Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Mākslīgo mitrāju izveide"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Uzsākot jauno KLP SP īstenošanas periodu, jāizdod Ministru kabineta noteikumi, jo ir pieņemti Eiropas Savienības normatīvie akti par atbalsta piešķiršanu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.
Eiropas Komisija 2022. gada 11. novembrī ar lēmums C(2022) Nr. 7899 apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto KLP SP, kā arī 2024. gada 12. novembrī to grozīja, iekļaujot aktuālās izmaiņas, ar lēmums C(2024) Nr. 7781, kas ietekmē arī intervences LA4.5. atbalsta saņemšanas nosacījumus.
Noteikumu projektā noteiktās intervences LA4.5. mērķis ir izbūvēt zaļo infrastruktūru, kā rezultātā tiek izveidoti mākslīgie mitrāji ūdens piesārņojuma piesaistei ar virszemes, pazemes vai kombinētu ūdens plūsmu, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu atjaunošanu.
Noteikumu projektā ietverti atbalsta saņemšanas nosacījumi, kā arī noteikta publiskā finansējuma veids un apmērs, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, atbalsta saņemšanas un vērtēšanas nosacījumi, projekta īstenošanas nosacījumi un projekta pecuzraudzība.
Eiropas Komisija 2022. gada 11. novembrī ar lēmums C(2022) Nr. 7899 apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto KLP SP, kā arī 2024. gada 12. novembrī to grozīja, iekļaujot aktuālās izmaiņas, ar lēmums C(2024) Nr. 7781, kas ietekmē arī intervences LA4.5. atbalsta saņemšanas nosacījumus.
Noteikumu projektā noteiktās intervences LA4.5. mērķis ir izbūvēt zaļo infrastruktūru, kā rezultātā tiek izveidoti mākslīgie mitrāji ūdens piesārņojuma piesaistei ar virszemes, pazemes vai kombinētu ūdens plūsmu, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu atjaunošanu.
Noteikumu projektā ietverti atbalsta saņemšanas nosacījumi, kā arī noteikta publiskā finansējuma veids un apmērs, pieteikšanās kārtība un iesniedzamie dokumenti, atbalsta saņemšanas un vērtēšanas nosacījumi, projekta īstenošanas nosacījumi un projekta pecuzraudzība.
Mērķa apraksts
No 2023. gada 1. janvāra sākās ar Komisijas 2022. gada 11. novembra Īstenošanas lēmumu apstiprinātā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam ieviešana un jaunais 2023.–2027. gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai plānošanas periods. Noteikumos noteikta valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība intervencē LA4.5. "Mākslīgo mitrāju izveide".
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
03.02.2025. - 17.02.2025.
Informācija
Skatīt anotāciju
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentiem, kas ir lauksaimnieki. Ar intervences īstenošanu tiks veicināta mākslīgo mitrāju izbūve.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums attieksies uz atbalsta pretendentiem, kas ir lauksaimnieki vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas īsteno projektu pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmā lauksaimniecības zemē; vai un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības zemē; vai lauksaimniecības nozares zinātniskā institūcija, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. Ar intervences īstenošanu tiks veicināta mākslīgo mitrāju izbūve.
Sagatavoja
Gunta Bāra (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
03.02.2025. 16:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Andris Liepa - Latvijas Melioratoru biedrība
Par Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Mākslīgo mitrāju izveide"
Latvijas melioratoru biedrība (turpmāk tekstā – LMB), rūpīgi iepazīstoties ar tiesību akta projekta “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Mākslīgo mitrāju izveide"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk tekstā – anotācija) un noteikumu projektu (turpmāk tekstā – projekts), konstatē sekojošo:
Anotācijā tiek norādīts, ka:
1. Vienlaikus ļoti būtiski pierādījumos un aprēķinos balstītā pamatojumā konstatēt tieši kurā vietā šādi mitrāji ir ierīkojami, lai tie darbotos visefektīvāk un tam paredzēto mērķu nolūkā, tādēļ šādu mitrāju pareiza izbūve nav iespējama bez kompetentu mākslīgo mitrāju ekspertu iesaistes.
2. Mākslīgo mitrāju eksperta atzinums ir kompetentās personas rakstiski sagatavots slēdziens par izbūvējamā mākslīgā mitrāja konstrukciju, virsmas platību, galvenajām dimensijām un novietojumu attiecībā pret mitrāja apkalpojošo meliorācijas sistēmu.
