Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Plāns izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, reaģējot uz ilgstoši novēroto situāciju pārtikas preču mazumtirdzniecībā – noturīgi augstās pārtikas preču cenas veikalu plauktos, kur būtiska daļa no mājsaimniecību izdevumiem tiek veltīta pārtikas preču iegādei. Mazumtirdzniecības nozares, tai skaitā arī pārtikas veikalu, attīstības tendences vislabāk raksturo nominālā un reālā apgrozījuma rādītāju salīdzinošā analīze. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka plaisa starp nominālā un reālā apgrozījuma vērtībām pieaug. Reālā apgrozījuma samazinājums mazumtirdzniecības pārtikas veikalos var liecināt par pieprasījuma samazināšanos un iedzīvotāju pirktspējas kritumu. Savukārt, nominālais apgrozījums nepārtraukti pieaug, ko lielā mērā var skaidrot ar pārtikas cenu kāpumu.
Mērķa apraksts
Plāna mērķis ir birokrātijas mazināšanas un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā. Papildus tiks meklēti risinājumi atbalsta sniegšanai mazajiem tirgotājiem reģionos.
Politikas jomas
Industrijas un pakalpojumu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
23.12.2025. - 22.01.2026.
Informācija
Plašāku skaidrojumu par plāna projektu var sniegt Ekonomikas ministrijas Konkurences, patērētāju tiesību un ilgtspējīgas rūpniecības departamenta vecākā eksperte Baiba Januma (tālr. 67013263, Baiba.Januma@em.gov.lv).
Fiziskās personas
- iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Plānā ir ietverti pasākumi, kas varētu mazināt pārtikas preču mazumtirgotāju administratīvās un cita veida izmaksas, kas, iespējams, varētu rezultēties zemākās pārtikas cenās iedzīvotājiem.
Juridiskās personas
- pārtikas preču mazumtirgotāji
- pašvaldības
- tirgotāji
- mājražotāji
Skaidrojums un ietekme
Plānā ir ietverti pasākumi, kas varētu mazināt pārtikas preču mazumtirgotāju administratīvās un cita veida izmaksas. Papildus tiks meklētas atbalsta iespējas, lai mazie pārtikas preču veikali reģionos neaizvērtos, bet turpinātu savu darbību, nodrošinot iedzīvotājus reģionos ar pārtikas produktiem. Nereti mazie veikali pilda arī būtisku sociālu lomu, tādēļ ir nepieciešams rast risinājumu to atbalstam.
Sagatavoja
Baiba Januma (EM)
Atbildīgā persona
Raivis Bremšmits (EM)
Izsludināšanas datums
23.12.2025. 07:33
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Pilnībā atbalstām. Tirgotāji uzskata par svarīgāko: audita prasības atbilstoši ES noteiktam; iespēja nodarbināt darbiniekus uz nepilnu slodzi, nemaksājot paaugstinātus sociālos nodokļus; vienkāršot e-rēkinu izveidošanu; cenu zīmēs saglabāt prasības atbilstoši ES noteiktam; vienkāršot prasības bezrecepšu medikamentus pārdošanai; izskatīt iespējas ierobežot mega tirdzniecības centru darba laiku svētdienās un svētkos; vienkāršot preču informācijas tulkošanas prasības atbilstoši ES noteiktajam. Papildus aicinām pievienot plānam pārējos no 23 LTA iesniegtiem priekšlikumiem administratīvo šķēršlu novēršanai un tirdzniecības izmaksu samazināšanai.
22.01.2026. 16:51
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Preču realizācijas laika pagarināšana: preču tirdzniecība pēc “ieteicams līdz” termiņa beigām
Pašlaik Latvijā pārtikas preces, kas marķētas ar norādi “Ieteicams līdz…”, bieži tiek utilizētas vai pārdotas ar būtiskiem zaudējumiem, jo trūkst regulējuma, kas atļautu šādu preču tirdzniecību pēc termiņa beigām, lai gan lielākajā daļā gadījumu tās joprojām ir drošas lietošanai. Tas rada tirdzniecībā ievērojamus zaudējumus aptuveni 8 mlj eiro visā piegādes ķēdē, īpaši pārtikas un ātras aprites patēriņa preču segmentā, realizējot preces ar zaudējumiem vai netiek realizētas un tiek utilizētas un rada papildus slodzi videi.
Svarīgi uzsvērt, ka norāde “Ieteicams līdz…” attiecas uz preces kvalitāti, nevis drošumu. Drošumu nosaka marķējums “Izlietot līdz…”, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 25.10.2011. Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 24.panta pirmā punkta. Vairākās Eiropas valstīs preces drīkst tirgot arī pēc “Ieteicams līdz…” termiņa, ja tās ir drošas un skaidri marķētas kā preces “pēc ieteicamā termiņa”. Latvijā šādas preces drīkst ziedot noteiktiem ziedojumu saņēmējiem, tomēr šis risinājums nav pietiekams, lai novērstu visas lietošanai derīgas pārtikas nonākšanu atkritumos.
Priekšlikums: pieņemt tiesību aktu, kas atļauj tirdzniecību pēc "Ieteicams līdz…" termiņa beigām. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, šo risinājumu var ieviest ar dažādiem priekšnoteikumiem, piemēram, skaidrām norādēm pircējiem, ka ieteicamais termiņš ir beidzies. Tas veicinās cenu samazināšanos patērētājiem, padarīs pieejamāku pārtiku, saglabājot tās drošumu, kā arī sekmēs papildus ieņēmumus valsts budžetā nodokļos.. Kopumā šis risinājums Latvijas tirgus dalībniekiem ļautu nezaudēt vairākus miljonus eiro katru gadu, novēršot pārtikas un citu preču atkritumu radīšanu.
Pašlaik Latvijā pārtikas preces, kas marķētas ar norādi “Ieteicams līdz…”, bieži tiek utilizētas vai pārdotas ar būtiskiem zaudējumiem, jo trūkst regulējuma, kas atļautu šādu preču tirdzniecību pēc termiņa beigām, lai gan lielākajā daļā gadījumu tās joprojām ir drošas lietošanai. Tas rada tirdzniecībā ievērojamus zaudējumus aptuveni 8 mlj eiro visā piegādes ķēdē, īpaši pārtikas un ātras aprites patēriņa preču segmentā, realizējot preces ar zaudējumiem vai netiek realizētas un tiek utilizētas un rada papildus slodzi videi.
Svarīgi uzsvērt, ka norāde “Ieteicams līdz…” attiecas uz preces kvalitāti, nevis drošumu. Drošumu nosaka marķējums “Izlietot līdz…”, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 25.10.2011. Regulas (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 24.panta pirmā punkta. Vairākās Eiropas valstīs preces drīkst tirgot arī pēc “Ieteicams līdz…” termiņa, ja tās ir drošas un skaidri marķētas kā preces “pēc ieteicamā termiņa”. Latvijā šādas preces drīkst ziedot noteiktiem ziedojumu saņēmējiem, tomēr šis risinājums nav pietiekams, lai novērstu visas lietošanai derīgas pārtikas nonākšanu atkritumos.
Priekšlikums: pieņemt tiesību aktu, kas atļauj tirdzniecību pēc "Ieteicams līdz…" termiņa beigām. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, šo risinājumu var ieviest ar dažādiem priekšnoteikumiem, piemēram, skaidrām norādēm pircējiem, ka ieteicamais termiņš ir beidzies. Tas veicinās cenu samazināšanos patērētājiem, padarīs pieejamāku pārtiku, saglabājot tās drošumu, kā arī sekmēs papildus ieņēmumus valsts budžetā nodokļos.. Kopumā šis risinājums Latvijas tirgus dalībniekiem ļautu nezaudēt vairākus miljonus eiro katru gadu, novēršot pārtikas un citu preču atkritumu radīšanu.
22.01.2026. 20:02
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Kases aparātu sertifikācijas prasību vienkāršošana
Pašlaik Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” paredz, ka jebkuras kases sistēmas programmatūras izmaiņas jāsertificē VID apkalpojošajā institūcijā. Sertifikācijas process var ilgt līdz 6 mēnešiem un rada ievērojamas izmaksas vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Sertifikācija obligāta attiecībā uz jebkurām izmaiņām, ne tikai tām, kas ietekmē fiskālos datus. Piemēram:
funkcionalitātes pievienošana, kas ļauj pircējam pašapkalpošanās kasē pievienot savu maisiņu,
kases čeka vizuālā noformējuma maiņa, lai samazinātu papīra patēriņu
jaunu atlaižu ieviešana.
