Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” pieņemti pirms likuma "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" stāšanās spēkā un to saturs vairs neatbilst Elektroenerģijas tirgus likuma tvērumam aktuālajā redakcijā.
Turklāt 2024. gada nogalē tika izveidota Enerģētikas un vides aģentūra, kurai nodota atļauju izsniegšanas un atcelšanas kompetence, līdz ar to Noteikumos Nr. 821 nepieciešami tehniskie grozījumi.
Turklāt 2024. gada nogalē tika izveidota Enerģētikas un vides aģentūra, kurai nodota atļauju izsniegšanas un atcelšanas kompetence, līdz ar to Noteikumos Nr. 821 nepieciešami tehniskie grozījumi.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” noteikto kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 22. panta otrajā daļā noteiktajam deleģējumam, ņemot vērā, ka ar likumu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kas pieņemts 2025. gada 27. martā un stājās spēkā 2025. gada 24. aprīlī, elektroenerģijas uzkrātuve tika definēta kā iekārta vai iekārtu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā, izdalot to no elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopuma.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumu Nr. 1191 “Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju” Būvniecības valsts kontroles biroja valsts pārvaldes uzdevumi enerģētikas politikas administrēšanas jomā nodoti Vides pārraudzības valsts birojam un noteikts, ka tā nosaukums ir Enerģētikas un vides aģentūra, tādējādi atļauju kompetence nodota Enerģētikas un vides aģentūrai.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumu Nr. 1191 “Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju” Būvniecības valsts kontroles biroja valsts pārvaldes uzdevumi enerģētikas politikas administrēšanas jomā nodoti Vides pārraudzības valsts birojam un noteikts, ka tā nosaukums ir Enerģētikas un vides aģentūra, tādējādi atļauju kompetence nodota Enerģētikas un vides aģentūrai.
Politikas jomas
Enerģētika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
07.07.2025. - 21.07.2025.
Informācija
Lūgums sniegt atzinumu par notekumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai""
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Fiziskas personas, kuras plāno ieviest elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai uzkrātuves virs 500 kW.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Saimnieciskās darbības veicēji, kuri plāno ieviest elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai uzkrātuves virs 500 kW.
Sagatavoja
Ilāna Garbere-Bule (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
07.07.2025. 17:06
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Gatis Macāns - "Asociācija - Saules Enerģija Latvijai"
Asociācija “Saules enerģija Latvijai” (turpmāk - Asociācija) ir izvērtējusi publiskā apspriedē nodotos “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" Nr. 25-TA-1550 ( turpmāk - Projekts). Kopumā publiskajai apspriešanai nodotajā Projektā, ietvertās regulējuma izmaiņas, kas precizē hibrīdatļaujas ieviešanas nosacījumus, piemēram, uzkrātuvju regulējums, 5% atkāpe no hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijas, tomēr Projekta 17. punktā paredzētā hibrīdatļaujas turētāja pienākuma ievērot hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju atcelšana ir pretrunā ar hibrīdatļauju regulējuma ieviešanas mērķi, kas norādīts 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" anotācijā: "ar noteikumu projektā ietverto regulējumu tiek veicināta komersantu apzinīga rīcība īstenot elektroenerģijas ražošanas iekārtu reālu ieviešanu. [..] Lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas drošību, tās darbības noteiktību un prognozējamību hibrīda projekta īstenošanas gadījumos, noteikumu projektā noteikts regulējums hibrīdatļaujas saņemšanai un tās nosacījumu izpildei. Noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas ir specifisks tikai hibrīdatļaujai, ka iesniedzējs iesniegumā deklarē atšķirīgo elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu jaudu megavatos (MW) un to proporciju procentos. Attiecīgi, hibrīda projekta ieviešanas gaitā šī proporcija hibrīdatļaujas turētājam ir jāievēro, tas ir, viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida jaudas samazinātas ieviešanas gadījumā pārējo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešamā jauda proporcionāli tiek samazināta. Ja hibrīdatļauja tiek saņemta, lai sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam pievienotu citu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu viena pieslēguma ietvaros, tad hibrīdatļaujas turētājs, ieviešot sākotnējā atļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu ar mazāku jaudu, var ieviest pārējos elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidus ar jaudu, kas samazināta atbilstoši hibrīdatļaujā noteiktajai proporcijai."
