Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir noteikts, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūvei nepieciešams, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem.
Ietekmi uz vidi novērtējuma process var notikt ilgāk nekā 2 gadi.
Ietekmi uz vidi novērtējuma process var notikt ilgāk nekā 2 gadi.
Mērķa apraksts
Lai ātrāk īstenotu lielus meliorācijas projektus, tad jāatsakās no ietekmes uz vidi novērtējuma tajos gadījumos, ja meliorācijas sistēmu būvniecība neskar Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000).
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
Latvijas teritorija
Norises laiks
25.09.2025. - 09.10.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts attiecas uz tām fiziskām personām, kas nodarbojas 500 hektāru un lielāku meliorācijas sistēmu būvniecību.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts attiecas uz tām juridiskām personām, kas nodarbojas 500 hektāru un lielāku meliorācijas sistēmu būvniecību.
Sagatavoja
Gints Melkins (ZM)
Atbildīgā persona
Ģirts Krūmiņš (ZM)
Izsludināšanas datums
25.09.2025. 07:33
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Iebilstu pret "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" grozijumiem
30.09.2025. 15:35
Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Iebilstam pret grozījumiem. Šobrīd liela daļa aizsargājamo biotopu atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām, turklāt meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūvei var būt ietekme uz Natura 2000 teritorijām arī tad, ja šīs sistēmas atrodas ārpus minētajām teritorijām, tāpēc sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams. Pat tad, ja šie biotopi meliorētās teritorijās sastopami tikai retos gadījumos, tas nemaina šo biotopu aizsardzības nozīmi, lai nodrošinātu Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikto labvēlīgo aizsardzības stāvokli. Sākotnējais IVN nepieciešams, lai šajos retajos gadījumos aizsargājami biotopi netiktu degradēti vai iznīcināti.
01.10.2025. 12:24
Fiziska persona
Cilvēks.
Iebilstu pret "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" grozijumiem.
Jo nav skaidra pamatota pamatojuma grozījumiem.
Iebilstu pret "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" grozijumiem.
Jo nav skaidra pamatota pamatojuma grozījumiem.
02.10.2025. 07:35
Fiziska persona
Iebilstu pret piedāvātajiem grozījumiem. Uzskatu, ka meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūves projektiem, kuru zemes platība pārsniedz 500 ha, ir obligāti jāveic sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN).
Pamatojums:
Šāda mēroga projekti pēc būtības ir liela mēroga un var radīt nozīmīgas pārmaiņas dabiskajā vidē, tādēļ tiem nepieciešama rūpīga ietekmes izvērtēšana. SIVN palīdz savlaicīgi identificēt, novērtēt un mazināt negatīvo ietekmi uz:
* ūdens režīmu – meliorācijas un apūdeņošanas sistēmas būtiski ietekmē gruntsūdeņu līmeni, virszemes ūdens plūsmu un ūdens bilanci plašās teritorijās;
* bioloģisko daudzveidību – liela mēroga meliorācija var iznīcināt vai pārveidot dabiskās dzīvotnes, ietekmējot arī Natura 2000 teritorijas un citas aizsargājamas teritorijas, tostarp, ja tās atrodas projekta tuvumā vai robežojas ar to;
* plašāku teritoriju ilgtermiņā – šādi projekti mijiedarbojas ar citiem ūdenssaimniecības, lauksaimniecības un infrastruktūras pasākumiem, radot kumulatīvas un netiešas ietekmes;
* sabiedrības un zemes lietotāju interesēm – SIVN nodrošina informēšanu un sabiedrības līdzdalību, veicinot caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu.
Turklāt SIVN veikšana nodrošina atbilstību normatīvajiem aktiem un ES prasībām, tai skaitā Ūdens pamatdirektīvai un Biotopu direktīvai, mazinot juridiskos riskus un iespējamu projektu apturēšanu nākotnē.
Aicinu saglabāt prasību par sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūves projektiem, kuru platība pārsniedz 500 ha.
