Sabiedrības līdzdalība

Grozījums Valsts robežsardzes likumā

Publiskā apspriešana

2009. gada 16. decembrī stājās spēkā Latvijas Republikas valsts robežas likums (turpmāk – Robežas likums). Minētā likuma 29. panta (Tehnisko līdzekļu un dienesta suņu izmantošana robežkontrolē) trešā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iegūstama, glabājama un izmantojama no Valsts robežsardzes videoinformācijas fiksēšanas iekārtām iegūtā informācija, saskaņā ar minēto deleģējumu Ministru kabinetam 2010. gada 10. augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 773 “Kārtība, kādā iegūstama, glabājama un izmantojama no Valsts robežsardzes videoinformācijas fiksēšanas iekārtām iegūtā informācija” (turpmāk – Noteikumi Nr. 773).
Minētais tiesiskais regulējums ir spēkā vairāk nekā 11 gadus. Robežas likuma 29. pantā ietvertais tehnisko līdzekļu (videoinformācijas fiksēšanai) izmantošanas tvērums (panta un nodaļas nosaukums ir par robežkontroli) videoinformācijas fiksēšanas jomā vairs neatbilst šī brīža situācijai:
1) videoinformācijas fiksēšanas notiek ne tikai robežkontroles ietvaros, bet arī citu Robežsardzes uzdevumu ietvaros (piemēram, valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņu un gaisa telpas  novērošana, kā arī noteikumu par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, izceļošanu un tranzītu kontrole). Vienlaikus Robežsardzei nepieciešams veikt videonovērošanu Robežsardzes izmantojamajās ēkās, telpās un teritorijās to apsardzes nodrošināšanai un ar informācijas sistēmu un citu īpašumu aizsardzību saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai.  Videonovērošana ir nepieciešama arī informācijas, kas satur valsts noslēpumu, informācijas dienesta vajadzībām un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai ar mērķi kontrolēt, lai šī informācija nebūtu pieejama nepiederošām personām, un novērstu, pārtrauktu un atklātu noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar informācijas nelikumīgu saņemšanu un izplatīšanu, likumpārkāpumu (disciplinārpārkāpumu, administratīvo pārkāpumu) konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī korupcijas un kontrabandas riska novēršanai.
2) ne visas videoinformācijas fiksēšanas iekārtas, no kurām tiek saņemta un turpmāk izmantota informācija, kā arī videoinformācijas apstrādes iekārtas, ir Robežsardzes īpašumā un līdz ar to ir nepieciešams, lai tiesiskais regulējums tiktu attiecināts ne tikai uz tām videoinformācijas fiksēšanas un apstrādes iekārtām, kuras atrodas Robežsardzes īpašumā, bet arī uz tām iekārtām, kuras atrodas citu valsts iestāžu valdījumā, no kurām tiek izmantota Robežsardzes pārziņā esošā videoinformācija.
3) Valsts austrumu robežas drošības stiprināšanai, valsts robežas režīma, valsts robežas joslas režīma, pierobežas joslas režīma un pierobežas režīma efektīvākajai kontrolei un Robežsardzes teritoriālo pārvalžu  robežapsardzības nodaļu operatīvai reaģēšanai uz notikumiem, Eiropas savienības Iekšējas drošības fonda finanšu programmas ietvaros tika iegādātas klātbūtnes uztveršanas sistēmas (turpmāk – Sensori). Sensoru izšķirtspēja ļauj identificēt personu, kura ir nonākusi Sensora redzeslokā un konstatēt personas klātbūtnes pazīmes, veidojot fotoattēlu, fotoattēlu sēriju vai videoierakstu, līdz ar to ir nepieciešams, lai tiesiskais regulējums tiktu attiecināts arī uz Sensoriem.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izstrādāt aptverošu regulējumu, kas būtu atbilstošs mūsdienu situācijai un problemātikai, nodrošinot nepārtrauktu un efektīvu Robežsardzes darbību.
2020. gada 1. decembrī spēkā stājās Valsts robežsardzes likums, kurā precizēti Robežsardzes uzdevumi, kuru izpildei arī tiek izmantotas novērošanas iekārtas. Ņemot vērā, ka novērošana, atbilstoši iepriekš minētajam, ir aktuāla ne tikai robežkontroles jomā, nepieciešams aptverošs regulējums, kas reglamentētu novērošanu Robežsardzē.

Aktualizēt novērošanas institūtu Robežsardzē un noteikt kārtību, kādā veicama novērošana (tajā skaitā klātbūtnes pazīmju fiksēšana) noteiktu Robežsardzes uzdevumu izpildei, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī kārtību, kādā ir apstrādājami šādas novērošanas rezultātā iegūtie dati.
 

Iekšlietu politika

Latvijas Republika

27.07.2022. - 10.08.2022.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu tā izstrādes un saskaņošanas procesā.

-

-

Lana Tauriņa (VRS)

Kristaps Sproģis (IEM)

26.07.2022. 13:16