Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Informatīvais ziņojums par efektīvas ziņošanas un palīdzības sistēmas izveidi no vardarbības cietušajām ārstniecības personām darba vietā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Informatīvais ziņojums izstrādāts saskaņā ar plāna “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija 2025.–2029. gadam” (Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojums Nr. 1194) 3.3.1.4.2. punktu. Efektīvas ziņošanas un palīdzības sistēmas izveide vardarbībā cietušajām ārstniecības personām ir būtisks priekšnosacījums mediķu drošības, labbūtības un profesionālās vides ilgtspējas nodrošināšanai. Vardarbība veselības aprūpes vidē ir izplatīta problēma, ziņošanas un reaģēšanas mehānismi šobrīd ir nepilnīgi – trūkst vienotas pieejas un izpratnes, un atbalsta sniegšana cietušajiem nereti ir fragmentāra.
Mērķa apraksts
Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par risinājumiem vardarbības gadījumu mazināšanai pret ārstniecības personālu ārstniecības iestādēs, tādējādi veicinot vienotu, uz cietušo vajadzībām orientētu pieeju vardarbības gadījumu novēršanai.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
20.05.2026. - 03.06.2026.
Informācija
Priekšlikumi iesniedzami elektroniski TAP portālā
Fiziskās personas
- Ārstniecības iestāžu personāls, sabiedrība
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Daina Brante (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
20.05.2026. 18:10
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1069/1
Vita Šteina
Dokuments jau atzīst, ka vardarbība notiek dažādās attiecībās: pacients pret ārstniecības personu, tuvinieks pret ārstniecības personu, ārstniecības persona pret ārstniecības personu, rezidents pret ārstniecības personu. Tomēr tālāk rīcības modelis šīs situācijas nepietiekami nošķir.
Galvenais priekšlikums: nepieciešams skaidri nodalīt vismaz divas plūsmas: ārēja vardarbība pret darbinieku un iekšēja vardarbība darbinieks pret darbinieku. Otrajai plūsmai jābūt sasaistītai ar darba tiesiskajām sekām, disciplinārprocesu, vadītāja atbildību un aizsardzību pret atriebību.
Priekšlikums informatīvā ziņojuma pilnveidei: Latvijas Pacientu pieredzes asociācija ierosina precizēt ziņojumu, skaidri nodalot vardarbības gadījumu veidus pēc iesaistītajām pusēm un paredzot atšķirīgu rīcības algoritmu katrai situācijai.
Pašreiz ziņojumā ir minēts, ka vardarbība ārstniecības vidē var notikt attiecībās “pacients/tuvinieks pret ārstniecības personu” un “ārstniecības persona pret ārstniecības personu”, taču turpmākajos pasākumos šīs situācijas nav pietiekami nošķirtas. Tas var radīt risku, ka vardarbība starp darbiniekiem, tai skaitā mobings, seksuāla uzmākšanās, pazemošana, draudi vai vadītāja īstenota vardarbība, netiek izmeklēta pēc skaidras un drošas procedūras.
Ierosinām ziņojumā iekļaut divus atsevišķus rīcības algoritmus:
1. Ārēja vardarbība pret ārstniecības personu:
pacients, pacienta tuvinieks vai cita ārēja persona pret ārstniecības personu. Šajā algoritmā jāparedz drošības dienesta iesaiste, medicīniskā un psiholoģiskā palīdzība cietušajam, juridiskais atbalsts, ziņošana policijai un riska mazināšanas pasākumi konkrētajā nodaļā vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
2. Iekšēja vardarbība darba vidē:
darbinieks pret darbinieku, vadītājs pret darbinieku, darbinieks pret rezidentu vai rezidents pret darbinieku. Šajā algoritmā jāparedz neatkarīga incidenta izvērtēšana, interešu konflikta novēršana, konfidencialitāte, aizsardzība pret atriebību, pagaidu drošības pasākumi cietušajam un skaidras sekas vardarbības veicējam.
Īpaši nepieciešams precizēt, kā ārstniecības iestāde rīkojas ar darbinieku, kurš īstenojis vardarbību pret citu darbinieku. Ziņojumā būtu jāparedz, ka šādos gadījumos darba devējam ir pienākums izvērtēt pārkāpumu un piemērot samērīgus pasākumus, piemēram, rakstisku brīdinājumu, obligātas apmācības, pārcelšanu, piekļuves vai vadības funkciju ierobežošanu, disciplinārsodu vai darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ja pārkāpums ir smags vai atkārtots.
Papildus ierosinām vadlīnijās iekļaut prasību, ka vardarbības gadījumus nedrīkst risināt tikai ar mediāciju, ja pastāv varas disbalanss, seksuāla uzmākšanās, draudi, sistemātiska pazemošana vai cietušais nejūtas droši. Šādos gadījumos prioritātei jābūt cietušā aizsardzībai un objektīvai pārkāpuma izvērtēšanai, nevis izlīgumam.
Lai sistēma būtu efektīva, indikatoros būtu jāiekļauj ne tikai ziņoto gadījumu skaits un atbalsta saņemšana, bet arī:
* cik gadījumi attiecas uz pacientu/tuvinieku vardarbību;
* cik gadījumi attiecas uz darbinieku savstarpējo vardarbību;
* cik gadījumos veikta neatkarīga izvērtēšana;
* cik gadījumos piemēroti darba devēja korektīvie vai disciplinārie pasākumi;
* cik gadījumos cietušais ir pasargāts no atriebības vai turpmākas saskares ar varmāku;
* cik atkārtotu vardarbības gadījumu notikuši vienā struktūrvienībā vai ar vienu un to pašu personu.
Šāds precizējums padarītu ziņojumu praktiskāku un samazinātu risku, ka darbinieku savstarpējā vardarbība paliek “iekšējās kultūras” vai “komunikācijas problēmas” līmenī, nevis tiek atzīta par darba vides drošības un kvalitātes risku.
Vēl viens trūkums: dokumentā ir “vardarbīgo personu reģistrs”, bet nav pateikts, kas ar šo informāciju notiek, kas tai piekļūst, kā tā tiek izmantota un kā novērš atkārtotu vardarbību. Tas jāprecizē, citādi reģistrs ir tikai formāla uzskaite.
Galvenais priekšlikums: nepieciešams skaidri nodalīt vismaz divas plūsmas: ārēja vardarbība pret darbinieku un iekšēja vardarbība darbinieks pret darbinieku. Otrajai plūsmai jābūt sasaistītai ar darba tiesiskajām sekām, disciplinārprocesu, vadītāja atbildību un aizsardzību pret atriebību.
Priekšlikums informatīvā ziņojuma pilnveidei: Latvijas Pacientu pieredzes asociācija ierosina precizēt ziņojumu, skaidri nodalot vardarbības gadījumu veidus pēc iesaistītajām pusēm un paredzot atšķirīgu rīcības algoritmu katrai situācijai.
Pašreiz ziņojumā ir minēts, ka vardarbība ārstniecības vidē var notikt attiecībās “pacients/tuvinieks pret ārstniecības personu” un “ārstniecības persona pret ārstniecības personu”, taču turpmākajos pasākumos šīs situācijas nav pietiekami nošķirtas. Tas var radīt risku, ka vardarbība starp darbiniekiem, tai skaitā mobings, seksuāla uzmākšanās, pazemošana, draudi vai vadītāja īstenota vardarbība, netiek izmeklēta pēc skaidras un drošas procedūras.
