Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 359 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1. Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 6.1 punkts (likuma "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" redakcijā, kas pieņemts Saeimā 2024. gada 14. martā (turpmāk – grozījumi Veterinārmedicīnas likumā)).
2. Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.2 panta pirmā daļa (likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" redakcijā, kas pieņemts Saeimā 2024. gada 14. martā).
2. Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.2 panta pirmā daļa (likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" redakcijā, kas pieņemts Saeimā 2024. gada 14. martā).
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts ir sagatavots:
1) lai noteiktu izņēmumus, kad kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (turpmāk – datubāze) nav obligāta;
2) lai papildinātu datubāzē reģistrējamo informāciju par mājas (istabas) dzīvnieku, tostarp informāciju par mājas (istabas) dzīvnieka pavairošanas faktu
1) lai noteiktu izņēmumus, kad kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (turpmāk – datubāze) nav obligāta;
2) lai papildinātu datubāzē reģistrējamo informāciju par mājas (istabas) dzīvnieku, tostarp informāciju par mājas (istabas) dzīvnieka pavairošanas faktu
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
-
Norises laiks
14.05.2024. - 27.05.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam, sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā reģistrē suni, kaķi un mājas (istabas) sesku.
Pienākums suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekiem reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, ir noteikts Dzīvnieku aizsardzības likumā, noteikumu projekts nosaka tikai kārtību kā šo pienākumu izpildīt.
Pienākums suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekiem reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, ir noteikts Dzīvnieku aizsardzības likumā, noteikumu projekts nosaka tikai kārtību kā šo pienākumu izpildīt.
Juridiskās personas
- Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā reģistrē suni, kaķi un mājas (istabas) sesku.
Pienākums suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekiem reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, ir noteikts Dzīvnieku aizsardzības likumā, noteikumu projekts nosaka tikai kārtību kā šo pienākumu izpildīt.
Pienākums suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekiem reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, ir noteikts Dzīvnieku aizsardzības likumā, noteikumu projekts nosaka tikai kārtību kā šo pienākumu izpildīt.
Sagatavoja
Edīte Kokare (ZM)
Atbildīgā persona
Zanda Matuzale (ZM)
Izsludināšanas datums
14.05.2024. 09:49
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Iveta Vaškevica - Latvijas Veterinārārstu biedrība
Latvijas Veterinārārstu biedrība (turpmāk - LVB) ir iepazinusies ar TAP portālā pieejamo MK noteikumu projektu Nr. 24-TA-874 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 359 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība"" un izsaka šādus priekšlikumus un iebildumus:
1) Attiecībā uz 3.1 punktu, kas paredz termiņu, kādā reģistrē kaķi un mājas sesku, kas ievests no citas valsts, LVB vērš uzmanību, ka, savukārt, termiņš, kādā reģistrē no citas valsts ievestu suni, ir noteikts Veterinārmedicīnas likumā. Taču noteikumi šādā redakcijā var tikt pārprasti, liekot domāt, ka attiecībā uz suņiem reģistrācijas termiņš nemaz nav noteikts. Tādēļ aicinām noteikumos iekļaut norādi, ka attiecībā uz no citas valsts ievestiem suņiem šis reģistrācijas termiņš noteikts Veterinārmedicīans likumā.
2) Par noteikumu projekta 8. punkta 8.1.2. un 8.1.2.1 apakšpunktu:
8. Praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē:
8.1.2. šķirni atbilstoši dzīvnieka ciltsrakstos norādītajam;
8.1.2.1 ja dzīvniekam nav ciltsrakstu, norāda, ka dzīvnieks ir bezšķirnes un sniedz dzīvnieka aprakstu (krāsu, īpašas pasīmes);
LVB nevar piekrist šādai redakcijai zemāk norādīto apsvērumu dēļ:
- LDC dzīvnieku reģistrs kā mājas (istabas) dzīvnieku uzskaites vienotās informācijas sistēma ir izveidots dzīvnieku reģistrācijai, bet tā nav datu bāze, kas apliecina dzīvnieka piederību noteiktai šķirnei un pat ne īpašuma tiesības. Tas nav ne LDC dzīvnieku reģistra mērķis, ne arī uzdevums;
- ciltsrakstus ciltsdarba organizācija neizsniedz suņiem 6 vai 7 nedēļu vecumā, kas parasti kucēnu ir pirmreizējās reģistrācijs vecums, kas tiek veikts kopā ar pirmo vakcināciju un pases izsniegšanu. Ciltsraksti tiek izsniegti jau uz jaunā īpašnieka vārda un uz kucēna pirmreizējās reģistrācijas brīdi, ko attiecībā uz Latvijā dzimušiem šķirnes suņiem nodrošina audzētājs, ciltsraksti vēl nav izsniegti;
- Latvijā ir vairākas ciltsdarba organizācijas, bet veterinārārstam nevar būt pienākums zināt visas šīs organizācijas, to tiesības izsniegt šķirnes ciltsrakstus, ciltsrakstu veidlapu paraugus, kā arī pārliecināties par šo ciltsrakstu patiesumu;
- ja suni ieved no citas valsts, šķirne jau var būt norādīta dzīvnieka pasē, bet uz suņa reģistrācijas brīdi veterinārārsts nevar pārliecināties, vai šīm sunim ir izsniegti atbilstoši citas valsts ciltsdarbu organizācijas ciltsraksti, jo bieži vien ciltsrakstus īpašnieks vēl nav saņēmis. Veterinārārsts nespēj un viņam nevar būt pienākums pārliecināties, ka citas valsts ciltsraksti ir patiesi, kā arī vai šādai organizācijai ir tiesības izsniegt ciltsrakstus un vai Latvijas ciltsdarba organizācijas atzīst šādus ciltsdarbus un attiecīgo suni par šķirnes suni;
- jebkādas papildus darbības ar ciltsrakstu pārbaudīšanu, šķirnes nosaukuma pareizi norādīšanu (ja tas ciltsrakstos ir citā valodā) aizņems papildus veterinārārsta darba laiku, par kuru netiks atlīdzināts, kā arī šis laiks tiks atņemts no veterinārārsta pamatpienākuma - veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanas. Nav nekāda tiesiska pamata uzlikt par pienākumu veterinārārstiem veikt šķirnes apliecināšanas darbības, jo tas nav viņa profesionālajā kompetencē;
- šķirni LDC dzīvnieku reģistrā norāda atbilstoši lolojumdzīvnieka pasē norādītajam. Tas atbilst Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 577/2013 (2013. gada 28. jūnijs) par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta veidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 576/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu, kas skaidri nosaka, ka dzīvnieka vārdu, šķirni un dzimšanas datumu lolojumdzīvnieka pasē norāda saskaņā ar īpašnieka deklarāciju. Nosakot, ka veterinārārstam ir jāpārbauda ciltsraksti vai jebkāda cita šķirni apliecinoša dokumentācija pirms šķirnes norādīšanas reģistrācijā, Latvijas republikas normatīvie akti būs pretrunā ar Eiropas Savienības regulām. Tāpat var rasties pretrunas informācijā, kas ir norādīta dzīvnieka pasē un LDC reģistrā, kas vēlāk var radīt sarežģījumus.
Noteikumu projekta anotācijā kā arguments veterinārārsta pienākumam pārbaudīt ciltsrakstus pirms šķirnes reģistrēšanas tiek norādīts, ka "datubāzē pirmreizēji reģistrējot mājas (istabas) dzīvnieku, tā izcelsme nav zināma un nav iespējams izsekot, kuram pavairotajam dzīvniekam ir dzimuši attiecīgie mazuļi. Tādējādi kontrolējošām institūcijām nav nodrošināta dzīvnieku izsekojamība, piemēram, lai kontrolētu, vai iegūto mazuļu metienu skaits nepārsniedz dzīvnieku labturības jomas normatīvajos aktos noteiktajam." Šim apgalvojumam nav nekāda sakara ar šķirnes norādīšanu dzīvnieku reģistrā, jo tas, ja veterinārārstam būs (šķietami) pārbaudījis šķirni, nekādā veidā neļaus noteikt no viena suņa iegūto metienu skaitu vai pavairotāja dzīvniekam dzimušo mazuļu skaitu, tāpat nevar noteikt dzīvnieka izcelsmi. Dzīvnieka izsekojamību var veikt pēc mikročipa numura nevis pēc šķirnes nosaukuma. Šķirnes norādīšana šos anotācijā norādītos problēmjautājumus nekādā veidā nerisinās.
