Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumā (turpmāk – likums) noteikto, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu Latvijas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim izceļot no Latvijas Republikas, minētajai personai izsniegtais personu apliecinošais dokuments (personas apliecība) nav ceļošanas dokuments.
Ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim ir attiecīgi Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecība, bet personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim – uzturēšanās atļauja, kas izsniegta pēc lēmuma par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas paziņošanas.
Likumā ir noteikta arī personu apliecinošu dokumentu nodošanas un izņemšanas kārtība gadījumā, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu Latvijas pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim izceļot no Latvijas Republikas.
2018. gada 28. novembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma regulu 2018/1862, kuras 32. panta 1. d) un e) apakšpunkts, kā arī 4. punkts paredz ziņojumu iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā, pamatojoties uz kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu lēmumu, arī par šādu personu kategorijām:
d) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt:
i) un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
ii) un kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos;
iii) un tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai, kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
e) pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas to var atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Regulas 2018/1862 preambulas 32. un 34. apsvērumā, tostarp, norādīts, ka ziņojumi par bērniem, kuri ir pakļauti riskam, ka vecāki tos var nolaupīt, būtu jāiekļauj Šengenas informācijas sistēmā pēc kompetento iestāžu – tostarp tiesu iestāžu, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību, – lūguma. Minētie ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj tikai tad, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, un ierobežotos apstākļos. Tādēļ ir jāparedz stingri un piemēroti aizsardzības pasākumi un kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā bērna personīgie apstākļi un vide, kurā bērns atrodas, kad tā novērtē, vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka bērns var tikt nenovēršami un nelikumīgi izvests no dalībvalsts. Šādi ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj, ja ceļojums tiem radītu risku kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citādu ar dzimumu saistītu vardarbību.
Tādējādi ziņojumu par regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā norādīto neaizsargāto personu (Latvijas pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) kategorijām būtu jāiekļauj Šengenas informācijas sistēmā, lai liegtu tiem ceļot, proti, izbraukt no Latvijas Republikas.
Pašlaik Nacionālās drošības likuma 18.1 pants paredz iekšlietu ministram kompetenci, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no valsts, ja likumā minētā persona (pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Minētais regulējums aptver gadījumus, kad pati persona plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās.
Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) ii) un iii) apakšpunktā norādītā bērnu kategorija – bērns, kuru var iesaistīt teroristu nodarījumos, iesaistīt bruņotās grupās vai kuram var likt aktīvi piedalīties karadarbībā, atšķiras no Nacionālās drošības likumā ietverto personu kategorijas ar to, ka šo bērnu var iesaistīt piespiedu kārtā, nevis tas labprātīgi tam piekrīt. Tādējādi ir izstrādāti attiecīgi grozījumi Nacionālās drošības likumā attiecībā uz gadījumiem, kad pastarpināti var tikt apdraudēta arī valsts drošība. Vienlaikus riskam var tikt pakļautas ne vien nepilngadīgas personas, bet arī pilngadīgas personas.
Savukārt, lai noteiktu liegumu ceļot par regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā minētajām personām gadījumos, kad pastarpināti netiek saskatīts valsts drošības apdraudējums, izstrādāti grozījumi likumā "Par policiju" nosakot, ka Valsts policijas amatpersonai, pildot tai uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā personai, (turpmāk – neaizsargāta persona), izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku to aizsargātu.
Likuma "Par policiju" 12.2 pantā Valsts policijas priekšnieka pilnvarotai amatpersonai paredzēts noteikt kompetenci, ka tai, pamatojoties uz Valsts policijas amatpersonas atzinuma pamata, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā liegt regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā minētajai neaizsargātajai personai izceļot no valsts.
Tādējādi, lai nodrošinātu regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā, kā arī 4. punktā noteikto prasību īstenošanu, ir nepieciešams precizēt likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz rīcību ar personu apliecinošu dokumentu gadījumos, kad Valsts policijas priekšnieka pilnvarota amatpersona būs pieņēmusi lēmumu par aizliegumu attiecīgajai personai izceļot no Latvijas Republikas.
Ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim ir attiecīgi Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personas apliecība, bet personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim – uzturēšanās atļauja, kas izsniegta pēc lēmuma par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas paziņošanas.
Likumā ir noteikta arī personu apliecinošu dokumentu nodošanas un izņemšanas kārtība gadījumā, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu Latvijas pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim izceļot no Latvijas Republikas.
2018. gada 28. novembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma regulu 2018/1862, kuras 32. panta 1. d) un e) apakšpunkts, kā arī 4. punkts paredz ziņojumu iekļaušanu Šengenas informācijas sistēmā, pamatojoties uz kompetento iestāžu, tostarp tiesu iestāžu lēmumu, arī par šādu personu kategorijām:
d) bērni, kuriem jāliedz ceļot un attiecībā uz kuriem pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tos var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņi var to atstāt:
i) un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā, saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem;
ii) un kļūt par cietušajiem vai tikt iesaistīti teroristu nodarījumos;
iii) un tikt iesaukti vai iesaistīti bruņotās grupās vai, kuriem var likt aktīvi piedalīties karadarbībā;
e) pilngadīgas neaizsargātas personas, kurām jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ un attiecībā uz kurām pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka tās var aizvest no dalībvalsts teritorijas vai viņas to var atstāt un kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai ar dzimumu saistītā vardarbībā.