3. Ir spēkā esošs Latvijas zinātnes padomes lēmums par eksperta tiesību piešķiršanu zinātnes nozarē "Vides inženierija un enerģētika", par ko publiski pieejama informācija Latvijas zinātnes padomes ekspertu datu bāzē. Publiski pieejamas vismaz trīs zinātniskās publikācijas tematikas virzienā "Mākslīgo mitrāju un ūdeņu kvalitātes uzlabošana".
4. Ir spēkā esošs būvprakses sertifikāts "Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) projektēšanas jomā" vai "Meliorācijas sistēmu projektēšanas jomā", par ko publiski pieejama informācija Būvniecības informācijas sistēmā.
LMB iepazīstoties ar publiski pieejamo Latvijas zinātnes padomes datu bāzi, secinām, ka šāds sertifikāts Latvijā ir tikai vienai personai, tādējādi vēršam uzmanību, ka, atbilstoši spēkā esošajam Konkurences likumam (26.12.2024.), šim vienam sertificētam ekspertam šīs Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ieviešanā būs dominējošais stāvoklis, kas atbilstoši Konkurences likumam ir aizliegts Latvijas teritorijā. Tāpat anotācija norāda, ka, lai iegūtu šādu mitrāju eksperta sertifikātu, jābūt publiski pieejamām vismaz trīs zinātniskajām publikācijām, kas LMB ieskatā liek apšaubīt iespējamo kandidātu skaitu Latvijas teritorijā, tādējādi uzskatām, ka ar šo tiesību aktu plānots lobēt atsevišķu indivīdu vēlmes un ieceres attiecībā par Eiropas Savienības līdzekļu izlietošanu.
2014.gada 16.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi” nosaka, ka:
• Punkts Nr.11 – Būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā projektēšanas sfēras darbības jomā vienojas par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi un atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.
• Punkts Nr.12 – Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.
• Punkts Nr.13 – Būvprojekta izstrādātājs, būvspeciālists vai būvkomersants būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādē var pieaicināt citus būvspeciālistus. Pieaicinātie būvspeciālisti būvniecības informācijas sistēmā apstiprina izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.
Atbilstoši šiem punktiem Nr.11, Nr.12, Nr.13, LMB vēlas norādīt, ka paredzētās būves meliorācijas sistēmās ir jāizvērtē primāri sertificētam meliorācijas sistēmu būvspeciālistam, kurš var sadarboties ar sertificētu mitrāju zinātnisko ekspertu. Atbilstoši punktam Nr.13, LMB ieskatā prasība par būvspeciālista sertifikātu “Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) projektēšanas jomā” ir pilnībā izslēdzama no noteikumu teksta daļas, jo šo būvspeciālistu darbības sfēra nav sasaistīta ar meliorācijas sistēmām un šāds būvspeciālista sertifikāts nevar būt par pamatu meliorācijas būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādē, ne mitrāju izbūvē meliorācijas sistēmās.
Tā kā mākslīgo mitrāju zinātniskais eksperts nav būvspeciālists Būvniecības likuma izpratnē, kas nosaka, ka būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās, LMB vēlas norādīt, ka uz zinātni balstīti pieņēmumi par mākslīgā mitrāja konstrukciju, virsmas platību, galvenajām dimensijām un novietojumu attiecībā pret mitrāja apkalpojošo meliorācijas sistēmu var būt kā rekomendējoši ieteikumi, bet ne kā obligāts nosacījums, jo mākslīgā mitrāja izveide uz meliorācijas sistēmām ir būve atbilstoši normatīvajiem aktiem un kura var radīt ietekmi uz meliorācijas sistēmu kā būvju kopumu, tādējādi šīs būves būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un būvniecību jāveic sertificētam meliorācijas sistēmu būvspeciālistam vai tāda būvspeciālista vadībā, kuram ir atbilstoša specialitāte (atbilstoši 2014.gada 19.augusta Vispārīgie būvnoteikumi), kurš būvniecības un ekspluatācijas procesā uzņemas civiltiesisko atbildību atbilstoši 2014.gada 19.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.502 “Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Zinātnes ekspertu atbildībai netiek veikta ne kompetences novērtēšana, ne patstāvīgās prakses uzraudzība, ne arī to atbildība tiek apdrošināta.
Plānot mākslīgo mitrāju izveidi bez sertificēta meliorācijas sistēmu būvspeciālista iesaistes un bez būvniecības ieceres vietas inženierizpētes (ģeoloģijas, hidroloģiskajiem un hidrauliskajiem aprēķiniem, reljefa īpatnību izpēte, utt.), kas var izraisīt piekļautās zemes vienībās būtiskus applūšanas riskus meliorācijas sistēmas augšteces daļā, nav pieļaujami.
5. Sniegtais atbalsts veicinās mākslīgo mitrāju ierīkošanu, kas samazinās virszemes noteces no lauksaimniecībā izmantotajām platībām.
Ja mitrāju ierīkošanas mērķis ir samazināt virszemes noteces no lauksaimniecībā izmantojamām platībām, tad LMB lūdz papildus skaidrojumu kādā veidā šīs virszemes noteces tiks samazinātas, jo pēc definīcijas virszemes notece ir lietus ūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu. Ja viens no mitrāju uzdevumiem ir apturēt ūdens plūsmu, tādējādi to uzstādinot sistēmā vai teritorijā, tad LMB iesaka sākotnēji būvniecības iecerei sniegt sertificēta meliorācijas būvspeciālista sagatavotu būves tehniskās apsekošanas atzinumu, kas izvērtē plānotā mākslīgā mitrāja lokāciju ar mērķi samazināt ūdensnotekas/novadgrāvja piekļauto/saistīto teritoriju applūšanas riskus un ietekmi uz meliorācijas sistēmas pamatuzdevuma nodrošināšanu.
6. Vismaz piecus gadus pēc intervences LA4.5. īstenošanas, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina izbūvētā mākslīgā mitrāja uzturēšana un ilgtspēja, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu.
LMB vērš uzmanību, ka atbilstoši 2010.gada 3.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” meliorācijas sistēmās nav ietverti mākslīgie mitrāji un to uzturēšanas kārtība.
LMB vēlas norādīt, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” nosaka, ka meliorācijas sistēmu saglabā, nepieļaujot darbības, kas: bojā vai iznīcina meliorācijas sistēmas būves un ierīces; patvaļīgi maina izbūvētas meliorācijas sistēmas izvietojumu un sākotnējos parametrus; pielūžņo, piesārņo, aizaudzē vai aizsprosto ūdensnotekas, caurtekas, hidrotehniskās un drenāžas būves un to ekspluatācijas aizsargjoslas vai traucē to darbības režīmu. LMB ieskatā esošo meliorācijas nozares normu ignorēšana un mitrāju izbūves vietu noteikšana uz koplietošanas un, vai lielākas nozīmes meliorācijas sistēmām ir nepietiekami balstīties vienīgi uz mākslīgo mitrāju eksperta atzinumu vai ieteikumiem.
LMB atbalsta Ministru kabineta Noteikumu projektu 24-TA-2765 “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē “Mākslīgo mitrāju izveide””, ja tiek ņemti vērā LMB iebildumi.
Latvijas melioratoru biedrība (turpmāk tekstā – LMB), rūpīgi iepazīstoties ar tiesību akta projekta “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Mākslīgo mitrāju izveide"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk tekstā – anotācija) un noteikumu projektu (turpmāk tekstā – projekts), konstatē sekojošo:
Anotācijā tiek norādīts, ka:
1. Vienlaikus ļoti būtiski pierādījumos un aprēķinos balstītā pamatojumā konstatēt tieši kurā vietā šādi mitrāji ir ierīkojami, lai tie darbotos visefektīvāk un tam paredzēto mērķu nolūkā, tādēļ šādu mitrāju pareiza izbūve nav iespējama bez kompetentu mākslīgo mitrāju ekspertu iesaistes.
2. Mākslīgo mitrāju eksperta atzinums ir kompetentās personas rakstiski sagatavots slēdziens par izbūvējamā mākslīgā mitrāja konstrukciju, virsmas platību, galvenajām dimensijām un novietojumu attiecībā pret mitrāja apkalpojošo meliorācijas sistēmu.