Tā vietā LVB izsaka priekšlikumu papildināt projekta 16. punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā "dzīvniekam ir piešķirti ciltsraksti" un tādā veidā pašam īpašniekam dot iespēju paziņot notikumu vienā no 18. punktā noteiktajiem veidiem. Pēc analoģijas ar notikumu "vakcinācija", padarīt arī noteikumu "dzīvniekam piešķirti ciltsraksti" publiski redzamu https://registri.ldc.gov.lv/lv/dzivnieku_registrs dzīvnieka kartītē.
3) LVB aicina papildināt 8.2.1. un 8.3.1. apakšpunktus attiecībā uz personām, kam nav piešķirts personas kods (parasti ārvalstnieki), nosakot, ka jānorāda arī personas dzimšanas datums. Personas apliecinošie dokumenti ir terminēti un var tikt mainīti, attiecīgi, lai identificētu šādu personu, nepieciešams arī dzimšanas datums.
4) LVB lūdz papildināt 22.8 punktu, nosakot, ka sarakstā norāda informāciju ar attiecīgās iestādes nosaukumu (fiziskai personai - vārdu, uzvārdu un sertifikāta numuru), faktisko adresi un kontakttālruni un PVD reģistra numuru.
5) Nav skaidrs, kā veterinārārsts var pārliecināties, ka personai, kas noteikumu projekta 21. punkta noteiktajā kārtībā vēršas ar iesniegumu tikt reģistrētam par dzīvnieka turētāju uz laiku (īpašnieks (fiziskā persona) nespēj pildīt dzīvnieka īpašnieka pienākumus vai kamēr tiek apstiprinātas mantojuma tiesības pēc dzīvnieka īpašnieka (fiziskas personas) nāves), ir tiesisks pamats prasīt šādu reģistrāciju. Kā veterinārārsts var pārliecināties par dzīvnieka īpašnieka nāves faktu? Kā rīkoties, ja ar šādu iesniegumu par konkrētu dzīvnieku vēršas vairākas personas, piemēram, ja starp radiniekiem radies strīds par tiesībām uz dzīvnieku?
LVB ieskatā šādām reģistrācijām būtu jābūt tikai Lauksaimniecības datu centra kompetencē.
6) LVB vēršs uzmanību, ka noteikumu projekta anotācijā nav vērtēts tas, ka veterinārārstam pieaugs neapmaksātā darba apjoms, kas liegs veterinārārstiem pildīt viņu pamatpienākumu - veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu dzīvniekiem.
Tāpat anotācijā nav norādes par to, ka Zemkopības ministrijai ir jāparedz nodrošināt pienācīgu sabiedrības informēšanu.
1) Attiecībā uz 3.1 punktu, kas paredz termiņu, kādā reģistrē kaķi un mājas sesku, kas ievests no citas valsts, LVB vērš uzmanību, ka, savukārt, termiņš, kādā reģistrē no citas valsts ievestu suni, ir noteikts Veterinārmedicīnas likumā. Taču noteikumi šādā redakcijā var tikt pārprasti, liekot domāt, ka attiecībā uz suņiem reģistrācijas termiņš nemaz nav noteikts. Tādēļ aicinām noteikumos iekļaut norādi, ka attiecībā uz no citas valsts ievestiem suņiem šis reģistrācijas termiņš noteikts Veterinārmedicīans likumā.
