Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Zemkopības ministrija ir secinājusi, ka atsevišķas spēkā esošās normas būtu jāprecizē, kas ļautu nepārprotami īstenot zvejas flotes pārvaldības nosacījumus.
Neskatoties uz to, ka noteikumu Nr. 296 grozījumu izstrādes un saskaņošanas procesā tika iesaistīti zvejnieku pārstāvji, atsevišķu normu īstenošana praksē sagādāja grūtības piekrastes zvejniekiem. Zemkopības ministrija izvērtēja situāciju un sadarbībā ar piekrastes zvejniekiem vienojās par alternatīvu risinājumu iepriekšējai ziņošanai, ja lomā paturēts viens lasis vai taimiņš.
Jāprecizē sīgas un zandarta zinātniskie nosaukumi, lai tos salāgotu ar Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumu Nr. 227 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" lietotākiem jaunākajiem sugu nosaukumiem.
Neskatoties uz to, ka noteikumu Nr. 296 grozījumu izstrādes un saskaņošanas procesā tika iesaistīti zvejnieku pārstāvji, atsevišķu normu īstenošana praksē sagādāja grūtības piekrastes zvejniekiem. Zemkopības ministrija izvērtēja situāciju un sadarbībā ar piekrastes zvejniekiem vienojās par alternatīvu risinājumu iepriekšējai ziņošanai, ja lomā paturēts viens lasis vai taimiņš.
Jāprecizē sīgas un zandarta zinātniskie nosaukumi, lai tos salāgotu ar Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumu Nr. 227 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" lietotākiem jaunākajiem sugu nosaukumiem.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"" mērķis ir veicināt zvejas resursu pārvaldību un uzraudzību atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam, nodrošinot efektīvāku zvejas kontroli, kā arī precizēt atsevišķas esošās normas, lai izvairītos no to interpretācijas dažādības.
Politikas jomas
Zivsaimniecības politika
Teritorija
-
Norises laiks
22.09.2023. - 06.10.2023.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par noteikumu projektu.
Fiziskās personas
- Zvejnieki, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju piekrastes ūdeņos
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz visu piekrastes zvejnieku pienākumu informācijas sistēmā reģistrēt plānoto iziešanas jūrā laiku.
Juridiskās personas
- Zvejnieki, kas nodarbojas ar komerczveju piekrastes ūdeņos
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz visu piekrastes zvejnieku pienākumu informācijas sistēmā reģistrēt plānoto iziešanas jūrā laiku.
Tāpat noteikumu projekts var ietekmēt tādus piekrastes komerczvejniekus, kuri vēlēsies iegādāties zvejas kuģi, un būs jāseko noteiktajai kārtībai par iegādes saskaņošanu. Objektīvi nevar prognozēt šādu zvejnieku skaitu.
Tāpat noteikumu projekts var ietekmēt tādus piekrastes komerczvejniekus, kuri vēlēsies iegādāties zvejas kuģi, un būs jāseko noteiktajai kārtībai par iegādes saskaņošanu. Objektīvi nevar prognozēt šādu zvejnieku skaitu.
Sagatavoja
Olga Adamenko (ZM)
Atbildīgā persona
Normunds Riekstiņš (ZM)
Izsludināšanas datums
21.09.2023. 10:27
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
Priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"
Lūgums grozīt sekojošos punktus.
III. Zvejas rīku lietošanas nosacījumi 10. panta “Zvejniekiem aizliegts”:
Svītrot 10.5.1. punkta otro daļu: “vai tuvāk par 100 metriem no krastam piegulošās ūdenslīnijas, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem no 1. decembra līdz 31. martam, kad tīklus ir atļauts izvietot arī tuvāk nekā 100 metru no krasta;”
Ir loģiska šī punkta pirmajā daļā ietvertā prasība liegti izvietot “tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas tuvāk par 100 metriem jebkurā virzienā no jebkura cita zvejas rīka..”, tomēr nav pamata liegt piekrastes zvejniekiem izvietot zvejas rīkus tuvāk krastam. Iemesli ir sekojoši.
