veselības mācību priekšmetam un Valsts aizsardzības mācībai, kā arī nozīmīgās atšķirības starp teorētisko un praktisko jeb fiziskā slodzē pavadīto laiku mācību stundās. LSMA uzskata, ka Valsts aizsardzības mācībā minētais mērķis: pilnveidot fizisko sagatavotību ir realizējams, ja sporta stundās ir atbilsoši vecumposmam un fiziskai attīstībai attīstītas un galvenais regulāri un pietiekami bieži uzturētas fiziskās spējas, kas nodrošina labu fizisko sagatavotību.
LSMA uzskata, ka piedāvātie grozījumi ir pretrunā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.-2027.gadam un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam. Tāpat LSMA nepiekrīt, ka grozījumi neietekmēs Anotācijā minētās jomas, piemēram, valsts budžetu (nākotnē saistībā ar vēl lielākiem izdevumiem veselības nozarei), Nacionālā attīstības plāna rādītājiem, iedzīvotāju sociālo situāciju, uz veselību.
LSMA ir gatava iesaistīties turpmākā šī jautājuma risināšanā.
03.07.2023. 03:07
Kristīne Azere - Slimību profilakses un kontroles centrs
Slimību profilakses un kontroles centra viedoklis par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416" "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”
Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416" (Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem), Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) sniedz viedokli par sagatavoto noteikumu projektu.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 416 grozījumi paredz, ka valsts aizsardzības mācība (turpmāk – VAM) ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā, nodrošinot mācību priekšmetam 128 stundas, līdztekus samazinot drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursa “Sports un veselība” stundu skaitu teju uz pusi – par 128 stundām, kas kopsummā sastādītu 187 stundas, respektīvi, samazinot “Sports un veselība” stundu skaitu līdz vienai vai divām mācību stundām nedēļā. Jāuzsver, ka atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 45. panta Mācību stundas ilgums un mācību organizācijas formas vispārējās vidējās izglītības programmās 1.punktam mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības programmās ir 40 minūtes, mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes. Tādējādi skolēniem sporta stundas būs pieejamas tikai 40 vai 80 minūtes nedēļā1.
Fiziskā aktivitāte tiek definēta kā jebkura ķermeņa kustība, ko rada skeleta muskuļi, kurai nepieciešams tērēt enerģiju. Fizisko aktivitāšu trūkums pieaugušajiem ir identificēts kā ceturtais galvenais mirstības riska faktors (6% nāves gadījumu visā pasaulē)2.
Zinātniskie pierādījumi vecuma grupā 5 – 17 gadi apliecina, ka fiziskās aktivitātes sniedz būtisku labumu bērnu un jauniešu veselībai. Atbilstošs un pietiekams fizisko aktivitāšu līmenis palīdz nodrošināt veselu balsta un kustību orgānu sistēmu, veselīgu sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu sistēmu, tas pozitīvi ietekmē arī koordināciju un kustību kontroli, veicina normāla ķermeņa svara uzturēšanu. Turklāt jauniešiem fiziskās aktivitātes ir saistītas ar
psiholoģiskiem ieguvumiem, palīdz sociālajā attīstībā, nodrošina pašizpausmes iespējas, pašapziņas celšanu, sociālo mijiedarbību un integrāciju3.
Slimību profilakses un kontroles centra veiktajā pētījumā, aptaujājot skolēnus par fiziskajām aktivitātēm, atklājās, ka ar pietiekamu fizisko aktivitāti (katru dienu vismaz 60 minūtes dienā) pēdējās nedēļas laikā ir nodarbojušies kopumā tikai 18,8% skolēnu (22,2% zēnu un 15,4% meiteņu) 4.
Vienlaikus vērojams, ka liekā ķermeņa masa un aptaukošanās kļūst par arvien būtiskāku veselības problēmu pusaudžu vecumā, turklāt to izraisītās sekas turpinās arī pieaugušā vecumā, iekļaujot metabolos traucējumus, kuri palielina sirds un asinsvadu slimību, kā arī 2.tipa cukura diabēta attīstības risku. Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās iemesli ir kompleksi, iekļaujot gan ģenētisko un vides faktoru mijiedarbību, gan veselību ietekmējošos paradumus, kuri veicina liekas enerģijas uzņemšanu un nepietiekamu tās izlietojumu. Starptautiskā skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma rezultāti Latvijā liecina, ka novērojama tendence liekās ķermeņa masas pieaugumam, sasniedzot 30% 11-gadīgiem zēniem 2018.gadā5. Viens no efektīvākajiem preventīvajiem aptaukošanās mazināšanas pasākumiem ir pietiekama fiziskā aktivitāte6.
Latvijas Skolēnu veselības paradumu pētījumu veikto aptauju gados no 2004. līdz 2018.gadam ir vērojams būtisks un stabils pusaudžu īpatsvara pieaugums atkārtotu muguras sāpju un grūtību iemigt gadījumā. Kopš 1994. gada ir vērojams lineārs pusaudžu īpatsvara pieaugums ar atkārtotām sūdzībām par muguras sāpēm – zēniem no 5,8% 1994. gadā līdz 18,7% 2018.gadā un attiecīgi no 10,2% līdz 26,5% meitenēm, kas varētu būt saistīts ar nepietiekamām fiziskām aktivitātēm un sēdoša brīvā laikā pavadīšanas pieaugumu7.
Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā8, kas veikts 2018./2019. mācību gadā, norāda, ka tikai 9% skolēnu 7 gadu vecumā un 17% skolēnu 9 gadu vecumā brīvajā laikā apmeklē sporta un/vai deju nodarbības 7 un vairāk stundas nedēļā. Turklāt Latvijas skolēnu
veselības paradumu pētījuma rezultāti 2017./2018. mācību gadā9 liecina, ka vidējais dienu skaits, kurās 11, 13 un 15 gadus veci skolēni ir bijuši fiziski aktīvi no skolas brīvajā laikā vismaz 60 minūtes, salīdzinot ar iepriekšējo aptauju rezultātiem, turpina samazināties (2018.gadā – 4,23 dienas zēniem un 3,75 dienas meitenēm, turpretim 2006. gadā – 4,59 dienas zēniem un 3,97 dienas meitenēm). Balstoties uz pētījumu rezultātiem, var secināt, ka Latvijā tikai maza daļa skolēnu brīvajā laikā apmeklē ar fiziskajām aktivitātēm saistītas nodarbības ārpus skolas. Interešu izglītības pulciņi ir brīvprātīgi, tāpēc pastāv risks, ka, samazinot sporta stundu skaitu, būtiski var samazināties arī bērnu un pusaudžu fiziskā aktivitāte. Jāuzsver, ka sporta stundās skolēniem ir iespēja apgūt dažādas prasmes un izmēģināt dažādus sporta veidus. Zinātniskā literatūra norāda, ka tieši šī pieredze var veicināt turpmāku iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs brīvajā laikā10.