2) Par noteikumu projekta 8. punkta 8.1.2. un 8.1.2.1 apakšpunktu:
8. Praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē:
8.1.2. šķirni atbilstoši dzīvnieka ciltsrakstos norādītajam;
8.1.2.1 ja dzīvniekam nav ciltsrakstu, norāda, ka dzīvnieks ir bezšķirnes un sniedz dzīvnieka aprakstu (krāsu, īpašas pasīmes);
LVB nevar piekrist šādai redakcijai zemāk norādīto apsvērumu dēļ:
- LDC dzīvnieku reģistrs kā mājas (istabas) dzīvnieku uzskaites vienotās informācijas sistēma ir izveidots dzīvnieku reģistrācijai, bet tā nav datu bāze, kas apliecina dzīvnieka piederību noteiktai šķirnei un pat ne īpašuma tiesības. Tas nav ne LDC dzīvnieku reģistra mērķis, ne arī uzdevums;
- ciltsrakstus ciltsdarba organizācija neizsniedz suņiem 6 vai 7 nedēļu vecumā, kas parasti kucēnu ir pirmreizējās reģistrācijs vecums, kas tiek veikts kopā ar pirmo vakcināciju un pases izsniegšanu. Ciltsraksti tiek izsniegti jau uz jaunā īpašnieka vārda un uz kucēna pirmreizējās reģistrācijas brīdi, ko attiecībā uz Latvijā dzimušiem šķirnes suņiem nodrošina audzētājs, ciltsraksti vēl nav izsniegti;
- Latvijā ir vairākas ciltsdarba organizācijas, bet veterinārārstam nevar būt pienākums zināt visas šīs organizācijas, to tiesības izsniegt šķirnes ciltsrakstus, ciltsrakstu veidlapu paraugus, kā arī pārliecināties par šo ciltsrakstu patiesumu;
- ja suni ieved no citas valsts, šķirne jau var būt norādīta dzīvnieka pasē, bet uz suņa reģistrācijas brīdi veterinārārsts nevar pārliecināties, vai šīm sunim ir izsniegti atbilstoši citas valsts ciltsdarbu organizācijas ciltsraksti, jo bieži vien ciltsrakstus īpašnieks vēl nav saņēmis. Veterinārārsts nespēj un viņam nevar būt pienākums pārliecināties, ka citas valsts ciltsraksti ir patiesi, kā arī vai šādai organizācijai ir tiesības izsniegt ciltsrakstus un vai Latvijas ciltsdarba organizācijas atzīst šādus ciltsdarbus un attiecīgo suni par šķirnes suni;
- jebkādas papildus darbības ar ciltsrakstu pārbaudīšanu, šķirnes nosaukuma pareizi norādīšanu (ja tas ciltsrakstos ir citā valodā) aizņems papildus veterinārārsta darba laiku, par kuru netiks atlīdzināts, kā arī šis laiks tiks atņemts no veterinārārsta pamatpienākuma - veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanas. Nav nekāda tiesiska pamata uzlikt par pienākumu veterinārārstiem veikt šķirnes apliecināšanas darbības, jo tas nav viņa profesionālajā kompetencē;
- šķirni LDC dzīvnieku reģistrā norāda atbilstoši lolojumdzīvnieka pasē norādītajam. Tas atbilst Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 577/2013 (2013. gada 28. jūnijs) par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta veidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 576/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu, kas skaidri nosaka, ka dzīvnieka vārdu, šķirni un dzimšanas datumu lolojumdzīvnieka pasē norāda saskaņā ar īpašnieka deklarāciju. Nosakot, ka veterinārārstam ir jāpārbauda ciltsraksti vai jebkāda cita šķirni apliecinoša dokumentācija pirms šķirnes norādīšanas reģistrācijā, Latvijas republikas normatīvie akti būs pretrunā ar Eiropas Savienības regulām. Tāpat var rasties pretrunas informācijā, kas ir norādīta dzīvnieka pasē un LDC reģistrā, kas vēlāk var radīt sarežģījumus.
Noteikumu projekta anotācijā kā arguments veterinārārsta pienākumam pārbaudīt ciltsrakstus pirms šķirnes reģistrēšanas tiek norādīts, ka "datubāzē pirmreizēji reģistrējot mājas (istabas) dzīvnieku, tā izcelsme nav zināma un nav iespējams izsekot, kuram pavairotajam dzīvniekam ir dzimuši attiecīgie mazuļi. Tādējādi kontrolējošām institūcijām nav nodrošināta dzīvnieku izsekojamība, piemēram, lai kontrolētu, vai iegūto mazuļu metienu skaits nepārsniedz dzīvnieku labturības jomas normatīvajos aktos noteiktajam." Šim apgalvojumam nav nekāda sakara ar šķirnes norādīšanu dzīvnieku reģistrā, jo tas, ja veterinārārstam būs (šķietami) pārbaudījis šķirni, nekādā veidā neļaus noteikt no viena suņa iegūto metienu skaitu vai pavairotāja dzīvniekam dzimušo mazuļu skaitu, tāpat nevar noteikt dzīvnieka izcelsmi. Dzīvnieka izsekojamību var veikt pēc mikročipa numura nevis pēc šķirnes nosaukuma. Šķirnes norādīšana šos anotācijā norādītos problēmjautājumus nekādā veidā nerisinās.
