Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Administratīvā sloga mazināšana ierīkojot elektroniskos sakarus
Mērķa apraksts
Sniegt viedokli
Politikas jomas
Elektronisko sakaru politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.07.2024. - 26.07.2024.
Informācija
Apspriešanai
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
-
Nozare
Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
-
Sagatavoja
Diāna Kristapsone (SAM)
Atbildīgā persona
Ligita Austrupe (SAM)
Izsludināšanas datums
12.07.2024. 10:14
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija
[1] Iebildums
Pirmajā papildinājumā par 28.panta sestās daļas 1.punktu nevajadzētu vienā teikumā divreiz lietot vārdu „vai”.
[1] Priekšlikums
Pirmo papildinājumu izteikt sekojošā reakcijā:
28.pantā: sestās daļas 1.punktā vārdu „vai” starp vārdiem „plānojumā” un „detālplānojumā” aizstāt ar komatu un aiz vārda "detālplānojumā" papildināt ar vārdiem "vai lokālplānojumā";
[2] Iebildums
Nav saprotama 28.panta sestās daļas piedāvātā 5. punkta būtība:
Ja ar to ir domāta publiskā tīkla savienošana ar privātu elektronisko sakaru tīklu, kas izbūvēts par par publiskajiem līdzekļiem valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā, bet pieslēgšana jāizdara caur privātu nekustamo īpašumu, tad bez privātā īpašuma īpašnieka saskaņojumu to tomēr nevar darīt.
[2] Priekšlikums
Izslēgt papildinājumu par 28.panta sestās daļas 5. punkta pievienošanu.
[3] Iebildums
Spēkā esošajā likuma 28.panta sestās daļas 1. līdz 3.punkts faktiski novērš atkārtotu saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, jo šajos gadījumos ir jau notikusi saskaņošana caur citiem dokumentiem, savukārt nacionālo interešu objektam šāda kārtība ir pamatota .
Priekšlikums papildināt 28.panta sesto daļu ar 6.punktu: „publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem” var būtiski aizskart īpašuma tiesības. Piemēram, pašvaldība ar saistošiem noteikumiem nolemj likvidēt esošas elektronisko sakaru gaisvadu līnijas un līdz ar to jādemontē piekārtais kabelis no staba līdz individuālai dzīvojamai mājai. Piedāvātais 6.punkts nozīmē, ka elektronisko sakaru komersants bez saskaņošanas ar īpašnieku var uzrakt īpašnieka pagalmu vai dārzu, lai izbūvētu tur kabeļa trasi ar attiecīgu aizsargjoslu, kaut gan īpašnieks varbūt izlemtu vienkārši atteikties no fiksēto sakaru pakalpojuma.
[3] Priekšlikums
Izslēgt papildinājumu par 28.panta sestās daļas 6. punkta pievienošanu.
[4] Iebildums
Piedāvātā 28.panta devītās daļas redakcija pašos pamatos ir kļūdaina: dzīvokļu īpašumos nesadalītā daudzdzīvokļu mājā nav dzīvokļu kopīpašnieku, bet gan ir visas mājas domājamo daļu īpašnieki. Nav korekti arī prasīt, lai nobalsotu tieši puse no mājas kopīpašniekiem, jo tādā gadījumā nevar pieņemt lēmumu, ja mājai ir nepāra skaits kopīpašnieku.
[4] Priekšlikums
28.panta devīto daļu izteikt sekojošā redakcijā:
(9)„Nesadalītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā lēmums par jauna elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir pieņemts, ja par to balsojusi ne mazāk, kā puse no dzīvojamās mājas kopīpašniekiem”;
[5] Iebildums
Piedāvātajā 28.panta desmitās daļas redakcijā nav skaidrs, kas domāts ar vārdiem „radiopārklājums ar radiosignāla līmeni augstāku par 96 dBm”. 96 dBm jauda lineārās mērvienībās nozīmē gandrīz 4 megavatus, kas ir absurds Iespējams, domāta divu atskaites signālu jaudu starpība LTE sakaru tīklā, kas tiek izteikta ar mīnus zīmi, bet tādā gadījumā tas ir standartizācijas jautājums un nebūtu jānosaka ar likumu.