Citās ES dalībvalstīs plānotās izmaiņas tiek ieviestas dinamiski, Latvijā tās notiek gausi un dārgi. Tas aizkavē klientu ērtību uzlabošanu un resursu taupīšanu.
Padziļinātās sadarbības programma Zelta līmeņa uzņēmumiem nodrošināja iespēju veikt kases aparāta programmas izmaiņas ātrāk, par to informējot Valsts ieņēmumu dienestu, bet atbilstības pārbaudi pēc tam nodrošināt 6 mēnešu laikā, taču 1.01.2024. ieviestā nodokļu maksātāju reitingu sistēma šīs priekšrocības ir atcēlusi. Tas palielina birokrātisko slogu uzņēmumiem ar lielisku nodokļu nomaksas disciplīnu.
Šobrīd tiek kavēta nozares digitalizācija un efektivitātes palielināšana, jo nevar avlaicīgi netiek ieviesti pat ekoloģiskus un klientiem draudzīgus uzlabojumus. Pašreizējā pieeja kases aparātu kā būtisku nodokļu kontroles instrumentu uzraudzībai nav proporcionāla un neatbilst mūsdienu tehnoloģiju attīstības tempam. Jāpārskata arī pārregulācija mazo un vidējo uzņēmumu kases aparātu uzraudzībā, kas ir smagnēja, darbietilpīga un dārga, veicot nenozīmīgus servisa pasākumus.
Priekšlikums: grozīt esošo regulējumu, ieviešot "zaļo koridoru" A reitinga uzņēmumiem ne fiskālām izmaiņām – tikai paziņojums VID 30 dienu laikā ar pašpārbaudi un minimālu dokumentāciju. Pilna sertifikācija saglabājama tikai fiskālām izmaiņām. Kases aparātu nefiskālām izveidot vienkāršu procedūru, piemēram, uzticot tirgotājam pašam veikt labojumus, veicot labojumu video fiksāciju. Šie risinājumi atvieglos ikdienas inovācijas, samazinās izmaksas simtiem tūkstošu eiro apmērā un uzlabos klientu pieredzi, neapdraudot nodokļu kontroli.
Pašlaik Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” paredz, ka jebkuras kases sistēmas programmatūras izmaiņas jāsertificē VID apkalpojošajā institūcijā. Sertifikācijas process var ilgt līdz 6 mēnešiem un rada ievērojamas izmaksas vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Sertifikācija obligāta attiecībā uz jebkurām izmaiņām, ne tikai tām, kas ietekmē fiskālos datus. Piemēram:
funkcionalitātes pievienošana, kas ļauj pircējam pašapkalpošanās kasē pievienot savu maisiņu,
kases čeka vizuālā noformējuma maiņa, lai samazinātu papīra patēriņu
jaunu atlaižu ieviešana.
Citās ES dalībvalstīs plānotās izmaiņas tiek ieviestas dinamiski, Latvijā tās notiek gausi un dārgi. Tas aizkavē klientu ērtību uzlabošanu un resursu taupīšanu.
Padziļinātās sadarbības programma Zelta līmeņa uzņēmumiem nodrošināja iespēju veikt kases aparāta programmas izmaiņas ātrāk, par to informējot Valsts ieņēmumu dienestu, bet atbilstības pārbaudi pēc tam nodrošināt 6 mēnešu laikā, taču 1.01.2024. ieviestā nodokļu maksātāju reitingu sistēma šīs priekšrocības ir atcēlusi. Tas palielina birokrātisko slogu uzņēmumiem ar lielisku nodokļu nomaksas disciplīnu.
Šobrīd tiek kavēta nozares digitalizācija un efektivitātes palielināšana, jo nevar avlaicīgi netiek ieviesti pat ekoloģiskus un klientiem draudzīgus uzlabojumus. Pašreizējā pieeja kases aparātu kā būtisku nodokļu kontroles instrumentu uzraudzībai nav proporcionāla un neatbilst mūsdienu tehnoloģiju attīstības tempam. Jāpārskata arī pārregulācija mazo un vidējo uzņēmumu kases aparātu uzraudzībā, kas ir smagnēja, darbietilpīga un dārga, veicot nenozīmīgus servisa pasākumus.