Pamatojums:
Šāda mēroga projekti pēc būtības ir liela mēroga un var radīt nozīmīgas pārmaiņas dabiskajā vidē, tādēļ tiem nepieciešama rūpīga ietekmes izvērtēšana. SIVN palīdz savlaicīgi identificēt, novērtēt un mazināt negatīvo ietekmi uz:
* ūdens režīmu – meliorācijas un apūdeņošanas sistēmas būtiski ietekmē gruntsūdeņu līmeni, virszemes ūdens plūsmu un ūdens bilanci plašās teritorijās;
* bioloģisko daudzveidību – liela mēroga meliorācija var iznīcināt vai pārveidot dabiskās dzīvotnes, ietekmējot arī Natura 2000 teritorijas un citas aizsargājamas teritorijas, tostarp, ja tās atrodas projekta tuvumā vai robežojas ar to;
* plašāku teritoriju ilgtermiņā – šādi projekti mijiedarbojas ar citiem ūdenssaimniecības, lauksaimniecības un infrastruktūras pasākumiem, radot kumulatīvas un netiešas ietekmes;
* sabiedrības un zemes lietotāju interesēm – SIVN nodrošina informēšanu un sabiedrības līdzdalību, veicinot caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu.
Turklāt SIVN veikšana nodrošina atbilstību normatīvajiem aktiem un ES prasībām, tai skaitā Ūdens pamatdirektīvai un Biotopu direktīvai, mazinot juridiskos riskus un iespējamu projektu apturēšanu nākotnē.
Aicinu saglabāt prasību par sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūves projektiem, kuru platība pārsniedz 500 ha.
02.10.2025. 15:14
Fiziska persona
Iebilstu pret šiem grozījumiem uzskaitīto apsvērumu dēļ:
* 500 ha ir ļoti plašas platības, un meliorācijas sistēmu pārbūvei šādās teritorijās būs ietekme uz vidi, tāpēc ir jāveic adekvāts ietekmes uz vidi izvērtējums.
* Ūdensteces ietekmes nevar norobežot – pārbūves, ko veic ārpus Natura2000 teritorijas, it īpaši, ja to veic ļoti plašā teritorijā, var ietekmēt arī aizsargājamās teritorijas. Tie, piemēram, parāda Miegupes gadījums.
* Natura2000 nebūt nav visas jutīgās un vērtīgās dabas teritorijas. Šie grozījumi visvairāk attieksies uz valsts mežiem, kuros jau šobrīd Eiropas nozīmes biotopu aizsardzība nenotiek. Šie grozījumi vērtīgos biotopus var potenciālim degradēt vēl vairāk.
* Meliorācijas un apūdeņošanas sistēmas ietekmē kopējo ūdens režīmu – grozījumu gadījumā ietekmes uz to netiks vērtētas.
* Projektā netiek piedāvāts, kā tiks vērtētas netiešās un kumulatīvas ietekmes uz vidi lielu pārbūvju gadījumā.
* Pamatojums par budžeta ietaupījumiem nav saprotams, jo, salīdzinot ar apjomīga mēroga pārbūvju lielajām izmaksām, ieguldījums, kas vajadzīgs IVN veikšanai, ir nelielas. Turklāt ieguldījums IVN var palīdzēt novērst nākotnes risku izdevumus.
* Anotācijā kļūdaini ir uzsvērts, ka IVN traucē meliorācijas sistēmu uzturēšanai. Taču grozījumi attiecas uz pārbūvēm, kurās notiek arī kritēriju maiņa. Lūdzu, precizēt anotāciju, lai izvairītos no maldināšanas terminos (skaidri norādot, ka grozījumi skar pārbūves, nevis atjaunošanu vai uzturēšanu).
* Nav skaidri norādīti sliekšņi, pēc kāda noilguma meliorācijas sistēma vēl ir uzskatāma par pārbūvi, bet pēc kāda – jau par atkārtotu izbūvi.
Aicinu saglabāt IVN likumu esošajā redakcijā vai virzītājam piedāvāt kompromisu variantus, kuros tiktu ņemtas vērā dabas vērtības ārpus Natura2000, to buferzonas vai piedāvāti citi, skaidri varianti, kā tiks vērtēta un nodrošināta labvēlīga/neitrāla ietekme uz vidi lielos meliorācijas pārbūvju (virs 500 ha) projektos.
* 500 ha ir ļoti plašas platības, un meliorācijas sistēmu pārbūvei šādās teritorijās būs ietekme uz vidi, tāpēc ir jāveic adekvāts ietekmes uz vidi izvērtējums.
* Ūdensteces ietekmes nevar norobežot – pārbūves, ko veic ārpus Natura2000 teritorijas, it īpaši, ja to veic ļoti plašā teritorijā, var ietekmēt arī aizsargājamās teritorijas. Tie, piemēram, parāda Miegupes gadījums.
* Natura2000 nebūt nav visas jutīgās un vērtīgās dabas teritorijas. Šie grozījumi visvairāk attieksies uz valsts mežiem, kuros jau šobrīd Eiropas nozīmes biotopu aizsardzība nenotiek. Šie grozījumi vērtīgos biotopus var potenciālim degradēt vēl vairāk.