Aktīvo piekrastes komerczvejnieku skaits Latvijā gadu no gada ir samazinājies un šobrīd viņu skaits apm. 500 km piekrastes līnijā tikai nedaudz pārsniedz 100, turklāt viņu ietekme uz zvejas resursiem ir nenozīmīga, ņemot vērā, ka piekrastē nozvejoto zivju apjoms nav lielāks par 4% no Latvijas kopējās nozvejas.
Šobrīd roņu populācija ir savairojusies tiktāl, ka atsevišķos piekrastes posmos rudens, ziemas periodā komerczvejnieku lomi tiek izēsti pilnībā un radīti nopietni bojājumi zvejas rīkiem. Kaut nelielas nozvejas iespējams iegūt tikai, izvietojot zvejas rīkus tuvāk krastam.
Kaimiņvalstīs, īpaši Igaunijā, kur piekrastes zvejnieku skaits ir lielāks, šāda lieguma nav, līdz ar to liegums Latvijas zvejniekiem zvejot tuvāk piekrastei, mazina viņu konkurētspēju.
Ņemot vērā, kā ūdens līmenis daudzās vietās Latvijas piekrastē var mainīties pat pa stundām, piekrastes komerczvejniekiem ir ārkārtīgi sarežģīti noteikt 100 metru attālumu no krasta tā, lai zvejas rīki šādā attālumā būtu visu to atrašānās laiku jūrā, kas mēdz būt pat vairākas diennaktis.
Svītrot 10.6. “reņģu zvejā Rīgas jūras līča piekrastē vienlaikus izmantot reņģu stāvvadu un reņģu tīklu;”
Prasība nav loģiska, jo komerczvejniekiem ir ļauts zvejot ar visiem viņam piešķirtajiem zvejas rīkiem. Stāvvads ir stacionārs zvejas rīks, ko ievieto jūrā uz noteiktu laiku noteiktā vietā un tā atrašanās vieta jūrā nav maināma. Piekrastes komerczvejniekam ir atļauts izmantot viņam piešķirots reņģu tīklus, jo ar tiem iespējams operatīvi mainīt zvejas vietas (atšķirībā no stāvvada), sekojot zivju migrācijai.
VI. Zvejas aizlieguma laiki un vietas
Svītrot 16.5.2. punktu “no 16. aprīļa līdz 15. maijam, izņemot zveju ar zivju murdu, apaļo jūrasgrunduļu murdu, lucīšu murdu, akmeņplekstu tīkliem, reņģu specializēto zveju, kā arī zveju posmā no Ovīšu raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai ar zivju tīkliem;”
Pamatojums: šajā laikaposmā zivju nārsts ir tikai reņģēm, kuru zveja šajā periodā ir atļauta ar reņģu tīkliem un stāvvadiem. Zveja piekrastē, ņemot vērā piekrastes komerczvejnieku nelielo skaitu, šajā laika posmā nenodara nekādu kaitējumu dabai un zivju resursiem.
Svītrot 16.5.3.2. otro daļu “piekrastes ūdeņu joslā no Kolkas raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai;”
Pamatojums – nav iemesla liegt zveju ar zivju tīkliem, kas nogremdēti uz grunts, un akmeņplekstu tīkliem, kuru augstums nepārsniedz trīs metrus vietās, kas dziļākas par pieciem metriem visā piekrastē. Turklāt 23.2.3. punktā jau ir noteikts liegums lašu, sīgu, taimiņu piezvejai – no 1.oktobra līdz 15.novembrim. Laši, sīgas, taimiņi migrē gar krastu, tādējādi piekrastes zveja visā piekrastē vietās, kas dziļākas par pieciem metriem netraucē šo zivju migrāciju. Lielākie šo zivju zugu ienaidnieki ir roņi, kuri samazina šo zivju resursu.
Turklāt piekrastē zvejas dienu skaits jau tā ir ierobežots, nosakot šādu papildu lieguma laiku, kad piekrastes komerczvejniekiem būtu iespēja zvejā iegūt kvalitatīvas plekstes cilvēku patēriņam, tiek mākslīgi samazināta iespēja komerczvejniekiem izdzīvot. Zvejniekiem, kuri zvejo Rīgas līča piekrastē tiek radīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļi ar zvejniekiem, kas zvejo atklātās jūras piekrastē un Baltijas valstu reģionā kopumā.