[5] Priekšlikums
28.panta desmito daļu izteikt sekojošā redakcijā:
"(10) Būvniecības ierosinātājs, būvējot (tajā skaitā pārbūvējot vai atjaunojot) daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, nodrošina tehnisko risinājumu, lai iekštelpās (izņemot tehniskajās telpās, kurās ikdienā neuzturas cilvēki) būtu paredzēts platjoslas mobilo sakaru divvirzienu radiopārklājums vismaz vienā platjoslas mobilo sakaru radiofrekvenču joslā ar standartiem atbilstošu radiosignāla līmeni attiecīgajai radiofrekvenču joslai".
[6] Iebildums
Nav pamata papildināt 30.pantu ar astoto daļu: "(8) Metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets.", jo Likuma 31.pants un secīgi MK noteikumi Nr. 217(02.05.2023.) jau nosaka atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu un šīs atlīdzības noteikšanas kārtību. Zeme jau ir nekustamais īpašums, bet ja ir mērķis šādu atlīdzību noteikt arī par, piemēram, būvju jumtu izmantošanu, tad lietderīgāk grozīt 31.panta tekstu, tādējādi visus nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu atlīdzības gadījumu ietverot vienos MK (Nr. 217) noteikumos.
[6] Priekšlikums
Izslēgt no likumprojektā 30.panta papildināšanu ar astoto daļu.
Tā vietā iekļaut likumprojektā grozījumu likuma 31.panta tekstā, ar kuru vārdu „zemes” aizstāj ar vārdu „nekustamā”;
[7] Iebildums
Spēkā esošajā likuma 28.panta sestās daļas redakcija nav veiksmīga, tā rada iespaidu, ka noteiktos gadījumos var „atpirkties” no saskaņojuma ar nekustamā īpašnieka īpašnieku.
Piedāvājam grozīt 28.panta sestās daļas redakciju.
[7] Priekšlikums
Likuma 28.panta sesto daļu izteikt sekojošā redakcijā:
„Ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, ja nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu tiek samaksāta šā likuma 31.pantā(*) noteiktā atlīdzība un ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:...”
(*) pie nosacījuma, ka visa atlīdzības noteikšana par lietošanas tiesību aprobežojumiem tiek noteikta 31.pantā(skatīt priekšlikumu [6]).
[8] Iebildums
Likuma 30.panta pirmā daļa nosaka:
(1) Publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai par labu publiskā elektronisko sakaru tīkla komersantam ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums. Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā.
Savukārt 1.panta 18) punktā termins „elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana” - nozīmēē:
elektronisko sakaru tīkla izveide (ierīkošana, būvniecība), attīstīšana, tostarp pārbūve, ekspluatācija, vadība, galalietotāja pieslēguma veikšana, kā arī piekļuves nodrošināšana tam;
Tādējādi veidojas nenoteiktības periods starp 28.panta pirmajā daļā noteiktajām tīkla ierīkošanas tiesībām un 30. panta pirmajā daļā noteikto aprobežojumu spēkā stāšanās nosacījumiem.
[8] Priekšlikums
Grozīt 30 .panta pirmās daļas pēdējā teikuma tekstu:
„Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad saņemts saskaņojums no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai aprobežojums izriet no šā likuma 28.panta sestās vai astotās daļas nosacījumiem un samaksāta šā likuma 31.pantā(*) noteiktā atlīdzība.”
(*) pie nosacījuma, ka visa atlīdzības noteikšana par lietošanas tiesību aprobežojumiem tiek noteikta 31.pantā
[9] Iebildums
Spēkā esošā likuma 28.panta otra daļa nosaka:
(2) Nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība elektronisko sakaru tīklu ierīkošanā un būvniecībā noteikta šajā likumā, Aizsargjoslu likumā un Civillikumā.