Priekšlikums: grozīt esošo regulējumu, ieviešot "zaļo koridoru" A reitinga uzņēmumiem ne fiskālām izmaiņām – tikai paziņojums VID 30 dienu laikā ar pašpārbaudi un minimālu dokumentāciju. Pilna sertifikācija saglabājama tikai fiskālām izmaiņām. Kases aparātu nefiskālām izveidot vienkāršu procedūru, piemēram, uzticot tirgotājam pašam veikt labojumus, veicot labojumu video fiksāciju. Šie risinājumi atvieglos ikdienas inovācijas, samazinās izmaksas simtiem tūkstošu eiro apmērā un uzlabos klientu pieredzi, neapdraudot nodokļu kontroli.
22.01.2026. 20:28
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Preču marķējuma prasību racionalizācija
Pašlaik Pārtikas aprites uzraudzības likums un nacionālie tiesību akti paredz, ka uz katras importētās preces jābūt detalizētam marķējumam latviešu valodā, tostarp uz tādiem acīmredzamiem un patērētājam uzreiz saprotamiem izstrādājumiem kā matu gumijas, pildspalvas, A4 papīra lapas vai trauki. Šī prasība attiecas gan uz saprotamām lietām – preces sastāvu un lietošanas brīdinājumiem, gan visu pārējo informāciju, kas atrodas preces marķējumā, piemēram, stāsti par preces radīšanas vēsturi, ieteikumiem tās izmantošanā, preces individualizēto nosaukumu, piemēram, ‘”red star’’. Šobrīd patērētājs plaši izmanto digitalizācijas produktus: veikalu mājas lapas, aplikācijas ar preču aprakstiem, telefonos iebūvētos tulkotājus no jebkuras pasaules valodas. Dzīvojot pirms digitalizācijas laikmetā, tirgus dalībniekiem manuāli jāaplīmē aptuveni 240–320 miljoni preču vienību gadā. Kopumā tas uzņēmumam ik gadu rada aptuveni 16 miljonus eiro izmaksas un paplidus pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēku un nelietderīga dabas resursu patēriņa. Šīs izmaksas tiek tieši iekļautas preču cenā patērētājam un rada nesamērīgu administratīvo slogu preču segmentā, kur patērētājs preces būtību atpazīst un tulkojuma uzlīme nepievieno nekādu papildu informatīvo vērtību.
Daudzās es valstīs, tai skaitā kaimiņu valstī Igaunijā, atļauts izmantot tikai oriģinālās etiķetes svešvalodā, ja pārdošanas brīdī tiek sniegta korekta informācija par preci igauņu valodā. Praksē tas nozīmē, ka informācija par preci tiek norādīta cenu zīmē tirdzniecības vietā vai pēc pieprasījuma izdrukāts tirdzniecības vietā, kā tas šobrīd notiek aptiekās. Šāds regulējums ik gadu ļauj izvairīties no miljoniem preču vienību papildus marķēšanas, tādējādi būtiski samazinot izmaksas un administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot patērētāja tiesības uz informāciju par preci.
Savukārt, prasība tulkot patērētājam nebūtisko informāciju, ir unikāla Latvijā. Lai gan marķējums ir būtisks patērētāju informēšanai, pašreizējā Latvijas kārtība ietver liekas un nereti absurdas prasības, kas nepalielina preču drošumu un palielina preču cenas.
Priekšlikums: grozīt marķēšanas noteikumos, atceļot tulkojuma prasību acīmredzami saprotamām lietām, aizstājot to ar plaukta norādēm un informāciju digitālā vidē. Šāds risinājums samazinātu nozares izmaksas par pāris miljoniem eiro gadā, paātrinātu preču nonākšanu tirdzniecības vietu plauktos un pazeminātu gala cenu patērētājam..
22.01.2026. 20:52
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Tirdzniecības uzsākšanas procesa saīsināšana
Pašlaik Latvijā likumi paredz, ka licences konkrētu preču tirdzniecībai, var saņemt tikai tad, kad iesniegts attiecīgās ēkas nodošanas ekspluatācijā akts. Šī dokumenta saņemšana parasti aizņem 2–4 nedēļas, un šajā laikā jaunā tirdzniecības vieta nevar ne sagatavoties preču tirdzniecībai, ne uzsākt to, lai gan telpas ir pilnībā gatavas un aprīkotas. Tas būtiski aizkavē mazumtirgotāju investīciju atgūšanu, kā arī katra diena bez ieņēmumiem palielina fiksētās izmaksas un negatīvi ietekmē naudas plūsmu. Rezultātā tiek kavēta arī patērētāju apkalpošana, jo veikals faktiski ir gatavs darbībai, bet birokrātisku prasību dēļ to uzsākt nevar.
