Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ceļu satiksmes noteikumi šobrīd neatbilst mūsdienu satiksmes vajadzībām un ceļu satiksmes drošības prasībām.
Noteikumi nav pietiekami pielāgoti tehnoloģiju attīstībai un satiksmes dalībnieku daudzveidībai – piemēram, pārvietošanās ar elektriskajiem sporta un atpūtas rīkiem, kā skrituļslidas, monoriteņi un līdzīgi transportlīdzekļi, joprojām nav skaidri un viennozīmīgi regulēta.
Luksoforu konstrukcija un signālu interpretācija nav pilnībā saskaņota ar nozares standartiem, radot neskaidrības un satiksmes drošības riskus. Sabiedriskā transporta kustības un priekšrocību piemērošanas kārtība nav pietiekami detalizēta, kas var ietekmēt tā plūsmu un regularitāti.
Velosipēdistu un elektroskrejriteņu pārvietošanās pa ietvēm un gājēju ceļiem notiek bez pietiekama regulējuma, apdraudot citus satiksmes dalībniekus.
Pastāvošais vecuma ierobežojums attiecībā uz invaliditātes statusu un stāvvietu kartes piešķiršanu, ir nepamatoti ierobežojošs – līdz šim priekšrocības tika attiecinātas tikai uz personām līdz 18 gadu vecumam, lai gan kopšanas nepieciešamība saglabājas arī pēc pilngadības sasniegšanas.
Noteikumi nav pietiekami pielāgoti tehnoloģiju attīstībai un satiksmes dalībnieku daudzveidībai – piemēram, pārvietošanās ar elektriskajiem sporta un atpūtas rīkiem, kā skrituļslidas, monoriteņi un līdzīgi transportlīdzekļi, joprojām nav skaidri un viennozīmīgi regulēta.
Luksoforu konstrukcija un signālu interpretācija nav pilnībā saskaņota ar nozares standartiem, radot neskaidrības un satiksmes drošības riskus. Sabiedriskā transporta kustības un priekšrocību piemērošanas kārtība nav pietiekami detalizēta, kas var ietekmēt tā plūsmu un regularitāti.
Velosipēdistu un elektroskrejriteņu pārvietošanās pa ietvēm un gājēju ceļiem notiek bez pietiekama regulējuma, apdraudot citus satiksmes dalībniekus.
Pastāvošais vecuma ierobežojums attiecībā uz invaliditātes statusu un stāvvietu kartes piešķiršanu, ir nepamatoti ierobežojošs – līdz šim priekšrocības tika attiecinātas tikai uz personām līdz 18 gadu vecumam, lai gan kopšanas nepieciešamība saglabājas arī pēc pilngadības sasniegšanas.
Mērķa apraksts
mērķis ir uzlabot satiksmes drošību, pielāgojot noteikumus mūsdienu transportlīdzekļu un pārvietošanās līdzekļu attīstībai, kā arī veicināt efektīvāku un plūstošāku satiksmes organizāciju. Kopumā grozījumi veicina drošāku, efektīvāku un sabiedrībai draudzīgāku ceļu satiksmi, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un dažādu satiksmes dalībnieku vajadzības.
Politikas jomas
Transporta politika
Teritorija
-
Norises laiks
18.07.2025. - 01.08.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam, sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ceļu satiksmes dalībnieki - gājēji, autovadītāji, velosipēdu vadītāji, elektroskrejriteņu vadītāji, pasažieri u.c.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ceļu satiksmes dalībnieki - gājēji, autovadītāji, velosipēdu vadītāji, elektroskrejriteņu vadītāji, pasažieri u.c.
Sagatavoja
Elīna Saule (SAM)
Atbildīgā persona
Elīna Šimiņa-Neverovska (SAM)
Izsludināšanas datums
18.07.2025. 09:35
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Latvijas Mobilitātes asociācija
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi"
Latvijas Mobilitātes Asociācijas (turpmāk - LMA) un tās biedru mērķis ir veicināt mobilitātes pakalpojumu izplatību, kā arī uzlabot sabiedrības informētību un izpratni par tiem un to sniegtajām iespējām un ieguvumiem pilsētu transporta sistēmas uzlabošanā. LMA apzinās ceļu satiksmes drošības būtisko lomu un atbalsta mērķtiecīgus pasākumus tās uzlabošanai.
Grozījumos Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" (turpmāk - grozījumi) anotācijā tiek uzsvērts, ka “šobrīd trūkst detalizētu noteikumu par velosipēdu un elektroskrejriteņu pārvietošanos pa ietvēm, gājēju ceļiem un pārejām, kas palielina sadursmju un traumatisma risku”. Tomēr, Autotransporta Profesionālās Kompetences centra pētījums “CSNg izpēte, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi” (https://csdd.lv/petijumi/petijumi) liecina, ka Valsts policijā reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, 2024. gadā ir samazinājies, salīdzinot ar 2023. gadu. Turklāt, Valsts policijas dati (https://lvportals.lv/skaidrojumi/376261-velosipedu-un-elektroskrejritenu-izmantosanas-nosacijumi-celu-satiksme-aktualais-regulejums-2025-gada-2025) par ceļu satiksmes negadījumiem ar cietušajiem liecina, ka kopš 2022.gada līdz 2024.gadam gadījumu skaits ar velosipēdiem ir audzis, bet ar skrejriteņiem ir pakāpeniski samazinājies. Tas apliecina, ka nozares ieviestie pasākumi ir efektīvi, uzlabojot drošību. Turklāt nav ierosināti ātruma ierobežojumi velosipēdiem, kas liecina par regulējuma konsekvences trūkumu un iespējamu diskrimināciju pret mikromobilitātes lietotājiem.
Grozījumi plāno ieviest jaunu 15 km/h ātruma ierobežojumu elektroskrejriteņu vadītājiem, braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu. Tomēr, jau šobrīd spēkā esošie noteikumi nosaka, ka vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji. Turklāt, Ceļu satiksmes likums jau paredz, ka “pašvaldība ir tiesīga noteikt koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas, novietošanas aizlieguma zonas, izvērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem”. Pašvaldību noteikumi jau paredz ātruma ierobežojumus noteiktās zonās, piemēram, Rīgā, ņemot vērā drošības kritērijus un pilsētas plānojumu.
Satiksmes Ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”(https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/7b32ef57-51ce-4447-b485-64c18ebdbb0b) tiek secināts, ka šobrīd pieejamā mikromobilitātes infrastruktūra nav pietiekama, lai būtiski uzlabotu satiksmes drošību un padarītu mikromobilitāti par plaši izmantotu pārvietošanās veidu valsts mērogā. Tādējādi ātruma ierobežojumu noteikšana, braucot pa ietvi vai kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu, neatrisinātu šīs problēmas un varētu samazināt ilgtspējīgu transporta veidu izmantošanu. Šādi pasākumi var apdraudēt
plašākus centienus samazināt transporta emisijas un atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgākiem mobilitātes veidiem.
Grozījumu anotācijā nav sniegti salīdzinoši dati un nav izvērtēta starptautiskā prakse. Balstoties uz Eiropas Transporta drošības padomes (turpmāk - ETSC) datiem (https://etsc.eu/wp-content/uploads/ETSC_PINFLASH_47-Digital-V2_compressed.pdf) par ātruma ierobežojumiem elektroskrejriteņiem, 20 valstīs ir noteikts 25 km/h ierobežojums, bet 11 valstīs – 20 km/h ierobežojums. ETSC rekomendācijās tiek uzsvērta ģeogrāfiskās norobežošanas tehnoloģijas izmantošana, kas paredz noteiktu samazināto ātruma zonu izveidi pašvaldību līmenī. Kā minēts iepriekš, pašreizējā tiesiskajā regulējumā jau ir noteikts šāds modelis, kas ir pierādījis savu efektivitāti.
LMA apzinās ceļu satiksmes drošības nozīmi un atbalstām mērķtiecīgus pasākumus, kas veicina ceļu satiksmes drošību. LMA atbalsta ierobežojumu salāgošanu ar ES līmeņa rekomendācijām un pašvaldību lomu ātruma ierobežojumu zonu noteikšanā, novērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem. Esam atvērti diskusijām, lai dalītos pieredzē un rastu efektīvākos risinājumus.
01.08.2025. 15:45
Apvienība "Pilsēta cilvēkiem"
Lūdzam izvērtēt iespēju atļaut ātrgaitas elektrovelosipēdiem (ar maksimālo ātrumu līdz 45 km/h) izmantot veloinfrastruktūru un citas vietas, kur ir atļauta velosipēdu satiksme, nosakot, ka, izmantojot ātrgaitas elektrovelosipēdus, uz veloinfrastruktūras jāievēro ātrums, kas nepārsniedz 25 km/h, lai neapdraudētu velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājus. Šobrīd ātrgaitas elektrovelosipēdi ir klasificēti kā mopēdi, attiecīgi ar tiem drīkst braukt tikai pa brauktuvi un nedrīkst izmantot velojoslas un velosipēdu ceļus, kas šo videi draudzīgu transporta veidu padara nepievilcīgu — lai arī maksimālais ātrums mēdz būt līdz 45 km/h, faktiskais braukšanas ātrums bieži ir daudz zemāks, līdz ar to, piemēram, uz maģistrālajām ielām un šosejām veloinfrastruktūra, pa to braucot ar samazinātu ātrumu, varētu būt daudz drošāka izvēle. Ātrgaitas elektrovelosipēdi varētu daudziem iedzīvotājiem un uzņēmumiem aizvietot automašīnu, jo pilsētā ļoti bieži nodrošina ātrāku nokļūšanu galamērķi, nekā ar auto, un ielās, kur nav veloinfrastruktūras, ļauj labāk iekļauties autotransporta plūsmā, salīdzinot ar elektrovelosipēdiem, kuru maksimālais ātrums ir 25 km/h.
Lūdzam iepazīties ar informācijas apkopojumu par Vācijas, Beļģijas, Dānijas, Nīderlandu un Šveices ātrgaitas elektrovelosipēdu regulējumu un šo valstu pieredzi: https://www.ziv-zweirad.de/wp-content/uploads/2023/12/ZIV-Study-Where-are-Speed-Pedelecs-used_Nov23.pdf
01.08.2025. 20:12
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25