Pašreiz skaidri definētais hibrīdatļauju regulējums, kuru komersanti ievēro, plānojot jaunu jaudu ieviešanas projektu attīstību, ar Projekta 17.punktu tiek atcelts, ļaujot hibrīdatļaujas turētājiem pēc savas izvēles aizvietot vienu enerģijas ražošanas tehnoloģiju ar otru. Šādas regulējuma izmaiņas nav atbalstāmas, gan no elektroenerģijas sistēmas drošības viedokļa, gan no jaunu jaudu projektu attīstītāju tiesiskās paļāvības aspekta.
Aicinām izslēgt no Projekta 17. punktu, nepieļaujot hibrīdatļaujas nosacījumu izpildes atcelšanu lielākā mērā, nekā tas norādīts Projekta 15. un 16. punktā, kas hibrīdatļaujas turētājam paredz tehnoloģiski pamatotu 5% atkāpi elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijai.
Pašreiz skaidri definētais hibrīdatļauju regulējums, kuru komersanti ievēro, plānojot jaunu jaudu ieviešanas projektu attīstību, ar Projekta 17.punktu tiek atcelts, ļaujot hibrīdatļaujas turētājiem pēc savas izvēles aizvietot vienu enerģijas ražošanas tehnoloģiju ar otru. Šādas regulējuma izmaiņas nav atbalstāmas, gan no elektroenerģijas sistēmas drošības viedokļa, gan no jaunu jaudu projektu attīstītāju tiesiskās paļāvības aspekta.
Aicinām izslēgt no Projekta 17. punktu, nepieļaujot hibrīdatļaujas nosacījumu izpildes atcelšanu lielākā mērā, nekā tas norādīts Projekta 15. un 16. punktā, kas hibrīdatļaujas turētājam paredz tehnoloģiski pamatotu 5% atkāpi elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijai.
19.07.2025. 12:50
Gatis Vītols - SIA VPSP
Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" (turpmāk – MK noteikumi), projekta ID 25-TA-1550 (turpmāk – Grozījumu projekts) paredz izteikt MK noteikumu 1. pielikumu (t.i. iesnieguma formu, kas iesniedzama atbildīgajai iestādei jaudas atļaujas saņemšanai) jaunā redakcijā (turpmāk – Iesnieguma forma). Iesnieguma formas 2.1., 2.2., 3.3. un 3.4. punkts cita starpā paredz ražotāja pienākumu norādīt uzstādāmās elektroenerģijas ražošanas iekārtas nominālo jaudu. Saskaņā ar Grozījumu projekta anotācijā noradīto, prasība par ražošanas iekārtu nominālās jaudas norādīšanu pamatota ar apstākli, ka atļaujas turētājam ir jāvadās no sistēmas operatora tehniskajām prasībām, kas tiek izsniegtas, pamatojoties uz atļauju, līdz ar to tehniskie rādītāji var mainīties, bet atļaujas saņemšanai atbildīgajai iestādei jāgūst tikai vispārējs ieskats par ieviešamo iekārtu nominālo jaudu, kopējo iecerēto jaudu un iekārtu izvietojumu nekustamajos īpašumos, tādēļ 1. pielikums, to papildinot, izteikts jaunā redakcijā.
Anotācijā pamatoti norādīts, ka atļaujas turētājam ir jāievēro sistēmas operatora tehniskās prasības. Tieši sistēmas operatora tehniskās prasības un tajās ietvertie nosacījumi ir galvenie elektroenerģijas ražošanas projektu īstenošanas kritēriji, tajā skaitā nosakot saražotās un tīklā nododamās elektroenerģijas jaudu jeb pieslēguma jaudu. Vienlaikus nav saprotama Grozījumu projekta anotācijā ietvertā argumentācija, ka atļaujas saņemšanai atbildīgajai iestādei jāgūst ieskats tieši par ieviešamo iekārtu nominālo jaudu un kopējo iecerēto jaudu.
Atbilstoši enerģētikas nozarē pastāvošajai praksei, veicot elektroenerģijas ražošanas projekta tehniski ekonomisko novērtējumu, viens no būtiskākajiem analīzes kritērijiem, kas tiek vērtēts nosakot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izmaksas, ir uzstādāmo ražošanas iekārtu skaits (to nominālā jauda) iepretim tīkla pieslēgumam, ņemot vērā ražošanas iekārtu veiktspējas koeficientu. Piemēram, saules paneļu veiktspējas koeficients vidēji ir 75-85%, savukārt vēja elektrostacijām vidēji 90-95%. Plānojot projekta ietvaros nepieciešamo pieslēguma jaudu, uzstādāmo ražošanas iekārtu nominālā jauda tiek aprēķināta ņemot vērā ražošanas iekārtu veiktspējas koeficientu. Tā rezultātā, lai nodrošinātu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un pieslēguma pilnvērtīgu un efektīvu izmantošanu, uzstādīto iekārtu nominālā jauda vienmēr tiks plānota lielāka nekā pieslēguma jauda. Savukārt projekta ieceres īstenošanas gaitā, aizstājot un precizējot sākotnēji izvēlēto ražošanas iekārtu modeli (nemainot izvēlēto ražošanas tehnoloģiju), var mainīties arī uzstādāmo iekārtu veiktspējas koeficients, un līdz ar to arī nominālā jauda. Savukārt rezervētā tīkla pieslēguma jauda, kas ierobežo saražotās un tīklā nododamās elektroenerģijas apjomu, paliek nemainīga. Tādēļ ir būtiski skaidri nošķirt un definēt jaudas “veidu”, kas norādāms jaudas atļaujā. Pēc iespējas izvairoties ar jaudas atļauju piešķirtās tiesības piesaistīt raksturojošajam lielumam kā nominālajai jaudai, kas var tikt precizēts līdz pat būvniecības uzsākšanai. Turklāt gadījumā, ja tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz sākotnēji projekta ietvaros paredzēto nominālo jaudu, vienlaikus saglabājot nemainīgu kā pieslēguma, tā uzstādīto ražošanas jaudu (ražošanas iekārtās iestatīto pieļaujamo ražošanas jaudu), tas neietekmē elektroenerģijas sistēmas darbību, nerada ražotājam priekšrocības attiecībā pret citiem ražotājiem, kā arī neierobežo konkurenci.
Ņemot vērā, ka būtiskākais elektroenerģijas ražošanas projektu kritērijs ir tieši pieslēguma jauda (jeb aktīvā jauda), jaudas atļaujā būtu norādāma tieši maksimāli pieļaujamā aktīvās jaudas robežvērtība, līdz kurai ražotājam tiek piešķirtas tiesības veikt elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu. Vai tāpat kā līdz šim, jaudas atļaujā norādāma iekārtu uzstādītā ražošanas jauda (kas var sakrist ar iekārtu nominālo jaudu, vai var tikt ierobežota izmantojot iekārtas tehnoloģiskās iespējas). Savukārt iekārtu nominālās jaudas (jeb jaudas, kas noteikta iekārtu tehniskajā specifikācijā), ietveršana jaudas atļaujā varētu radīt virkni pārpratumu un kļūdainu ar jaudas atļauju piešķirto tiesību interpretāciju, kā arī lieku birokrātisko slogu. Tajā skaitā gadījumā, ja elektroenerģijas ražošanas projekta īstenošanas ietvaros, mainoties izvēlēto iekārtu modelim, mainās projektā paredzētā nominālā jauda. Turklāt normatīvie akti neparedz aizliegumu pārveidot sākotnējo iekārtas nominālo jaudu, samazinot to ar speciāliem tehniskajiem līdzekļiem tiktāl, lai uzstādītā jauda atbilstu attiecīgajos lēmumos noteiktajai. Jaudas atļaujas mērķis ir noteikt elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu, ar kuru šī iekārta ir tiesīga strādāt un atbilstoši pastāvošajai praksei, jaudas atļaujā tiek norādīta uzstādītā jauda. To apstiprina arī Administratīvā rajona tiesa 17.05.2013 spriedumā lietā Nr. A420454412, kuras sniegtajam vērtējumam pievienojas tajā skaitā Administratīvā apgabaltiesa un Augstākā tiesa, atstājot pirmās instances tiesas spriedumu negrozītu.