Izglītības iestādēm ir svarīga loma fizisko aktivitāšu veicināšanā, jo skolēni izglītības iestādē pavada lielu daļu sava laika. Izglītības iestāde ir vide, kurā tiek veidoti un nostiprināti skolēnu veselības paradumi, kā arī nodrošinātas nepieciešamās zināšanas un prasmes pierādījumos balstītu veselības lēmumu pieņemšanā. Turklāt skolēni izglītības iestādē iegūtos pozitīvos fizisko aktivitāšu vēstījumus var nodot arī plašākai sabiedrībai, tostarp skolēnu vecākiem un aprūpētājiem11.
Pamatojoties uz SPKC Fizisko aktivitāšu ieteikumiem Latvijas iedzīvotājiem, kas aktualizēti saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām par fiziskajām aktivitātēm un mazkustīgu uzvedību12 (WHO guidelines on physical activity and sedentary behaviour, 2020), bērniem un pusaudžiem 5-17 gadu vecumā ieteicamas vidējas līdz augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes vismaz 60 minūtes dienā, tāpat vismaz trīs dienas nedēļā ieteicams veikt augstas intensitātes, tostarp muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes13. Tas norāda, ka mācību jomas pamatkursa “Sports un veselība” mācību stundu samazinājums vispārējās vidējās izglītības programmā nav pieļaujams, jo ievērojami var attālināt no konkrētajai skolēnu vecumgrupai rekomendējamā minimālā fizisko aktivitāšu līmeņa apjoma sasniegšanas.
Saskaņā ar augstākminēto, SPKC atbalsta VAM kursa integrēšanu vispārējās vidējās izglītības programmā, tomēr iebilst pret drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursa “Sports un veselība” mācību stundu samazinājumu.
Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416" (Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem), Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) sniedz viedokli par sagatavoto noteikumu projektu.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 416 grozījumi paredz, ka valsts aizsardzības mācība (turpmāk – VAM) ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā, nodrošinot mācību priekšmetam 128 stundas, līdztekus samazinot drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursa “Sports un veselība” stundu skaitu teju uz pusi – par 128 stundām, kas kopsummā sastādītu 187 stundas, respektīvi, samazinot “Sports un veselība” stundu skaitu līdz vienai vai divām mācību stundām nedēļā. Jāuzsver, ka atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 45. panta Mācību stundas ilgums un mācību organizācijas formas vispārējās vidējās izglītības programmās 1.punktam mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības programmās ir 40 minūtes, mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes. Tādējādi skolēniem sporta stundas būs pieejamas tikai 40 vai 80 minūtes nedēļā1.
Fiziskā aktivitāte tiek definēta kā jebkura ķermeņa kustība, ko rada skeleta muskuļi, kurai nepieciešams tērēt enerģiju. Fizisko aktivitāšu trūkums pieaugušajiem ir identificēts kā ceturtais galvenais mirstības riska faktors (6% nāves gadījumu visā pasaulē)2.
Zinātniskie pierādījumi vecuma grupā 5 – 17 gadi apliecina, ka fiziskās aktivitātes sniedz būtisku labumu bērnu un jauniešu veselībai. Atbilstošs un pietiekams fizisko aktivitāšu līmenis palīdz nodrošināt veselu balsta un kustību orgānu sistēmu, veselīgu sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu sistēmu, tas pozitīvi ietekmē arī koordināciju un kustību kontroli, veicina normāla ķermeņa svara uzturēšanu. Turklāt jauniešiem fiziskās aktivitātes ir saistītas ar
psiholoģiskiem ieguvumiem, palīdz sociālajā attīstībā, nodrošina pašizpausmes iespējas, pašapziņas celšanu, sociālo mijiedarbību un integrāciju3.
Slimību profilakses un kontroles centra veiktajā pētījumā, aptaujājot skolēnus par fiziskajām aktivitātēm, atklājās, ka ar pietiekamu fizisko aktivitāti (katru dienu vismaz 60 minūtes dienā) pēdējās nedēļas laikā ir nodarbojušies kopumā tikai 18,8% skolēnu (22,2% zēnu un 15,4% meiteņu) 4.
Vienlaikus vērojams, ka liekā ķermeņa masa un aptaukošanās kļūst par arvien būtiskāku veselības problēmu pusaudžu vecumā, turklāt to izraisītās sekas turpinās arī pieaugušā vecumā, iekļaujot metabolos traucējumus, kuri palielina sirds un asinsvadu slimību, kā arī 2.tipa cukura diabēta attīstības risku. Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās iemesli ir kompleksi, iekļaujot gan ģenētisko un vides faktoru mijiedarbību, gan veselību ietekmējošos paradumus, kuri veicina liekas enerģijas uzņemšanu un nepietiekamu tās izlietojumu. Starptautiskā skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma rezultāti Latvijā liecina, ka novērojama tendence liekās ķermeņa masas pieaugumam, sasniedzot 30% 11-gadīgiem zēniem 2018.gadā5. Viens no efektīvākajiem preventīvajiem aptaukošanās mazināšanas pasākumiem ir pietiekama fiziskā aktivitāte6.
Latvijas Skolēnu veselības paradumu pētījumu veikto aptauju gados no 2004. līdz 2018.gadam ir vērojams būtisks un stabils pusaudžu īpatsvara pieaugums atkārtotu muguras sāpju un grūtību iemigt gadījumā. Kopš 1994. gada ir vērojams lineārs pusaudžu īpatsvara pieaugums ar atkārtotām sūdzībām par muguras sāpēm – zēniem no 5,8% 1994. gadā līdz 18,7% 2018.gadā un attiecīgi no 10,2% līdz 26,5% meitenēm, kas varētu būt saistīts ar nepietiekamām fiziskām aktivitātēm un sēdoša brīvā laikā pavadīšanas pieaugumu7.
Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā8, kas veikts 2018./2019. mācību gadā, norāda, ka tikai 9% skolēnu 7 gadu vecumā un 17% skolēnu 9 gadu vecumā brīvajā laikā apmeklē sporta un/vai deju nodarbības 7 un vairāk stundas nedēļā. Turklāt Latvijas skolēnu
veselības paradumu pētījuma rezultāti 2017./2018. mācību gadā9 liecina, ka vidējais dienu skaits, kurās 11, 13 un 15 gadus veci skolēni ir bijuši fiziski aktīvi no skolas brīvajā laikā vismaz 60 minūtes, salīdzinot ar iepriekšējo aptauju rezultātiem, turpina samazināties (2018.gadā – 4,23 dienas zēniem un 3,75 dienas meitenēm, turpretim 2006. gadā – 4,59 dienas zēniem un 3,97 dienas meitenēm). Balstoties uz pētījumu rezultātiem, var secināt, ka Latvijā tikai maza daļa skolēnu brīvajā laikā apmeklē ar fiziskajām aktivitātēm saistītas nodarbības ārpus skolas. Interešu izglītības pulciņi ir brīvprātīgi, tāpēc pastāv risks, ka, samazinot sporta stundu skaitu, būtiski var samazināties arī bērnu un pusaudžu fiziskā aktivitāte. Jāuzsver, ka sporta stundās skolēniem ir iespēja apgūt dažādas prasmes un izmēģināt dažādus sporta veidus. Zinātniskā literatūra norāda, ka tieši šī pieredze var veicināt turpmāku iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs brīvajā laikā10.
Izglītības iestādēm ir svarīga loma fizisko aktivitāšu veicināšanā, jo skolēni izglītības iestādē pavada lielu daļu sava laika. Izglītības iestāde ir vide, kurā tiek veidoti un nostiprināti skolēnu veselības paradumi, kā arī nodrošinātas nepieciešamās zināšanas un prasmes pierādījumos balstītu veselības lēmumu pieņemšanā. Turklāt skolēni izglītības iestādē iegūtos pozitīvos fizisko aktivitāšu vēstījumus var nodot arī plašākai sabiedrībai, tostarp skolēnu vecākiem un aprūpētājiem11.
Pamatojoties uz SPKC Fizisko aktivitāšu ieteikumiem Latvijas iedzīvotājiem, kas aktualizēti saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām par fiziskajām aktivitātēm un mazkustīgu uzvedību12 (WHO guidelines on physical activity and sedentary behaviour, 2020), bērniem un pusaudžiem 5-17 gadu vecumā ieteicamas vidējas līdz augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes vismaz 60 minūtes dienā, tāpat vismaz trīs dienas nedēļā ieteicams veikt augstas intensitātes, tostarp muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes13. Tas norāda, ka mācību jomas pamatkursa “Sports un veselība” mācību stundu samazinājums vispārējās vidējās izglītības programmā nav pieļaujams, jo ievērojami var attālināt no konkrētajai skolēnu vecumgrupai rekomendējamā minimālā fizisko aktivitāšu līmeņa apjoma sasniegšanas.
Saskaņā ar augstākminēto, SPKC atbalsta VAM kursa integrēšanu vispārējās vidējās izglītības programmā, tomēr iebilst pret drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursa “Sports un veselība” mācību stundu samazinājumu.
03.07.2023. 11:07
Ogres novada sporta centra sporta izglītības metodiķe Lienīte Otersone
Ogres novada sporta un veselības mācības pedagogi atbalsta Valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanu vispārējās vidējās izglītības programmā, taču iebilst sporta un veselības mācības stundu skaita samazinājumam 10. un 11.klasē. Samazinot stundu skaitu par 140 stundām, netiek ievērots ne regularitātes, ne arī sistemātiskuma princips, kas ir ļoti būtisks, lai būtu iespējams realizēt valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugos noteikto sasniedzamo rezultātu - sekmēt jauniešu fizisko spēju attīstību un veicināt veselīga un aktīva dzīvesveida prasmju un paradumu veidošanos.
Pētījumi liecina, ka Covid 19 pandēmijas rezultātā jauniešu veselības stāvoklis un arī mentālā veselība ir pasliktinājusies. Kā risinājums šai problēmai ir fizisko aktivitāšu apjoma palielināšana un regularitāte ikdienā. Realizējot VAM Veselības un fizisko aktivitāšu jomas ietvaros, mācību priekšmeta sports un veselība stundu skaits tiek samazināts no 3 uz 1 stundu nedēļā un tiek panākts pilnīgi pretējs efekts, jo lielākā daļa VAM stundu ir paredzētas klasē.
Mūsuprāt, šis lēmums ir nepārdomāts un nepietiekami izanalizēts - veiktās izmaiņas nekādā mērā neveidos skolēnos fiziski aktīva dzīvesveida paradumu attīstību un nekādi neuzlabos veselīga dzīvesveida prasmes, kas ir būtiskas katram indivīdam atsevišķi un priekšnosacījums veselīgai sabiedrībai nākotnē.
Pētījumi liecina, ka Covid 19 pandēmijas rezultātā jauniešu veselības stāvoklis un arī mentālā veselība ir pasliktinājusies. Kā risinājums šai problēmai ir fizisko aktivitāšu apjoma palielināšana un regularitāte ikdienā. Realizējot VAM Veselības un fizisko aktivitāšu jomas ietvaros, mācību priekšmeta sports un veselība stundu skaits tiek samazināts no 3 uz 1 stundu nedēļā un tiek panākts pilnīgi pretējs efekts, jo lielākā daļa VAM stundu ir paredzētas klasē.
Mūsuprāt, šis lēmums ir nepārdomāts un nepietiekami izanalizēts - veiktās izmaiņas nekādā mērā neveidos skolēnos fiziski aktīva dzīvesveida paradumu attīstību un nekādi neuzlabos veselīga dzīvesveida prasmes, kas ir būtiskas katram indivīdam atsevišķi un priekšnosacījums veselīgai sabiedrībai nākotnē.
03.07.2023. 12:06
Latvijas Sabiedrības veselības asociācija
Latvijas Sabiedrības veselības asociācijas viedoklis par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” ".