Ierosinām ziņojumā iekļaut divus atsevišķus rīcības algoritmus:
1. Ārēja vardarbība pret ārstniecības personu:
pacients, pacienta tuvinieks vai cita ārēja persona pret ārstniecības personu. Šajā algoritmā jāparedz drošības dienesta iesaiste, medicīniskā un psiholoģiskā palīdzība cietušajam, juridiskais atbalsts, ziņošana policijai un riska mazināšanas pasākumi konkrētajā nodaļā vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
2. Iekšēja vardarbība darba vidē:
darbinieks pret darbinieku, vadītājs pret darbinieku, darbinieks pret rezidentu vai rezidents pret darbinieku. Šajā algoritmā jāparedz neatkarīga incidenta izvērtēšana, interešu konflikta novēršana, konfidencialitāte, aizsardzība pret atriebību, pagaidu drošības pasākumi cietušajam un skaidras sekas vardarbības veicējam.
Īpaši nepieciešams precizēt, kā ārstniecības iestāde rīkojas ar darbinieku, kurš īstenojis vardarbību pret citu darbinieku. Ziņojumā būtu jāparedz, ka šādos gadījumos darba devējam ir pienākums izvērtēt pārkāpumu un piemērot samērīgus pasākumus, piemēram, rakstisku brīdinājumu, obligātas apmācības, pārcelšanu, piekļuves vai vadības funkciju ierobežošanu, disciplinārsodu vai darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ja pārkāpums ir smags vai atkārtots.
Papildus ierosinām vadlīnijās iekļaut prasību, ka vardarbības gadījumus nedrīkst risināt tikai ar mediāciju, ja pastāv varas disbalanss, seksuāla uzmākšanās, draudi, sistemātiska pazemošana vai cietušais nejūtas droši. Šādos gadījumos prioritātei jābūt cietušā aizsardzībai un objektīvai pārkāpuma izvērtēšanai, nevis izlīgumam.
Lai sistēma būtu efektīva, indikatoros būtu jāiekļauj ne tikai ziņoto gadījumu skaits un atbalsta saņemšana, bet arī:
* cik gadījumi attiecas uz pacientu/tuvinieku vardarbību;
* cik gadījumi attiecas uz darbinieku savstarpējo vardarbību;
* cik gadījumos veikta neatkarīga izvērtēšana;
* cik gadījumos piemēroti darba devēja korektīvie vai disciplinārie pasākumi;
* cik gadījumos cietušais ir pasargāts no atriebības vai turpmākas saskares ar varmāku;
* cik atkārtotu vardarbības gadījumu notikuši vienā struktūrvienībā vai ar vienu un to pašu personu.
Šāds precizējums padarītu ziņojumu praktiskāku un samazinātu risku, ka darbinieku savstarpējā vardarbība paliek “iekšējās kultūras” vai “komunikācijas problēmas” līmenī, nevis tiek atzīta par darba vides drošības un kvalitātes risku.
Vēl viens trūkums: dokumentā ir “vardarbīgo personu reģistrs”, bet nav pateikts, kas ar šo informāciju notiek, kas tai piekļūst, kā tā tiek izmantota un kā novērš atkārtotu vardarbību. Tas jāprecizē, citādi reģistrs ir tikai formāla uzskaite.
02.06.2026. 08:17
26-TA-1069/2
Sandra Pūce
Nacionālais psihiskās veselības centrs, valsts SIA (turpmāk – NPVC), atbalsta informatīvajā ziņojumā “Par efektīvas ziņošanas un palīdzības sistēmas izveidi no vardarbības cietušajām ārstniecības personām darba vietā” paredzēto pieeju efektīvas ziņošanas un palīdzības sistēmas izveidei no vardarbības cietušajām ārstniecības personām darba vietā.
NPVC uzskata, ka vardarbība pret ārstniecības personām ir būtiska un plaši izplatīta problēma visā veselības aprūpes nozarē, kas negatīvi ietekmē darbinieku psihoemocionālo veselību, profesionālo noturību un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Ar vardarbības situācijām ārstniecības personas saskaras regulāri, tostarp emocionālas, verbālas un fiziskas agresijas formās. Šobrīd piedzīvojam vēl jaunu vardarbības formu pret ārstniecības personām- vajāšanu un nomelnošanu digitālajā vidē, t.sk. sagrozītas un nepatiesas informācijas sniegšanu medijiem un publicēšanu sociālajās vietnēs.
NPVC praksē novērojams, ka ārstniecības personām arvien biežāk nepieciešams psihoemocionāls atbalsts un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar darba vidē piedzīvotu vardarbību, izdegšanu, ilgstošu stresu un traumatisku pieredzi. Tas apliecina, ka problēma ir sistēmiska un prasa vienotu, koordinētu un praktiski īstenojamu pieeju visā veselības aprūpes sistēmā.
Īpaši atbalstām vienotu vadlīniju izstrādi, personāla apmācību un skaidru reaģēšanas mehānismu ieviešanu ārstniecības iestādēs. Uzskatām, ka efektīvai ziņošanas un palīdzības sistēmai jābūt ieviestai katrā ārstniecības iestādē neatkarīgi no tās profila vai lieluma, nodrošinot:
a) skaidru un drošu ziņošanas kārtību;
b) atgriezeniskās saites mehānismus ziņotājiem;
c) psihoemocionālu un juridisku atbalstu cietušajiem;
d) regulāru incidentu analīzi un preventīvu pasākumu īstenošanu.
Vienlaikus būtiski nodrošināt, lai ārstniecības personas uzticētos sistēmai un justu, ka ziņojumi tiek objektīvi izvērtēti un tiem seko reāla rīcība.
NPVC apliecina gatavību iesaistīties turpmākajā darbā savas kompetences ietvaros, tai skaitā sniedzot profesionālu ieguldījumu psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanā, vardarbības prevencijas pasākumu pilnveidē, ārstniecības personu izglītošanā, kā arī rekomendāciju un metodisko risinājumu izstrādē vardarbības mazināšanai ārstniecības vidē.
NPVC uzskata, ka vardarbība pret ārstniecības personām ir būtiska un plaši izplatīta problēma visā veselības aprūpes nozarē, kas negatīvi ietekmē darbinieku psihoemocionālo veselību, profesionālo noturību un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Ar vardarbības situācijām ārstniecības personas saskaras regulāri, tostarp emocionālas, verbālas un fiziskas agresijas formās. Šobrīd piedzīvojam vēl jaunu vardarbības formu pret ārstniecības personām- vajāšanu un nomelnošanu digitālajā vidē, t.sk. sagrozītas un nepatiesas informācijas sniegšanu medijiem un publicēšanu sociālajās vietnēs.
NPVC praksē novērojams, ka ārstniecības personām arvien biežāk nepieciešams psihoemocionāls atbalsts un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar darba vidē piedzīvotu vardarbību, izdegšanu, ilgstošu stresu un traumatisku pieredzi. Tas apliecina, ka problēma ir sistēmiska un prasa vienotu, koordinētu un praktiski īstenojamu pieeju visā veselības aprūpes sistēmā.
Īpaši atbalstām vienotu vadlīniju izstrādi, personāla apmācību un skaidru reaģēšanas mehānismu ieviešanu ārstniecības iestādēs. Uzskatām, ka efektīvai ziņošanas un palīdzības sistēmai jābūt ieviestai katrā ārstniecības iestādē neatkarīgi no tās profila vai lieluma, nodrošinot:
a) skaidru un drošu ziņošanas kārtību;
b) atgriezeniskās saites mehānismus ziņotājiem;
c) psihoemocionālu un juridisku atbalstu cietušajiem;
d) regulāru incidentu analīzi un preventīvu pasākumu īstenošanu.
Vienlaikus būtiski nodrošināt, lai ārstniecības personas uzticētos sistēmai un justu, ka ziņojumi tiek objektīvi izvērtēti un tiem seko reāla rīcība.
NPVC apliecina gatavību iesaistīties turpmākajā darbā savas kompetences ietvaros, tai skaitā sniedzot profesionālu ieguldījumu psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanā, vardarbības prevencijas pasākumu pilnveidē, ārstniecības personu izglītošanā, kā arī rekomendāciju un metodisko risinājumu izstrādē vardarbības mazināšanai ārstniecības vidē.
03.06.2026. 16:45
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25