Tā vietā LVB izsaka priekšlikumu papildināt projekta 16. punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā "dzīvniekam ir piešķirti ciltsraksti" un tādā veidā pašam īpašniekam dot iespēju paziņot notikumu vienā no 18. punktā noteiktajiem veidiem. Pēc analoģijas ar notikumu "vakcinācija", padarīt arī noteikumu "dzīvniekam piešķirti ciltsraksti" publiski redzamu https://registri.ldc.gov.lv/lv/dzivnieku_registrs dzīvnieka kartītē.
3) LVB aicina papildināt 8.2.1. un 8.3.1. apakšpunktus attiecībā uz personām, kam nav piešķirts personas kods (parasti ārvalstnieki), nosakot, ka jānorāda arī personas dzimšanas datums. Personas apliecinošie dokumenti ir terminēti un var tikt mainīti, attiecīgi, lai identificētu šādu personu, nepieciešams arī dzimšanas datums.
4) LVB lūdz papildināt 22.8 punktu, nosakot, ka sarakstā norāda informāciju ar attiecīgās iestādes nosaukumu (fiziskai personai - vārdu, uzvārdu un sertifikāta numuru), faktisko adresi un kontakttālruni un PVD reģistra numuru.
5) Nav skaidrs, kā veterinārārsts var pārliecināties, ka personai, kas noteikumu projekta 21. punkta noteiktajā kārtībā vēršas ar iesniegumu tikt reģistrētam par dzīvnieka turētāju uz laiku (īpašnieks (fiziskā persona) nespēj pildīt dzīvnieka īpašnieka pienākumus vai kamēr tiek apstiprinātas mantojuma tiesības pēc dzīvnieka īpašnieka (fiziskas personas) nāves), ir tiesisks pamats prasīt šādu reģistrāciju. Kā veterinārārsts var pārliecināties par dzīvnieka īpašnieka nāves faktu? Kā rīkoties, ja ar šādu iesniegumu par konkrētu dzīvnieku vēršas vairākas personas, piemēram, ja starp radiniekiem radies strīds par tiesībām uz dzīvnieku?
LVB ieskatā šādām reģistrācijām būtu jābūt tikai Lauksaimniecības datu centra kompetencē.
6) LVB vēršs uzmanību, ka noteikumu projekta anotācijā nav vērtēts tas, ka veterinārārstam pieaugs neapmaksātā darba apjoms, kas liegs veterinārārstiem pildīt viņu pamatpienākumu - veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu dzīvniekiem.
Tāpat anotācijā nav norādes par to, ka Zemkopības ministrijai ir jāparedz nodrošināt pienācīgu sabiedrības informēšanu.
27.05.2024. 16:07
Daina Celitāne - Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv"
Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv" ir iepazinies ar Ministru kabineta noteikumu projektu 24-TA-874 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 359 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība"" un izsaka sekojošus priekšlikumus un iemibldumus:
3.2.punkts. Ievērojot konsekvenci kāda tā ir ieviesta 23-TA-1261 Mājas (istabas dzīvnieka atsavināšanas noteikumu projektā, kurā ir iekļauti visu iespējamo atsavināšanas gadījumu regulējumi (arī atsavinot, piemēram, dzīvnieku no patversmes), ierosinam 24-TA-874 Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 359 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" pielietot šo pašu principu- pilnīgi visus gadījumus, ja tādi ir un tie atšķiras,noteikt šajos reģistrācijas noteikumos- kādām sugām un kāda laikā veicama dzīvnieka reģistrācija. Mūsuprāt, nav pieļaujama 3.2.punktā piedāvātā redakcija.
