Pieaugošā mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) tehnoloģiju izmantošana, lietu interneta attīstības un ģeopolitisku risku kontekstā, drošība digitālajā telpā iezīmējas kā Latvijas īstermiņa un vidēja termiņa stratēģiska prioritāte, tāpēc Latvijā ir nepieciešams kāpināt speciālistu skaitu ar padziļinātām prasmēm MI un kiberdrošības izaicinājumu risināšanā. Pašlaik vairums kiberdrošības speciālistu gan Latvijā, gan visā ES kiberdrošības jomā nonāk galvenokārt, integrējot kiberdrošības pienākumus esošā amatā, nevis tiek sagatavoti mērķtiecīgi darbam tieši kiberdrošības jomā[1].
CERT.LV ziņojumā “2024.gads Latvijas kibertelpā” tiek arī norādīts, ka 2025.gadā kiberincidentu daudzveidība un intensitāte var tikai pieaugt un tie var kļūt tikai mērķtiecīgāki, un MI kļūs par nozīmīgu faktoru gan kiberuzbrukumos, gan kiberaizsardzībā. Savukārt, Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju[2] uzsvērts, ka nepieciešams pilnveidot MVU prasmes RIS3 jomās ar mērķi palielināt produktivitāti. Eiropas Komisijas 2020.gada ziņojumā[3] par Latviju norādīts, ka Latvijas galvenās problēmas joprojām ir prasmju trūkums un mazās pētniecības un rūpniecības iekšējās saiknes.
2022.gada aplēses liecina, ka ES trūkst gandrīz apmēram 883 tūkstoši kiberdrošības ekspertu, attiecīgi Latvijā gan pēc populācijas, gan IKP kā proporcijas no ES-27 kopējā apjoma, kiberdrošības speciālistu iztrūkums būtu ap 3530 speciālistu proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvijā (0.4%), savukārt proporcionāli IKP (0.2%) – ap 1785 speciālistu.
Arī Nacionālās kiberdrošības likums, ne tikai digitālās telpas attīstības izaicinājumi pieprasa arī augsta līmeņa specializētu kiberdrošības speciālistu sagatavošanu, ko Latvijas esošais izglītības piedāvājums nodrošina nepilnīgi. Tāpat īpaši svarīga ir MI potenciāla pilnvērtīga izmantošana kiberdrošības izaicinājumu risināšanā. Augstāka līmeņa kiberdrošības speciālistu sagatavošanai nepieciešams pētniecībā balstīts studiju saturs, savukārt Latvijā trūkst starptautiska līmeņa kiberdrošības pētnieku, kas varētu radīt šāda līmeņa pētniecībā balstītu studiju saturu un attīstīt pētniecību, kas balstītos Latvijas vajadzību risinājumos un veidotu noteiktu zināšanu bāzi Latvijas digitālās telpas aizsardzībai. Šie izaicinājumi būtu pārvarami, mērķtiecīgi stiprinot un kopīgu uzdevumi risināšanai apvienojot pašreizējo IKT augstākās izglītības un pētniecības nozīmīgāko spēlētāju – LU un RTU resursus, lai izveidotu un īstenotu augsta līmeņa specializētu maģistra studiju programmu, publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem piedāvātu apgūt specializētas zināšanas kiberdrošībā un attīstītu zināšanu un pētniecības bāzi kiberrisku pārvarēšanā un kiberincidentu risināšanā.Pieaugošā mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) tehnoloģiju izmantošana, lietu interneta attīstības un ģeopolitisku risku kontekstā, drošība digitālajā telpā iezīmējas kā Latvijas īstermiņa un vidēja termiņa stratēģiska prioritāte, tāpēc Latvijā ir nepieciešams kāpināt speciālistu skaitu ar padziļinātām prasmēm MI un kiberdrošības izaicinājumu risināšanā. Pašlaik vairums kiberdrošības speciālistu gan Latvijā, gan visā ES kiberdrošības jomā nonāk galvenokārt, integrējot kiberdrošības pienākumus esošā amatā, nevis tiek sagatavoti mērķtiecīgi darbam tieši kiberdrošības jomā[1].