Regulas 2018/1862 preambulas 32. un 34. apsvērumā, tostarp, norādīts, ka ziņojumi par bērniem, kuri ir pakļauti riskam, ka vecāki tos var nolaupīt, būtu jāiekļauj Šengenas informācijas sistēmā pēc kompetento iestāžu – tostarp tiesu iestāžu, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jurisdikcija lietās par vecāku atbildību, – lūguma. Minētie ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj tikai tad, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks, un ierobežotos apstākļos. Tādēļ ir jāparedz stingri un piemēroti aizsardzības pasākumi un kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā bērna personīgie apstākļi un vide, kurā bērns atrodas, kad tā novērtē, vai pastāv konkrēts un acīmredzams risks, ka bērns var tikt nenovēršami un nelikumīgi izvests no dalībvalsts. Šādi ziņojumi sistēmā būtu jāiekļauj, ja ceļojums tiem radītu risku kļūt par cietušajiem cilvēku tirdzniecībā vai saistībā ar piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu vai citādu ar dzimumu saistītu vardarbību.
Tādējādi ziņojumu par regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā norādīto neaizsargāto personu (Latvijas pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) kategorijām būtu jāiekļauj Šengenas informācijas sistēmā, lai liegtu tiem ceļot, proti, izbraukt no Latvijas Republikas.
Pašlaik Nacionālās drošības likuma 18.1 pants paredz iekšlietu ministram kompetenci, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, pieņemt lēmumu par liegumu izceļot no valsts, ja likumā minētā persona (pilsonis, nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglis) ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Minētais regulējums aptver gadījumus, kad pati persona plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās.
Regulas 2018/1862 32. panta 1. d) ii) un iii) apakšpunktā norādītā bērnu kategorija – bērns, kuru var iesaistīt teroristu nodarījumos, iesaistīt bruņotās grupās vai kuram var likt aktīvi piedalīties karadarbībā, atšķiras no Nacionālās drošības likumā ietverto personu kategorijas ar to, ka šo bērnu var iesaistīt piespiedu kārtā, nevis tas labprātīgi tam piekrīt. Tādējādi ir izstrādāti attiecīgi grozījumi Nacionālās drošības likumā attiecībā uz gadījumiem, kad pastarpināti var tikt apdraudēta arī valsts drošība. Vienlaikus riskam var tikt pakļautas ne vien nepilngadīgas personas, bet arī pilngadīgas personas.
Savukārt, lai noteiktu liegumu ceļot par regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā minētajām personām gadījumos, kad pastarpināti netiek saskatīts valsts drošības apdraudējums, izstrādāti grozījumi likumā "Par policiju" nosakot, ka Valsts policijas amatpersonai, pildot tai uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā personai, (turpmāk – neaizsargāta persona), izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku to aizsargātu.
Likuma "Par policiju" 12.2 pantā Valsts policijas priekšnieka pilnvarotai amatpersonai paredzēts noteikt kompetenci, ka tai, pamatojoties uz Valsts policijas amatpersonas atzinuma pamata, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā liegt regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā minētajai neaizsargātajai personai izceļot no valsts.
Tādējādi, lai nodrošinātu regulas 2018/1862 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā, kā arī 4. punktā noteikto prasību īstenošanu, ir nepieciešams precizēt likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz rīcību ar personu apliecinošu dokumentu gadījumos, kad Valsts policijas priekšnieka pilnvarota amatpersona būs pieņēmusi lēmumu par aizliegumu attiecīgajai personai izceļot no Latvijas Republikas.
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulā (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (turpmāk – regula 2018/1862) 32. panta 1. d), e) apakšpunktu un 4. punktu.
Politikas jomas
Sabiedriskā kārtība un drošība
Teritorija
-
Norises laiks
30.03.2022. - 14.04.2022.
Informācija
Likumprojekts saskaņots ar Iekšlietu ministrijas Juridisko departamentu, Nozares politikas departamentu, Finanšu vadības departamentu, Valsts drošības dienestu, Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Iekšlietu ministrijas informācijas centru.
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespējas līdzdarboties, rakstiski iesniedzot viedokli, iebildumus un priekšlikumus par izstrādāto likumprojektu.
Atbilstoši saņemtajiem atzinumiem tiks precizēts likumprojekts, pēc kā to plānots virzīt saskaņošanai ar kompetentajām ministrijām (institūcijām).
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespējas līdzdarboties, rakstiski iesniedzot viedokli, iebildumus un priekšlikumus par izstrādāto likumprojektu.
Atbilstoši saņemtajiem atzinumiem tiks precizēts likumprojekts, pēc kā to plānots virzīt saskaņošanai ar kompetentajām ministrijām (institūcijām).
Fiziskās personas
- Personas attiecībā uz kuru iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarota amatpersona būs pieņēmusi lēmumu par liegumu izceļot no Latvijas Republikas.
Skaidrojums un ietekme
Minētajām personām, attiecībā uz kurām varētu tikt pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas, administratīvais slogs pašlaik nav nosakāms.
Juridiskās personas
- Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.
Skaidrojums un ietekme
Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas informācijas centram tiesiskā regulējuma ietekme uz administratīvo slogu ir nebūtiska.
Sagatavoja
Iveta Brūvere (VP)
Atbildīgā persona
Kristaps Sproģis (IEM)
Izsludināšanas datums
28.03.2022. 11:18
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts