Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumos Nr. 891 "Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Spēkā esošie normatīvie akti paredz dažādu kompensāciju apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās atkarībā no tā, vai šīs teritorijas ir iekļautas Natura 2000 teritoriju sarakstā atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43. panta otrajai daļai un pielikumam vai arī tās ir valsts un nacionālas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šobrīd atšķirīgs kompensāciju apmērs ir arī par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos, ņemot vērā to, vai atbalsttiesīgā platība kvalificējas kompensācijas saņemšanai no ES fondu līdzekļiem vai no valsts budžeta.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt kompensācijas apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuras nav Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, un mikroliegumos, kuros atbalsttiesīgā platība nekvalificējas kompensācijas saņemšanai no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, nosakot kompensācijas apmēru līdzvērtīgi tam, kāds ir noteikts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijās un mikroliegumos, kuros kompensācija ir izmaksājama no ES fondu līdzekļiem.
Politikas jomas
Vides politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
01.08.2023. - 16.08.2023.
Informācija
Noteikumu projekta sabiedriskā apspriešana
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumi skars tos zemes īpašniekus, kuru zemes gabali vai to daļas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kurām ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumi skars tos zemes īpašniekus, kuru zemes gabali vai to daļas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kurām ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Sagatavoja
Ilze Opermane (VARAM)
Atbildīgā persona
Laila Bremša (VARAM)
Izsludināšanas datums
28.07.2023. 13:05
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
"KURZEMES MEŽA ĪPAŠNIEKU APVIENĪBA"
Labdien!
Meža īpašnieki ir ļoti satraukti par potenciālajiem dabas liegumiem viņu mežos, kas tiek uzlikti nekādi neiesaistot diskusijā viņus pašus! Tie kas savus mežus ir taupījuši vecumdienām-pensiju fondam un nākamajām paaudzēm, tagad tiek reāli apkrāpti. Saudzējot pasludinātās "dabas vērtības" liela daļa meža īpašnieku var nonākt trūkumā. Paredzot kompensācijas pašreizējā līmenī tā ir tikai niecīga daļa no meža patiesās vērtības! Nepieciešams kompensācijas lielumu noteikt katrai potenciāli saudzējamai mežaudzei, ietverot tīro tagadnes vērtību un ikgadējo inflāciju.
Tiesiskā valstī tiesisku attieksmi!
Ar cieņu
Kurzemes meža īpašnieku apvienības
valdes priekšēdētājs
Aigars Grīnbergs
Meža īpašnieki ir ļoti satraukti par potenciālajiem dabas liegumiem viņu mežos, kas tiek uzlikti nekādi neiesaistot diskusijā viņus pašus! Tie kas savus mežus ir taupījuši vecumdienām-pensiju fondam un nākamajām paaudzēm, tagad tiek reāli apkrāpti. Saudzējot pasludinātās "dabas vērtības" liela daļa meža īpašnieku var nonākt trūkumā. Paredzot kompensācijas pašreizējā līmenī tā ir tikai niecīga daļa no meža patiesās vērtības! Nepieciešams kompensācijas lielumu noteikt katrai potenciāli saudzējamai mežaudzei, ietverot tīro tagadnes vērtību un ikgadējo inflāciju.
Tiesiskā valstī tiesisku attieksmi!
Ar cieņu
Kurzemes meža īpašnieku apvienības
valdes priekšēdētājs
Aigars Grīnbergs
09.08.2023. 13:13
Raitis Niedra
Labdien!
Precīzāk jānodefinē par ko pienākas kompensācija, piemēram -upju aizsargjoslas,elektrolīniju aizsargjoslas un tamlīdzīgi,
lai izslēgtu interpretācijas.
Precīzāk jānodefinē par ko pienākas kompensācija, piemēram -upju aizsargjoslas,elektrolīniju aizsargjoslas un tamlīdzīgi,
lai izslēgtu interpretācijas.
09.08.2023. 15:31
Gatis Ziediņš - Latvijas meža īpašnieku biedrība
1. Nepieciešams skaidri definēt par ko pienākas kompensācijas, par ko nē! Īpašniekam jau pa lielam ir vienalga, vai kailcirte (galvenā cirte) ir aizliegta aizsargājama auga, dzīvnieka dēļ, pašvaldības dēļ, vai aizsargjoslas aprobežojumu dēļ. Uzskatu, ka par visiem līdzīgiem aprobežojumiem pienāktos kompensācijas.
