Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1)Būvniecības likuma 14.1 panta ceturtā daļa nosaka, ka Ministru kabinets būvnoteikumos nosaka gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu. Likuma pārejas noteikumu 27. punkts nosaka, ka šā likuma papildināšanu ar 14.1 pantu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.
2) Būvniecības likumā tika 14.panta 1.3 daļā noteikts, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izskata būvprojektu un izdara atbilstošas atzīmes vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos, vienlaikus svītrojot Būvniecības likuma 12. panta ceturto un piekto daļu. Likuma pārejas noteikumu 27. punkts nosaka, ka šā likuma grozījumi par 12. panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu un 14. panta papildināšanu ar 1.3 daļu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.
3) Šobrīd speciālajos būvnoteikumos ir noteikts, ka ierosinot būvniecību, būvniecības ieceres dokumentos ir jānorāda ziņas par būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjomu un būvdarbu laikā radīto atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas vietu, bet pabeidzot būvdarbus ir jānorāda atkritumu apsaimniekotāja nosaukums un būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjoms (tonnas).
4) Būvniecības likuma 1. pantā ir skaidrots, kas ir būvniecības procesa dalībnieki.
2) Būvniecības likumā tika 14.panta 1.3 daļā noteikts, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izskata būvprojektu un izdara atbilstošas atzīmes vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos, vienlaikus svītrojot Būvniecības likuma 12. panta ceturto un piekto daļu. Likuma pārejas noteikumu 27. punkts nosaka, ka šā likuma grozījumi par 12. panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu un 14. panta papildināšanu ar 1.3 daļu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.
3) Šobrīd speciālajos būvnoteikumos ir noteikts, ka ierosinot būvniecību, būvniecības ieceres dokumentos ir jānorāda ziņas par būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjomu un būvdarbu laikā radīto atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas vietu, bet pabeidzot būvdarbus ir jānorāda atkritumu apsaimniekotāja nosaukums un būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjoms (tonnas).
4) Būvniecības likuma 1. pantā ir skaidrots, kas ir būvniecības procesa dalībnieki.
Mērķa apraksts
1) Atbilstoši Būvniecības likuma 14.1 panta ceturtajai daļai noteikt gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.
2) Atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajam vispārīgajos būvnoteikumos noteikt termiņus, kādos būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izskata būvprojektus un izdara atbilstošas atzīmes
3) Būvdarbu gaitā sniegt informāciju par radīto atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu veidu un apjomu.
4) Veikti tehniski labojumi, kas izriet no Būvniecības likuma.
2) Atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajam vispārīgajos būvnoteikumos noteikt termiņus, kādos būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izskata būvprojektus un izdara atbilstošas atzīmes
3) Būvdarbu gaitā sniegt informāciju par radīto atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu veidu un apjomu.
4) Veikti tehniski labojumi, kas izriet no Būvniecības likuma.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
-
Norises laiks
12.04.2022. - 26.04.2022.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Evija Avota (EM)
Atbildīgā persona
Ilze Beināre (EM)
Izsludināšanas datums
11.04.2022. 19:09
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Inženierkonsultantu asociācija
Par plānotajiem MK noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 118. punkta grozījumiem
Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas vārdā (turpmāk - LIKA) sniedzu komentārus plānotajām izmaiņām MK noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” punktā Nr.118.
Saeimā 2021. gada 15. aprīlī tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā un likums tika papildināts ar 19.1, 19.2 un 19.3 pantiem. Nreugoties uz grozījumiem, faktiski līdz noteiktam publiskajam iepirkumam nebija pazīmju, ka būvprojekta autors var veikt būvuzraudzību, jo sevišķi publiskajā iepirkumā.
Līdz ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - EDZL) rīkoto publisko iepirkumu „Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumi” (identifikācijas Nr. EDZL 2021/7 CEF) Ekonomikas. ministrija sniedza skaidrojumu, ka būvprojekta autors var veikt būzuzraudzību. Minētais radīja virkni pretrunīgi paustu viedokļu par iespēju būvprojekta autoram veikt būvuzraudzību paša izstrādātam būvprojektam.
EDZL pēc skaidrojuma vērsās LIKA. LIKA, balstoties uz LIKA vērsās zvērinātu advokātu biroja “VONSOVIČS & LASMANIS” sagatvotu atzinumu, sniedza nepārprotamu skaidrojumu, ka Būvniecības likuma 19.2 panta sestā daļa un Vispārīgo būvnoteikumu 118. punkts ir interpretējami tādējādi, ka šīs tiesību normas komercsabiedrībām, kuras attiecīgā būvniecības procesa ietvaros jau sniedz projektēšanas pakalpojumus, vienlaikus liedz šī paša būvniecības procesa ietvaros sniegt būvuzraudzības pakalpojumus.
Iepazīstoties ar 22-TA-972 Noteikumu projekta (Grozījumi) anotāciju, var secināt, ka attiecībā uz grozījumiem MK noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 118.punktā nav veikta nekāda rakstura analīze, nav vērtēti alternatīvie risinājumi. Tāpat nav veikti pētījumi, nav paredzēts pēcpārbaudes izvērtējums. Jāmin, ka šāda rakstura izvērtējums netika veikts arī attiecīgajiem grozījumiem Būvniecības likumā.
Tātad, lai arī ar grozījumiem tiek mēģināts labot it kā kļūdu, kas radās līdz ar 2021.gada grozījumiem Būvniecības likumā, faktiski tiek radīta situācija, kad bez apspriešanas ar būvniecības nozares pārstājiem (sabiedrisko sektoru) tiek būtiski mainīta izprante par būvniecības procesa norisi, risku sadalījumu utt.
Kā zināms, būtiska nozares problēma ir būvprojektu un būvprojektu ekspertīžu kvalitāte, kas tiešā mērā atsaucas uz finanšu un laika resursiuem būvdarbu gaitā. Turklāt, nereti tas rada tāda rakstura tiesiskus strīdus, kā risināšanai tiek patērēts daudz laika un naudas, bet būvdarbi netiek turpināti.
FIDIC darbojas divi būtiski principi:
- risku uzņemas tas, kurš labāk to spēj pārvaldīt;
- strīdus starp būvniecības procesa dalībniekiem laikā būvdarbi pēc iespējas netiek apturēti.
Tomēr LIKA vērš uzmanību, ka ir būtiski apzināties, ka bez faktiskās situācijas izpētes, vismaz šķietama interešu konflikta situācijā (runa par EDZL Iepirkumu) faktiski radikāli grozīt līdzšinējo kārtību būvprojektēšanas un būvuzraudzības jomā, tikai un vienīgi atsaucoties uz FIDIC, ir vairāk ka nekorekti un tas faktiski kaitē arī FIDIC organizācijas kopējai reputācijai.
Turklāt, jāņem vērā, ka FIDIC normatīvo aktu hierarhijā neieņem vadošo lomu (jo nav normatīvais akts un faktiski apraksta procesu).
Ievērojot minēto, LIKA aicina izslēgt no 22-TA-972 Noteikumu projekta tālākās apspriešanas un arī apstiprināšanas plānotos grozījumus MK noteikumu Nr.500 “Visoārīgie būvnoteikumi” 118.punktā.
Papildus LIKA aicina Ekonomikas ministriju sadarboties ar LIKA un citām nozares sabiedriskajām organizācijām, pirms tiek iestrādāti un virzīti apstiprināšanai būtiski ministru kabineta noteikumu grozījumi (kuriem tajā pat laikā nav veikta analīze, nav pētījumu bāzes, uz kā izdarīt tālejošus secinājumus utt.).
LIKA ieskatā pareizi būtu rīkoties sekojoši:
- veikt esošo risku apzināšanu un analīzi;
- veikt nepieciešamos pētījumus;
- izdarīt secinājumus un kontekstā ar nozarē zināmajām būvniecības procesa realizācijas metodēm un FIDIC attiecīgajiem līgumu noteikumiem izstrādāt nepieciešamos grozījumus;
- līdz ar grozījumiem izstrādāt nepieciešamās vadlīnijas.
Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas vārdā (turpmāk - LIKA) sniedzu komentārus plānotajām izmaiņām MK noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” punktā Nr.118.
Saeimā 2021. gada 15. aprīlī tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā un likums tika papildināts ar 19.1, 19.2 un 19.3 pantiem. Nreugoties uz grozījumiem, faktiski līdz noteiktam publiskajam iepirkumam nebija pazīmju, ka būvprojekta autors var veikt būvuzraudzību, jo sevišķi publiskajā iepirkumā.