Šī prasība ir kļuvusi novecojusi mūsdienu būvniecības praksē, kur tehniskās inventarizācijas akts jau nodrošina pietiekamu kontroli pār telpu atbilstību un drošību. Lai gan licences ir būtiskas sabiedriskās veselības aizsardzībai, pašreizējais process ir pārmērīgi stingrs un rada nesamērīgu administratīvo slogu, pie kam licence nav saistīta ar telpas noformējumu, bet tikai ir uzskaites dokuments, kas atļauj pārvietot akcīzes preces.
Priekšlikums: Piedāvājam izstrādāt risinājumu, ieviešot pagaidu licenci, kuru izsniegtu, pamatojoties uz tehniskās inventarizācijas aktu, savukārt, ēkas nodošanas ekspluatācijā aktu iesniedzot vēlāk. Šāds risinājums būtiski paātrinātu jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu, attiecīgajā teritorijā veicinot tirgotāju savstarpējo konkurenci.
Pašlaik Latvijā likumi paredz, ka licences konkrētu preču tirdzniecībai, var saņemt tikai tad, kad iesniegts attiecīgās ēkas nodošanas ekspluatācijā akts. Šī dokumenta saņemšana parasti aizņem 2–4 nedēļas, un šajā laikā jaunā tirdzniecības vieta nevar ne sagatavoties preču tirdzniecībai, ne uzsākt to, lai gan telpas ir pilnībā gatavas un aprīkotas. Tas būtiski aizkavē mazumtirgotāju investīciju atgūšanu, kā arī katra diena bez ieņēmumiem palielina fiksētās izmaksas un negatīvi ietekmē naudas plūsmu. Rezultātā tiek kavēta arī patērētāju apkalpošana, jo veikals faktiski ir gatavs darbībai, bet birokrātisku prasību dēļ to uzsākt nevar.
Šī prasība ir kļuvusi novecojusi mūsdienu būvniecības praksē, kur tehniskās inventarizācijas akts jau nodrošina pietiekamu kontroli pār telpu atbilstību un drošību. Lai gan licences ir būtiskas sabiedriskās veselības aizsardzībai, pašreizējais process ir pārmērīgi stingrs un rada nesamērīgu administratīvo slogu, pie kam licence nav saistīta ar telpas noformējumu, bet tikai ir uzskaites dokuments, kas atļauj pārvietot akcīzes preces.
Priekšlikums: Piedāvājam izstrādāt risinājumu, ieviešot pagaidu licenci, kuru izsniegtu, pamatojoties uz tehniskās inventarizācijas aktu, savukārt, ēkas nodošanas ekspluatācijā aktu iesniedzot vēlāk. Šāds risinājums būtiski paātrinātu jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu, attiecīgajā teritorijā veicinot tirgotāju savstarpējo konkurenci.
22.01.2026. 21:15
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Uzlabot tirgus caurspīdīgumu
Pašlaik Latvijā uzņēmumu finanšu rādītāji (apgrozījums, peļņa) tiek publicēti tikai gada pārskatu veidā reizi gadā, kas apgrūtina konkurentu, piegādātāju un investīciju analīzi, sadarbības partneru kredītrisku izvērtēšanu radot informācijas asimetriju un kavējot veselīgu tirgus konkurenci. Kaimiņvalstu Statistikas iestādes publicē ceturkšņa finanšu statistiku pēc nozarēm, nodrošinot caurspīdīgāku vidi. Pašreizējā pieeja neatbilst strauju pārmaiņu ietekmētas ekonomikas prasībām un kavē ātru lēmumu pieņemšanu. Galu galā valsts statistiku apkopo par nodokļu maksātāju naudu, no kuras vairāk kā trešdaļu dod tirdzniecība. Tai pat laikā Ekonomikas ministrija un tās pakļautības institūcijas ierobežo apkopotās informācijas pieejamību vai sarežģī tās saņemšanu, piemēram, neinformējot par jaunas informācijas publiskošanu mājas lapās un nesniedzot datus, kurus izmanto lēmumu sagatavošanā. Nereti dati ir sarežģīti lietošanā, nepieciešama papildus programmatisko rīku pielietošana to nolasīšanai, piemēram, cenu monitoringā.