3. Ir spēkā esošs Latvijas zinātnes padomes lēmums par eksperta tiesību piešķiršanu zinātnes nozarē "Vides inženierija un enerģētika", par ko publiski pieejama informācija Latvijas zinātnes padomes ekspertu datu bāzē. Publiski pieejamas vismaz trīs zinātniskās publikācijas tematikas virzienā "Mākslīgo mitrāju un ūdeņu kvalitātes uzlabošana".
4. Ir spēkā esošs būvprakses sertifikāts "Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) projektēšanas jomā" vai "Meliorācijas sistēmu projektēšanas jomā", par ko publiski pieejama informācija Būvniecības informācijas sistēmā.
LMB iepazīstoties ar publiski pieejamo Latvijas zinātnes padomes datu bāzi, secinām, ka šāds sertifikāts Latvijā ir tikai vienai personai, tādējādi vēršam uzmanību, ka, atbilstoši spēkā esošajam Konkurences likumam (26.12.2024.), šim vienam sertificētam ekspertam šīs Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ieviešanā būs dominējošais stāvoklis, kas atbilstoši Konkurences likumam ir aizliegts Latvijas teritorijā. Tāpat anotācija norāda, ka, lai iegūtu šādu mitrāju eksperta sertifikātu, jābūt publiski pieejamām vismaz trīs zinātniskajām publikācijām, kas LMB ieskatā liek apšaubīt iespējamo kandidātu skaitu Latvijas teritorijā, tādējādi uzskatām, ka ar šo tiesību aktu plānots lobēt atsevišķu indivīdu vēlmes un ieceres attiecībā par Eiropas Savienības līdzekļu izlietošanu.
2014.gada 16.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi” nosaka, ka:
• Punkts Nr.11 – Būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā projektēšanas sfēras darbības jomā vienojas par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi un atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un paredzētajam būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem.
• Punkts Nr.12 – Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.
• Punkts Nr.13 – Būvprojekta izstrādātājs, būvspeciālists vai būvkomersants būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādē var pieaicināt citus būvspeciālistus. Pieaicinātie būvspeciālisti būvniecības informācijas sistēmā apstiprina izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju.
Atbilstoši šiem punktiem Nr.11, Nr.12, Nr.13, LMB vēlas norādīt, ka paredzētās būves meliorācijas sistēmās ir jāizvērtē primāri sertificētam meliorācijas sistēmu būvspeciālistam, kurš var sadarboties ar sertificētu mitrāju zinātnisko ekspertu. Atbilstoši punktam Nr.13, LMB ieskatā prasība par būvspeciālista sertifikātu “Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas) projektēšanas jomā” ir pilnībā izslēdzama no noteikumu teksta daļas, jo šo būvspeciālistu darbības sfēra nav sasaistīta ar meliorācijas sistēmām un šāds būvspeciālista sertifikāts nevar būt par pamatu meliorācijas būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādē, ne mitrāju izbūvē meliorācijas sistēmās.
Tā kā mākslīgo mitrāju zinātniskais eksperts nav būvspeciālists Būvniecības likuma izpratnē, kas nosaka, ka būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā reglamentētās profesijās, LMB vēlas norādīt, ka uz zinātni balstīti pieņēmumi par mākslīgā mitrāja konstrukciju, virsmas platību, galvenajām dimensijām un novietojumu attiecībā pret mitrāja apkalpojošo meliorācijas sistēmu var būt kā rekomendējoši ieteikumi, bet ne kā obligāts nosacījums, jo mākslīgā mitrāja izveide uz meliorācijas sistēmām ir būve atbilstoši normatīvajiem aktiem un kura var radīt ietekmi uz meliorācijas sistēmu kā būvju kopumu, tādējādi šīs būves būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un būvniecību jāveic sertificētam meliorācijas sistēmu būvspeciālistam vai tāda būvspeciālista vadībā, kuram ir atbilstoša specialitāte (atbilstoši 2014.gada 19.augusta Vispārīgie būvnoteikumi), kurš būvniecības un ekspluatācijas procesā uzņemas civiltiesisko atbildību atbilstoši 2014.gada 19.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.502 “Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Zinātnes ekspertu atbildībai netiek veikta ne kompetences novērtēšana, ne patstāvīgās prakses uzraudzība, ne arī to atbildība tiek apdrošināta.