* Meliorācijas un apūdeņošanas sistēmas ietekmē kopējo ūdens režīmu – grozījumu gadījumā ietekmes uz to netiks vērtētas.
* Projektā netiek piedāvāts, kā tiks vērtētas netiešās un kumulatīvas ietekmes uz vidi lielu pārbūvju gadījumā.
* Pamatojums par budžeta ietaupījumiem nav saprotams, jo, salīdzinot ar apjomīga mēroga pārbūvju lielajām izmaksām, ieguldījums, kas vajadzīgs IVN veikšanai, ir nelielas. Turklāt ieguldījums IVN var palīdzēt novērst nākotnes risku izdevumus.
* Anotācijā kļūdaini ir uzsvērts, ka IVN traucē meliorācijas sistēmu uzturēšanai. Taču grozījumi attiecas uz pārbūvēm, kurās notiek arī kritēriju maiņa. Lūdzu, precizēt anotāciju, lai izvairītos no maldināšanas terminos (skaidri norādot, ka grozījumi skar pārbūves, nevis atjaunošanu vai uzturēšanu).
* Nav skaidri norādīti sliekšņi, pēc kāda noilguma meliorācijas sistēma vēl ir uzskatāma par pārbūvi, bet pēc kāda – jau par atkārtotu izbūvi.
Aicinu saglabāt IVN likumu esošajā redakcijā vai virzītājam piedāvāt kompromisu variantus, kuros tiktu ņemtas vērā dabas vērtības ārpus Natura2000, to buferzonas vai piedāvāti citi, skaidri varianti, kā tiks vērtēta un nodrošināta labvēlīga/neitrāla ietekme uz vidi lielos meliorācijas pārbūvju (virs 500 ha) projektos.
03.10.2025. 11:06
Sarmīte Elizabete Garkalne
Iebilstu, jo kapitālismam neinteresē vide un iedzīvotāji, bet iedzīvotāji vēlās tai skaitā es, vēlamies kārtīgu izvērtēšanu pirms, kas tiek veidots un apstiprināts.
03.10.2025. 15:31
Fiziska persona
Iebilstu pret šiem grozījumiem. Pamatojums:
-500 ha ir ļoti plašas platības, un meliorācijas sistēmu pārbūvei šādās teritorijās būs ietekme uz vidi, tāpēc ir jāveic adekvāts ietekmes uz vidi izvērtējums.
-Ūdensteces ietekmes nevar norobežot – pārbūves, ko veic ārpus Natura2000 teritorijas, it īpaši, ja to veic ļoti plašā teritorijā, var ietekmēt arī aizsargājamās teritorijas. Tie, piemēram, parāda Miegupes gadījums.
-Natura2000 nebūt nav visas jutīgās un vērtīgās dabas teritorijas. Šie grozījumi visvairāk attieksies uz valsts mežiem, kuros jau šobrīd Eiropas nozīmes biotopu aizsardzība nenotiek. Šie grozījumi vērtīgos biotopus var potenciālim degradēt vēl vairāk.
-Meliorācijas un apūdeņošanas sistēmas ietekmē kopējo ūdens režīmu – grozījumu gadījumā ietekmes uz to netiks vērtētas.
-Projektā netiek piedāvāts, kā tiks vērtētas netiešās un kumulatīvas ietekmes uz vidi lielu pārbūvju gadījumā.
-Pamatojums par budžeta ietaupījumiem nav saprotams, jo, salīdzinot ar apjomīga mēroga pārbūvju lielajām izmaksām, ieguldījums, kas vajadzīgs IVN veikšanai, ir nelielas. Turklāt ieguldījums IVN var palīdzēt novērst nākotnes risku izdevumus.
-Anotācijā kļūdaini ir uzsvērts, ka IVN traucē meliorācijas sistēmu uzturēšanai. Taču grozījumi attiecas uz pārbūvēm, kurās notiek arī kritēriju maiņa. Lūdzu, precizēt anotāciju, lai izvairītos no maldināšanas terminos (skaidri norādot, ka grozījumi skar pārbūves, nevis atjaunošanu vai uzturēšanu).
-Nav skaidri norādīti sliekšņi, pēc kāda noilguma meliorācijas sistēma vēl ir uzskatāma par pārbūvi, bet pēc kāda – jau par atkārtotu izbūvi.