Vienlaikus aicinām no Grozījumu projekta anotācijas svītrot lietoto jēdzienu “kopējā iecerētā jauda”, ņemot vērā, ka spēkā esošie normatīvie akti nedefinē šādu jēdzienu un tā saturu, kā arī tas nav ticis skaidrots Grozījumu projekta anotācijā. Šāda jaunu, ar konkrētu saturu neaizpildītu jēdzienu ietveršana normatīvajos aktos un to anotācijās, rada riskus tiesību normu interpretācijai, kas var būt pretēja to jēgai un mērķim.
Tāpat aicinām Grozījumu projektā, vai citā enerģētikas nozari regulējošā normatīvajā aktā skaidri definēt tādus jaudas atļaujās un pieslēgumu tehniskajos noteikumos lietotus jēdzienus kā “nominālā jauda”, “aktīvā jauda” un “uzstādītā ražošanas jauda”. Skaidra minēto jēdzienu definēšana palīdzēs veidot vienotu izpratni un konsekventu to pielietošanu enerģētikas nozarē.
Anotācijā pamatoti norādīts, ka atļaujas turētājam ir jāievēro sistēmas operatora tehniskās prasības. Tieši sistēmas operatora tehniskās prasības un tajās ietvertie nosacījumi ir galvenie elektroenerģijas ražošanas projektu īstenošanas kritēriji, tajā skaitā nosakot saražotās un tīklā nododamās elektroenerģijas jaudu jeb pieslēguma jaudu. Vienlaikus nav saprotama Grozījumu projekta anotācijā ietvertā argumentācija, ka atļaujas saņemšanai atbildīgajai iestādei jāgūst ieskats tieši par ieviešamo iekārtu nominālo jaudu un kopējo iecerēto jaudu.
Atbilstoši enerģētikas nozarē pastāvošajai praksei, veicot elektroenerģijas ražošanas projekta tehniski ekonomisko novērtējumu, viens no būtiskākajiem analīzes kritērijiem, kas tiek vērtēts nosakot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izmaksas, ir uzstādāmo ražošanas iekārtu skaits (to nominālā jauda) iepretim tīkla pieslēgumam, ņemot vērā ražošanas iekārtu veiktspējas koeficientu. Piemēram, saules paneļu veiktspējas koeficients vidēji ir 75-85%, savukārt vēja elektrostacijām vidēji 90-95%. Plānojot projekta ietvaros nepieciešamo pieslēguma jaudu, uzstādāmo ražošanas iekārtu nominālā jauda tiek aprēķināta ņemot vērā ražošanas iekārtu veiktspējas koeficientu. Tā rezultātā, lai nodrošinātu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un pieslēguma pilnvērtīgu un efektīvu izmantošanu, uzstādīto iekārtu nominālā jauda vienmēr tiks plānota lielāka nekā pieslēguma jauda. Savukārt projekta ieceres īstenošanas gaitā, aizstājot un precizējot sākotnēji izvēlēto ražošanas iekārtu modeli (nemainot izvēlēto ražošanas tehnoloģiju), var mainīties arī uzstādāmo iekārtu veiktspējas koeficients, un līdz ar to arī nominālā jauda. Savukārt rezervētā tīkla pieslēguma jauda, kas ierobežo saražotās un tīklā nododamās elektroenerģijas apjomu, paliek nemainīga. Tādēļ ir būtiski skaidri nošķirt un definēt jaudas “veidu”, kas norādāms jaudas atļaujā. Pēc iespējas izvairoties ar jaudas atļauju piešķirtās tiesības piesaistīt raksturojošajam lielumam kā nominālajai jaudai, kas var tikt precizēts līdz pat būvniecības uzsākšanai. Turklāt gadījumā, ja tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz sākotnēji projekta ietvaros paredzēto nominālo jaudu, vienlaikus saglabājot nemainīgu kā pieslēguma, tā uzstādīto ražošanas jaudu (ražošanas iekārtās iestatīto pieļaujamo ražošanas jaudu), tas neietekmē elektroenerģijas sistēmas darbību, nerada ražotājam priekšrocības attiecībā pret citiem ražotājiem, kā arī neierobežo konkurenci.