Svītrot 17.4. “zveja ar zivju un plekstu vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos – visu gadu, izņemot zveju ar ēsmas zivtiņu vadu;”
Šāda veida zveja ar zivju un plekstu vadiem nenodara kaitējumu zivju resursiem Rīgas līča piekrastē, turklāt komerczvejnieku skaits, kas šādu zvejas rīku prastu izmatot, ir mazs. Tūrklāt zveja ar zivju un plekstu vadiem bez ierobežojuma ir atļautā atklātās jūras piekrastē, tādējādi liegums tos izmantot līča piekrastē samazina šeit zvejojošo komerczvejnieku konkurētspēju.
Svītrot 6. pielikumā “Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības normatīvie akti zvejniecības jomā)”
II. Pasīvie zvejas rīki:
3. punkta sadaļā “Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm)” - “no 32 līdz 36” aizstājot ar “ne mazāks ka 32 mm”.
3.1 punktā sadaļā “Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm)” svītrot “no 24 līdz 36” un aizstājot ar “ne mazāk ka 24 mm”.
5.1 punktā sadaļā “Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm)” svītrot “līdz 180”
Pamatojums – nav iemesla noteikt maksimālos acs izmērus, jo tam nav nekādas ietekmes uz nozveju un zivju resursiem.
Grozījumu priekšlikumus sagatavojusi biedrība "Mazjūras zvejnieki".
Lūgums grozīt sekojošos punktus.
III. Zvejas rīku lietošanas nosacījumi 10. panta “Zvejniekiem aizliegts”:
Svītrot 10.5.1. punkta otro daļu: “vai tuvāk par 100 metriem no krastam piegulošās ūdenslīnijas, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem no 1. decembra līdz 31. martam, kad tīklus ir atļauts izvietot arī tuvāk nekā 100 metru no krasta;”
Ir loģiska šī punkta pirmajā daļā ietvertā prasība liegti izvietot “tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas tuvāk par 100 metriem jebkurā virzienā no jebkura cita zvejas rīka..”, tomēr nav pamata liegt piekrastes zvejniekiem izvietot zvejas rīkus tuvāk krastam. Iemesli ir sekojoši.
Aktīvo piekrastes komerczvejnieku skaits Latvijā gadu no gada ir samazinājies un šobrīd viņu skaits apm. 500 km piekrastes līnijā tikai nedaudz pārsniedz 100, turklāt viņu ietekme uz zvejas resursiem ir nenozīmīga, ņemot vērā, ka piekrastē nozvejoto zivju apjoms nav lielāks par 4% no Latvijas kopējās nozvejas.
Šobrīd roņu populācija ir savairojusies tiktāl, ka atsevišķos piekrastes posmos rudens, ziemas periodā komerczvejnieku lomi tiek izēsti pilnībā un radīti nopietni bojājumi zvejas rīkiem. Kaut nelielas nozvejas iespējams iegūt tikai, izvietojot zvejas rīkus tuvāk krastam.
Kaimiņvalstīs, īpaši Igaunijā, kur piekrastes zvejnieku skaits ir lielāks, šāda lieguma nav, līdz ar to liegums Latvijas zvejniekiem zvejot tuvāk piekrastei, mazina viņu konkurētspēju.
Ņemot vērā, kā ūdens līmenis daudzās vietās Latvijas piekrastē var mainīties pat pa stundām, piekrastes komerczvejniekiem ir ārkārtīgi sarežģīti noteikt 100 metru attālumu no krasta tā, lai zvejas rīki šādā attālumā būtu visu to atrašānās laiku jūrā, kas mēdz būt pat vairākas diennaktis.