Ierosinam papildināt anotāciju ar atšķirīgo dzīvnieku reģistrācijas vecuma un reģistrācijas laika pamatojumu.
Tā piemēram, anotācijas 1.3.punktā ‘’Risinājuma aprakstā ir minēts ka,
5) "kaķi un mājas (istabas) sesku, kas tiek atsavināts, apzīmē un reģistrē atbilstoši noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu" taču noteikumi par atsavināšanu reģistrācijas termiņus nemaz neregulē.
Lūdzam pārstrādāt visu 3.2.punktu un izsakam sekojošus iebildumus:
3.2.2.punkts "nonākot dzīvnieku patversmē", svītrot. Nav pamatots finansiālais slogs patversmēm reģistrēt uzņemtos kaķus. Saskaņā ar Pārtikas un veterināra dienesta statistiku par patversmēm,mirušo un eitanizēto kaķu skaits patversmēs ir ievērojams (vismaz 5x pārsniedzot mirušo/eitanizēto suņu skaitu). Lūdzam izvērtēt pamatotību mikročipēt, izsniegt ES pasi kaķim, kas ir obligātās reģistrācijas neatņemama sastāvdaļa un izmaksu ziņā ir ievērojami lielāka par valstiski noteikto (regulēto) reģistrācijas maksu LDC. Mūsuprāt, ir pietiekami ka kaķi patversmē tiek reģistrēti pirms atsavināšanas uz atsavinātāja vārda.
Informējam, ka patversmēs regulāri nokļūst arī savainoti vai saslimuši ielu koloniju bezsaimnieka kaķi, kuri pēc atveseļošanas tiek nogādāti atpakaļ dzīvesvietā bezsaimnieku kaķu kolonijā. Neredzam pašlaik samērīgumu uzlikt par pienākumu šos kaķus čipēt/reģistrēt, izsniedzot tiem ES ceļošanas pases.
3.2.6.punkts "kas brīvi uzturas ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijās" svītrot, aizstājot ar "kuri dzimuši pēc 01.07.2024.". Šādi tiks nodrošināta pakāpeniska visu kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija.
Vēršam uzmanību, ka 3.2.6.p.patreiz piedāvātā redakcija ir arī nekorekta, jo mājas (istabas) seski nedrīkst brīvi uzturēties ārpus ....teritorijas.
Vienlaikus, mūsuprāt, nav samērīgi uzlikt par pienākumu čipēt / reģistrēt / izsniegt ES pases visiem kaķiem, kuri laukos tiek laisti ārā. Lūdzam ņemt vērā Latvijas iedzīvotāju maksātspēju, jo šī pakalpojuma komplekts izmaksā vismaz 50 - 60 euro vienam dzīvniekam (skatīt 19.04.2022. MK noteikumu Nr.256 "Veterinārās prasības Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvnieku ievešanai Latvijas Republikā" regulējumu par valsts atbalstu no Ukrainas ievesto dzīvnieku čipēšanā, reģistrēšanā, vakcinēšanā, ES pasu izsniegšanā
Mūsuprāt, nav sapratīgi šobrīd esošos kaķu īpašniekus (lauku cilvēkus, maznodrošinātos, pensionārus) padarīt par potenciāliem likumpārkāpējiem, ja viņiem nav līdzekļu čipēt, reģistrēt, pirkt ES ceļošanas pasi savam kaķim, kurš dzīvo lauku sētā, ir sterilizēts, vakcinēts un tiek laists ārā.
Tāpat, mūsuprāt, 3.2.6.p.redakcija vieš interpretācijas iespējas un neizpratni, vai arī turpmāk pēc 2024.gada 1.jūlija dzimuši kaķi un mājas seski,ja tie tiek turēti iekštelpās,varētu arī turpmāk būt nereģistrēti.
3.2 punkts "kaķi un mājas (istabas) sesku, kas ir pavairots, reģistrē 10 dienu laikā pēc mazuļu piedzimšanas".
Kāds ir pamatojums uzlikt pienākumu čipēt, reģistrēt kaķeni 10 dienu termiņā pēc dzemdībām?
Kā Zemkopības ministrijas ierēdņi ir iedomājušies šo procedūru veikšanu? Vai kaķeni, kam ir jaundzimušie, stressot vedot pie veterināra ārsta? Uzskatam, ka jāprecizē redakcija 3.2.4. un 3.2 punktiem, lai būtu saprotams, ka nekastrētiem mājas (istabas) dzīvniekiem, kurus izmanto (izmantos) pavairošanai, ir jābūt jau reģistrētiem.
5.punkts "Dzīvnieku patversmē ievietoto suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, kas nav apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts datubāzē, apzīmē ar mikroshēmu un reģistrē, ievērojot noteikumus par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām." Iebilstam pret piedāvāto redakciju. Aicinam visu ar mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju saistīto iekļaut šajos noteikumos neatkarīgi no vietas, kur viņš nokļuvis vai tiek turēts.
8.1.9.punkts "mātes mikroshēmas numuru (ja ir zināms)". Lūdzam papildināt noteikumus ar punktu 8.1.9.1, nosakot, ka šķirnes dzīvniekiem jānorāda gan mātes, gan tēva mikroshēmas numurs.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija ir tikai daļa no komplekta un tā nav iespējama bez apzīmēšanas ar mikročipu un vizītes pie veterinārārsta. Tāpēc iesakām šos noteikumus paplašināt arī ar apzīmēšanas un citu obligāto procedūru max izcenojumiem par obligāti no veterinārārstiem pirkamiem pakalpojumiem, ja tos paredzēts attiecināt uz saimniekiem, kuru īpašumā jau ir kaķi. Otrs variants ir obligātumu reģistrēt noteikt no 01.07.2024. iegādātiem un dzimušiem dzīvniekiem.
3.2.punkts. Ievērojot konsekvenci kāda tā ir ieviesta 23-TA-1261 Mājas (istabas dzīvnieka atsavināšanas noteikumu projektā, kurā ir iekļauti visu iespējamo atsavināšanas gadījumu regulējumi (arī atsavinot, piemēram, dzīvnieku no patversmes), ierosinam 24-TA-874 Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 359 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" pielietot šo pašu principu- pilnīgi visus gadījumus, ja tādi ir un tie atšķiras,noteikt šajos reģistrācijas noteikumos- kādām sugām un kāda laikā veicama dzīvnieka reģistrācija. Mūsuprāt, nav pieļaujama 3.2.punktā piedāvātā redakcija.
Ierosinam papildināt anotāciju ar atšķirīgo dzīvnieku reģistrācijas vecuma un reģistrācijas laika pamatojumu.
Tā piemēram, anotācijas 1.3.punktā ‘’Risinājuma aprakstā ir minēts ka,
5) "kaķi un mājas (istabas) sesku, kas tiek atsavināts, apzīmē un reģistrē atbilstoši noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu" taču noteikumi par atsavināšanu reģistrācijas termiņus nemaz neregulē.
Lūdzam pārstrādāt visu 3.2.punktu un izsakam sekojošus iebildumus:
3.2.2.punkts "nonākot dzīvnieku patversmē", svītrot. Nav pamatots finansiālais slogs patversmēm reģistrēt uzņemtos kaķus. Saskaņā ar Pārtikas un veterināra dienesta statistiku par patversmēm,mirušo un eitanizēto kaķu skaits patversmēs ir ievērojams (vismaz 5x pārsniedzot mirušo/eitanizēto suņu skaitu). Lūdzam izvērtēt pamatotību mikročipēt, izsniegt ES pasi kaķim, kas ir obligātās reģistrācijas neatņemama sastāvdaļa un izmaksu ziņā ir ievērojami lielāka par valstiski noteikto (regulēto) reģistrācijas maksu LDC. Mūsuprāt, ir pietiekami ka kaķi patversmē tiek reģistrēti pirms atsavināšanas uz atsavinātāja vārda.
Informējam, ka patversmēs regulāri nokļūst arī savainoti vai saslimuši ielu koloniju bezsaimnieka kaķi, kuri pēc atveseļošanas tiek nogādāti atpakaļ dzīvesvietā bezsaimnieku kaķu kolonijā. Neredzam pašlaik samērīgumu uzlikt par pienākumu šos kaķus čipēt/reģistrēt, izsniedzot tiem ES ceļošanas pases.
