Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
2. LLVS standarts attiecas uz mitrāju un kūdrāju aizsardzību un ieviešams no 2025.gada. Iepazīstoties ar sākotnēji sagatavotās kūdrāju augšņu kartes datiem, tika secināts, ka karte ir jāpārskata, jo tā neatbilst reālai situācijai dabā un kūdraugsnes definīcijai. Kā arī veicot tiešo maksājumu administrēšanu ir konstatēts, ka ir nepieciešams precizēt atsevišķu atbalsta intervenču saņemšanas nosacījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem".
Mērķa apraksts
Veikt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem", papildinot ar kārtību un kritērijiem kūdrāju augsnes platību identificēšanai lauksaimniecības zemē Lauku atbalsta dienesta uzturētajā lauku bloku kartē 2. laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standarta īstenošanai un iebildumu risināšanai. Kā arī veikt atsevišķus tehniskus tiešo maksājumu atbalsta intervenču saņemšanas nosacījumu precizējumus un papildinājumus.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
-
Norises laiks
12.07.2024. - 26.07.2024.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iepējas sniegt iebildumus un priekšlikumus atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam, rakstiski sniedzot viedokli par projektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Normunds Kampenuss (ZM)
Atbildīgā persona
Zigmārs Ķikāns (ZM)
Izsludināšanas datums
12.07.2024. 15:26
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Biedrība Zemnieku saeima
Attiecībā uz grozījumu punktu: “60.13. tā aizņem vismaz 0,3 hektārus un vismaz 65% no lauku bloka platības pēc stāvokļa uz 2024. gada 30. jūniju.", aicinām noteikt, ka bloku platību palielināšana vai bloku apvienošana ir iespējama līdz 2024.gada 31.decembrim. Ja pēc bloku palielināšanas kūdrāju augsnes platība aizņem mazāk par 65% no bloka, tad attiecīgajā laukā kūdrāju augsnes slānis tiek dzēsts un turpmākas prasības attiecībā uz kūdrāju augsnes platība apsaimniekošanu uz attiecīgo platību nav attiecināmas;
Aicinām noteikt, ka lauksaimnieks, piesakoties ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu uzņemas saistības vismaz divus gadus pēc kārtas neapart, nelobīt un neirdināt šim atbalstam pieteikto zālāju platību (lauku). Tas nozīmē, ka saistības var uzņemties arī uz 3, 4 u.t.t. gadiem;
Aicinām noteikumu punktu 165.1. izteikt šādā redakcijā:
“165.1. uzņemas saistības vismaz divus gadus pēc kārtas neapart, nelobīt un neirdināt šim atbalstam pieteikto zālāju platību (lauku).”
Aicinām noteikt, ka pēc viena gada saistību izpildes ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu nav jāatmaksā tām saimniecībām, kuras ir beigušas nodarboties ar zālēdāju audzēšanu;
Aicinām noteikt, ka ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu saistības par zālāja saglabāšanu vismaz 2 gadus ir nosakāmas sākot ar 15.jūliju, pēc 2 gadiem dot iespēju lauksaimniekiem, laicīgi iestrādāt kūtsmēslus un attiecīgajās zālāju platības iesēt arī ziemas rapsi, miežus, kviešus, rudzus u.t.t.
Ekoshēmas atbalstā par zālāju saglabāšanu atļaut kurmju un meža cūku rakumu līdzināšanu.
Lūdzam skaidrot vai nav iespējams ekoshēmas atbalstā par zālāju saglabāšanu saistību periodu noteikt uz 1 gadu.
Aicinām noteikt, ka pēc viena gada saistību izpildes ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu nav jāatmaksā tām sēklaudzēšanas saimniecībām, kuras konkrēto lauku nevar sertificēt sēklas ieguvei;
Aicinām atkārtoti virzīt KLP Stratēģiskā plāna grozījumus, kas paredzētu vispārīgu atbrīvojumus kukurūzai no augu maiņas prasības, lai varētu kukurūzu audzēt vairāk kā 3 gadus pēc kārtas vienā laukā.
Atgādinām, ka kukurūza ir viens no retajiem kultūraugiem, kuras audzēšana vienā un tajā pašā platībā ir iespējama vairākus gadu pēc kārtas
Jebkādu starpkultūru augu segumu ierīkošana kukurūzas platībās agronomiski nav iespējama dēļ novēlotajiem sējas termiņiem, starpkultūru novēlota sēja pēc kukurūzas novākšanas radīs tikai papildus izdevumus lopkopības saimniecībām, bet jebkāda pienesuma. Zālāju pasēja ierīkošanai kukurūzas starprindās ir nepieciešams aprīkojums, kuru Latvijas lauksaimnieki nelieto.
Ja starpkultūru mērķis ir "neturēt augsni tukšu", lai maksimāli tiktu saistīts CO2, tad rudens periodā kukurūza to nodrošina pilnībā, jo tiek novākta beidzoties veģetācijas periodam.
Būtiski, ka lielākajā daļā saimniecību tikai daļa no liz ir piemērota kukurūzas audzēšanai, daļā platības tas nav iespējams dēļ reljefa, augsnes nestspējas, meliorācijas sistēmu vecuma, kvalitatīviem piebraucamajiem ceļiem, meža dzīvnieku lielajiem postījumiem, daļa platības rudens periodā ir pārmitras, applūstošas, kur ir apgrūtināta kukurūzas novākšana. Daļā gadījumu, zemes īpašnieki nevēlas, ka viņu platībās tiek audzēta kukurūza.