Priekšlikums: Ekonomikas ministrijai padarīt pieejamu vismaz nozares asociācijām pieejamu tās rīcībā esošo analītisko informāciju. Statistikas Izstrādāt un pieņemt kārtību ceturkšņa publisko rādītāju publicēšanai, lai veicinātu caurspīdīgumu un konkurenci. Tas stiprinās tirgus uzticamību, uzlabos risku vadību un atbalstīs Plāna mērķus par godīgu konkurenci.
Iespējams, vajadzētu vienkārši pārņemt Finanšu ministrijas un tās pakļautības iestāžu sadarbību ar organizēto sadarbību.
Pašlaik Latvijā uzņēmumu finanšu rādītāji (apgrozījums, peļņa) tiek publicēti tikai gada pārskatu veidā reizi gadā, kas apgrūtina konkurentu, piegādātāju un investīciju analīzi, sadarbības partneru kredītrisku izvērtēšanu radot informācijas asimetriju un kavējot veselīgu tirgus konkurenci. Kaimiņvalstu Statistikas iestādes publicē ceturkšņa finanšu statistiku pēc nozarēm, nodrošinot caurspīdīgāku vidi. Pašreizējā pieeja neatbilst strauju pārmaiņu ietekmētas ekonomikas prasībām un kavē ātru lēmumu pieņemšanu. Galu galā valsts statistiku apkopo par nodokļu maksātāju naudu, no kuras vairāk kā trešdaļu dod tirdzniecība. Tai pat laikā Ekonomikas ministrija un tās pakļautības institūcijas ierobežo apkopotās informācijas pieejamību vai sarežģī tās saņemšanu, piemēram, neinformējot par jaunas informācijas publiskošanu mājas lapās un nesniedzot datus, kurus izmanto lēmumu sagatavošanā. Nereti dati ir sarežģīti lietošanā, nepieciešama papildus programmatisko rīku pielietošana to nolasīšanai, piemēram, cenu monitoringā.
Priekšlikums: Ekonomikas ministrijai padarīt pieejamu vismaz nozares asociācijām pieejamu tās rīcībā esošo analītisko informāciju. Statistikas Izstrādāt un pieņemt kārtību ceturkšņa publisko rādītāju publicēšanai, lai veicinātu caurspīdīgumu un konkurenci. Tas stiprinās tirgus uzticamību, uzlabos risku vadību un atbalstīs Plāna mērķus par godīgu konkurenci.
Iespējams, vajadzētu vienkārši pārņemt Finanšu ministrijas un tās pakļautības iestāžu sadarbību ar organizēto sadarbību.
22.01.2026. 21:28
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Samazināt darba spēka izmaksas.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Latvijā darba devējam jāapmaksā 3-4 reizes vairāk slimības dienas. Tas būtiski palielina darba spēka izmaksas nozarē, it sevišķi ēdināšanas un viesmīlības sektorā par 5-10%. Diemžēl, darbinieki nereti izmanto iespējas paņemt īsās slimības lapas bez nopietnas kaites.
Otrkārt, nosakot paaugstinātus sociālos maksājumus par nepilnas darba dienas darbiniekiem, piemēram, mazo vai lauku veikalu telpu apkopšanā, precu šķirošanā, palīgi intensīvas tirdzniecības laikā vai speciālas ēdināšanas apkalpošanas gadījumos, uzņēmumiem veidojas papildus finansiāls slogs un pasliktinās konkurence ar globāliem vai lielpilsētu uzņēmumiem, kur šiem pakalpojumiem var izmantot specializētus uzņēmumus vai apkalpot vairākus viena tirdzniecības uzņēmuma objektus, nodrošinot pilnu slodzi. Pašreizējais risinājums arī mazina iespējas pieņemt darbā studentus, vecākus, kas vēlas lielāku dienas daļu pavadīt ar nepilngadīgiem bērniem vai citu sociālo grupu pārstāvjus, kuri nevar vai nevēlas strādāt pilnu darba dienu.