3.2.6.punkts "kas brīvi uzturas ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijās" svītrot, aizstājot ar "kuri dzimuši pēc 01.07.2024.". Šādi tiks nodrošināta pakāpeniska visu kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija.
Vēršam uzmanību, ka 3.2.6.p.patreiz piedāvātā redakcija ir arī nekorekta, jo mājas (istabas) seski nedrīkst brīvi uzturēties ārpus ....teritorijas.
Vienlaikus, mūsuprāt, nav samērīgi uzlikt par pienākumu čipēt / reģistrēt / izsniegt ES pases visiem kaķiem, kuri laukos tiek laisti ārā. Lūdzam ņemt vērā Latvijas iedzīvotāju maksātspēju, jo šī pakalpojuma komplekts izmaksā vismaz 50 - 60 euro vienam dzīvniekam (skatīt 19.04.2022. MK noteikumu Nr.256 "Veterinārās prasības Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvnieku ievešanai Latvijas Republikā" regulējumu par valsts atbalstu no Ukrainas ievesto dzīvnieku čipēšanā, reģistrēšanā, vakcinēšanā, ES pasu izsniegšanā
Mūsuprāt, nav sapratīgi šobrīd esošos kaķu īpašniekus (lauku cilvēkus, maznodrošinātos, pensionārus) padarīt par potenciāliem likumpārkāpējiem, ja viņiem nav līdzekļu čipēt, reģistrēt, pirkt ES ceļošanas pasi savam kaķim, kurš dzīvo lauku sētā, ir sterilizēts, vakcinēts un tiek laists ārā.
Tāpat, mūsuprāt, 3.2.6.p.redakcija vieš interpretācijas iespējas un neizpratni, vai arī turpmāk pēc 2024.gada 1.jūlija dzimuši kaķi un mājas seski,ja tie tiek turēti iekštelpās,varētu arī turpmāk būt nereģistrēti.
3.2 punkts "kaķi un mājas (istabas) sesku, kas ir pavairots, reģistrē 10 dienu laikā pēc mazuļu piedzimšanas".
Kāds ir pamatojums uzlikt pienākumu čipēt, reģistrēt kaķeni 10 dienu termiņā pēc dzemdībām?
Kā Zemkopības ministrijas ierēdņi ir iedomājušies šo procedūru veikšanu? Vai kaķeni, kam ir jaundzimušie, stressot vedot pie veterināra ārsta? Uzskatam, ka jāprecizē redakcija 3.2.4. un 3.2 punktiem, lai būtu saprotams, ka nekastrētiem mājas (istabas) dzīvniekiem, kurus izmanto (izmantos) pavairošanai, ir jābūt jau reģistrētiem.
5.punkts "Dzīvnieku patversmē ievietoto suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, kas nav apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts datubāzē, apzīmē ar mikroshēmu un reģistrē, ievērojot noteikumus par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām." Iebilstam pret piedāvāto redakciju. Aicinam visu ar mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju saistīto iekļaut šajos noteikumos neatkarīgi no vietas, kur viņš nokļuvis vai tiek turēts.
8.1.9.punkts "mātes mikroshēmas numuru (ja ir zināms)". Lūdzam papildināt noteikumus ar punktu 8.1.9.1, nosakot, ka šķirnes dzīvniekiem jānorāda gan mātes, gan tēva mikroshēmas numurs.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija ir tikai daļa no komplekta un tā nav iespējama bez apzīmēšanas ar mikročipu un vizītes pie veterinārārsta. Tāpēc iesakām šos noteikumus paplašināt arī ar apzīmēšanas un citu obligāto procedūru max izcenojumiem par obligāti no veterinārārstiem pirkamiem pakalpojumiem, ja tos paredzēts attiecināt uz saimniekiem, kuru īpašumā jau ir kaķi. Otrs variants ir obligātumu reģistrēt noteikt no 01.07.2024. iegādātiem un dzimušiem dzīvniekiem.
27.05.2024. 17:29
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25