Līdz ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - EDZL) rīkoto publisko iepirkumu „Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumi” (identifikācijas Nr. EDZL 2021/7 CEF) Ekonomikas. ministrija sniedza skaidrojumu, ka būvprojekta autors var veikt būzuzraudzību. Minētais radīja virkni pretrunīgi paustu viedokļu par iespēju būvprojekta autoram veikt būvuzraudzību paša izstrādātam būvprojektam.
EDZL pēc skaidrojuma vērsās LIKA. LIKA, balstoties uz LIKA vērsās zvērinātu advokātu biroja “VONSOVIČS & LASMANIS” sagatvotu atzinumu, sniedza nepārprotamu skaidrojumu, ka Būvniecības likuma 19.2 panta sestā daļa un Vispārīgo būvnoteikumu 118. punkts ir interpretējami tādējādi, ka šīs tiesību normas komercsabiedrībām, kuras attiecīgā būvniecības procesa ietvaros jau sniedz projektēšanas pakalpojumus, vienlaikus liedz šī paša būvniecības procesa ietvaros sniegt būvuzraudzības pakalpojumus.
Iepazīstoties ar 22-TA-972 Noteikumu projekta (Grozījumi) anotāciju, var secināt, ka attiecībā uz grozījumiem MK noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 118.punktā nav veikta nekāda rakstura analīze, nav vērtēti alternatīvie risinājumi. Tāpat nav veikti pētījumi, nav paredzēts pēcpārbaudes izvērtējums. Jāmin, ka šāda rakstura izvērtējums netika veikts arī attiecīgajiem grozījumiem Būvniecības likumā.
Tātad, lai arī ar grozījumiem tiek mēģināts labot it kā kļūdu, kas radās līdz ar 2021.gada grozījumiem Būvniecības likumā, faktiski tiek radīta situācija, kad bez apspriešanas ar būvniecības nozares pārstājiem (sabiedrisko sektoru) tiek būtiski mainīta izprante par būvniecības procesa norisi, risku sadalījumu utt.
Kā zināms, būtiska nozares problēma ir būvprojektu un būvprojektu ekspertīžu kvalitāte, kas tiešā mērā atsaucas uz finanšu un laika resursiuem būvdarbu gaitā. Turklāt, nereti tas rada tāda rakstura tiesiskus strīdus, kā risināšanai tiek patērēts daudz laika un naudas, bet būvdarbi netiek turpināti.
FIDIC darbojas divi būtiski principi:
- risku uzņemas tas, kurš labāk to spēj pārvaldīt;
- strīdus starp būvniecības procesa dalībniekiem laikā būvdarbi pēc iespējas netiek apturēti.
Tomēr LIKA vērš uzmanību, ka ir būtiski apzināties, ka bez faktiskās situācijas izpētes, vismaz šķietama interešu konflikta situācijā (runa par EDZL Iepirkumu) faktiski radikāli grozīt līdzšinējo kārtību būvprojektēšanas un būvuzraudzības jomā, tikai un vienīgi atsaucoties uz FIDIC, ir vairāk ka nekorekti un tas faktiski kaitē arī FIDIC organizācijas kopējai reputācijai.
Turklāt, jāņem vērā, ka FIDIC normatīvo aktu hierarhijā neieņem vadošo lomu (jo nav normatīvais akts un faktiski apraksta procesu).
Ievērojot minēto, LIKA aicina izslēgt no 22-TA-972 Noteikumu projekta tālākās apspriešanas un arī apstiprināšanas plānotos grozījumus MK noteikumu Nr.500 “Visoārīgie būvnoteikumi” 118.punktā.
Papildus LIKA aicina Ekonomikas ministriju sadarboties ar LIKA un citām nozares sabiedriskajām organizācijām, pirms tiek iestrādāti un virzīti apstiprināšanai būtiski ministru kabineta noteikumu grozījumi (kuriem tajā pat laikā nav veikta analīze, nav pētījumu bāzes, uz kā izdarīt tālejošus secinājumus utt.).