2. Uzskatu, ka kompensācijām noteikti ir jābūt arī par koku ciršanas aizliegumu pēc caurmēra, teritorijās, kur kailcirte ir atļauta (kā piemēram, Nacionālo parku ainavu aizsardzības zonā), bet tikai sasniedzot ciršanas vecumu. Šajās īpaši aizsagājamās teritorjās jau tā ir vesela virkne papildus aprobežojumu, par kuriem varbūt arī nepienāktos kompensācijas, bet koku ciršanas pēc caurmēra aizliegums ir ļoti būtisks aprobežojums. Tas nostāda nostāda īpašniekus nevienlīdzīgā situācijā. Labi (pareizi) kopts mežs caurmēra dimensijas sasniegs 20-30 gadus pirms cirtmeta.
3. Ja tiek noteikts paaugstināts ciršanas vecums (piemēram +20gadi), vai arī vairākkārtīgi palielināts saglabājamo koku skaits, vai atmirušās koksnes daudzums, arī nepieciešams kompensāciju mehanisms (dabas parkos un nacionālo parku plānotajās dabas parka zonās)
2. Uzskatu, ka kompensācijām noteikti ir jābūt arī par koku ciršanas aizliegumu pēc caurmēra, teritorijās, kur kailcirte ir atļauta (kā piemēram, Nacionālo parku ainavu aizsardzības zonā), bet tikai sasniedzot ciršanas vecumu. Šajās īpaši aizsagājamās teritorjās jau tā ir vesela virkne papildus aprobežojumu, par kuriem varbūt arī nepienāktos kompensācijas, bet koku ciršanas pēc caurmēra aizliegums ir ļoti būtisks aprobežojums. Tas nostāda nostāda īpašniekus nevienlīdzīgā situācijā. Labi (pareizi) kopts mežs caurmēra dimensijas sasniegs 20-30 gadus pirms cirtmeta.
3. Ja tiek noteikts paaugstināts ciršanas vecums (piemēram +20gadi), vai arī vairākkārtīgi palielināts saglabājamo koku skaits, vai atmirušās koksnes daudzums, arī nepieciešams kompensāciju mehanisms (dabas parkos un nacionālo parku plānotajās dabas parka zonās)
09.08.2023. 17:16
"SAULGOZES D" SIA
Latvijā ir zemākas šīs kompensācijas kā pārējās Baltijas valstīs, it īpaši ja skatās uz kompensācijām par pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu, vai galvenās cirtes aizliegumu. Tas nav pieļaujami! Tāpēc arī plānotais kompensāciju palielinājums ir krietni par mazu un nav adekvāts. Ja pieauguša meža koksnes vērtība var sasniegt 20000-30000 eiro, tad kompensācija ir neadekvāta. Valstij aizliedzot saimniecisko darbību, ir pilnībā jākompensē neiegūtais labums, kā arī neiegūtais nākotnes labums, vai jākompensē ar līdzvērtīgu zemes gabalu. Jaunas aizsargājamas teritorijas, vai liegumus drīkstētu veidot tikai uz līguma pamata, kur puses ir termiņa, vai beztermiņa līguma attiecībās.
Šī, sistēmas nesakārtotība, grauj arī nekustamā īpašuma tirgu, jo nevienam neinteresē īpašums, kurā tu nedrīksti saimniekot!
Šī, sistēmas nesakārtotība, grauj arī nekustamā īpašuma tirgu, jo nevienam neinteresē īpašums, kurā tu nedrīksti saimniekot!
10.08.2023. 09:36
Fiziska persona
Līdz 2013.gadam Latvijā pastāvēja taisnīgs Kompensāciju likums par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, patreiz likuma nosaukums ir maldinošs, jo paredzētās likmes neviss kompensē, bet nodoršina pabalstu. Tā kā Likuma nosaukumam jāatbilst likuma mērķim, tad pricīzāk būtu - "Pabasltu likums par saimnieciskās darbības ierobežošanu".
Visas sabiedrības llabums ir uzlikts "iznest" pāris % privātīpašnieku, kas nav TAISNĪGAS VALSTS pamatprincips. Pe'šādām likmēm meža īpāsniekam , lai saņemtu sākotnējo kompensāciju, jānodzīvo vairāk kā 100 gadi, kas nav Latvijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums.
Eiropas Savienības dalībvalstu tiesas jau ir prezumējušas, ka bioloģiskās daudzveidības glābšanas programmas nebija īpašniekiem paredzamas, līdz ar to tās ir kompensējamas, ar to saprotot kompensāciju kā atlīdzības veidu, neviss pabalstu.