Ņemot vērā, ka būtiskākais elektroenerģijas ražošanas projektu kritērijs ir tieši pieslēguma jauda (jeb aktīvā jauda), jaudas atļaujā būtu norādāma tieši maksimāli pieļaujamā aktīvās jaudas robežvērtība, līdz kurai ražotājam tiek piešķirtas tiesības veikt elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu. Vai tāpat kā līdz šim, jaudas atļaujā norādāma iekārtu uzstādītā ražošanas jauda (kas var sakrist ar iekārtu nominālo jaudu, vai var tikt ierobežota izmantojot iekārtas tehnoloģiskās iespējas). Savukārt iekārtu nominālās jaudas (jeb jaudas, kas noteikta iekārtu tehniskajā specifikācijā), ietveršana jaudas atļaujā varētu radīt virkni pārpratumu un kļūdainu ar jaudas atļauju piešķirto tiesību interpretāciju, kā arī lieku birokrātisko slogu. Tajā skaitā gadījumā, ja elektroenerģijas ražošanas projekta īstenošanas ietvaros, mainoties izvēlēto iekārtu modelim, mainās projektā paredzētā nominālā jauda. Turklāt normatīvie akti neparedz aizliegumu pārveidot sākotnējo iekārtas nominālo jaudu, samazinot to ar speciāliem tehniskajiem līdzekļiem tiktāl, lai uzstādītā jauda atbilstu attiecīgajos lēmumos noteiktajai. Jaudas atļaujas mērķis ir noteikt elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu, ar kuru šī iekārta ir tiesīga strādāt un atbilstoši pastāvošajai praksei, jaudas atļaujā tiek norādīta uzstādītā jauda. To apstiprina arī Administratīvā rajona tiesa 17.05.2013 spriedumā lietā Nr. A420454412, kuras sniegtajam vērtējumam pievienojas tajā skaitā Administratīvā apgabaltiesa un Augstākā tiesa, atstājot pirmās instances tiesas spriedumu negrozītu.
Vienlaikus aicinām no Grozījumu projekta anotācijas svītrot lietoto jēdzienu “kopējā iecerētā jauda”, ņemot vērā, ka spēkā esošie normatīvie akti nedefinē šādu jēdzienu un tā saturu, kā arī tas nav ticis skaidrots Grozījumu projekta anotācijā. Šāda jaunu, ar konkrētu saturu neaizpildītu jēdzienu ietveršana normatīvajos aktos un to anotācijās, rada riskus tiesību normu interpretācijai, kas var būt pretēja to jēgai un mērķim.
Tāpat aicinām Grozījumu projektā, vai citā enerģētikas nozari regulējošā normatīvajā aktā skaidri definēt tādus jaudas atļaujās un pieslēgumu tehniskajos noteikumos lietotus jēdzienus kā “nominālā jauda”, “aktīvā jauda” un “uzstādītā ražošanas jauda”. Skaidra minēto jēdzienu definēšana palīdzēs veidot vienotu izpratni un konsekventu to pielietošanu enerģētikas nozarē.
