Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nacionālās drošības likuma 18.1 pants paredz kompetenci iekšlietu ministram, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no valsts, ja likumā minētā persona (pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Attiecīgi spēkā esošais regulējums aptver gadījumus, kad pati persona plāno iesaistīties minētajās darbībās.
Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunkts paredz jaunu ziņojumu kategoriju, kas iekļaujami Šengenas informācijas sistēmā. Attiecīgi Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunktā minētie gadījumi ietver arī situācijas, kad persona (bērns) nevis pati plāno, bet gan, kad tā, iepriekš neplānojot, var tikt iesaistīta attiecīgajās darbībās. Līdz ar to pašlaik nepastāv nacionālais regulējums minēto regulas nosacījumu īstenošanai pilnībā.
Lai arī izstrādātie grozījumi likumā “Par policiju” (21-TA-1780) aptver Regulā 2018/1862 minētos gadījumus, kuri ir vērsti uz pašas personas aizsardzību, tomēr var pastāvēt gadījumi, kad attiecīgo personu iesaiste teroristu nodarījumos, bruņotās grupās vai aktīvā karadarbībā, var pēc to atgriešanās valstī, kurā tiem ir tiesības uzturēties, pastarpināti radīt arī valsts drošības apdraudējumu. Proti, pamatā Regulas 2018/1862 32. panta 1.punkta regulējums ir vērts uz pašas personas aizsardzību, tomēr nav izslēgta pastarpināta/sekundāra valsts drošības apdraudējuma iespējamība minētā rezultātā. Ņemot vērā, ka šāda potenciāla valsts drošības apdraudējuma izvērtēšana ir ārpus Valsts policijas kompetences un likuma “Par policiju” tvēruma, kā arī ņemot vērā Nacionālās drošības likuma 18.1 pantā jau paredzēto procedūru, attiecīgi grozījumi būtu izdarāmi Nacionālās drošības likumā.
Ievērojot minēto, ir nepieciešami grozījumi Nacionālās drošības likumā. Vienlaikus, ievērojot, ka ne tikai nepilngadīgie, bet arī pilngadīgas personas savas neaizsargātības dēļ, pašām neapzinoties, var ārvalstīs tikt iesaistītas darbībās, kas pēc atgriešanās Latvijas Republikā var apdraudēt tās nacionālo drošību, grozījumi attiecināmi arī uz pilngadīgām personām.
Papildus, ievērojot, ka tiesības atgriezties Latvijas Republikā ir ne tikai Latvijas Republikas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim, bet arī citām personām, kam Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja vai vīza (Imigrācijas likuma 4.pants), kā arī, ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta otro daļu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1990. gada 2.septembra Bērnu tiesību konvencijas 2. panta 1.punktu, kas paredz ikviena bērna aizsardzību neatkarīgi no tā izcelsmes valsts, attiecīgi nepieciešams precizēt Nacionālās drošības likumu.
Regulas 79. panta 2. punkts nosaka, ka ne vēlāk kā 2021. gada 28. decembrī Komisija pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi, vai ir izpildīti minētajā regulā uzskaitītie nosacījumi, pieņem lēmumu, kurā nosaka dienu, kad Šengenas informācijas sistēma sāk darbību.
Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunkts paredz jaunu ziņojumu kategoriju, kas iekļaujami Šengenas informācijas sistēmā. Attiecīgi Regulas 2018/1862 32. panta 1.d) ii) un iii) apakšpunktā minētie gadījumi ietver arī situācijas, kad persona (bērns) nevis pati plāno, bet gan, kad tā, iepriekš neplānojot, var tikt iesaistīta attiecīgajās darbībās. Līdz ar to pašlaik nepastāv nacionālais regulējums minēto regulas nosacījumu īstenošanai pilnībā.