Apstākļos, kad Latvijas valsts budžets pārsniedz 12 miljardu EUR, valsts iet atpakaļgaaitu un neatjauno pirms tam pastāvējušo kompensācijas mehānismu, bet dara visu, lai šo poroblēmu ignorētu un radītu jaunu likumu, kas nav tne taisnīgs, ne samērīgs pret valsts iedzīvotājiem
Visas sabiedrības llabums ir uzlikts "iznest" pāris % privātīpašnieku, kas nav TAISNĪGAS VALSTS pamatprincips. Pe'šādām likmēm meža īpāsniekam , lai saņemtu sākotnējo kompensāciju, jānodzīvo vairāk kā 100 gadi, kas nav Latvijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums.
Eiropas Savienības dalībvalstu tiesas jau ir prezumējušas, ka bioloģiskās daudzveidības glābšanas programmas nebija īpašniekiem paredzamas, līdz ar to tās ir kompensējamas, ar to saprotot kompensāciju kā atlīdzības veidu, neviss pabalstu.
Apstākļos, kad Latvijas valsts budžets pārsniedz 12 miljardu EUR, valsts iet atpakaļgaaitu un neatjauno pirms tam pastāvējušo kompensācijas mehānismu, bet dara visu, lai šo poroblēmu ignorētu un radītu jaunu likumu, kas nav tne taisnīgs, ne samērīgs pret valsts iedzīvotājiem
15.08.2023. 12:14
Ainārs Amantovs - Ainārs Amantovs, mežu īpašnieku biedrības "Dižsils" valdes pr-tājs, Cēsu novada pašvaldības mežsaimniecības speciālists
Labdien!
Pārlasot sagatavotos Grozījumus, var saprast, ka šo Noteikumu projekta mērķis ir precizēt kompensācijas apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuras nav Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, un mikroliegumos, kuros atbalsttiesīgā platība nekvalificējas kompensācijas saņemšanai no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, nosakot kompensācijas apmēru līdzvērtīgi tam, kāds ir noteikts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijās un mikroliegumos, kuros kompensācija ir izmaksājama no ES fondu līdzekļiem.
Tā kā kompensāciju apmēri tagad būs izlīdzināti, var saprast, ka šis Grozījumu mērķis būs sasniegts! Bet varbūt vajadzētu uzstādīt vēl kādus mērķus, lai uzlabotu Valsts un ES aizsargājamo dabas teritorijas aizsardzības un kompensācijas kārtību?
Iespējams, ka pašiem VARAM darbiniekiem no uzrakstītā teksta rodas kāda skaidrība kam un par ko kaut kas tiek kompensēts, bet neesmu pārliecināts, vai vienkāršajam meža īpašniekam, izlasot šos Noteikumus un tajos paredzētos Grozījumus, radīsies skaidrība vai, kas un kādā apjomā viņam pienākas no Valsts, pašvaldības vai no ES fondu līdzekļiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem?
Noteikumos noteikti vajag precizēt, par ko pienākas un par ko nepienākas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās! Latvijā ir ļoti daudz meža īpašnieku, kuri nemaz nenojauš par viņu īpašumiem uzliktajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un par kompensācijām, kas viņiem par šiem ierobežojumiem pienākas!
Valsts institūcijas ir tās, kas pieņem lēmumu par kādas aizsargājamas teritorijas izveidošanu. Pieņemot šādu lēmumu, būtu tikai “godīgi”, ja tiktu noslēgts līgums ar mežu īpašnieku par aizsargājamās teritorijas nodibināšanu, par tur paredzētajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kompensācijas apmēriem, konta numuriem, kur šī kompensācija jāpārskaita.
Kādā atbildīgā Valsts institūcijā ir jābūt visai informācijai par aizsargājamām teritorijām valstī. Valstij ir jāuzņemas atbildība par privāto mežu īpašniekiem uzliktajiem ierobežojumiem, atlīdzinot viņiem kompensācijas automātiski, katru gadu, konkrētā brīdī, pārskaitot mežu īpašniekiem pienākošos kompensāciju. Valsts institūcijām nevajadzētu katru gadu “spīdzināt” mežu īpašniekus ar nevajadzīgu iesniegumu rakstīšanu, kuros principā vienīgā “mainīgā” sadaļa ir apliecinājums par to, ka ir par iepriekšējo gadu un kārtējo ceturksni samaksāts NĪN un vai dabā ir ierīkotas īpašuma zemes robežas (arī tas nebūtu iemesls zemes īpašniekam nesaņemt viņiem pienākušos kompensāciju). Pārējā iesniegumā prasītā informācija ir atrodama Zemesgrāmatu reģistrā, Valsts meža dienestā, Valsts vides dienestā. Saliekot šīs datu bāzes kopā kārtējā gada griezumā, atkristu ikgadēja meža īpašnieku bezjēdzīgā “tramdīšana” un tiktu ietaupīti kontrolējošo institūciju resursi.
Rodas vēl virkne ar neskaidrībām un jautājumiem. Piemēram: kāpēc mežu īpašniekiem nepienākas kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem upju, ezeru, jūras un pilsētu aizsargjoslās esošajos mežos? Kā ir ar kompensāciju par tām meža platībām, kuras atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām, kurām DAP sistēmā "Ozols" ir atzīmēts kāds “potenciālais biotops”, kur Valsts meža dienestā ir iespējams saņemt ciršanas apliecinājumu, bet nav iespējams legāli realizēt sagatavotos kokmateriālus?
Tātad, Dabas aizsardzības pārvaldei, Lauku atbalsta dienestam, kopīgi ar Valsts meža dienestu, Valsts vides dienestu ir jāpārskata esošās aizsargājamās dabas platības, jānoslēdz līgumi ar šo platību īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kompensācijas apmēriem, kārtību, kādā šī kompensācija ir izmaksājama (bez ikgadējas, nevajadzīgas iesniegumu rakstīšanas)! Jaunas aizsargājamas dabas teritorijas, kurās ir paredzēti saimnieciskās darbības ierobežojumi, drīkst dibināt un ievietot DAP sistēmā "Ozols" tikai pēc līguma noslēgšanas ar zemes īpašnieku!
Lieki piebilst, ka kompensāciju apmēri par mežu īpašniekiem uzliktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir negodīgi mazi!
Pārlasot sagatavotos Grozījumus, var saprast, ka šo Noteikumu projekta mērķis ir precizēt kompensācijas apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuras nav Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, un mikroliegumos, kuros atbalsttiesīgā platība nekvalificējas kompensācijas saņemšanai no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, nosakot kompensācijas apmēru līdzvērtīgi tam, kāds ir noteikts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijās un mikroliegumos, kuros kompensācija ir izmaksājama no ES fondu līdzekļiem.
Tā kā kompensāciju apmēri tagad būs izlīdzināti, var saprast, ka šis Grozījumu mērķis būs sasniegts! Bet varbūt vajadzētu uzstādīt vēl kādus mērķus, lai uzlabotu Valsts un ES aizsargājamo dabas teritorijas aizsardzības un kompensācijas kārtību?
Iespējams, ka pašiem VARAM darbiniekiem no uzrakstītā teksta rodas kāda skaidrība kam un par ko kaut kas tiek kompensēts, bet neesmu pārliecināts, vai vienkāršajam meža īpašniekam, izlasot šos Noteikumus un tajos paredzētos Grozījumus, radīsies skaidrība vai, kas un kādā apjomā viņam pienākas no Valsts, pašvaldības vai no ES fondu līdzekļiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem?
Noteikumos noteikti vajag precizēt, par ko pienākas un par ko nepienākas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās! Latvijā ir ļoti daudz meža īpašnieku, kuri nemaz nenojauš par viņu īpašumiem uzliktajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem un par kompensācijām, kas viņiem par šiem ierobežojumiem pienākas!
Valsts institūcijas ir tās, kas pieņem lēmumu par kādas aizsargājamas teritorijas izveidošanu. Pieņemot šādu lēmumu, būtu tikai “godīgi”, ja tiktu noslēgts līgums ar mežu īpašnieku par aizsargājamās teritorijas nodibināšanu, par tur paredzētajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kompensācijas apmēriem, konta numuriem, kur šī kompensācija jāpārskaita.
Kādā atbildīgā Valsts institūcijā ir jābūt visai informācijai par aizsargājamām teritorijām valstī. Valstij ir jāuzņemas atbildība par privāto mežu īpašniekiem uzliktajiem ierobežojumiem, atlīdzinot viņiem kompensācijas automātiski, katru gadu, konkrētā brīdī, pārskaitot mežu īpašniekiem pienākošos kompensāciju. Valsts institūcijām nevajadzētu katru gadu “spīdzināt” mežu īpašniekus ar nevajadzīgu iesniegumu rakstīšanu, kuros principā vienīgā “mainīgā” sadaļa ir apliecinājums par to, ka ir par iepriekšējo gadu un kārtējo ceturksni samaksāts NĪN un vai dabā ir ierīkotas īpašuma zemes robežas (arī tas nebūtu iemesls zemes īpašniekam nesaņemt viņiem pienākušos kompensāciju). Pārējā iesniegumā prasītā informācija ir atrodama Zemesgrāmatu reģistrā, Valsts meža dienestā, Valsts vides dienestā. Saliekot šīs datu bāzes kopā kārtējā gada griezumā, atkristu ikgadēja meža īpašnieku bezjēdzīgā “tramdīšana” un tiktu ietaupīti kontrolējošo institūciju resursi.
Rodas vēl virkne ar neskaidrībām un jautājumiem. Piemēram: kāpēc mežu īpašniekiem nepienākas kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem upju, ezeru, jūras un pilsētu aizsargjoslās esošajos mežos? Kā ir ar kompensāciju par tām meža platībām, kuras atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām, kurām DAP sistēmā "Ozols" ir atzīmēts kāds “potenciālais biotops”, kur Valsts meža dienestā ir iespējams saņemt ciršanas apliecinājumu, bet nav iespējams legāli realizēt sagatavotos kokmateriālus?
Tātad, Dabas aizsardzības pārvaldei, Lauku atbalsta dienestam, kopīgi ar Valsts meža dienestu, Valsts vides dienestu ir jāpārskata esošās aizsargājamās dabas platības, jānoslēdz līgumi ar šo platību īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kompensācijas apmēriem, kārtību, kādā šī kompensācija ir izmaksājama (bez ikgadējas, nevajadzīgas iesniegumu rakstīšanas)! Jaunas aizsargājamas dabas teritorijas, kurās ir paredzēti saimnieciskās darbības ierobežojumi, drīkst dibināt un ievietot DAP sistēmā "Ozols" tikai pēc līguma noslēgšanas ar zemes īpašnieku!
Lieki piebilst, ka kompensāciju apmēri par mežu īpašniekiem uzliktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir negodīgi mazi!
16.08.2023. 09:19
Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Kā jau vairākkārt esam norādījuši, pašreizējā kompensāciju sistēma par dabas noteiktajiem aprobežojumiem ir netaisnīga, jo ikgadējais kompensāciju apjoms var būt mazāks par 1% no mežaudzes vērtības. Zemes īpašnieki nav pret saprātīgas dabas aizsardzības sistēmas izveidi, taču pašreizēja situācijā cilvēki nonāk beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības ,viņu zeme tiek nacionalizēta. Piedāvātie grozījumi ne tikai nerisina netaisnīgās kompensācijas problēmu, bet vēl vairāk, piedāvātais palielinājumus ir krietni mazāks, nekā pēdējo 3 gadu inflācija Latvijā, kas nozīmē, ka faktiski, kompensāciju apjoms samazinās. Tas vēl vairāk pasliktinās, zemes īpašnieku, kā sabiedrības daļas, attieksmi pret valsts pārvaldi un dabas aizsardzības sistēmu kopumā, jo tā neved pie zemes īpāsniekus iekļaujošas, dabas aizsardzības sistēmas mērķu sasniegšanas sistēmas izveides. Ne velti, gandrīz 900 cilvēki ir parakstījuši aicinājumu pārtaukt jaunu aizsargājamu teritoriju veidošanu bez taisnīgas kompensāciju sistēmas izveides. https://www.peticijas.com/n_jaunm_aizsargjamm_teritorijm_bez_taisngas_kompenscijas_nodroinanas#form
Aicinām nekavējoties atsākt darba grupas darbu, lai beidzot vienotos par:
1.Izmaiņām kompensācijas reglamentējošajos normatīvajos aktos, kas paredzētu:
1.1. Kompensāciju noteikšanu nosakot mežaudžu tīrās tagadnes vērtību;
1.2. Kompensāciju piešķiršanu par visām teritorijām, kurās noteikti saimnieciskās darbības aprobežojumi;
1.3. Kompensāciju noteikšanai netērējot valsts līdzekļus mērījumiem, bet izmantojot Meža valsts reģistrā iekļauto informāciju
1.4. Līgumu slēgšanu starp valsti un zemes īpašnieku, skaidri atrunājot atļautās darbības un noteiktos aprobežojumus
Aicinām nekavējoties atsākt darba grupas darbu, lai beidzot vienotos par:
1.Izmaiņām kompensācijas reglamentējošajos normatīvajos aktos, kas paredzētu:
1.1. Kompensāciju noteikšanu nosakot mežaudžu tīrās tagadnes vērtību;
1.2. Kompensāciju piešķiršanu par visām teritorijām, kurās noteikti saimnieciskās darbības aprobežojumi;
1.3. Kompensāciju noteikšanai netērējot valsts līdzekļus mērījumiem, bet izmantojot Meža valsts reģistrā iekļauto informāciju
1.4. Līgumu slēgšanu starp valsti un zemes īpašnieku, skaidri atrunājot atļautās darbības un noteiktos aprobežojumus
16.08.2023. 22:47