21.07.2025. 11:35
SIA "EOLUS"
SIA “Eolus” ir izvērtējusi publiskā apspriedē nodotos “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" Nr. 25-TA-1550 ( turpmāk - Projekts). Kopumā publiskajai apspriešanai nodotajā Projektā, ietvertās regulējuma izmaiņas precizē hibrīdatļaujas ieviešanas nosacījumus, piemēram, uzkrātuvju regulējums, 5% atkāpe no hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijas. Tomēr, Projekta 17. punktā paredzētā hibrīdatļaujas turētāja pienākuma ievērot hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju atcelšana ir pretrunā ar hibrīdatļauju regulējuma ieviešanas mērķi, kas norādīts 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" anotācijā: "ar noteikumu projektā ietverto regulējumu tiek veicināta komersantu apzinīga rīcība īstenot elektroenerģijas ražošanas iekārtu reālu ieviešanu. [..] Lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas drošību, tās darbības noteiktību un prognozējamību hibrīda projekta īstenošanas gadījumos, noteikumu projektā noteikts regulējums hibrīdatļaujas saņemšanai un tās nosacījumu izpildei. Noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas ir specifisks tikai hibrīdatļaujai, ka iesniedzējs iesniegumā deklarē atšķirīgo elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu jaudu megavatos (MW) un to proporciju procentos. Attiecīgi, hibrīda projekta ieviešanas gaitā šī proporcija hibrīdatļaujas turētājam ir jāievēro, tas ir, viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida jaudas samazinātas ieviešanas gadījumā pārējo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešamā jauda proporcionāli tiek samazināta. Ja hibrīdatļauja tiek saņemta, lai sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam pievienotu citu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu viena pieslēguma ietvaros, tad hibrīdatļaujas turētājs, ieviešot sākotnējā atļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu ar mazāku jaudu, var ieviest pārējos elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidus ar jaudu, kas samazināta atbilstoši hibrīdatļaujā noteiktajai proporcijai."
Pašreiz skaidri definētais hibrīdatļauju regulējums, kuru komersanti ievēro, plānojot jaunu jaudu ieviešanas projektu attīstību, ar Projekta 17.punktu tiek atcelts, ļaujot hibrīdatļaujas turētājiem pēc savas izvēles aizvietot vienu enerģijas ražošanas tehnoloģiju ar otru. Šādas regulējuma izmaiņas nav atbalstāmas, gan no elektroenerģijas sistēmas drošības viedokļa, gan no jaunu jaudu projektu attīstītāju tiesiskās paļāvības aspekta.
Aicinām izslēgt no Projekta 17. punktu, nepieļaujot hibrīdatļaujas nosacījumu izpildes atcelšanu lielākā mērā, nekā tas norādīts Projekta 15. un 16. punktā, kas hibrīdatļaujas turētājam paredz tehnoloģiski pamatotu 5% atkāpi elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijai.
Pašreiz skaidri definētais hibrīdatļauju regulējums, kuru komersanti ievēro, plānojot jaunu jaudu ieviešanas projektu attīstību, ar Projekta 17.punktu tiek atcelts, ļaujot hibrīdatļaujas turētājiem pēc savas izvēles aizvietot vienu enerģijas ražošanas tehnoloģiju ar otru. Šādas regulējuma izmaiņas nav atbalstāmas, gan no elektroenerģijas sistēmas drošības viedokļa, gan no jaunu jaudu projektu attīstītāju tiesiskās paļāvības aspekta.
Aicinām izslēgt no Projekta 17. punktu, nepieļaujot hibrīdatļaujas nosacījumu izpildes atcelšanu lielākā mērā, nekā tas norādīts Projekta 15. un 16. punktā, kas hibrīdatļaujas turētājam paredz tehnoloģiski pamatotu 5% atkāpi elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijai.
21.07.2025. 15:12
European Energy Latvia SIA
Spēkā esošajos MK 821 Noteikumos skaidri definēts hibrīdatļauju regulējums, kuru komersanti ievēro, plānojot jaunu jaudu ieviešanas projektu attīstību. Piedāvātajos MK 821 Noteikumu labojumos ar Projekta 17.punktu tiek atcelts šobrīd jau praksē ievietais regulējums, ļaujot hibrīdatļaujas turētājiem pēc savas izvēles aizvietot vienu enerģijas ražošanas tehnoloģiju ar otru. Šādas regulējuma izmaiņas nav atbalstāmas, gan no elektroenerģijas sistēmas drošības viedokļa, gan no jaunu jaudu projektu attīstītāju tiesiskās paļāvības aspekta.
Aicinām izslēgt no Projekta 17. punktu, nepieļaujot hibrīdatļaujas nosacījumu izpildes atcelšanu lielākā mērā, nekā tas norādīts Projekta 15. un 16. punktā, kas hibrīdatļaujas turētājam paredz tehnoloģiski pamatotu 5% atkāpi elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijai.
Aicinām izslēgt no Projekta 17. punktu, nepieļaujot hibrīdatļaujas nosacījumu izpildes atcelšanu lielākā mērā, nekā tas norādīts Projekta 15. un 16. punktā, kas hibrīdatļaujas turētājam paredz tehnoloģiski pamatotu 5% atkāpi elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijai.