Ministru kabineta noteikumu Nr. 416 grozījumi paredz, ka valsts aizsardzības mācība ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā, nodrošinot mācību priekšmetam 128 stundas. Līdztekus plānots samazināt drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursa “Sports un veselība” stundu skaitu par 128 stundām. Tā rezultātā pamatkursa "Sports un veselība" apjoms būs tikai 187 stundas, respektīvi, viena vai divas mācību stundas nedēļā. Ņemot vērā, ka viena mācību stunda ir 40 minūtes, plānots, ka skolēniem sporta stundas būs pieejamas tikai 40 vai 80 minūtes nedēļā.
Zinātniskie pierādījumi apliecina, ka fiziskās aktivitātes būtiski veicina bērnu un jauniešu veselību. Atbilstošas un pietiekamas fiziskās aktivitātes ne vien palīdz nodrošināt veselu balsta un kustību orgānu sistēmu, veselīgu sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu sistēmu, bet arī pozitīvi ietekmē koordināciju un kustību kontroli, veicina normāla ķermeņa svara uzturēšanu un uzlabo psihisko veselību. Turklāt jauniešiem fiziskās aktivitātes ir saistītas ar psiholoģiskiem ieguvumiem, tās palīdz sociālajā attīstībā, nodrošina pašizpausmes iespējas, pašapziņas celšanu, sociālo mijiedarbību un integrāciju.
Starptautiskā skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma Latvijā rezultāti rāda, ka ar pietiekamu fizisko aktivitāti (t.i., katru dienu vismaz 60 minūtes dienā) pēdējās nedēļas laikā ir nodarbojušies kopumā tikai 18,8% skolēnu (22,2% zēnu un 15,4% meiteņu). Turklāt vidējais dienu skaits, kurās 11, 13 un 15 gadus veci skolēni ir bijuši fiziski aktīvi no skolas brīvajā laikā vismaz 60 minūtes, salīdzinot ar iepriekšējo aptauju rezultātiem, turpina samazināties. Savukārt 2018./2019. mācību gadā veiktais Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā, rāda, ka tikai 9% skolēnu 7 gadu vecumā un 17% skolēnu 9 gadu vecumā brīvajā laikā apmeklē sporta un/vai deju nodarbības septiņas un vairāk stundas nedēļā. Vienlaikus liekā ķermeņa masa un aptaukošanās kļūst par arvien būtiskāku veselības problēmu, tā, piemēram, 2018. gadā jau 30% 11-gadīgu zēnu bija liekā ķermeņa masa. Jāuzsver, ka viens no efektīvākajiem preventīvajiem aptaukošanās mazināšanas pasākumiem ir pietiekama fiziskā aktivitāte. Savukārt, balstoties uz jau iepriekš pieminēto pētījumu rezultātiem, var secināt, ka Latvijā tikai neliela daļa skolēnu brīvajā laikā apmeklē ar fiziskajām aktivitātēm saistītas nodarbības ārpus skolas, pie tam tas prasa ģimenēm arī papildus finansiālos līdzekļus.
Izglītības iestādēm ir svarīga loma fizisko aktivitāšu veicināšanā, jo skolēni izglītības iestādē pavada lielu daļu sava laika galvenokārt apgūstot dažādas teorētiskas zināšanas . Izglītības iestāde ir vide, kurā tiek veidoti un nostiprināti skolēnu veselības paradumi, kā arī nodrošinātas nepieciešamās zināšanas un prasmes pierādījumos balstītu veselības lēmumu pieņemšanā. Turklāt fiziskās aktivitātes ne tikai veicina veselību, bet arī attīsta kognitīvās spējas un dažādas prasmes.
Slimību profilakses un kontroles centra “Fizisko aktivitāšu ieteikumi Latvijas iedzīvotājiem” bērniem un pusaudžiem 5-17 gadu vecumā rekomendē vidējas līdz augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes vismaz 60 minūtes dienā, kā arī vismaz trīs dienas nedēļā veikt augstas intensitātes, tostarp muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes.
Līdz ar to vēlamies uzsvērt, ka vispārējās vidējās izglītības programmas pamatkursā “Sports un veselība” jau tā minimālā apjomā noteiktais stundu skaita samazinājums nav pieļaujams. Sporta stundu samazinājums ievērojami ietekmēs konkrētajai skolēnu vecumgrupai rekomendējamā minimālā fizisko aktivitāšu līmeņa apjoma sasniegšanu.
Latvijas Sabiedrības veselības asociācija pauž atbalstu valsts aizsardzības mācības kursa integrēšanai vispārējās vidējās izglītības programmā, tomēr konceptuāli iebilst pret pamatkursā “Sports un veselība” noteiktā stundu skaita samazinājumu.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 416 grozījumi paredz, ka valsts aizsardzības mācība ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā, nodrošinot mācību priekšmetam 128 stundas. Līdztekus plānots samazināt drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursa “Sports un veselība” stundu skaitu par 128 stundām. Tā rezultātā pamatkursa "Sports un veselība" apjoms būs tikai 187 stundas, respektīvi, viena vai divas mācību stundas nedēļā. Ņemot vērā, ka viena mācību stunda ir 40 minūtes, plānots, ka skolēniem sporta stundas būs pieejamas tikai 40 vai 80 minūtes nedēļā.
Zinātniskie pierādījumi apliecina, ka fiziskās aktivitātes būtiski veicina bērnu un jauniešu veselību. Atbilstošas un pietiekamas fiziskās aktivitātes ne vien palīdz nodrošināt veselu balsta un kustību orgānu sistēmu, veselīgu sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu sistēmu, bet arī pozitīvi ietekmē koordināciju un kustību kontroli, veicina normāla ķermeņa svara uzturēšanu un uzlabo psihisko veselību. Turklāt jauniešiem fiziskās aktivitātes ir saistītas ar psiholoģiskiem ieguvumiem, tās palīdz sociālajā attīstībā, nodrošina pašizpausmes iespējas, pašapziņas celšanu, sociālo mijiedarbību un integrāciju.