Aizsargjoslu likumā attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem aprobežojumi noteikti 14.pantā un tie attiecas vienīgi uz pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, ārējiem virszemes infrastruktūras elementiem un gaisvadu līnijām attiecīgo aizsargjoslu robežās. Elektronisko sakaru tīklu daļām būvju iekšienē nekāda aizsargjosla nav noteikta. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi aizsargjoslās ir precīzi noteikti un saprotami, savukārt attiecībā uz būvju iekštelpām nekur nav noteikts, kā izpaužas elektronisko sakaru tīkla apgrūtinājums būves īpašniekam.
Aizsargjoslu likuma 35.panta devītā daļa nosaka: (9)Tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.
Nav runas par situācijām, kad elektronisko sakaru komersantam tīkla nodrošināšanai nepieciešama atsevišķa telpa vai noteikta platība kādā telpā, ko īpašnieks pēc tam vairs nevar izmantot citiem mērķiem. Tas paliek telpas vai platības nomas jautājums, nevis lietošanas tiesību aprobežojums.
[9] Priekšlikums
Vienlaikus ar Grozījumiem Elektronisko sakaru likumā virzīt grozījumus Aizsargjoslu likumā - 14.panta otrajā prim daļā, nosakot aizsargjoslas ap mobilo sakaru bāzes stacijām un aprobežojumu nosacījumus ap šiem objektiem 43.panta pirmajā daļā.
Pirmajā papildinājumā par 28.panta sestās daļas 1.punktu nevajadzētu vienā teikumā divreiz lietot vārdu „vai”.
[1] Priekšlikums
Pirmo papildinājumu izteikt sekojošā reakcijā:
28.pantā: sestās daļas 1.punktā vārdu „vai” starp vārdiem „plānojumā” un „detālplānojumā” aizstāt ar komatu un aiz vārda "detālplānojumā" papildināt ar vārdiem "vai lokālplānojumā";
[2] Iebildums
Nav saprotama 28.panta sestās daļas piedāvātā 5. punkta būtība:
Ja ar to ir domāta publiskā tīkla savienošana ar privātu elektronisko sakaru tīklu, kas izbūvēts par par publiskajiem līdzekļiem valsts vai pašvaldības nekustamajā īpašumā, bet pieslēgšana jāizdara caur privātu nekustamo īpašumu, tad bez privātā īpašuma īpašnieka saskaņojumu to tomēr nevar darīt.
[2] Priekšlikums
Izslēgt papildinājumu par 28.panta sestās daļas 5. punkta pievienošanu.
[3] Iebildums
Spēkā esošajā likuma 28.panta sestās daļas 1. līdz 3.punkts faktiski novērš atkārtotu saskaņošanu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, jo šajos gadījumos ir jau notikusi saskaņošana caur citiem dokumentiem, savukārt nacionālo interešu objektam šāda kārtība ir pamatota .
Priekšlikums papildināt 28.panta sesto daļu ar 6.punktu: „publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem” var būtiski aizskart īpašuma tiesības. Piemēram, pašvaldība ar saistošiem noteikumiem nolemj likvidēt esošas elektronisko sakaru gaisvadu līnijas un līdz ar to jādemontē piekārtais kabelis no staba līdz individuālai dzīvojamai mājai. Piedāvātais 6.punkts nozīmē, ka elektronisko sakaru komersants bez saskaņošanas ar īpašnieku var uzrakt īpašnieka pagalmu vai dārzu, lai izbūvētu tur kabeļa trasi ar attiecīgu aizsargjoslu, kaut gan īpašnieks varbūt izlemtu vienkārši atteikties no fiksēto sakaru pakalpojuma.
[3] Priekšlikums
Izslēgt papildinājumu par 28.panta sestās daļas 6. punkta pievienošanu.