Svītrot 10.6. “reņģu zvejā Rīgas jūras līča piekrastē vienlaikus izmantot reņģu stāvvadu un reņģu tīklu;”
Prasība nav loģiska, jo komerczvejniekiem ir ļauts zvejot ar visiem viņam piešķirtajiem zvejas rīkiem. Stāvvads ir stacionārs zvejas rīks, ko ievieto jūrā uz noteiktu laiku noteiktā vietā un tā atrašanās vieta jūrā nav maināma. Piekrastes komerczvejniekam ir atļauts izmantot viņam piešķirots reņģu tīklus, jo ar tiem iespējams operatīvi mainīt zvejas vietas (atšķirībā no stāvvada), sekojot zivju migrācijai.
VI. Zvejas aizlieguma laiki un vietas
Svītrot 16.5.2. punktu “no 16. aprīļa līdz 15. maijam, izņemot zveju ar zivju murdu, apaļo jūrasgrunduļu murdu, lucīšu murdu, akmeņplekstu tīkliem, reņģu specializēto zveju, kā arī zveju posmā no Ovīšu raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai ar zivju tīkliem;”
Pamatojums: šajā laikaposmā zivju nārsts ir tikai reņģēm, kuru zveja šajā periodā ir atļauta ar reņģu tīkliem un stāvvadiem. Zveja piekrastē, ņemot vērā piekrastes komerczvejnieku nelielo skaitu, šajā laika posmā nenodara nekādu kaitējumu dabai un zivju resursiem.
Svītrot 16.5.3.2. otro daļu “piekrastes ūdeņu joslā no Kolkas raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai;”
Pamatojums – nav iemesla liegt zveju ar zivju tīkliem, kas nogremdēti uz grunts, un akmeņplekstu tīkliem, kuru augstums nepārsniedz trīs metrus vietās, kas dziļākas par pieciem metriem visā piekrastē. Turklāt 23.2.3. punktā jau ir noteikts liegums lašu, sīgu, taimiņu piezvejai – no 1.oktobra līdz 15.novembrim. Laši, sīgas, taimiņi migrē gar krastu, tādējādi piekrastes zveja visā piekrastē vietās, kas dziļākas par pieciem metriem netraucē šo zivju migrāciju. Lielākie šo zivju zugu ienaidnieki ir roņi, kuri samazina šo zivju resursu.
Turklāt piekrastē zvejas dienu skaits jau tā ir ierobežots, nosakot šādu papildu lieguma laiku, kad piekrastes komerczvejniekiem būtu iespēja zvejā iegūt kvalitatīvas plekstes cilvēku patēriņam, tiek mākslīgi samazināta iespēja komerczvejniekiem izdzīvot. Zvejniekiem, kuri zvejo Rīgas līča piekrastē tiek radīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļi ar zvejniekiem, kas zvejo atklātās jūras piekrastē un Baltijas valstu reģionā kopumā.
Svītrot 17.4. “zveja ar zivju un plekstu vadiem Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos – visu gadu, izņemot zveju ar ēsmas zivtiņu vadu;”
Šāda veida zveja ar zivju un plekstu vadiem nenodara kaitējumu zivju resursiem Rīgas līča piekrastē, turklāt komerczvejnieku skaits, kas šādu zvejas rīku prastu izmatot, ir mazs. Tūrklāt zveja ar zivju un plekstu vadiem bez ierobežojuma ir atļautā atklātās jūras piekrastē, tādējādi liegums tos izmantot līča piekrastē samazina šeit zvejojošo komerczvejnieku konkurētspēju.
Svītrot 6. pielikumā “Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības normatīvie akti zvejniecības jomā)”
II. Pasīvie zvejas rīki:
3. punkta sadaļā “Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm)” - “no 32 līdz 36” aizstājot ar “ne mazāks ka 32 mm”.
3.1 punktā sadaļā “Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm)” svītrot “no 24 līdz 36” un aizstājot ar “ne mazāk ka 24 mm”.
5.1 punktā sadaļā “Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm)” svītrot “līdz 180”
Pamatojums – nav iemesla noteikt maksimālos acs izmērus, jo tam nav nekādas ietekmes uz nozveju un zivju resursiem.
Grozījumu priekšlikumus sagatavojusi biedrība "Mazjūras zvejnieki".
05.10.2023. 15:41