Starptautiskā skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma Latvijā rezultāti rāda, ka ar pietiekamu fizisko aktivitāti (t.i., katru dienu vismaz 60 minūtes dienā) pēdējās nedēļas laikā ir nodarbojušies kopumā tikai 18,8% skolēnu (22,2% zēnu un 15,4% meiteņu). Turklāt vidējais dienu skaits, kurās 11, 13 un 15 gadus veci skolēni ir bijuši fiziski aktīvi no skolas brīvajā laikā vismaz 60 minūtes, salīdzinot ar iepriekšējo aptauju rezultātiem, turpina samazināties. Savukārt 2018./2019. mācību gadā veiktais Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā, rāda, ka tikai 9% skolēnu 7 gadu vecumā un 17% skolēnu 9 gadu vecumā brīvajā laikā apmeklē sporta un/vai deju nodarbības septiņas un vairāk stundas nedēļā. Vienlaikus liekā ķermeņa masa un aptaukošanās kļūst par arvien būtiskāku veselības problēmu, tā, piemēram, 2018. gadā jau 30% 11-gadīgu zēnu bija liekā ķermeņa masa. Jāuzsver, ka viens no efektīvākajiem preventīvajiem aptaukošanās mazināšanas pasākumiem ir pietiekama fiziskā aktivitāte. Savukārt, balstoties uz jau iepriekš pieminēto pētījumu rezultātiem, var secināt, ka Latvijā tikai neliela daļa skolēnu brīvajā laikā apmeklē ar fiziskajām aktivitātēm saistītas nodarbības ārpus skolas, pie tam tas prasa ģimenēm arī papildus finansiālos līdzekļus.
Izglītības iestādēm ir svarīga loma fizisko aktivitāšu veicināšanā, jo skolēni izglītības iestādē pavada lielu daļu sava laika galvenokārt apgūstot dažādas teorētiskas zināšanas . Izglītības iestāde ir vide, kurā tiek veidoti un nostiprināti skolēnu veselības paradumi, kā arī nodrošinātas nepieciešamās zināšanas un prasmes pierādījumos balstītu veselības lēmumu pieņemšanā. Turklāt fiziskās aktivitātes ne tikai veicina veselību, bet arī attīsta kognitīvās spējas un dažādas prasmes.
Slimību profilakses un kontroles centra “Fizisko aktivitāšu ieteikumi Latvijas iedzīvotājiem” bērniem un pusaudžiem 5-17 gadu vecumā rekomendē vidējas līdz augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes vismaz 60 minūtes dienā, kā arī vismaz trīs dienas nedēļā veikt augstas intensitātes, tostarp muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes.
Līdz ar to vēlamies uzsvērt, ka vispārējās vidējās izglītības programmas pamatkursā “Sports un veselība” jau tā minimālā apjomā noteiktais stundu skaita samazinājums nav pieļaujams. Sporta stundu samazinājums ievērojami ietekmēs konkrētajai skolēnu vecumgrupai rekomendējamā minimālā fizisko aktivitāšu līmeņa apjoma sasniegšanu.
Latvijas Sabiedrības veselības asociācija pauž atbalstu valsts aizsardzības mācības kursa integrēšanai vispārējās vidējās izglītības programmā, tomēr konceptuāli iebilst pret pamatkursā “Sports un veselība” noteiktā stundu skaita samazinājumu.
03.07.2023. 16:18
Juris Grants - "Latvijas Rekreācijas izglītības asociācija"
Par iebildumu mācību priekšmeta “Sports un veselība” mācību stundu samazinājumam valsts vispārējā vidējā izglītībā
Latvijas Rekreācijas izglītības asociācija (turpmāk – LRIA) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” (TAP portālā Nr.23-TA-1344) (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/78bc2be0-6ad7-496c-af4e-fd87baf4f4ab) (turpmāk – noteikumu projekts), kurš izsludināts publiskajā apspriešanā līdz š.g. 3. jūlijam, un tam pievienotajiem dokumentiem.
LRIA kopumā atbalsta, ka valsts aizsardzības mācība (turpmāk – VAM) vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024.gada 1.septembri un ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā, iebilst pret mācību priekšmeta “Sports un veselība” mācību stundu samazinājumu no 315 mācību stundām uz 187 mācību stundām (t.i. samazinājumu vairāk par 40%), lai nodrošinātu VAM ieviešanu, ieplānojot tam 128 mācību stundas. LRIA uzskatā VAM saturs ir starpdisciplinārs, ietver visu mācību jomu aspektus - valodu mācību jomas, sociālās un pilsoniskās mācību jomas, kultūras izpratnes, dabaszinātņu mācību jomas, matemātikas mācību jomas, tehnoloģiju mācību jomas, veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas aspektus, jo VAM plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi un tie atklāj galarezultātu darbībā nestandarta situācijās. Piemēram, salīdzinot mācību priekšmeta “Sports un veselība” un VAM skolēnam sasniedzamos rezultātus ir saskatāmi saskares punkti tikai divos aspektos - drošības jautājumu, militārās orientēšanās apguvē, bet pārējās skolēnam apgūstamās prasmes un kompetences būtiski atšķiras no mācību priekšmeta “Sports un veselība” skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem, kuri ir pārsvarā vērsti uz skolēnu veselību un fiziski aktīvu dzīvesveida paradumu veidošanu, veselības izglītības jautājumu izpratību un dzīves prasmju veidošanu. Līdz ar to LRIA uzskatā tā kā VAM saturs ir starpdisciplinārs un plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi, neskar tikai veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomu, tādēļ solidāri katrai no mācību jomām ir jāplāno proporcionāls mācību stundu samazinājums, lai nodrošinātu VAM ieviešanu.