CERT.LV ziņojumā “2024.gads Latvijas kibertelpā” tiek arī norādīts, ka 2025.gadā kiberincidentu daudzveidība un intensitāte var tikai pieaugt un tie var kļūt tikai mērķtiecīgāki, un MI kļūs par nozīmīgu faktoru gan kiberuzbrukumos, gan kiberaizsardzībā. Savukārt, Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju[2] uzsvērts, ka nepieciešams pilnveidot MVU prasmes RIS3 jomās ar mērķi palielināt produktivitāti. Eiropas Komisijas 2020.gada ziņojumā[3] par Latviju norādīts, ka Latvijas galvenās problēmas joprojām ir prasmju trūkums un mazās pētniecības un rūpniecības iekšējās saiknes.
2022.gada aplēses liecina, ka ES trūkst gandrīz apmēram 883 tūkstoši kiberdrošības ekspertu, attiecīgi Latvijā gan pēc populācijas, gan IKP kā proporcijas no ES-27 kopējā apjoma, kiberdrošības speciālistu iztrūkums būtu ap 3530 speciālistu proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvijā (0.4%), savukārt proporcionāli IKP (0.2%) – ap 1785 speciālistu.
Arī Nacionālās kiberdrošības likums, ne tikai digitālās telpas attīstības izaicinājumi pieprasa arī augsta līmeņa specializētu kiberdrošības speciālistu sagatavošanu, ko Latvijas esošais izglītības piedāvājums nodrošina nepilnīgi. Tāpat īpaši svarīga ir MI potenciāla pilnvērtīga izmantošana kiberdrošības izaicinājumu risināšanā. Augstāka līmeņa kiberdrošības speciālistu sagatavošanai nepieciešams pētniecībā balstīts studiju saturs, savukārt Latvijā trūkst starptautiska līmeņa kiberdrošības pētnieku, kas varētu radīt šāda līmeņa pētniecībā balstītu studiju saturu un attīstīt pētniecību, kas balstītos Latvijas vajadzību risinājumos un veidotu noteiktu zināšanu bāzi Latvijas digitālās telpas aizsardzībai. Šie izaicinājumi būtu pārvarami, mērķtiecīgi stiprinot un kopīgu uzdevumi risināšanai apvienojot pašreizējo IKT augstākās izglītības un pētniecības nozīmīgāko spēlētāju – LU un RTU resursus, lai izveidotu un īstenotu augsta līmeņa specializētu maģistra studiju programmu, publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem piedāvātu apgūt specializētas zināšanas kiberdrošībā un attīstītu zināšanu un pētniecības bāzi kiberrisku pārvarēšanā un kiberincidentu risināšanā.
Noteikumu mērķis ir noteikt ERAF 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” 1.1.2.1.pasākuma “RIS3 industriālās prasmes" 1.kārtas īstenošanas nosacījumus, lai īstenotu ES struktūrfondu līdzfinansēta projekta kiberdrošības zināšanu kapacitātes, akadēmiskās un pētniecības izcilības Latvijā stiprināšanai un augsta līmeņa digitālo prasmju īpatsvara pieaugumam valsts drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai kiberdrošības jomā.Noteikumu mērķis ir noteikt ERAF 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” 1.1.2.1.pasākuma “RIS3 industriālās prasmes" 1.kārtas īstenošanas nosacījumus, lai īstenotu ES struktūrfondu līdzfinansēta projekta kiberdrošības zināšanu kapacitātes, akadēmiskās un pētniecības izcilības Latvijā stiprināšanai un augsta līmeņa digitālo prasmju īpatsvara pieaugumam valsts drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai kiberdrošības jomā.
Atbilstoši Ministru kabineta kārtība ruļļa 31.6.apakšpunktam tiek nodrošināta TAP portālā iekļautās vispārpieejamās informācijas atklātība un pieejamība sabiedrībai.
- nodarbinātas personas
Noteikumos īstenoto darbību rezultātā tiks sniegts atbalsts nodarbinātu personu mācībām, paredzot iespēju apgūt nozares attīstības tendencēm aktuālas zināšanas un prasmes, tādējādi paaugstinot konkurētspēju darba tirgū, kas kopumā pozitīvi ietekmēs nodarbināto dzīves kvaliāti un noturību darba tirgū.
- visi uzņēmumi
Ar MK noteikumu atbalstu tiks nodrošināts lielāks ieguldījumu īpatsvars darbspēka kvalifikācijas celšanā, tādējādi radot stimulu privātajam sektoram elastīgāk plānot nepieciešamās investīcijas darbinieku profesionālās kompetences celšanai.
Investīcijas tiks veiktas ar kiberdrošību un mākslīgā intelekta tehnoloģiju saistītās jomās