Plānot mākslīgo mitrāju izveidi bez sertificēta meliorācijas sistēmu būvspeciālista iesaistes un bez būvniecības ieceres vietas inženierizpētes (ģeoloģijas, hidroloģiskajiem un hidrauliskajiem aprēķiniem, reljefa īpatnību izpēte, utt.), kas var izraisīt piekļautās zemes vienībās būtiskus applūšanas riskus meliorācijas sistēmas augšteces daļā, nav pieļaujami.
5. Sniegtais atbalsts veicinās mākslīgo mitrāju ierīkošanu, kas samazinās virszemes noteces no lauksaimniecībā izmantotajām platībām.
Ja mitrāju ierīkošanas mērķis ir samazināt virszemes noteces no lauksaimniecībā izmantojamām platībām, tad LMB lūdz papildus skaidrojumu kādā veidā šīs virszemes noteces tiks samazinātas, jo pēc definīcijas virszemes notece ir lietus ūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu. Ja viens no mitrāju uzdevumiem ir apturēt ūdens plūsmu, tādējādi to uzstādinot sistēmā vai teritorijā, tad LMB iesaka sākotnēji būvniecības iecerei sniegt sertificēta meliorācijas būvspeciālista sagatavotu būves tehniskās apsekošanas atzinumu, kas izvērtē plānotā mākslīgā mitrāja lokāciju ar mērķi samazināt ūdensnotekas/novadgrāvja piekļauto/saistīto teritoriju applūšanas riskus un ietekmi uz meliorācijas sistēmas pamatuzdevuma nodrošināšanu.
6. Vismaz piecus gadus pēc intervences LA4.5. īstenošanas, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina izbūvētā mākslīgā mitrāja uzturēšana un ilgtspēja, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu.
LMB vērš uzmanību, ka atbilstoši 2010.gada 3.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” meliorācijas sistēmās nav ietverti mākslīgie mitrāji un to uzturēšanas kārtība.
LMB vēlas norādīt, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.714 “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi” nosaka, ka meliorācijas sistēmu saglabā, nepieļaujot darbības, kas: bojā vai iznīcina meliorācijas sistēmas būves un ierīces; patvaļīgi maina izbūvētas meliorācijas sistēmas izvietojumu un sākotnējos parametrus; pielūžņo, piesārņo, aizaudzē vai aizsprosto ūdensnotekas, caurtekas, hidrotehniskās un drenāžas būves un to ekspluatācijas aizsargjoslas vai traucē to darbības režīmu. LMB ieskatā esošo meliorācijas nozares normu ignorēšana un mitrāju izbūves vietu noteikšana uz koplietošanas un, vai lielākas nozīmes meliorācijas sistēmām ir nepietiekami balstīties vienīgi uz mākslīgo mitrāju eksperta atzinumu vai ieteikumiem.
LMB atbalsta Ministru kabineta Noteikumu projektu 24-TA-2765 “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē “Mākslīgo mitrāju izveide””, ja tiek ņemti vērā LMB iebildumi.
12.02.2025. 13:53
Andrejs Briedis - Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Latvijas Dabas fonds ir iepazinies ar noteikumu projektu “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Mākslīgo mitrāju izveide"” (24-TA-2765) un sniedz šādu atzinumu:
1. Vēršam uzmanību, ka drenu un grāvju sistēmas vairumā gadījumu ieplūst regulētās upēs, kurās arī jāmazina piesārņojuma slodze. Lai nerastos pārpratumi, ierosinām noteikumu projekta 2. punkta pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Mākslīgs mitrājs ir uz fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem procesiem balstīta ūdeņu kvalitātes uzlabošanas metode, kas paredzēta lauksaimnieciskās darbības radītā ūdeņu piesārņojuma aizturēšanai un piesārņojuma slodzes uz dabīgām un regulētām ūdenstecēm samazināšanai;”
2. Kategoriski iebilstam mākslīgo mitrāju izbūvēšanai regulētajās upēs un ierosinām noteikumu projekta 8.1. punktu izteikt šādā redakcijā: “8.1. dabiskās ūdenstecēs un regulētās ūdenstecēs”
Pamatojums. Saskaņā ar ziņojumu, kas ietverts “Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānos”[1], ievērojamai daļai ūdensobjektu ekoloģiskais stāvoklis novērtēts kā slikts vai pazemināts tieši morfoloģisko pārveidojumu dēļ. Mūsuprāt, nebūtu pieļaujama valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršana tādām darbībām, kas potenciāli vēl vairāk var pārveidot regulēto upju (valsts nozīmes ūdensnoteku) profilus, tādejādi apzināti mazinot iespēju sasniegt Ūdens Struktūrdirektīvas (2000/60/EK) noteiktos mērķus. Vēršam uzmanību, ka lauksaiminecības zemēs radies piesārņojums ir jāpārtver ceļā līdz dabiskajām vai savulaik regulētajām dabiskajām ūdenstecēm nevis ūdenstece jāpārvērš par dīķi ar izbūvētiem un uzbērtiem krastiem.
3. Iesakām svītrot noteikumu projekta 12. punktu ar visiem tā apakšpunktiem.
Paskaidrojums. Uzskatām, ka noteikumu projekta 12. punkts rada nepamatotu pretendentu loka ierobežojumu un rada priekšrocības šaurai interešu grupai. Mūsuprāt, noteikumu projekta 11. punktā ietvertie kritēriji ir pietiekami un to sašaurināšana vērsta nevis uz mērķu sasniegšanu (t.i. - piesārņojuma slodzes mazināšanu), bet labvēlīgāku apstākļus nodrošināšanu konkrētajām grupām. Nav izprotams kādēļ gan mitrāju nedrīkstētu ierīkot, piemēram, zemes īpašnieks, ja viņš nav tiešo maksājumu saņēmējs vai vietējā, vai vides NVO, mednieku kolektīvs vai cita institūcija, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, bet kurā ir atbilstoši resursi un kapacitāte.
4. Iesakām papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu šādā redakcijā: ”Šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu mākslīgo mitrāju izbūvei piešķir ar nosacījumu, ja vismaz 80% no tā spoguļvirsmas laukuma izbūvēts platībā, kas pēdējo trīs gadu laikā bijusi izmantota aramzemēs sētu laukaugu kultūru audzēšanai”.
Pamatojums. Kategoriski nebūtu pieļaujama situācija, ka mitrāja izbūves vajadzībām tiek iznīcinātas ar dabisku vai daļēji dabisku veģetāciju klātas ieplakas lauku ainavā. Daudzviet industriālās lauksaimniecības ainavā šādas ieplakās ir vienīgās, kas var kalpot par dzīvotni ar lauku ainavu saistītām sugām. Jau šobrīd ir vērojama lauku bioloģiskās daudzveidības noplicināšana. Par to liecina lauku putnu indeksa samazināšanās kopš 1995. gada. Tāpat, ievērojamam skaitam ar lauksaimniecības zemēm saistītu putnu sugu (piem. rubenim, griezei, mazajam svilpim, lukstu čakstītei, brūnai čakstei u.c.) jau ilgstoši vērojama statistiski būtiska skaita samazinājuma tendence. Arī globāli apdraudēto sugu sarakstā iekļautām sugām, tādām kā ķivīte, kuitala un plukšķis aizsardzības stāvoklis Latvijā uzskatāms par nelabvēlīgu.[2] Arī Eiropas Savienībaā laika posmā no 1980. līdz 2023. gadam lauku putnu indekss samazinājies par 56 %.[3] Šie indikatori norāda uz vides stāvokļa pasliktināšanos lauku ainavā. No šādā aspekta vērtējot, nebūtu pieļaujama esošu neapstrādāto ieplaku iznīcināšana. Tās jau šobrīd spēj sniegt pozitīvu pienesumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Savukārt, ar mitrāju izveidi saistītie bioloģiskās daudzveidības ieguvumi šobrīd ir tikai teorētiski un ne vienmēr varēs realizēties. Arī no finanšu viedokļa uzskatām, ka tik ievērojamu līdzekļu izlietojumam būtu jānes papildus ieguvumi, nevis jāiznicina vai daļēji jāaizstāj jau esošās vērtības.
5. Uzskatām, ka noteikumu projekta 24.2. punkts jāpapildina un jāizsaka šādā redakcijā: ”tā izbūves vietu pēc iespējas tuvāk ietecei regulētā ūdensnotekā vai dabiskā ūdenstecē un tā izbūve nedrīkst negatīvi ietekmēt šīs regulētās ūdensnotekas vai dabiskās ūdensteces morfoloģiskos un vides parametrus”
Paskaidrojums. Uzskatām, ka bez piedāvātā papildinājuma noteikumu projekts nepilnīgi atspoguļo anotācijā pausto mērķi: “ūdeņu kvalitātes uzlabošanas metode, kas paredzēta lauksaimnieciskās darbības radītā ūdeņu piesārņojuma aizturēšanai un piesārņojuma slodzes uz dabīgām ūdenstecēm samazināšanai”, gan attiecībā uz ūdeņu piesārņojuma, gan teču morfoloģisko pārveidojumu (sk. arī augstāk Pamatojumā pie 2.punkta).
6. Uzskatām, ka nepieciešamas svītrot noteikumu projekta 24.4.1. un 24.5.1. punktus.
Pamatojums. Abi minētie punkti esošajā redakcijā var radīt riskus ar dabisku vai daļēji dabisku veģetāciju klātām ieplakām (sk. augstāk Pamatojumā pie 3.punkta). Pie tam, saskaņā ar noteikumu projekta 10. punktu: “mitrāja izveide tiek īstenota saskaņā ar spēkā esošajiem hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem”, tātad, teci nodrošinošie profili un slīpumi tiks ņemti vērā projektēšanas procesā.
[1] https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/udens-apsaimniekosana-un-pludu-parvaldiba
[2] https://www.daba.gov.lv/lv/biologiskas-daudzveidibas-monitoringa-parskati#Dienas%20putnu%20fona%20monitorings
[3] https://pecbms.info/trends-and-indicators/indicators/
1. Vēršam uzmanību, ka drenu un grāvju sistēmas vairumā gadījumu ieplūst regulētās upēs, kurās arī jāmazina piesārņojuma slodze. Lai nerastos pārpratumi, ierosinām noteikumu projekta 2. punkta pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Mākslīgs mitrājs ir uz fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem procesiem balstīta ūdeņu kvalitātes uzlabošanas metode, kas paredzēta lauksaimnieciskās darbības radītā ūdeņu piesārņojuma aizturēšanai un piesārņojuma slodzes uz dabīgām un regulētām ūdenstecēm samazināšanai;”
2. Kategoriski iebilstam mākslīgo mitrāju izbūvēšanai regulētajās upēs un ierosinām noteikumu projekta 8.1. punktu izteikt šādā redakcijā: “8.1. dabiskās ūdenstecēs un regulētās ūdenstecēs”
Pamatojums. Saskaņā ar ziņojumu, kas ietverts “Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānos”[1], ievērojamai daļai ūdensobjektu ekoloģiskais stāvoklis novērtēts kā slikts vai pazemināts tieši morfoloģisko pārveidojumu dēļ. Mūsuprāt, nebūtu pieļaujama valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršana tādām darbībām, kas potenciāli vēl vairāk var pārveidot regulēto upju (valsts nozīmes ūdensnoteku) profilus, tādejādi apzināti mazinot iespēju sasniegt Ūdens Struktūrdirektīvas (2000/60/EK) noteiktos mērķus. Vēršam uzmanību, ka lauksaiminecības zemēs radies piesārņojums ir jāpārtver ceļā līdz dabiskajām vai savulaik regulētajām dabiskajām ūdenstecēm nevis ūdenstece jāpārvērš par dīķi ar izbūvētiem un uzbērtiem krastiem.
3. Iesakām svītrot noteikumu projekta 12. punktu ar visiem tā apakšpunktiem.
Paskaidrojums. Uzskatām, ka noteikumu projekta 12. punkts rada nepamatotu pretendentu loka ierobežojumu un rada priekšrocības šaurai interešu grupai. Mūsuprāt, noteikumu projekta 11. punktā ietvertie kritēriji ir pietiekami un to sašaurināšana vērsta nevis uz mērķu sasniegšanu (t.i. - piesārņojuma slodzes mazināšanu), bet labvēlīgāku apstākļus nodrošināšanu konkrētajām grupām. Nav izprotams kādēļ gan mitrāju nedrīkstētu ierīkot, piemēram, zemes īpašnieks, ja viņš nav tiešo maksājumu saņēmējs vai vietējā, vai vides NVO, mednieku kolektīvs vai cita institūcija, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, bet kurā ir atbilstoši resursi un kapacitāte.
4. Iesakām papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu šādā redakcijā: ”Šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu mākslīgo mitrāju izbūvei piešķir ar nosacījumu, ja vismaz 80% no tā spoguļvirsmas laukuma izbūvēts platībā, kas pēdējo trīs gadu laikā bijusi izmantota aramzemēs sētu laukaugu kultūru audzēšanai”.
Pamatojums. Kategoriski nebūtu pieļaujama situācija, ka mitrāja izbūves vajadzībām tiek iznīcinātas ar dabisku vai daļēji dabisku veģetāciju klātas ieplakas lauku ainavā. Daudzviet industriālās lauksaimniecības ainavā šādas ieplakās ir vienīgās, kas var kalpot par dzīvotni ar lauku ainavu saistītām sugām. Jau šobrīd ir vērojama lauku bioloģiskās daudzveidības noplicināšana. Par to liecina lauku putnu indeksa samazināšanās kopš 1995. gada. Tāpat, ievērojamam skaitam ar lauksaimniecības zemēm saistītu putnu sugu (piem. rubenim, griezei, mazajam svilpim, lukstu čakstītei, brūnai čakstei u.c.) jau ilgstoši vērojama statistiski būtiska skaita samazinājuma tendence. Arī globāli apdraudēto sugu sarakstā iekļautām sugām, tādām kā ķivīte, kuitala un plukšķis aizsardzības stāvoklis Latvijā uzskatāms par nelabvēlīgu.[2] Arī Eiropas Savienībaā laika posmā no 1980. līdz 2023. gadam lauku putnu indekss samazinājies par 56 %.[3] Šie indikatori norāda uz vides stāvokļa pasliktināšanos lauku ainavā. No šādā aspekta vērtējot, nebūtu pieļaujama esošu neapstrādāto ieplaku iznīcināšana. Tās jau šobrīd spēj sniegt pozitīvu pienesumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Savukārt, ar mitrāju izveidi saistītie bioloģiskās daudzveidības ieguvumi šobrīd ir tikai teorētiski un ne vienmēr varēs realizēties. Arī no finanšu viedokļa uzskatām, ka tik ievērojamu līdzekļu izlietojumam būtu jānes papildus ieguvumi, nevis jāiznicina vai daļēji jāaizstāj jau esošās vērtības.
5. Uzskatām, ka noteikumu projekta 24.2. punkts jāpapildina un jāizsaka šādā redakcijā: ”tā izbūves vietu pēc iespējas tuvāk ietecei regulētā ūdensnotekā vai dabiskā ūdenstecē un tā izbūve nedrīkst negatīvi ietekmēt šīs regulētās ūdensnotekas vai dabiskās ūdensteces morfoloģiskos un vides parametrus”
Paskaidrojums. Uzskatām, ka bez piedāvātā papildinājuma noteikumu projekts nepilnīgi atspoguļo anotācijā pausto mērķi: “ūdeņu kvalitātes uzlabošanas metode, kas paredzēta lauksaimnieciskās darbības radītā ūdeņu piesārņojuma aizturēšanai un piesārņojuma slodzes uz dabīgām ūdenstecēm samazināšanai”, gan attiecībā uz ūdeņu piesārņojuma, gan teču morfoloģisko pārveidojumu (sk. arī augstāk Pamatojumā pie 2.punkta).
6. Uzskatām, ka nepieciešamas svītrot noteikumu projekta 24.4.1. un 24.5.1. punktus.
Pamatojums. Abi minētie punkti esošajā redakcijā var radīt riskus ar dabisku vai daļēji dabisku veģetāciju klātām ieplakām (sk. augstāk Pamatojumā pie 3.punkta). Pie tam, saskaņā ar noteikumu projekta 10. punktu: “mitrāja izveide tiek īstenota saskaņā ar spēkā esošajiem hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem”, tātad, teci nodrošinošie profili un slīpumi tiks ņemti vērā projektēšanas procesā.
[1] https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/udens-apsaimniekosana-un-pludu-parvaldiba
[2] https://www.daba.gov.lv/lv/biologiskas-daudzveidibas-monitoringa-parskati#Dienas%20putnu%20fona%20monitorings
[3] https://pecbms.info/trends-and-indicators/indicators/
17.02.2025. 20:00
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25