Piedāvājums: atcelt darba devēja papildus sociālos maksājumus, kas jāveic par nepilnas darba dienas strādājošiem, kā arī turpināt iesākto darba devēja apmaksāto slimības dienu skaita samazināšanu.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Latvijā darba devējam jāapmaksā 3-4 reizes vairāk slimības dienas. Tas būtiski palielina darba spēka izmaksas nozarē, it sevišķi ēdināšanas un viesmīlības sektorā par 5-10%. Diemžēl, darbinieki nereti izmanto iespējas paņemt īsās slimības lapas bez nopietnas kaites.
Otrkārt, nosakot paaugstinātus sociālos maksājumus par nepilnas darba dienas darbiniekiem, piemēram, mazo vai lauku veikalu telpu apkopšanā, precu šķirošanā, palīgi intensīvas tirdzniecības laikā vai speciālas ēdināšanas apkalpošanas gadījumos, uzņēmumiem veidojas papildus finansiāls slogs un pasliktinās konkurence ar globāliem vai lielpilsētu uzņēmumiem, kur šiem pakalpojumiem var izmantot specializētus uzņēmumus vai apkalpot vairākus viena tirdzniecības uzņēmuma objektus, nodrošinot pilnu slodzi. Pašreizējais risinājums arī mazina iespējas pieņemt darbā studentus, vecākus, kas vēlas lielāku dienas daļu pavadīt ar nepilngadīgiem bērniem vai citu sociālo grupu pārstāvjus, kuri nevar vai nevēlas strādāt pilnu darba dienu.
Piedāvājums: atcelt darba devēja papildus sociālos maksājumus, kas jāveic par nepilnas darba dienas strādājošiem, kā arī turpināt iesākto darba devēja apmaksāto slimības dienu skaita samazināšanu.
22.01.2026. 21:42
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Par informācijas sniegšanas vienkāršošanu
Šobrīd spēkā likums, kas nosaka papildus ES prasībām pārtikas preču marķējumam (jānorāda preces izcelsmes valsts) norādīt papildus ziņas arī par pārtikas produktu ražotājvalsti. Pārtikas mazumtirgotājam (it sevišķi mazajiem un vidējiem) uzlikts nepamatots slogs, jo katrai precei jānosaka, kas ir ražotājvalsts, meklējot to marķējumā, pavadošos dokumentos vai citā veidā. Ražotājvalsts nosaukumam noteiktas biezī vien neizpildāmas prasības par burtu lielumu, un izmēru, samazinot salasāmību prioritāri patērētājam nepieciešamai informācijai; cenai un nosaukumam. Prasības ir sarežģītas, piemēram, vienai grupai – 30% no pārdošanas cenas norādes augstuma, bet ne mazāk par 3 milimetriem, un ne vairāk par 1 centimetru). Tāpat aizliegts saīsināt visiem saprotamus valstu nosaukumus, piemēram, ASV vai izmantot starptautiskos valstu nosaukumu saīsinājumus, piemēram, LV, LT vi GB, uzliek tirgotājam par pienākumu meklēt ražotājvalsti pēc produkta ražotājuzņēmuma reģistrācijas numura un ISO koda.
Piedāvājums: atteikties no šādas unikālas Eiropas Savienībā prasības vai norādīt to brīvprātīgi, kas parakstījuši memorandu par Latvijas kā ražotājvalsts norādi cenu zīmē.
Šobrīd spēkā likums, kas nosaka papildus ES prasībām pārtikas preču marķējumam (jānorāda preces izcelsmes valsts) norādīt papildus ziņas arī par pārtikas produktu ražotājvalsti. Pārtikas mazumtirgotājam (it sevišķi mazajiem un vidējiem) uzlikts nepamatots slogs, jo katrai precei jānosaka, kas ir ražotājvalsts, meklējot to marķējumā, pavadošos dokumentos vai citā veidā. Ražotājvalsts nosaukumam noteiktas biezī vien neizpildāmas prasības par burtu lielumu, un izmēru, samazinot salasāmību prioritāri patērētājam nepieciešamai informācijai; cenai un nosaukumam. Prasības ir sarežģītas, piemēram, vienai grupai – 30% no pārdošanas cenas norādes augstuma, bet ne mazāk par 3 milimetriem, un ne vairāk par 1 centimetru). Tāpat aizliegts saīsināt visiem saprotamus valstu nosaukumus, piemēram, ASV vai izmantot starptautiskos valstu nosaukumu saīsinājumus, piemēram, LV, LT vi GB, uzliek tirgotājam par pienākumu meklēt ražotājvalsti pēc produkta ražotājuzņēmuma reģistrācijas numura un ISO koda.