Aicinu saglabāt IVN likumu esošajā redakcijā vai virzītājam piedāvāt kompromisu variantus, kuros tiktu ņemtas vērā dabas vērtības ārpus Natura2000, to buferzonas vai piedāvāti citi, skaidri varianti, kā tiks vērtēta un nodrošināta labvēlīga/neitrāla ietekme uz vidi lielos meliorācijas pārbūvju (virs 500 ha) projektos.
-500 ha ir ļoti plašas platības, un meliorācijas sistēmu pārbūvei šādās teritorijās būs ietekme uz vidi, tāpēc ir jāveic adekvāts ietekmes uz vidi izvērtējums.
-Ūdensteces ietekmes nevar norobežot – pārbūves, ko veic ārpus Natura2000 teritorijas, it īpaši, ja to veic ļoti plašā teritorijā, var ietekmēt arī aizsargājamās teritorijas. Tie, piemēram, parāda Miegupes gadījums.
-Natura2000 nebūt nav visas jutīgās un vērtīgās dabas teritorijas. Šie grozījumi visvairāk attieksies uz valsts mežiem, kuros jau šobrīd Eiropas nozīmes biotopu aizsardzība nenotiek. Šie grozījumi vērtīgos biotopus var potenciālim degradēt vēl vairāk.
-Meliorācijas un apūdeņošanas sistēmas ietekmē kopējo ūdens režīmu – grozījumu gadījumā ietekmes uz to netiks vērtētas.
-Projektā netiek piedāvāts, kā tiks vērtētas netiešās un kumulatīvas ietekmes uz vidi lielu pārbūvju gadījumā.
-Pamatojums par budžeta ietaupījumiem nav saprotams, jo, salīdzinot ar apjomīga mēroga pārbūvju lielajām izmaksām, ieguldījums, kas vajadzīgs IVN veikšanai, ir nelielas. Turklāt ieguldījums IVN var palīdzēt novērst nākotnes risku izdevumus.
-Anotācijā kļūdaini ir uzsvērts, ka IVN traucē meliorācijas sistēmu uzturēšanai. Taču grozījumi attiecas uz pārbūvēm, kurās notiek arī kritēriju maiņa. Lūdzu, precizēt anotāciju, lai izvairītos no maldināšanas terminos (skaidri norādot, ka grozījumi skar pārbūves, nevis atjaunošanu vai uzturēšanu).
-Nav skaidri norādīti sliekšņi, pēc kāda noilguma meliorācijas sistēma vēl ir uzskatāma par pārbūvi, bet pēc kāda – jau par atkārtotu izbūvi.
Aicinu saglabāt IVN likumu esošajā redakcijā vai virzītājam piedāvāt kompromisu variantus, kuros tiktu ņemtas vērā dabas vērtības ārpus Natura2000, to buferzonas vai piedāvāti citi, skaidri varianti, kā tiks vērtēta un nodrošināta labvēlīga/neitrāla ietekme uz vidi lielos meliorācijas pārbūvju (virs 500 ha) projektos.
03.10.2025. 18:58
"Teiču dabas fonds" - Vides Konsultatīvā Padome
Iebilstam pret grozījumu tālāku virzību esošajā redakcijā
Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka valsts pārvaldei jādarbojas vienotā hierarhiskā sistēmā. Tas nozīmē arī visu līmeņu plānošanas un likumdošanas aktu salāgošanu un sinhronu īstenošanu Latvijas valsts un sabiedrības labākajās interesēs. Grozījumi 25-TA-2172 ir pretrunā ar augšminēto un citiem labas pārvaldības pamatprincipiem:
1. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) 291.punkts paredz pasākumu "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību".
Grozījums 25-TA-2172 ir pretrunā NAP 2027, jo tiek vājināta dabas kapitāla ilgtspējīgas apsaimniekošanas, ekosistēmu pakalpojumu, bioloģiskās daudzveidības aspektu integrēšana (grozījumi 25-TA-2172 veicina potenciāli negatīvās ietekmes neizvērtēšanu, tātad arī nenovēršanu). Tāpat neizvērtējot potenciālo ietekmi uz ES nozīmes biotopiem (jo īpaši Purvainajiem mežiem, Staignāju mežiem u.c.) un īpaši aizsargājamām sugām (to dzīvotnēm), kas ir saistītas ar sezonālu vai vispārēji paaugstinātu ūdenslīmeni, tiek apdraudēta to labvēlīga aizsardzības stāvokļa saglabāšana vai sasniegšana (atjaunošana), ko paredz dabas direktīvas (piemēram, Direktīva 92/43/EEK) un Dabas atjaunošanas regulas 4.pants.