21.07.2025. 15:28
Artūrs Toms Plešs - EWE Neue Energien SIA
EWE Neue Energien SIA ir iepazinusies un izvērtējusi publiskā apspriešanā nodotos “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" Nr. 25-TA-1550 ( turpmāk - Projekts). Kopumā publiskajai apspriešanai nodotajā Projektā, ietvertās regulējuma izmaiņas, kas precizē hibrīdatļaujas ieviešanas nosacījumus, piemēram, uzkrātuvju regulējums, 5% atkāpe no hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijas, tomēr Projekta 17. punktā paredzētā hibrīdatļaujas turētāja pienākuma ievērot hibrīdatļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju atcelšana ir pretrunā ar hibrīdatļauju regulējuma ieviešanas mērķi, kas norādīts 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 821 "Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai" anotācijā: "ar noteikumu projektā ietverto regulējumu tiek veicināta komersantu apzinīga rīcība īstenot elektroenerģijas ražošanas iekārtu reālu ieviešanu. [..] Lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas drošību, tās darbības noteiktību un prognozējamību hibrīda projekta īstenošanas gadījumos, noteikumu projektā noteikts regulējums hibrīdatļaujas saņemšanai un tās nosacījumu izpildei. Noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas ir specifisks tikai hibrīdatļaujai, ka iesniedzējs iesniegumā deklarē atšķirīgo elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidu jaudu megavatos (MW) un to proporciju procentos. Attiecīgi, hibrīda projekta ieviešanas gaitā šī proporcija hibrīdatļaujas turētājam ir jāievēro, tas ir, viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida jaudas samazinātas ieviešanas gadījumā pārējo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida ieviešamā jauda proporcionāli tiek samazināta. Ja hibrīdatļauja tiek saņemta, lai sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam pievienotu citu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu viena pieslēguma ietvaros, tad hibrīdatļaujas turētājs, ieviešot sākotnējā atļaujā noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu ar mazāku jaudu, var ieviest pārējos elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidus ar jaudu, kas samazināta atbilstoši hibrīdatļaujā noteiktajai proporcijai."
Pašreiz skaidri definētais hibrīdatļauju regulējums, kuru komersanti ievēro, plānojot jaunu jaudu ieviešanas projektu attīstību, ar Projekta 17.punktu tiek atcelts, ļaujot hibrīdatļaujas turētājiem pēc savas izvēles aizvietot vienu enerģijas ražošanas tehnoloģiju ar otru. Šādas regulējuma izmaiņas nav atbalstāmas, gan no elektroenerģijas sistēmas drošības viedokļa, gan no jaunu jaudu projektu attīstītāju tiesiskās paļāvības aspekta.
Aicinām izslēgt no Projekta 17. punktu, nepieļaujot hibrīdatļaujas nosacījumu izpildes atcelšanu lielākā mērā, nekā tas norādīts Projekta 15. un 16. punktā, kas hibrīdatļaujas turētājam paredz tehnoloģiski pamatotu 5% atkāpi elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijai.
Pašreiz skaidri definētais hibrīdatļauju regulējums, kuru komersanti ievēro, plānojot jaunu jaudu ieviešanas projektu attīstību, ar Projekta 17.punktu tiek atcelts, ļaujot hibrīdatļaujas turētājiem pēc savas izvēles aizvietot vienu enerģijas ražošanas tehnoloģiju ar otru. Šādas regulējuma izmaiņas nav atbalstāmas, gan no elektroenerģijas sistēmas drošības viedokļa, gan no jaunu jaudu projektu attīstītāju tiesiskās paļāvības aspekta.
Aicinām izslēgt no Projekta 17. punktu, nepieļaujot hibrīdatļaujas nosacījumu izpildes atcelšanu lielākā mērā, nekā tas norādīts Projekta 15. un 16. punktā, kas hibrīdatļaujas turētājam paredz tehnoloģiski pamatotu 5% atkāpi elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporcijai.
21.07.2025. 16:35
Atlasīti 5 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25