Piedāvājums: atteikties no šādas unikālas Eiropas Savienībā prasības vai norādīt to brīvprātīgi, kas parakstījuši memorandu par Latvijas kā ražotājvalsts norādi cenu zīmē.
22.01.2026. 22:02
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Par tirdzniecības vietu pieejamību
Šobrīd, veicot ielu būvniecību un rekonstrukciju, pie attiecīgās komunikācijas esošos uzņēmējus neinformē par plānotiem darbiem un objektu intereses par iespējām apmeklētājiem piebraukt pie veikala vai ēstuves neņem vērā. Pretīmnākšana tiek izrādīta tikai globāliem tirgotājiem, kuru investīcijas tiek atbalstītas, speciāli uz Eiropas Savienības vai Latvijas finansējuma rēķina izbūvējot vai pārveidojot pievedceļus. Savukārt, vietējiem uzņēmumiem nereti pēc rekonstrukcijas pat tiek likvidētas esošās stāvvietas vai piebrauktuves.
Piedāvājums: nodrošināt publiski pieejamu informāciju uzņēmējiem, kuri atrodas pie rekonstruējamiem vai izbūvējamiem ceļiem pirmsprojekta stadijā, nodrošinot to apspriešanu tikpat publiski kā apdzīvoto vietu attīstības plānu vai plānojuma apspriešanu.
Šobrīd, veicot ielu būvniecību un rekonstrukciju, pie attiecīgās komunikācijas esošos uzņēmējus neinformē par plānotiem darbiem un objektu intereses par iespējām apmeklētājiem piebraukt pie veikala vai ēstuves neņem vērā. Pretīmnākšana tiek izrādīta tikai globāliem tirgotājiem, kuru investīcijas tiek atbalstītas, speciāli uz Eiropas Savienības vai Latvijas finansējuma rēķina izbūvējot vai pārveidojot pievedceļus. Savukārt, vietējiem uzņēmumiem nereti pēc rekonstrukcijas pat tiek likvidētas esošās stāvvietas vai piebrauktuves.
Piedāvājums: nodrošināt publiski pieejamu informāciju uzņēmējiem, kuri atrodas pie rekonstruējamiem vai izbūvējamiem ceļiem pirmsprojekta stadijā, nodrošinot to apspriešanu tikpat publiski kā apdzīvoto vietu attīstības plānu vai plānojuma apspriešanu.
22.01.2026. 22:14
Henriks Danusēvičs - Latvijas Tirgotāju asociācija
Pārtraukt mērinstrumentu un svaru atkārtotu verifikāciju.
Šobrīd tirgotājam regulāri jāverificē svari, atsvari, kases galdi. Verificēšana negarantē svara vai mēra atbilstību pirkuma brīdī. Par tā pareizību tirgotājs atbild administratīvi un to regulāri pārbauda uzraugošās iestādes un seko patērētājs pats. Daudz svarīgākos tirdzniecības jautājumos, kā pārtikas aprite un drošības prasības objektā tirgotājam uzticēta atbildība un nepieciešamība veikt paškontroli un izstrādāt drošuma un drošības nodrošināšanas sistēmas.
Priekšlikums: Arī šajā jomā (svars un garums) jāievieš tirgotāja atbildības sistēma, atceļot dārgu un sarežģītu regulāras verifikācijas sistēmu, saglabājot prasību par verificētu iekārtu laišanu tirgū.
Šobrīd tirgotājam regulāri jāverificē svari, atsvari, kases galdi. Verificēšana negarantē svara vai mēra atbilstību pirkuma brīdī. Par tā pareizību tirgotājs atbild administratīvi un to regulāri pārbauda uzraugošās iestādes un seko patērētājs pats. Daudz svarīgākos tirdzniecības jautājumos, kā pārtikas aprite un drošības prasības objektā tirgotājam uzticēta atbildība un nepieciešamība veikt paškontroli un izstrādāt drošuma un drošības nodrošināšanas sistēmas.
Priekšlikums: Arī šajā jomā (svars un garums) jāievieš tirgotāja atbildības sistēma, atceļot dārgu un sarežģītu regulāras verifikācijas sistēmu, saglabājot prasību par verificētu iekārtu laišanu tirgū.
22.01.2026. 22:22
Atlasīti 10 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25