[4] Iebildums
Piedāvātā 28.panta devītās daļas redakcija pašos pamatos ir kļūdaina: dzīvokļu īpašumos nesadalītā daudzdzīvokļu mājā nav dzīvokļu kopīpašnieku, bet gan ir visas mājas domājamo daļu īpašnieki. Nav korekti arī prasīt, lai nobalsotu tieši puse no mājas kopīpašniekiem, jo tādā gadījumā nevar pieņemt lēmumu, ja mājai ir nepāra skaits kopīpašnieku.
[4] Priekšlikums
28.panta devīto daļu izteikt sekojošā redakcijā:
(9)„Nesadalītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā lēmums par jauna elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir pieņemts, ja par to balsojusi ne mazāk, kā puse no dzīvojamās mājas kopīpašniekiem”;
[5] Iebildums
Piedāvātajā 28.panta desmitās daļas redakcijā nav skaidrs, kas domāts ar vārdiem „radiopārklājums ar radiosignāla līmeni augstāku par 96 dBm”. 96 dBm jauda lineārās mērvienībās nozīmē gandrīz 4 megavatus, kas ir absurds Iespējams, domāta divu atskaites signālu jaudu starpība LTE sakaru tīklā, kas tiek izteikta ar mīnus zīmi, bet tādā gadījumā tas ir standartizācijas jautājums un nebūtu jānosaka ar likumu.
[5] Priekšlikums
28.panta desmito daļu izteikt sekojošā redakcijā:
"(10) Būvniecības ierosinātājs, būvējot (tajā skaitā pārbūvējot vai atjaunojot) daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, publisku ēku, rūpniecības objektu vai tuneli, nodrošina tehnisko risinājumu, lai iekštelpās (izņemot tehniskajās telpās, kurās ikdienā neuzturas cilvēki) būtu paredzēts platjoslas mobilo sakaru divvirzienu radiopārklājums vismaz vienā platjoslas mobilo sakaru radiofrekvenču joslā ar standartiem atbilstošu radiosignāla līmeni attiecīgajai radiofrekvenču joslai".
[6] Iebildums
Nav pamata papildināt 30.pantu ar astoto daļu: "(8) Metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets.", jo Likuma 31.pants un secīgi MK noteikumi Nr. 217(02.05.2023.) jau nosaka atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu un šīs atlīdzības noteikšanas kārtību. Zeme jau ir nekustamais īpašums, bet ja ir mērķis šādu atlīdzību noteikt arī par, piemēram, būvju jumtu izmantošanu, tad lietderīgāk grozīt 31.panta tekstu, tādējādi visus nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu atlīdzības gadījumu ietverot vienos MK (Nr. 217) noteikumos.
[6] Priekšlikums
Izslēgt no likumprojektā 30.panta papildināšanu ar astoto daļu.
Tā vietā iekļaut likumprojektā grozījumu likuma 31.panta tekstā, ar kuru vārdu „zemes” aizstāj ar vārdu „nekustamā”;
[7] Iebildums
Spēkā esošajā likuma 28.panta sestās daļas redakcija nav veiksmīga, tā rada iespaidu, ka noteiktos gadījumos var „atpirkties” no saskaņojuma ar nekustamā īpašnieka īpašnieku.
Piedāvājam grozīt 28.panta sestās daļas redakciju.
[7] Priekšlikums
Likuma 28.panta sesto daļu izteikt sekojošā redakcijā:
„Ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, ja nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu tiek samaksāta šā likuma 31.pantā(*) noteiktā atlīdzība un ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:...”
(*) pie nosacījuma, ka visa atlīdzības noteikšana par lietošanas tiesību aprobežojumiem tiek noteikta 31.pantā(skatīt priekšlikumu [6]).
[8] Iebildums
Likuma 30.panta pirmā daļa nosaka:
(1) Publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai par labu publiskā elektronisko sakaru tīkla komersantam ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums. Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā.
Savukārt 1.panta 18) punktā termins „elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana” - nozīmēē:
elektronisko sakaru tīkla izveide (ierīkošana, būvniecība), attīstīšana, tostarp pārbūve, ekspluatācija, vadība, galalietotāja pieslēguma veikšana, kā arī piekļuves nodrošināšana tam;
Tādējādi veidojas nenoteiktības periods starp 28.panta pirmajā daļā noteiktajām tīkla ierīkošanas tiesībām un 30. panta pirmajā daļā noteikto aprobežojumu spēkā stāšanās nosacījumiem.
[8] Priekšlikums
Grozīt 30 .panta pirmās daļas pēdējā teikuma tekstu:
„Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad saņemts saskaņojums no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai aprobežojums izriet no šā likuma 28.panta sestās vai astotās daļas nosacījumiem un samaksāta šā likuma 31.pantā(*) noteiktā atlīdzība.”
(*) pie nosacījuma, ka visa atlīdzības noteikšana par lietošanas tiesību aprobežojumiem tiek noteikta 31.pantā
[9] Iebildums
Spēkā esošā likuma 28.panta otra daļa nosaka:
(2) Nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība elektronisko sakaru tīklu ierīkošanā un būvniecībā noteikta šajā likumā, Aizsargjoslu likumā un Civillikumā.
Aizsargjoslu likumā attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem aprobežojumi noteikti 14.pantā un tie attiecas vienīgi uz pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, ārējiem virszemes infrastruktūras elementiem un gaisvadu līnijām attiecīgo aizsargjoslu robežās. Elektronisko sakaru tīklu daļām būvju iekšienē nekāda aizsargjosla nav noteikta. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi aizsargjoslās ir precīzi noteikti un saprotami, savukārt attiecībā uz būvju iekštelpām nekur nav noteikts, kā izpaužas elektronisko sakaru tīkla apgrūtinājums būves īpašniekam.
Aizsargjoslu likuma 35.panta devītā daļa nosaka: (9)Tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.
Nav runas par situācijām, kad elektronisko sakaru komersantam tīkla nodrošināšanai nepieciešama atsevišķa telpa vai noteikta platība kādā telpā, ko īpašnieks pēc tam vairs nevar izmantot citiem mērķiem. Tas paliek telpas vai platības nomas jautājums, nevis lietošanas tiesību aprobežojums.
[9] Priekšlikums
Vienlaikus ar Grozījumiem Elektronisko sakaru likumā virzīt grozījumus Aizsargjoslu likumā - 14.panta otrajā prim daļā, nosakot aizsargjoslas ap mobilo sakaru bāzes stacijām un aprobežojumu nosacījumus ap šiem objektiem 43.panta pirmajā daļā.
25.07.2024. 13:42
Gunta Kurkova - Akciju sabiedrība "Balticom"
Iebildums [1] Pirmajā papildinājumā par 28.panta sestās daļas 1.punktu nevajadzētu vienā teikumā divreiz lietot vārdu „vai”.
Priekšlikums: [1] Pievienojamies LEKA izteiktajam piedāvājumam par pirmā papildinājuma izteikšanu sekojošā reakcijā (redakcionāls labojums):
28.pantā: sestās daļas 1.punktā vārdu „vai” starp vārdiem „plānojumā” un „detālplānojumā” aizstāt ar komatu un aiz vārda "detālplānojumā" papildināt ar vārdiem "vai lokālplānojumā";
Papildinājums ar vārdiem “vai lokālplānojumā” ir tikai loģisks, jo elektronisko sakaru tīkla ierīkošana un būvniecība var un ir saistīta ne tikai ar plānojumu un detalplānojumu, bet arī ar lokālplānojumu. Lokalplānojuma neminēšana šajā pantā var radīt kolīziju normu, kur domstarpību gadījumā būtu arguments, ka lokalplānojums nav ESL attiecīgajā panta punktā paredzēts/ minēts.