Lai arī izstrādātie grozījumi likumā “Par policiju” (21-TA-1780) aptver Regulā 2018/1862 minētos gadījumus, kuri ir vērsti uz pašas personas aizsardzību, tomēr var pastāvēt gadījumi, kad attiecīgo personu iesaiste teroristu nodarījumos, bruņotās grupās vai aktīvā karadarbībā, var pēc to atgriešanās valstī, kurā tiem ir tiesības uzturēties, pastarpināti radīt arī valsts drošības apdraudējumu. Proti, pamatā Regulas 2018/1862 32. panta 1.punkta regulējums ir vērts uz pašas personas aizsardzību, tomēr nav izslēgta pastarpināta/sekundāra valsts drošības apdraudējuma iespējamība minētā rezultātā. Ņemot vērā, ka šāda potenciāla valsts drošības apdraudējuma izvērtēšana ir ārpus Valsts policijas kompetences un likuma “Par policiju” tvēruma, kā arī ņemot vērā Nacionālās drošības likuma 18.1 pantā jau paredzēto procedūru, attiecīgi grozījumi būtu izdarāmi Nacionālās drošības likumā.
Ievērojot minēto, ir nepieciešami grozījumi Nacionālās drošības likumā. Vienlaikus, ievērojot, ka ne tikai nepilngadīgie, bet arī pilngadīgas personas savas neaizsargātības dēļ, pašām neapzinoties, var ārvalstīs tikt iesaistītas darbībās, kas pēc atgriešanās Latvijas Republikā var apdraudēt tās nacionālo drošību, grozījumi attiecināmi arī uz pilngadīgām personām.
Papildus, ievērojot, ka tiesības atgriezties Latvijas Republikā ir ne tikai Latvijas Republikas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim, bet arī citām personām, kam Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja vai vīza (Imigrācijas likuma 4.pants), kā arī, ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta otro daļu un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1990. gada 2.septembra Bērnu tiesību konvencijas 2. panta 1.punktu, kas paredz ikviena bērna aizsardzību neatkarīgi no tā izcelsmes valsts, attiecīgi nepieciešams precizēt Nacionālās drošības likumu.
Regulas 79. panta 2. punkts nosaka, ka ne vēlāk kā 2021. gada 28. decembrī Komisija pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi, vai ir izpildīti minētajā regulā uzskaitītie nosacījumi, pieņem lēmumu, kurā nosaka dienu, kad Šengenas informācijas sistēma sāk darbību.
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28.novembra Regulu (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES daļā, kas jau netiek aptverta ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
Politikas jomas
Iekšlietu politika
Teritorija
-
Norises laiks
25.03.2022. - 08.04.2022.
Informācija
Likumprojekts saskaņots ar Iekšlietu ministrijas nozares politikas departamentu, Valsts policiju, Valsts drošības dienestu, Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Iekšlietu ministrijas informācijas centru.
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespējas līdzdarboties, rakstiski iesniedzot viedokli, iebildumus un priekšlikumus par izstrādāto likumprojektu.
Atbilstoši saņemtajiem atzinumiem tiks precizēts likumprojekts, pēc kā to plānots virzīt saskaņošanai ar kompetentajām ministrijām (institūcijām).
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespējas līdzdarboties, rakstiski iesniedzot viedokli, iebildumus un priekšlikumus par izstrādāto likumprojektu.
Atbilstoši saņemtajiem atzinumiem tiks precizēts likumprojekts, pēc kā to plānots virzīt saskaņošanai ar kompetentajām ministrijām (institūcijām).
Fiziskās personas
- Pilsonis, nepilsonis vai persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, bēglis, valsts, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus, par personu brīvu pārvietošanos, valstspiederīgais, kam Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja, kā arī citas valsts valstspiederīgais, attiecībā uz ko nav iespējams pieņemt lēmumu par liegumu ieceļot Latvijas Republikā, kas plāno vai savas neaizsargātības dēļ neapzinoties var tikt ārvalstī iesaistīta bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, un par kuru valsts drošības iestāde ir konstatējusi, ka minētā persona var apdraudēt valsts drošību.
Skaidrojums un ietekme
Personu loks, attiecībā uz kurām var tikt pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas.
Juridiskās personas
- Valsts drošības iestādes, Latvijas Republikas Augstākā tiesa.
Skaidrojums un ietekme
Nacionālās drošības likums paredz tiesības pārsūdzēt iekšlietu ministra lēmumu, kas pieņemts pēc informācijas saņemšanas no valsts drošības iestādes, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
Sagatavoja
Līva Rudzīte-Celmiņa (IEM)
Atbildīgā persona
Dimitrijs Trofimovs (IEM)
Izsludināšanas datums
24.03.2022. 19:00
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts