Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par divu laukumu noteikšanu Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Zemkopības ministrija saņēma AS "Riga Bay Aquaculture" 2023.gada 12.jūlija iesniegumu ar lūgumu noteikt divas teritorijas jūrā – Baltijas jūras Rīgas līcī - akvakultūras darbības veikšanai uz laika posmu līdz 30 gadiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.631 "Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi" 8.punktam, teritoriju noteikšanu jūrā var ierosināt komersants, kas vēlas izmantot jūru būvju būvniecībai (ierīkošanai) un to ekspluatācijai, izvēloties piemērotu laukumu jūrā atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai. Saskaņā ar minēto noteikumu 9.punktu, komersants iesniedz atbildīgajā ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā. Iesniegumam jāpievieno šo noteikumu 11.punktā norādītā informācija, kas pamato atļaujas laukuma izvēli jūrā. Atbildīgā ministrija to izvērtē, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par atļaujas laukuma noteikšanu un virza to izskatīšanai Ministru kabinetā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.631 "Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi" 8.punktam, teritoriju noteikšanu jūrā var ierosināt komersants, kas vēlas izmantot jūru būvju būvniecībai (ierīkošanai) un to ekspluatācijai, izvēloties piemērotu laukumu jūrā atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai. Saskaņā ar minēto noteikumu 9.punktu, komersants iesniedz atbildīgajā ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā. Iesniegumam jāpievieno šo noteikumu 11.punktā norādītā informācija, kas pamato atļaujas laukuma izvēli jūrā. Atbildīgā ministrija to izvērtē, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par atļaujas laukuma noteikšanu un virza to izskatīšanai Ministru kabinetā.
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir noteikt divus jūras laukumus Baltijas juras Rīgas līcī, kuros tiktu atļauta akvakultūras darbībām paredzētu iekārtu ierīkošana un ekspluatācija (turpmāk - atļaujas laukumi).
Tiesības izmantot atļaujas laukumus tiktu iegūtas konkursa kārtībā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.631 "Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi".
Tiesības izmantot atļaujas laukumus tiktu iegūtas konkursa kārtībā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.631 "Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi".
Politikas jomas
Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Teritorija
Baltijas jūras Rīgas līcis
Norises laiks
24.08.2023. - 08.09.2023.
Informācija
Inese Bārtule, tālr. 26481730, inese.bartule@zm.gov.lv, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
Jūras akvakultūras attīstība sekmēs arī apkārtējo teritoriju saimniecisko attīstību.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Jūras akvakultūras attīstība sekmēs arī apkārtējo teritoriju saimniecisko attīstību.
Sagatavoja
Inese Bārtule (ZM)
Atbildīgā persona
Normunds Riekstiņš (ZM)
Izsludināšanas datums
24.08.2023. 12:42
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Kristīna Veidemane - Baltijas Vides Forums
Iepazīstoties ar sagatavoto MK rīkojuma projektu un tam pievienoto anotāciju, biedrība “Baltijas Vides Forums” izsaka šādus iebildumus saistībā ar divu laukumu Baltijas jūras Rīgas līcī noteikšanu akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai, kas galvenokārt saistītas ar risku neizpildīt Latvijas starptautiskās saistības vides jomā un būtisku ietekmi uz Rīgas līča ekosistēmu, kas ir svarīga visai Latvijas sabiedrībai:
1. Par plānoto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000)
Anotācijā nav atspoguļota informācija, ka plānotie laukumi atradīsies Natura 2000 teritorijā – “Rīgas līča rietumu piekraste”, kura izveidota zemūdens biotopu un putnu sugu aizsardzībai. Attiecīgi arī anotācijā būtu jāatspoguļo informācija par to, ka plānotie laukumi radīs ietekmi uz šo aizsargājamo jūras teritoriju un attiecīgi jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Tādējādi nav korekti apgalvot, ka nebūs jāveic kādi kompensējošie mehānismi.
Attīstītāja iesniegtā informācijā ir ietverta tikai Dānijas pieredze, nevērtējot citu Baltijas jūras zivju akvakultūras ietekmes, citu valstu, kā arī Latvijas zinātnieku atziņas par akvakultūras iespējamo ietekmi uz Natura 2000 biotopiem. Jāņem vērā, ka dabas vērtību ietekmējošie vides apstākļi Dānijas piekrastes ūdeņos ievērojami atšķiras no vides apstākļiem Rīgas līcī. Ļoti lēnās ūdens apmaiņas, pazeminātā sāļuma, kā arī augstā eitrofikācijas līmeņa ietekmē Rīgas līča ekosistēmu veidojošā veģetācija un ūdens organismi ir pakļauti paaugstinātam stresam un ir daudz jutīgāki pret vides izmaiņām, ko radīs papildus barības vielu pieplūde. Līdz ar to sagaidāms, ka plānotā zivju akvakultūras ražotne būtiski ietekmēs zemūdens biotopus, kuru aizsardzībai izveidota Natura 2000 teritorija “Rīgas līča rietumu piekraste”.
2. Par ietekmi uz eitrofikāciju no fosfora un slāpekļa slodzes
Anotācijā ir apgalvots, ka jūras teritoriju atrašanās aiz piekrastes zonas ūdeņiem mazina eitrofikācijas ietekmi. Tomēr tas nav korekti, jo, kā norādīts anotācijā, tad ir aprēķināts, ka iecerētā akvakultūras darbības rezultātā slāpekļa un fosfora izplūde gadā būtu apmēram 300 - 430 tonnas slāpekļa un apmēram 28 - 40 tonnas fosfora.
Latvija Helsinku konvencijas pieņemtās Baltijas jūras Rīcības plāna ietvaros ir apņēmusies nepārsniegt maksimālās pieļaujamās slāpekļa ieplūdes Rīgas līcī gadā - ir 43 074 t slāpekļa un 1061 t (skatīt https://helcom.fi/wp-content/uploads/2021/10/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Saskaņā ar HELCOM 2022. gadā publicēto ziņojumu par situāciju uz 2017. gadu, tad Latvija savus mērķus nav sasniegusi, attiecīgi nav pieļaujama slodzes palielināšanās (skatīt https://helcom.fi/wp-content/uploads/2022/09/Evaluation-of-the-2017-progress-towards-updated-Nutrient-Input-Ceilings-NIC.pdf ).
Plānotā akvakultūras iecere veidos apmēram 4% no visas Latvijas fosfora slodzes, kas ir būtiski. Salīdzinājumā 2021. gadā Mērsraga notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) novada 0,065165 t kopējā fosfora gadā, Jūrmalas NAI - 0,683 t kopējā fosfora gadā.
MK apstiprinātās Latvijas Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz, ka ir jāsamazina fosfora slodzes par 220 tonnām gadā, slāpekļa slodzes par 1670 tonnām. Anotācijā būtu jānorāda, ka ir jāplāno kompensējošie mehānismi šādas slodzes pieauguma gadījumā.
Arī 2023. gada 9.augustā apstiprinātajā MK rīkojumā “Par plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā"”, eitrofikācija un biogēnu slodzes samazināšanas norādīta kā prioritāri risināmā problēma un tādejādi ir izvirzīti mērķi un pasākumi, kas jāveic fosfora un slāpekļa slodzes samazināšanai, kas prasīs milzīgus Latvijas līdzekļus.
Abi augstāk minētie MK apstiprinātie dokumenti ir saistīt ar Eiropas Savienības Jūras Stratēģijas pamatdirektīvas ieviešanu, kur Latvijas pienākums ir sasniegt labu jūras vides stāvokli. Nesasniegšanas gadījumā var tikt piemērota pārkāpumu procedūra un attiecīgi Latvijas valstij (tas ir visai sabiedrībai) būs jāmaksā soda naudas.
3. Izvēlētās laukumu vietas Rīgas līcī neatbilst 2019. gada 21. maijā MK pieņemtajam rīkojumam “Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam”. Tas neatbilst jūras plānojumā ietvertajiem ieteikumiem, kas izriet no akvakultūras ietekmi uz vidi:
“Būtisku negatīvu ietekmi uz vidi rada zivju akvakultūra atklātos sprostos, jo audzēšanas procesā lietotā un neizmantotā zivju barība, vielmaiņas galaprodukti un medikamenti palielina jūras eitrofikācijas slogu un ietekmē dabīgās populācijas. Tādēļ tā nav pieļaujama Rīgas līcī, ņemot vērā jau esošo eitrofikācijas līmeni.”,
Turklāt Jūras plānojumā ir norādīts, ka balstoties uz BIOR ekspertu atzinumiem, Latvijas apstākļiem atbilstošāk būtu attīstīt lašveidīgo zivju akvakultūru Baltijas jūras atklātajā daļā, kas nodrošina samēra stabilu temperatūras un skābekļa koncentrācijas režīmu un ūdens sāļumu.
4. Jūras plānojums arī uzsver, ka “Nosakot akvakultūras attīstībai piemērotās teritorijas, nepieciešams balstīties uz jaunāko Baltijas jūras (vēlams arī Latvijā veikto) pētījumu atzinumiem, novērst iespējamos vides riskus, kā arī traucējumu citām jūras izmantošanas interesēm.” Iesniegtajā informācijā ir ietvertas atsauces tikai uz Dānijā veiktajiem pētījumiem, kur jūras ekosistēma – biotopi ir ļoti atšķirīgi no Rīgas līča.
Latvijas zinātnieki (LHEI un BIOR) veic pētījumus jūrā par ietekmēm uz dažādiem vides elementiem un viņu secinājumus un ieteikumus būtu noteikti jāietver anotācijā. Baltijas Vides forums ir piedalījies vairākos Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības projektos, kur ir vērtēti vides resursi, ietekme uz ekosistēmas pakalpojumiem. Izmantojot starptautiski izstrādātā PlanWise4Blue (https://gis.sea.ee/pw4b/marea/ess_map) rīka aprēķinus var secināt, ka piedāvātā akvakultūra atstās būtisku ietekmi uz Rīgas līča ekosistēmu, it īpaši uz zivju populācijām un bentiskajiem organismiem.
Lai attīstītu šo nozari nevar vērtēt tikai nozarei izdevīgos kritērijus, bet jāpiedāvā attīstībai arī no vides viedokļa mazāk ietekmējamas teritorijas.
MK rīkojuma projekta anotācijā norādīts “Pārbaudītās objektu teritorijas ir Liepājas, Rojas un Salacgrīvas piekraste. Pamatojoties uz apkopotajiem datiem, DHI Group skrīningā secināja, ka visas 3 vietas, pamatojoties uz 6 vērtēšanas kritērijiem, bija piemērotas, tomēr Baltijas jūras Rīgas līča rietumu daļā Rojas piekrastē ir akvakultūrai piemērotāki apstākļi, salīdzinot gan ar Liepāju, gan Salacgrīvu. Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekraste ir ieteicamākā ūdens dziļuma, ūdens temperatūras un attāluma līdz ostai ziņā no foreļu akvakultūrai piemērotajām teritorijām.”
No šeit teiktā var secināt, ka vietas izvēlei par pamatu ņemti tikai ekonomiskie (ar ražošanu saistītie) kritēriji, bet ignorēta sagaidāmā ietekme uz dabas vērtībām un vides stāvokli. Baltoties uz PlanWise4Blue rīkā iekļauto informāciju var secināt, ka vides ietekmju ziņā, vispiemērotākā vieta akvakultūras attīstībai būtu Liepājas piekraste. Atklātajos Baltijas jūras ūdeņos Latvijas piekrastē ir daudz labāki apstākļi mīdiju audzēšanai, salīdzinot ar Rīgas līdzi, kas ļautu kompensētu zivju akvakultūras radīto ietekmi, piesaistot barības vielas.
1. Par plānoto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000)
Anotācijā nav atspoguļota informācija, ka plānotie laukumi atradīsies Natura 2000 teritorijā – “Rīgas līča rietumu piekraste”, kura izveidota zemūdens biotopu un putnu sugu aizsardzībai. Attiecīgi arī anotācijā būtu jāatspoguļo informācija par to, ka plānotie laukumi radīs ietekmi uz šo aizsargājamo jūras teritoriju un attiecīgi jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Tādējādi nav korekti apgalvot, ka nebūs jāveic kādi kompensējošie mehānismi.
Attīstītāja iesniegtā informācijā ir ietverta tikai Dānijas pieredze, nevērtējot citu Baltijas jūras zivju akvakultūras ietekmes, citu valstu, kā arī Latvijas zinātnieku atziņas par akvakultūras iespējamo ietekmi uz Natura 2000 biotopiem. Jāņem vērā, ka dabas vērtību ietekmējošie vides apstākļi Dānijas piekrastes ūdeņos ievērojami atšķiras no vides apstākļiem Rīgas līcī. Ļoti lēnās ūdens apmaiņas, pazeminātā sāļuma, kā arī augstā eitrofikācijas līmeņa ietekmē Rīgas līča ekosistēmu veidojošā veģetācija un ūdens organismi ir pakļauti paaugstinātam stresam un ir daudz jutīgāki pret vides izmaiņām, ko radīs papildus barības vielu pieplūde. Līdz ar to sagaidāms, ka plānotā zivju akvakultūras ražotne būtiski ietekmēs zemūdens biotopus, kuru aizsardzībai izveidota Natura 2000 teritorija “Rīgas līča rietumu piekraste”.
2. Par ietekmi uz eitrofikāciju no fosfora un slāpekļa slodzes
Anotācijā ir apgalvots, ka jūras teritoriju atrašanās aiz piekrastes zonas ūdeņiem mazina eitrofikācijas ietekmi. Tomēr tas nav korekti, jo, kā norādīts anotācijā, tad ir aprēķināts, ka iecerētā akvakultūras darbības rezultātā slāpekļa un fosfora izplūde gadā būtu apmēram 300 - 430 tonnas slāpekļa un apmēram 28 - 40 tonnas fosfora.
Latvija Helsinku konvencijas pieņemtās Baltijas jūras Rīcības plāna ietvaros ir apņēmusies nepārsniegt maksimālās pieļaujamās slāpekļa ieplūdes Rīgas līcī gadā - ir 43 074 t slāpekļa un 1061 t (skatīt https://helcom.fi/wp-content/uploads/2021/10/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Saskaņā ar HELCOM 2022. gadā publicēto ziņojumu par situāciju uz 2017. gadu, tad Latvija savus mērķus nav sasniegusi, attiecīgi nav pieļaujama slodzes palielināšanās (skatīt https://helcom.fi/wp-content/uploads/2022/09/Evaluation-of-the-2017-progress-towards-updated-Nutrient-Input-Ceilings-NIC.pdf ).
Plānotā akvakultūras iecere veidos apmēram 4% no visas Latvijas fosfora slodzes, kas ir būtiski. Salīdzinājumā 2021. gadā Mērsraga notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) novada 0,065165 t kopējā fosfora gadā, Jūrmalas NAI - 0,683 t kopējā fosfora gadā.
MK apstiprinātās Latvijas Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz, ka ir jāsamazina fosfora slodzes par 220 tonnām gadā, slāpekļa slodzes par 1670 tonnām. Anotācijā būtu jānorāda, ka ir jāplāno kompensējošie mehānismi šādas slodzes pieauguma gadījumā.
Arī 2023. gada 9.augustā apstiprinātajā MK rīkojumā “Par plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā"”, eitrofikācija un biogēnu slodzes samazināšanas norādīta kā prioritāri risināmā problēma un tādejādi ir izvirzīti mērķi un pasākumi, kas jāveic fosfora un slāpekļa slodzes samazināšanai, kas prasīs milzīgus Latvijas līdzekļus.
Abi augstāk minētie MK apstiprinātie dokumenti ir saistīt ar Eiropas Savienības Jūras Stratēģijas pamatdirektīvas ieviešanu, kur Latvijas pienākums ir sasniegt labu jūras vides stāvokli. Nesasniegšanas gadījumā var tikt piemērota pārkāpumu procedūra un attiecīgi Latvijas valstij (tas ir visai sabiedrībai) būs jāmaksā soda naudas.
3. Izvēlētās laukumu vietas Rīgas līcī neatbilst 2019. gada 21. maijā MK pieņemtajam rīkojumam “Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam”. Tas neatbilst jūras plānojumā ietvertajiem ieteikumiem, kas izriet no akvakultūras ietekmi uz vidi:
“Būtisku negatīvu ietekmi uz vidi rada zivju akvakultūra atklātos sprostos, jo audzēšanas procesā lietotā un neizmantotā zivju barība, vielmaiņas galaprodukti un medikamenti palielina jūras eitrofikācijas slogu un ietekmē dabīgās populācijas. Tādēļ tā nav pieļaujama Rīgas līcī, ņemot vērā jau esošo eitrofikācijas līmeni.”,
Turklāt Jūras plānojumā ir norādīts, ka balstoties uz BIOR ekspertu atzinumiem, Latvijas apstākļiem atbilstošāk būtu attīstīt lašveidīgo zivju akvakultūru Baltijas jūras atklātajā daļā, kas nodrošina samēra stabilu temperatūras un skābekļa koncentrācijas režīmu un ūdens sāļumu.
4. Jūras plānojums arī uzsver, ka “Nosakot akvakultūras attīstībai piemērotās teritorijas, nepieciešams balstīties uz jaunāko Baltijas jūras (vēlams arī Latvijā veikto) pētījumu atzinumiem, novērst iespējamos vides riskus, kā arī traucējumu citām jūras izmantošanas interesēm.” Iesniegtajā informācijā ir ietvertas atsauces tikai uz Dānijā veiktajiem pētījumiem, kur jūras ekosistēma – biotopi ir ļoti atšķirīgi no Rīgas līča.
Latvijas zinātnieki (LHEI un BIOR) veic pētījumus jūrā par ietekmēm uz dažādiem vides elementiem un viņu secinājumus un ieteikumus būtu noteikti jāietver anotācijā. Baltijas Vides forums ir piedalījies vairākos Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības projektos, kur ir vērtēti vides resursi, ietekme uz ekosistēmas pakalpojumiem. Izmantojot starptautiski izstrādātā PlanWise4Blue (https://gis.sea.ee/pw4b/marea/ess_map) rīka aprēķinus var secināt, ka piedāvātā akvakultūra atstās būtisku ietekmi uz Rīgas līča ekosistēmu, it īpaši uz zivju populācijām un bentiskajiem organismiem.
Lai attīstītu šo nozari nevar vērtēt tikai nozarei izdevīgos kritērijus, bet jāpiedāvā attīstībai arī no vides viedokļa mazāk ietekmējamas teritorijas.
MK rīkojuma projekta anotācijā norādīts “Pārbaudītās objektu teritorijas ir Liepājas, Rojas un Salacgrīvas piekraste. Pamatojoties uz apkopotajiem datiem, DHI Group skrīningā secināja, ka visas 3 vietas, pamatojoties uz 6 vērtēšanas kritērijiem, bija piemērotas, tomēr Baltijas jūras Rīgas līča rietumu daļā Rojas piekrastē ir akvakultūrai piemērotāki apstākļi, salīdzinot gan ar Liepāju, gan Salacgrīvu. Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekraste ir ieteicamākā ūdens dziļuma, ūdens temperatūras un attāluma līdz ostai ziņā no foreļu akvakultūrai piemērotajām teritorijām.”
No šeit teiktā var secināt, ka vietas izvēlei par pamatu ņemti tikai ekonomiskie (ar ražošanu saistītie) kritēriji, bet ignorēta sagaidāmā ietekme uz dabas vērtībām un vides stāvokli. Baltoties uz PlanWise4Blue rīkā iekļauto informāciju var secināt, ka vides ietekmju ziņā, vispiemērotākā vieta akvakultūras attīstībai būtu Liepājas piekraste. Atklātajos Baltijas jūras ūdeņos Latvijas piekrastē ir daudz labāki apstākļi mīdiju audzēšanai, salīdzinot ar Rīgas līdzi, kas ļautu kompensētu zivju akvakultūras radīto ietekmi, piesaistot barības vielas.
08.09.2023. 17:13