Iebildums [2] Nav pamata papildināt 30.pantu ar astoto daļu: "(8) Metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets.", jo Likuma 31.pants un secīgi MK noteikumi Nr. 217(02.05.2023.) jau nosaka atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu un šīs atlīdzības noteikšanas kārtību. Zeme jau ir nekustamais īpašums, bet ja šādu atlīdzību vēlas noteikt arī par, piemēram, būvju jumtu izmantošanu, tad lietderīgāk grozīt 31.panta tekstu.
Piekšlikums: [2] Pievienojamies LEKA izteiktajam piedāvājumam izslēgt no likumprojektā 30.panta papildināšanu ar astoto daļu.
Tā vietā iekļaut likumprojektā grozījumu likuma 31.panta tekstā, ar kuru vārdu „zemes” aizstāj ar vārdu „nekustamā”;
Tas arī būtu pamats papildināt MK noteikumus Nr. 217(02.05.2023.).
No prakses – šādi grozījumi ir nepieciešami un tie būtiski atvieglotu Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju (Komersantu) darbu, jo ļoti bieži notiek šķēpu laušanas ar nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri atsaucas, ka ESL ir minēta zeme, nevis nekustamais īpašums (ēka) un tiek traktēts, ka šis ESL punkts uz viņiem nav attiecināms.
Piemērs no Apsaimniekotāja vēstules:
“[..] Šajā sakarā informējam AS “Balticom”, ka Apsaimniekotājs pirmkārt, nav zemes īpašnieks, otrkārt, tīkli nesedz zemes daļu un, treškārt, zemes īpašuma tiesības aprobežojums nav noteikts likumos paredzētajā kārtībā, līdz ar ko uzskatāms, ka tiesiskā dabā tās nepastāv.[..] ”
Iebildums: [6] Piedāvātā 28.panta devītās daļas redakcija ir pašos pamatos kļūdaina: dzīvokļu īpašumos nesadalītā daudzdzīvokļu mājā nav dzīvokļu kopīpašnieku, bet gan ir visas mājas domājamo daļu īpašnieki. Nav korekti arī prasīt, lai nobalsotu tieši puse no mājas kopīpašniekiem, jo tādā gadījumā nevar pieņemt lēmumu, ja mājai ir nepāra skaits kopīpašnieku.
Priekšlikums: [6] Atbalstām LEKA priekšlikumu par 28.panta devītās daļas izteikšanu sekojošā redakcijā:
(9)„Nesadalītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā lēmums par jauna elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir pieņemts, ja par to balsojusi ne mazāk, kā puse no dzīvojamās mājas kopīpašniekiem.”;
Augstāk piedāvātā redakcija ievērojami atvieglotu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju (Komersantu) saskaņojumu veikšanas procedūru.
[6’] piedāvājam 28.pantu papildināt ar desmito daļu, izsakot šādā redakcijā: “Nesadalītās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā lēmums par jauna elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir pieņemts, kopējā balsstiesīgo dzīvokļu skaitā neieskaitot tos dzīvokļus, kas nevienam nepieder.”
Šāds regulējums nepieciešams, lai varētu efektīvi veikt dzīvokļu īpašnieku aptaujas, objektīvi ņemot vērā 50%+1 balsi no faktiskajiem dzīvokļu īpašniekiem, neskaitot nevienam nepiederošos dzīvokļus (piemēram, reģistrācijas procesā, nevienam nepieder utt.) kopējā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu skaitā.
Priekšlikums: [1] Pievienojamies LEKA izteiktajam piedāvājumam par pirmā papildinājuma izteikšanu sekojošā reakcijā (redakcionāls labojums):
28.pantā: sestās daļas 1.punktā vārdu „vai” starp vārdiem „plānojumā” un „detālplānojumā” aizstāt ar komatu un aiz vārda "detālplānojumā" papildināt ar vārdiem "vai lokālplānojumā";
Papildinājums ar vārdiem “vai lokālplānojumā” ir tikai loģisks, jo elektronisko sakaru tīkla ierīkošana un būvniecība var un ir saistīta ne tikai ar plānojumu un detalplānojumu, bet arī ar lokālplānojumu. Lokalplānojuma neminēšana šajā pantā var radīt kolīziju normu, kur domstarpību gadījumā būtu arguments, ka lokalplānojums nav ESL attiecīgajā panta punktā paredzēts/ minēts.
