Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Būvniecības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Būvniecības regulējumā nav ietverts regulējums par inženierkonsultantu, kā arī esošais deleģējuma un būvuzraudzības veicēja regulējums būtu papildināms, lai novērstu konstatētās nepilnības. Papildus tam, lai nodrošināt informācijas pieejamību būvspeciālistiem un citām personām Būvniecības informācijas sistēmā būtu paredzams papildus regulējums par informācijas pieejamību.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt ietvaru inženierkonsultanta statusam būvniecības procesā un veikt citus nepieciešamos precizējumus, lai nodrošinātu efektīvāku būvniecības procesu.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
-
Norises laiks
31.05.2022. - 15.06.2022.
Informācija
Iebildumi un priekšlikumi ir sniedzami, izmantojot Tiesību aktu portālu.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Andris Lazarevs (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
30.05.2022. 17:45
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
"TRANSPORTBŪVJU INŽENIERU ASOCIĀCIJA"
Labdien!
1. Anotācijā minēts:
"Risinājuma apraksts
[1] Ievērojot problēmas aprakstā minēto, likumprojekta 1.pantā tiek Būvniecības likumā ietverts jēdziens "inženierkonsultants", bet likumprojekta 3.panta otrajā daļā atbildības ietvars būvniecības procesā. Jāuzsver, ka inženierkonsultants, ciktāl tas nepilda kādus specifiskus kādus būvniecības procesa dalībnieka pienākumus, nav būvniecības procesa dalībnieks, bet pasūtītāja pārstāvis."
1) Nav īsti saprotams, kas domāts ar likumprojekta “3.panta otro daļu”. Likumprojektā šāda neparādās.
2) Jebkurā gadījumā uzskatām, ka Inženierkonsultantam uzņemoties pārstāvēt pasūtītāju, attiecīgi arī jāuzņemas atbildība par savu rīcību, rīkojoties pasūtītāja vārdā kā būvniecības procesa dalībniekam.
Piekrītam tālākajā anotācijas tekstā norādītajam: “Ja inženierkonsultanta sastāvā ietilpst atbilstošās jomās sertificēti speciālisti, tai skaitā būveksperti, un, ja būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) to ir viņam uzticējis, inženierkonsultants var būt būvniecības procesa dalībnieks - būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs.”
Šādos gadījumos minētajiem speciālistiem pieredzē ieskaitāma arī būvprakse, pārējos gadījumos Inženierkonsultants veic organizatoriskus pienākumus kā nozares lietpratējs, pārstāvot pasūtītāja interese. Šāda organizatorisko, dažkārt arī juridisko konsultāciju sniegšana un pārstāvība netiek uzskatīta kā būvprakse.
2. Atbilstoši iepriekš diskutētajam Latvija Būvniecības padomē, aicinām Būvniecības likuma 19.2 panta sestajā daļā ietvert nepārprotamu norādi, kāda tā ir Vispārīgo būvnoteikumu (VBN) 118.punktā. T.i. būvuzraudzību VBN 120. punktā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam.
Būvniecības likuma konkrētais regulējums būtu paplašināma skatoties ne tikai saistībā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē", bet arī skatoties no patiesā labuma guvēja prizmas, tādā veidā izslēdzot negodprātīgu rīcību un nodrošinot neatkarīgu būvuzraudzību.
Cieņā,
Transportbūvju inženieru asociācija
1. Anotācijā minēts:
"Risinājuma apraksts
[1] Ievērojot problēmas aprakstā minēto, likumprojekta 1.pantā tiek Būvniecības likumā ietverts jēdziens "inženierkonsultants", bet likumprojekta 3.panta otrajā daļā atbildības ietvars būvniecības procesā. Jāuzsver, ka inženierkonsultants, ciktāl tas nepilda kādus specifiskus kādus būvniecības procesa dalībnieka pienākumus, nav būvniecības procesa dalībnieks, bet pasūtītāja pārstāvis."
1) Nav īsti saprotams, kas domāts ar likumprojekta “3.panta otro daļu”. Likumprojektā šāda neparādās.
2) Jebkurā gadījumā uzskatām, ka Inženierkonsultantam uzņemoties pārstāvēt pasūtītāju, attiecīgi arī jāuzņemas atbildība par savu rīcību, rīkojoties pasūtītāja vārdā kā būvniecības procesa dalībniekam.
Piekrītam tālākajā anotācijas tekstā norādītajam: “Ja inženierkonsultanta sastāvā ietilpst atbilstošās jomās sertificēti speciālisti, tai skaitā būveksperti, un, ja būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) to ir viņam uzticējis, inženierkonsultants var būt būvniecības procesa dalībnieks - būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs.”
Šādos gadījumos minētajiem speciālistiem pieredzē ieskaitāma arī būvprakse, pārējos gadījumos Inženierkonsultants veic organizatoriskus pienākumus kā nozares lietpratējs, pārstāvot pasūtītāja interese. Šāda organizatorisko, dažkārt arī juridisko konsultāciju sniegšana un pārstāvība netiek uzskatīta kā būvprakse.
2. Atbilstoši iepriekš diskutētajam Latvija Būvniecības padomē, aicinām Būvniecības likuma 19.2 panta sestajā daļā ietvert nepārprotamu norādi, kāda tā ir Vispārīgo būvnoteikumu (VBN) 118.punktā. T.i. būvuzraudzību VBN 120. punktā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam.
Būvniecības likuma konkrētais regulējums būtu paplašināma skatoties ne tikai saistībā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē", bet arī skatoties no patiesā labuma guvēja prizmas, tādā veidā izslēdzot negodprātīgu rīcību un nodrošinot neatkarīgu būvuzraudzību.
Cieņā,
Transportbūvju inženieru asociācija
15.06.2022. 17:23