LIKA ieskatā pareizi būtu rīkoties sekojoši:
- veikt esošo risku apzināšanu un analīzi;
- veikt nepieciešamos pētījumus;
- izdarīt secinājumus un kontekstā ar nozarē zināmajām būvniecības procesa realizācijas metodēm un FIDIC attiecīgajiem līgumu noteikumiem izstrādāt nepieciešamos grozījumus;
- līdz ar grozījumiem izstrādāt nepieciešamās vadlīnijas.
25.04.2022. 11:57
"TRANSPORTBŪVJU INŽENIERU ASOCIĀCIJA"
Labdien!
Nosūtam Transportbūvju inženieru asociācijas biedru ierosinājumus un iebildumus.
1. Daļa no svītrotajiem terminiem grozījumu punktos no 1.3. līdz 1.7. ir ietverti Būvniecības likumā (BL). Savukārt svītrotie termini "Būves tehniskā apsekošana" un "Būvprojekts minimālā sastāvā" BL neparādās. Iespējams minētie termini jau ir atspoguļoti kādā citā normatīvā, kuriem neesam izsekojuši vai pamanijuši. Piemēram, "Autoceļu un ielu būvnoteikumos termins "Būvprojekts minimālā satāvā" parādās vairākās vietās. Vai pēc svītrošanas VBN neradīsies kādi pārpratumi par terminu, ko ar to saprotam?
2. Grozījumu punkts 1.12.
Ierosinājums 12.52.punktu koriģēt uz - "elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20kV (ieskaitot)"
Ierosinājums 12.54.punktu koriģēt uz - "kanalizācijas ārējie inženiertīkli iekšējo diametru līdz 500mm (ieskaitot)"
3. Grozījumu punkts 1.16.
Ierosinājums papildināt: "59. Ja būveksperts ir sniedzis negatīvu atzinumu par būvprojektu, viņam par to ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk – birojs), ja konstatētie trūkumi skar Būvniecības likumā noteiktās būtiskās būvei izvirzītās prasības.";
4. Attiecībā par grozījumu punktu 1.20., kas paredz izmainīt VBN 118.punktu, Transportbūvju inženieru asociācija iebilst minētajai redakcijai. Plašāks skaidrojums sniegts Ekonomikas ministrijai nosūtītajā vēstulē Nr.A-05/2022 (22.04.2022.).
Cieņā,
Transportbūvju inženieru asociācijas vārdā,
Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Liepiņš
P.S. Precizējošu jautājumu gadījumā labprāt atbildēsim, e-pasts: tia@ltia.lv
Nosūtam Transportbūvju inženieru asociācijas biedru ierosinājumus un iebildumus.
1. Daļa no svītrotajiem terminiem grozījumu punktos no 1.3. līdz 1.7. ir ietverti Būvniecības likumā (BL). Savukārt svītrotie termini "Būves tehniskā apsekošana" un "Būvprojekts minimālā sastāvā" BL neparādās. Iespējams minētie termini jau ir atspoguļoti kādā citā normatīvā, kuriem neesam izsekojuši vai pamanijuši. Piemēram, "Autoceļu un ielu būvnoteikumos termins "Būvprojekts minimālā satāvā" parādās vairākās vietās. Vai pēc svītrošanas VBN neradīsies kādi pārpratumi par terminu, ko ar to saprotam?
2. Grozījumu punkts 1.12.
Ierosinājums 12.52.punktu koriģēt uz - "elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20kV (ieskaitot)"
Ierosinājums 12.54.punktu koriģēt uz - "kanalizācijas ārējie inženiertīkli iekšējo diametru līdz 500mm (ieskaitot)"
3. Grozījumu punkts 1.16.
Ierosinājums papildināt: "59. Ja būveksperts ir sniedzis negatīvu atzinumu par būvprojektu, viņam par to ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk – birojs), ja konstatētie trūkumi skar Būvniecības likumā noteiktās būtiskās būvei izvirzītās prasības.";
4. Attiecībā par grozījumu punktu 1.20., kas paredz izmainīt VBN 118.punktu, Transportbūvju inženieru asociācija iebilst minētajai redakcijai. Plašāks skaidrojums sniegts Ekonomikas ministrijai nosūtītajā vēstulē Nr.A-05/2022 (22.04.2022.).
Cieņā,
Transportbūvju inženieru asociācijas vārdā,
Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Liepiņš
P.S. Precizējošu jautājumu gadījumā labprāt atbildēsim, e-pasts: tia@ltia.lv
26.04.2022. 15:46