Iebildums [2] Nav pamata papildināt 30.pantu ar astoto daļu: "(8) Metodiku, kādā nosakāma nekustamā īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets.", jo Likuma 31.pants un secīgi MK noteikumi Nr. 217(02.05.2023.) jau nosaka atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu un šīs atlīdzības noteikšanas kārtību. Zeme jau ir nekustamais īpašums, bet ja šādu atlīdzību vēlas noteikt arī par, piemēram, būvju jumtu izmantošanu, tad lietderīgāk grozīt 31.panta tekstu.
Piekšlikums: [2] Pievienojamies LEKA izteiktajam piedāvājumam izslēgt no likumprojektā 30.panta papildināšanu ar astoto daļu.
Tā vietā iekļaut likumprojektā grozījumu likuma 31.panta tekstā, ar kuru vārdu „zemes” aizstāj ar vārdu „nekustamā”;
Tas arī būtu pamats papildināt MK noteikumus Nr. 217(02.05.2023.).
No prakses – šādi grozījumi ir nepieciešami un tie būtiski atvieglotu Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju (Komersantu) darbu, jo ļoti bieži notiek šķēpu laušanas ar nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri atsaucas, ka ESL ir minēta zeme, nevis nekustamais īpašums (ēka) un tiek traktēts, ka šis ESL punkts uz viņiem nav attiecināms.
Piemērs no Apsaimniekotāja vēstules:
“[..] Šajā sakarā informējam AS “Balticom”, ka Apsaimniekotājs pirmkārt, nav zemes īpašnieks, otrkārt, tīkli nesedz zemes daļu un, treškārt, zemes īpašuma tiesības aprobežojums nav noteikts likumos paredzētajā kārtībā, līdz ar ko uzskatāms, ka tiesiskā dabā tās nepastāv.[..] ”
Iebildums: [6] Piedāvātā 28.panta devītās daļas redakcija ir pašos pamatos kļūdaina: dzīvokļu īpašumos nesadalītā daudzdzīvokļu mājā nav dzīvokļu kopīpašnieku, bet gan ir visas mājas domājamo daļu īpašnieki. Nav korekti arī prasīt, lai nobalsotu tieši puse no mājas kopīpašniekiem, jo tādā gadījumā nevar pieņemt lēmumu, ja mājai ir nepāra skaits kopīpašnieku.
Priekšlikums: [6] Atbalstām LEKA priekšlikumu par 28.panta devītās daļas izteikšanu sekojošā redakcijā:
(9)„Nesadalītu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā lēmums par jauna elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir pieņemts, ja par to balsojusi ne mazāk, kā puse no dzīvojamās mājas kopīpašniekiem.”;
Augstāk piedāvātā redakcija ievērojami atvieglotu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju (Komersantu) saskaņojumu veikšanas procedūru.
[6’] piedāvājam 28.pantu papildināt ar desmito daļu, izsakot šādā redakcijā: “Nesadalītās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā lēmums par jauna elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā ir pieņemts, kopējā balsstiesīgo dzīvokļu skaitā neieskaitot tos dzīvokļus, kas nevienam nepieder.”
Šāds regulējums nepieciešams, lai varētu efektīvi veikt dzīvokļu īpašnieku aptaujas, objektīvi ņemot vērā 50%+1 balsi no faktiskajiem dzīvokļu īpašniekiem, neskaitot nevienam nepiederošos dzīvokļus (piemēram, reģistrācijas procesā, nevienam nepieder utt.) kopējā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu skaitā.
25.07.2024. 15:39
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25