Viens no VAM mērķiem ir: pilnveidot fizisko sagatavotību (t. sk. veicot specifiskus militāros vingrinājumus). Jautājums šobrīd ir aktuāls, vai pedagogs, kuram nav augstākā izglītība sporta pedagoģijas jomā ir tiesīgs dozēt un individualizēt skolēnam fizisko slodzi, tādējādi neapdraudot skolēnu veselību. Šobrīd problemātisks ir sporta pedagoģijas terminoloģijas lietojums, nosakot šādu VAM mērķi, jo pilnveidot iespējams prasmes un kompetences, bet fizisko sagatavotību var attīstīt vai uzlabot. Savukārt veicot specifiskus militāros vingrinājumus var skolēnam pilnveidot prasmes specifisku militāro vingrinājumu veikšanā. Tā kā VAM mērķis ir vērsts pilnveidi, tad paliek atklāts jautājums uz kādu prasmju un kompetenču pilnveidi tas ir vērsts. Kopumā Valsts aizsardzības mācības kursa satura mērķis, apguves nosacījumi, skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti ir tikai un vienīgi papildinoši, bet ne “Sports un veselība” mācību kursa mērķu aizstājoši. Jo paredzētās izmaiņas, kas saistītas ar samazināto sporta stundu skaitu nedēļā līdz 1.6 stundām, neveicina skolēnu fiziskās sagatavotības paaugstināšanos, jo fiziskām aktivitātēm ir jābūt vismaz 3 reizes nedēļā, lai panāktu skolēnu fiziskās sagatavotības paaugstināšanos. Savukārt VAM saturs tiks īstenots vienu reizi mēnesī un arī tas nav skolēnu fizisko sagatavotību veicinošs plānojums, jo lielākoties VAM programma paredz tās īstenošanu pārsvarā klasē, tikai dažas aktivitātes ir paredzētas īstenot āra apstākļos. Vienīgās fiziskās aktivitātes VAM saturā ir ierindas mācībā un orientēšanās. Fizisko aktivitāšu daudzveidība, kas tiek nodrošināta “Sports un veselība” mācību kursā – izpaliek! Tātad VAM realizācija kopumā ir ar ļoti ierobežotu fizisko aktivitāšu daudzumu un tādejādi nav iespējams “nostiprināt ieradumus ikdienā apzināti rīkoties saskaņā ar veselīga dzīvesveida principiem”, bet tieši otrādi var sasniegt pretēju efektu - nenostiprināt skolēniem ieradumus ikdienā apzināti rīkoties saskaņā ar veselīga dzīvesveida principiem. Ieteiktā ārstnieciskā vingrošana un joga var būt kā papildu fizisko aktivitāšu iespēja atsevišķiem skolēniem, kuriem ārsts ir rekomendējis ārstniecisko vingrošanu vai skolēns ir izvēlējies jogu kā papildu aktivitāti, lai sasniegtu un nodrošinātu Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas nepieciešamo fizisko aktivitāšu apjomā skolēniem – vismaz 60 min dienā. Tādējādi ir apšaubāma “Sports un veselība” mācību kursa skolēnam sasniedzamo rezultātu sasniegšana, aizstājot to ar aktīvām nodarbībām no mācību stundām brīvajā laikā.
Saeimas 2005. gada 26. oktobra paziņojumā "Par konceptuālā dokumenta apstiprināšanu"[1], minēts, ka Latvijas izaugsmes modelis ir cilvēks pirmajā vietā, nosakot uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli, kur galvenais izaugsmes resurss ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga izmantošana, kur par izaugsmes mērķi ir izvirzīta ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana un mērķa sasniegšanai ir koordinēti un līdzsvaroti jāattīsta visi dzīves kvalitātes aspekti. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” rada problēmas ne tikai skolēnam mācību rezultātu sasniegšanā mācību kursā “Sports un veselība”, bet arī rada nopietnus riskus skolēnu dzīves kvalitātes paaugstināšanai, fiziskai un garīgai veselībai. It īpaši situācijā, kad pēdējos divos gados ir notikušas vairākas krīzes, kas būtiski ietekmējušas iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību[2]. Plānotais noteikumu projekts neliecina par prioritāru ilgtermiņa uzdevumu izpildi, kuri prasa daudzu nozaru vienotu darbību un kuru izpilde ir nepieciešama Latvijas izaugsmes scenārija īstenošanai, jo minētā noteikumu projekta iecere ir pretrunā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027.gadam, Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Bērnu, jauniešu un ģimenes politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktajām prioritātēm.
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam iezīmētas galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, kur sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību. Izvirzītās prioritārās veselības jomas ir sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība u.c. jomas. Ar lielu daļu no šīm prioritārajām sabiedrības veselības jomām cieši saistīti dažādi iedzīvotāju ar dzīvesveidu saistītie paradumi – veselīgs uzturs, fiziskā aktivitāte, atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības mazināšana, seksuālā un reproduktīvā veselība un psihiskā veselība[3].
Arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam viena no prioritātēm ir “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, kur prioritātes rīcības virziens ir veselīgs dzīvesveids – indivīda rīcību kopums, kas vērsts uz slimību risku novēršanu un veselīga uztura paradumiem, fiziskām aktivitātēm, un no atkarībām brīvu dzīvesveidu[4].
“Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam” par prioritāru atzīta Bērnu un jauniešu sporta attīstība, nodrošinot iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm.
“Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam” virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. Pamatnostādņu virsmērķis atbalsta NAP2027 redzējumu par Latviju kā nacionālu valsti, kā arī - vienlīdzīgas tiesības un mūsdienu prasībām atbilstoša dzīves kvalitāte, zināšanu sabiedrība un atbildīga pieeja klimata un demogrāfisko jautājumu risināšanai[5]. Samazinot mācību stundu skaitu “Sports un veselība” mācību kursā no 3 mācību stundām nedēļā uz 1.6 stundām tiek apdraudētas kvalitatīvas izglītības iespējas un skolēnu dzīves kvalitāte.
Savukārt “Bērnu, jauniešu un ģimenes politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam” virsmērķis ir nabadzības risku un sociālās atstumtības mazināšana ģimenēm ar bērniem. Savukārt izvirzītā virsmērķa pakārtotie apakšmērķi ir vērsti uz ģimenēm ar bērniem draudzīga sabiedrības izveidi, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošina, lai valsts politika būtu izsvērta, pēctecīga un visaptveroša bērnu un ģimenes labklājības, jaunatnes, veselības un tiesību aizsardzības jomā[6]. Samazinot mācību stundu skaitu “Sports un veselība” mācību kursā no 3 mācību stundām nedēļā uz 1.6 stundām tiek apdraudēta skolēnu veselīga attīstība.
Ņemot vērā iepriekš teikto, LRIA uzsver, ka iebilst pret noteikumu projektā paredzēto mācību stundu skaita samazinājumu “Sports un veselība” mācību kursā no 3 mācību stundām nedēļā uz 1.6 stundām nedēļā, jo tas ir neatbilstošs arī iepriekš minēto Valsts plānošanas dokumentu izvirzītajiem mērķiem un tajos noteiktajām prioritātēm.
LRIA norāda, ka nepieciešams rast risinājumu VAM ieviešanā, lai neapdraudētu skolēnu veselību ilgtermiņā, nodrošinot Latvijas izaugsmes modeļa ieviešanu, kur cilvēks ir pirmajā vietā. Tas ir panākams tikai saglabājot “Sports un veselība” mācību kursā 3 mācību stundas nedēļā vai palielinot to skaitu, lai nodrošinātu skolēnu veselībai vitāli svarīgo fizisko aktivitāšu apjomu.
Latvijas Rekreācijas izglītības asociācijas
Valdes priekšsēdētājs Juris Grants
[1]Saeimas 2005. gada 26. oktobra paziņojums "Par konceptuālā dokumenta apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/217923
[2] SPKC. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022. https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18708/download?attachment
[3] Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojums Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/332751
[4] Saeimas 2020. gada 2. jūlija paziņojums "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027)". https://likumi.lv/ta/id/315879
[5] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/324332
[6] Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojums Nr. 967 "Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/338304
Latvijas Rekreācijas izglītības asociācija (turpmāk – LRIA) ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” (TAP portālā Nr.23-TA-1344) (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/78bc2be0-6ad7-496c-af4e-fd87baf4f4ab) (turpmāk – noteikumu projekts), kurš izsludināts publiskajā apspriešanā līdz š.g. 3. jūlijam, un tam pievienotajiem dokumentiem.
LRIA kopumā atbalsta, ka valsts aizsardzības mācība (turpmāk – VAM) vidējās izglītības pakāpē ir obligāta ar 2024.gada 1.septembri un ir apgūstama veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas pamatkursā, iebilst pret mācību priekšmeta “Sports un veselība” mācību stundu samazinājumu no 315 mācību stundām uz 187 mācību stundām (t.i. samazinājumu vairāk par 40%), lai nodrošinātu VAM ieviešanu, ieplānojot tam 128 mācību stundas. LRIA uzskatā VAM saturs ir starpdisciplinārs, ietver visu mācību jomu aspektus - valodu mācību jomas, sociālās un pilsoniskās mācību jomas, kultūras izpratnes, dabaszinātņu mācību jomas, matemātikas mācību jomas, tehnoloģiju mācību jomas, veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas aspektus, jo VAM plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi un tie atklāj galarezultātu darbībā nestandarta situācijās. Piemēram, salīdzinot mācību priekšmeta “Sports un veselība” un VAM skolēnam sasniedzamos rezultātus ir saskatāmi saskares punkti tikai divos aspektos - drošības jautājumu, militārās orientēšanās apguvē, bet pārējās skolēnam apgūstamās prasmes un kompetences būtiski atšķiras no mācību priekšmeta “Sports un veselība” skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem, kuri ir pārsvarā vērsti uz skolēnu veselību un fiziski aktīvu dzīvesveida paradumu veidošanu, veselības izglītības jautājumu izpratību un dzīves prasmju veidošanu. Līdz ar to LRIA uzskatā tā kā VAM saturs ir starpdisciplinārs un plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi, neskar tikai veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomu, tādēļ solidāri katrai no mācību jomām ir jāplāno proporcionāls mācību stundu samazinājums, lai nodrošinātu VAM ieviešanu.
Viens no VAM mērķiem ir: pilnveidot fizisko sagatavotību (t. sk. veicot specifiskus militāros vingrinājumus). Jautājums šobrīd ir aktuāls, vai pedagogs, kuram nav augstākā izglītība sporta pedagoģijas jomā ir tiesīgs dozēt un individualizēt skolēnam fizisko slodzi, tādējādi neapdraudot skolēnu veselību. Šobrīd problemātisks ir sporta pedagoģijas terminoloģijas lietojums, nosakot šādu VAM mērķi, jo pilnveidot iespējams prasmes un kompetences, bet fizisko sagatavotību var attīstīt vai uzlabot. Savukārt veicot specifiskus militāros vingrinājumus var skolēnam pilnveidot prasmes specifisku militāro vingrinājumu veikšanā. Tā kā VAM mērķis ir vērsts pilnveidi, tad paliek atklāts jautājums uz kādu prasmju un kompetenču pilnveidi tas ir vērsts. Kopumā Valsts aizsardzības mācības kursa satura mērķis, apguves nosacījumi, skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti ir tikai un vienīgi papildinoši, bet ne “Sports un veselība” mācību kursa mērķu aizstājoši. Jo paredzētās izmaiņas, kas saistītas ar samazināto sporta stundu skaitu nedēļā līdz 1.6 stundām, neveicina skolēnu fiziskās sagatavotības paaugstināšanos, jo fiziskām aktivitātēm ir jābūt vismaz 3 reizes nedēļā, lai panāktu skolēnu fiziskās sagatavotības paaugstināšanos. Savukārt VAM saturs tiks īstenots vienu reizi mēnesī un arī tas nav skolēnu fizisko sagatavotību veicinošs plānojums, jo lielākoties VAM programma paredz tās īstenošanu pārsvarā klasē, tikai dažas aktivitātes ir paredzētas īstenot āra apstākļos. Vienīgās fiziskās aktivitātes VAM saturā ir ierindas mācībā un orientēšanās. Fizisko aktivitāšu daudzveidība, kas tiek nodrošināta “Sports un veselība” mācību kursā – izpaliek! Tātad VAM realizācija kopumā ir ar ļoti ierobežotu fizisko aktivitāšu daudzumu un tādejādi nav iespējams “nostiprināt ieradumus ikdienā apzināti rīkoties saskaņā ar veselīga dzīvesveida principiem”, bet tieši otrādi var sasniegt pretēju efektu - nenostiprināt skolēniem ieradumus ikdienā apzināti rīkoties saskaņā ar veselīga dzīvesveida principiem. Ieteiktā ārstnieciskā vingrošana un joga var būt kā papildu fizisko aktivitāšu iespēja atsevišķiem skolēniem, kuriem ārsts ir rekomendējis ārstniecisko vingrošanu vai skolēns ir izvēlējies jogu kā papildu aktivitāti, lai sasniegtu un nodrošinātu Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas nepieciešamo fizisko aktivitāšu apjomā skolēniem – vismaz 60 min dienā. Tādējādi ir apšaubāma “Sports un veselība” mācību kursa skolēnam sasniedzamo rezultātu sasniegšana, aizstājot to ar aktīvām nodarbībām no mācību stundām brīvajā laikā.
Saeimas 2005. gada 26. oktobra paziņojumā "Par konceptuālā dokumenta apstiprināšanu"[1], minēts, ka Latvijas izaugsmes modelis ir cilvēks pirmajā vietā, nosakot uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli, kur galvenais izaugsmes resurss ir iedzīvotāju zināšanas un gudrība, to prasmīga izmantošana, kur par izaugsmes mērķi ir izvirzīta ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana un mērķa sasniegšanai ir koordinēti un līdzsvaroti jāattīsta visi dzīves kvalitātes aspekti. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”” rada problēmas ne tikai skolēnam mācību rezultātu sasniegšanā mācību kursā “Sports un veselība”, bet arī rada nopietnus riskus skolēnu dzīves kvalitātes paaugstināšanai, fiziskai un garīgai veselībai. It īpaši situācijā, kad pēdējos divos gados ir notikušas vairākas krīzes, kas būtiski ietekmējušas iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību[2]. Plānotais noteikumu projekts neliecina par prioritāru ilgtermiņa uzdevumu izpildi, kuri prasa daudzu nozaru vienotu darbību un kuru izpilde ir nepieciešama Latvijas izaugsmes scenārija īstenošanai, jo minētā noteikumu projekta iecere ir pretrunā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027.gadam, Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Bērnu, jauniešu un ģimenes politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteiktajām prioritātēm.
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam iezīmētas galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, kur sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību. Izvirzītās prioritārās veselības jomas ir sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība u.c. jomas. Ar lielu daļu no šīm prioritārajām sabiedrības veselības jomām cieši saistīti dažādi iedzīvotāju ar dzīvesveidu saistītie paradumi – veselīgs uzturs, fiziskā aktivitāte, atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības mazināšana, seksuālā un reproduktīvā veselība un psihiskā veselība[3].
Arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam viena no prioritātēm ir “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, kur prioritātes rīcības virziens ir veselīgs dzīvesveids – indivīda rīcību kopums, kas vērsts uz slimību risku novēršanu un veselīga uztura paradumiem, fiziskām aktivitātēm, un no atkarībām brīvu dzīvesveidu[4].
“Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam” par prioritāru atzīta Bērnu un jauniešu sporta attīstība, nodrošinot iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm.
“Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam” virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. Pamatnostādņu virsmērķis atbalsta NAP2027 redzējumu par Latviju kā nacionālu valsti, kā arī - vienlīdzīgas tiesības un mūsdienu prasībām atbilstoša dzīves kvalitāte, zināšanu sabiedrība un atbildīga pieeja klimata un demogrāfisko jautājumu risināšanai[5]. Samazinot mācību stundu skaitu “Sports un veselība” mācību kursā no 3 mācību stundām nedēļā uz 1.6 stundām tiek apdraudētas kvalitatīvas izglītības iespējas un skolēnu dzīves kvalitāte.
Savukārt “Bērnu, jauniešu un ģimenes politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam” virsmērķis ir nabadzības risku un sociālās atstumtības mazināšana ģimenēm ar bērniem. Savukārt izvirzītā virsmērķa pakārtotie apakšmērķi ir vērsti uz ģimenēm ar bērniem draudzīga sabiedrības izveidi, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošina, lai valsts politika būtu izsvērta, pēctecīga un visaptveroša bērnu un ģimenes labklājības, jaunatnes, veselības un tiesību aizsardzības jomā[6]. Samazinot mācību stundu skaitu “Sports un veselība” mācību kursā no 3 mācību stundām nedēļā uz 1.6 stundām tiek apdraudēta skolēnu veselīga attīstība.
Ņemot vērā iepriekš teikto, LRIA uzsver, ka iebilst pret noteikumu projektā paredzēto mācību stundu skaita samazinājumu “Sports un veselība” mācību kursā no 3 mācību stundām nedēļā uz 1.6 stundām nedēļā, jo tas ir neatbilstošs arī iepriekš minēto Valsts plānošanas dokumentu izvirzītajiem mērķiem un tajos noteiktajām prioritātēm.
LRIA norāda, ka nepieciešams rast risinājumu VAM ieviešanā, lai neapdraudētu skolēnu veselību ilgtermiņā, nodrošinot Latvijas izaugsmes modeļa ieviešanu, kur cilvēks ir pirmajā vietā. Tas ir panākams tikai saglabājot “Sports un veselība” mācību kursā 3 mācību stundas nedēļā vai palielinot to skaitu, lai nodrošinātu skolēnu veselībai vitāli svarīgo fizisko aktivitāšu apjomu.
Latvijas Rekreācijas izglītības asociācijas
Valdes priekšsēdētājs Juris Grants
[1]Saeimas 2005. gada 26. oktobra paziņojums "Par konceptuālā dokumenta apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/217923
[2] SPKC. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022. https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18708/download?attachment
[3] Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojums Nr. 359 "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/332751
[4] Saeimas 2020. gada 2. jūlija paziņojums "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027)". https://likumi.lv/ta/id/315879
[5] Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/324332
[6] Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojums Nr. 967 "Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam". https://likumi.lv/ta/id/338304
03.07.2023. 16:52
Biedrība "Latvijas Lielo pilsētu asociācija"
Par: Grozījumu projektā
No 2024.gada 1.septembra:
Sports un veselība (187 stundas)
Valsts aizsardzības mācība (128 stundas)
Priekšlikums:
Ņemot vērā mācību nedēļu skaitu gadā (35), sadalīt stundu skaitu sportām un VAM citādāk 210 stundas/105 stundas vai 175 stundas/140 stundas. Tas ir loģiski un būs vieglāk sastadīt mācību plānu, tarifikāciju un stundu sarakstu.
Aicinām IZM skaidrot nepieciešamību izdarīt grozījumus valsts vidējās izglītības standartā no 1.09.2024. , nosakot stundu skaitu sportam – 187 stundas mācību gadā un VAM – 128 stundas mācību gadā.
No 2024.gada 1.septembra:
Sports un veselība (187 stundas)
Valsts aizsardzības mācība (128 stundas)
Priekšlikums:
Ņemot vērā mācību nedēļu skaitu gadā (35), sadalīt stundu skaitu sportām un VAM citādāk 210 stundas/105 stundas vai 175 stundas/140 stundas. Tas ir loģiski un būs vieglāk sastadīt mācību plānu, tarifikāciju un stundu sarakstu.
Aicinām IZM skaidrot nepieciešamību izdarīt grozījumus valsts vidējās izglītības standartā no 1.09.2024. , nosakot stundu skaitu sportam – 187 stundas mācību gadā un VAM – 128 stundas mācību gadā.
03.07.2023. 21:24