2. Šobrīd liela daļa aizsargājamo biotopu atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām, turklāt meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūvei var būt ietekme uz Natura 2000 teritorijām arī tad, ja šīs sistēmas atrodas ārpus minētajām teritorijām, tāpēc sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams.
3. Sākotnējais IVN nepieciešams ne tikai biotopiem, tas it īpaši svarīgs arī apdzīvoto vietu drošumspējai ilgtermiņā. Neizvērtējot meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūves darbu ietekmi meliorācijas sistēmu augštecēs, plūdi un pali var pārsniegt līdzšinējos līmeņus, turklāt tas var notikt ievērojami ātrāk, samazinot laiku, kas nepieciešams prevencijai, vai sliktākā gadījumā - evakuācijai, ja tiek sasniegti kritiskie līmeņi lielākās apdzīvotās vietās, kas Latvijā atrodas galvenokārt upju lejtecēs.
4. Aicinām atkārtoti izvērtēt un ņemt vērā detāli izklāstītus iebildumus - argumentus un juridisko pamatojumu ko sniegušas vairākas ministrijas (VARAM, TM) un NVO ekspertu organizācijas jau iepriekš virzītiem, līdzīgiem Grozījumiem (TA 25-TA-2090): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/29babdd3-075a-4bf4-ac3c-17969dfca215. Turklāt 29.09.2025. notikusi starpinstitūciju sanāksme, kur ministrijas un organizācijas arvien ir uzturējušas objektīvi un juridiski pamatotus iebildumus: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/243333e3-8c6d-4906-8499-974c5173f118
Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka valsts pārvaldei jādarbojas vienotā hierarhiskā sistēmā. Tas nozīmē arī visu līmeņu plānošanas un likumdošanas aktu salāgošanu un sinhronu īstenošanu Latvijas valsts un sabiedrības labākajās interesēs. Grozījumi 25-TA-2172 ir pretrunā ar augšminēto un citiem labas pārvaldības pamatprincipiem:
1. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) 291.punkts paredz pasākumu "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību".
Grozījums 25-TA-2172 ir pretrunā NAP 2027, jo tiek vājināta dabas kapitāla ilgtspējīgas apsaimniekošanas, ekosistēmu pakalpojumu, bioloģiskās daudzveidības aspektu integrēšana (grozījumi 25-TA-2172 veicina potenciāli negatīvās ietekmes neizvērtēšanu, tātad arī nenovēršanu). Tāpat neizvērtējot potenciālo ietekmi uz ES nozīmes biotopiem (jo īpaši Purvainajiem mežiem, Staignāju mežiem u.c.) un īpaši aizsargājamām sugām (to dzīvotnēm), kas ir saistītas ar sezonālu vai vispārēji paaugstinātu ūdenslīmeni, tiek apdraudēta to labvēlīga aizsardzības stāvokļa saglabāšana vai sasniegšana (atjaunošana), ko paredz dabas direktīvas (piemēram, Direktīva 92/43/EEK) un Dabas atjaunošanas regulas 4.pants.
2. Šobrīd liela daļa aizsargājamo biotopu atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām, turklāt meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūvei var būt ietekme uz Natura 2000 teritorijām arī tad, ja šīs sistēmas atrodas ārpus minētajām teritorijām, tāpēc sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams.
3. Sākotnējais IVN nepieciešams ne tikai biotopiem, tas it īpaši svarīgs arī apdzīvoto vietu drošumspējai ilgtermiņā. Neizvērtējot meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūves darbu ietekmi meliorācijas sistēmu augštecēs, plūdi un pali var pārsniegt līdzšinējos līmeņus, turklāt tas var notikt ievērojami ātrāk, samazinot laiku, kas nepieciešams prevencijai, vai sliktākā gadījumā - evakuācijai, ja tiek sasniegti kritiskie līmeņi lielākās apdzīvotās vietās, kas Latvijā atrodas galvenokārt upju lejtecēs.
4. Aicinām atkārtoti izvērtēt un ņemt vērā detāli izklāstītus iebildumus - argumentus un juridisko pamatojumu ko sniegušas vairākas ministrijas (VARAM, TM) un NVO ekspertu organizācijas jau iepriekš virzītiem, līdzīgiem Grozījumiem (TA 25-TA-2090): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/29babdd3-075a-4bf4-ac3c-17969dfca215. Turklāt 29.09.2025. notikusi starpinstitūciju sanāksme, kur ministrijas un organizācijas arvien ir uzturējušas objektīvi un juridiski pamatotus iebildumus: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/243333e3-8c6d-4906-8499-974c5173f118
07.10.2025. 08:14
Atlasīti 8 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25