Tanī pat laikā daļā platību lauksaimniekiem piespiedu kārtā ir jāsaglabā ilggadīgie zālāji. Lai mazinātu savvaļas dzīvnieku radītos postījumus lauksaimnieki mēdz ierīkot arī žogus apkārt tiem laukiem, kur tiek audzēta kukurūza, žogus nav iespējams ierīkot ap visiem saimniecības laukiem.
Aicinām noteikt, ka uz starpkultūras atbalstu ir iespējams pieteikt visu lauku ar, piemēram 10ha platību, neskatoties uz to, ka atbalsttiesīgā platība šajā laukā, ko ir iespējams pieteikt starpkultūru atbalstam, ir 5ha, atbalstu aicinām izmaksāt par 5ha, bet nenoteikt, ka lauksaimniekam ir atsevišķi jāsadala lauks 2 daļās.
Aicinām noteikt, ka lauksaimnieks, piesakoties ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu uzņemas saistības vismaz divus gadus pēc kārtas neapart, nelobīt un neirdināt šim atbalstam pieteikto zālāju platību (lauku). Tas nozīmē, ka saistības var uzņemties arī uz 3, 4 u.t.t. gadiem;
Aicinām noteikumu punktu 165.1. izteikt šādā redakcijā:
“165.1. uzņemas saistības vismaz divus gadus pēc kārtas neapart, nelobīt un neirdināt šim atbalstam pieteikto zālāju platību (lauku).”
Aicinām noteikt, ka pēc viena gada saistību izpildes ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu nav jāatmaksā tām saimniecībām, kuras ir beigušas nodarboties ar zālēdāju audzēšanu;
Aicinām noteikt, ka ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu saistības par zālāja saglabāšanu vismaz 2 gadus ir nosakāmas sākot ar 15.jūliju, pēc 2 gadiem dot iespēju lauksaimniekiem, laicīgi iestrādāt kūtsmēslus un attiecīgajās zālāju platības iesēt arī ziemas rapsi, miežus, kviešus, rudzus u.t.t.
Ekoshēmas atbalstā par zālāju saglabāšanu atļaut kurmju un meža cūku rakumu līdzināšanu.
Lūdzam skaidrot vai nav iespējams ekoshēmas atbalstā par zālāju saglabāšanu saistību periodu noteikt uz 1 gadu.
Aicinām noteikt, ka pēc viena gada saistību izpildes ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu nav jāatmaksā tām sēklaudzēšanas saimniecībām, kuras konkrēto lauku nevar sertificēt sēklas ieguvei;
Aicinām atkārtoti virzīt KLP Stratēģiskā plāna grozījumus, kas paredzētu vispārīgu atbrīvojumus kukurūzai no augu maiņas prasības, lai varētu kukurūzu audzēt vairāk kā 3 gadus pēc kārtas vienā laukā.
Atgādinām, ka kukurūza ir viens no retajiem kultūraugiem, kuras audzēšana vienā un tajā pašā platībā ir iespējama vairākus gadu pēc kārtas
Jebkādu starpkultūru augu segumu ierīkošana kukurūzas platībās agronomiski nav iespējama dēļ novēlotajiem sējas termiņiem, starpkultūru novēlota sēja pēc kukurūzas novākšanas radīs tikai papildus izdevumus lopkopības saimniecībām, bet jebkāda pienesuma. Zālāju pasēja ierīkošanai kukurūzas starprindās ir nepieciešams aprīkojums, kuru Latvijas lauksaimnieki nelieto.
Ja starpkultūru mērķis ir "neturēt augsni tukšu", lai maksimāli tiktu saistīts CO2, tad rudens periodā kukurūza to nodrošina pilnībā, jo tiek novākta beidzoties veģetācijas periodam.
Būtiski, ka lielākajā daļā saimniecību tikai daļa no liz ir piemērota kukurūzas audzēšanai, daļā platības tas nav iespējams dēļ reljefa, augsnes nestspējas, meliorācijas sistēmu vecuma, kvalitatīviem piebraucamajiem ceļiem, meža dzīvnieku lielajiem postījumiem, daļa platības rudens periodā ir pārmitras, applūstošas, kur ir apgrūtināta kukurūzas novākšana. Daļā gadījumu, zemes īpašnieki nevēlas, ka viņu platībās tiek audzēta kukurūza.
Tanī pat laikā daļā platību lauksaimniekiem piespiedu kārtā ir jāsaglabā ilggadīgie zālāji. Lai mazinātu savvaļas dzīvnieku radītos postījumus lauksaimnieki mēdz ierīkot arī žogus apkārt tiem laukiem, kur tiek audzēta kukurūza, žogus nav iespējams ierīkot ap visiem saimniecības laukiem.
Aicinām noteikt, ka uz starpkultūras atbalstu ir iespējams pieteikt visu lauku ar, piemēram 10ha platību, neskatoties uz to, ka atbalsttiesīgā platība šajā laukā, ko ir iespējams pieteikt starpkultūru atbalstam, ir 5ha, atbalstu aicinām izmaksāt par 5ha, bet nenoteikt, ka lauksaimniekam ir atsevišķi jāsadala lauks 2 daļās.
25.07.2024. 09:40