Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas kārtība
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likuma 7. panta 2. punktā ietvertais deleģējums paredz izstrādāt tiesību aktu un noteikt institūciju un kārtību nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei un aktualizācijai.
Līdz 2023. gada 31. maijam spēkā ir Ministru kabineta 2016. gada 27. septembra noteikumi Nr. 633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība", kurā noteikts atbildības sadalījums starp ministriju un centru profesijas standartu, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) izstrādē un aktualizācijā, nosakot to, ka centrs organizē profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam LKI 2.‒5. līmenim un organizē nozares kvalifikāciju struktūras izstrādi vai aktualizāciju, bet ministrija organizē profesiju standartu vai profesionālo kvalifikāciju prasību izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši LKI 6.–7. līmenim.
Spēkā esošais regulējums nosaka, ka Valsts vai pašvaldību institūcija, kā arī juridiska persona, ierosinot profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi, iesniedz iesniegumu un profesijas standarta projektu centrā. Savukārt, centrs izvērtē saņemtos dokumentus, un, ja izstrādājamais vai aktualizējamais profesijas standarts vai profesionālās kvalifikācijas prasības atbilsts LKI 6.–7. līmenim, pārsūta tos ministrijai. Ir konstatēts, ka šāda kārtība nav efektīva un paildzina profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību dokumentu apriti, nenodrošinot vienotu metodisko pieeju dokumentu projektu sagatavošanā un metodiskā atbalsta sniegšanā darba grupām. Līdz ar to jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts noteiks vienu atbildīgo institūciju.
Likuma grozījumos mainīta pieeja profesijas standarta un profesionālās kvalifikācijas prasību definēšanai, paredzot to, ka profesijas standarts var ietvert vienu vai vairākas savstarpēji saistītas profesionālās kvalifikācijas prasības, iekļauta jauna prasība attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām, kā arī ietverta iespēja papildus noteikt profesionālajai kvalifikācijai darba tirgū atpazīstamu kvalifikācijas daļu.
Saskaņā ar likuma 22. panta 2. punktu un 24. panta trešo daļu profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments, ko saskaņo apakšpadome.
Lai apakšpadomes saskaņotie profesiju standarti un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības būtu saistošas, to sarakstu nosaka Ministru kabinets atbilstoši likuma 7. panta 2.1 punktā ietvertajam pilnvarojumam
Likuma grozījumos ietverts jauns regulējums par 8 (astoņiem) profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, to atbilstību LKI, norādot, ka profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa LKI līmenim.
Ieviešot LKI profesionālās izglītības satura reformas kontekstā, viens no galvenajiem uzdevumiem bija izstrādāt nozaru kvalifikācijas struktūras, kas ietver nozares visu pamatprofesiju vispārēju raksturojumu, kā arī nozares pamatprofesijās ietilpstošo specializāciju un saistīto profesiju pārskatu (profesiju karti), norādot profesijām un specializācijām profesionālo kvalifikāciju līmeņus un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeņus. Nozares specifiskā informācija, kas attiecīgi piemērojama nozares robežu noteikšanā un kvalifikāciju struktūrā iekļauto profesiju veicamo darbu klasificēšanā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim iepriekš tika ietverta nozares profesiju vispārīgā raksturojuma sadaļā "Nozares profesiju raksturojums atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim", līmeņu aprakstos ietverot informāciju par attiecīgajam līmenim atbilstošo kompetenci un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem: zināšanām, prasmēm, atbildību un autonomiju. Likuma grozījumi paredz nozares kvalifikāciju struktūrai jaunu sadaļu – nozares kvalifikāciju karti, līdz ar to jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts jāpapildina ar nozares kvalifikāciju karti, atbilstoši likuma 24.2 pantam.
Līdz ar to jāveido jauns regulējums, kas paredz nozares kvalifikāciju struktūrā ietvert nozares kvalifikāciju karti un profesijas standartā ietvert vienu vai vairākas attiecīgās nozares vai jomas profesionālās kvalifikācijas prasības, ietverot likuma grozījumos paredzētās dokumentu sadaļas.
Līdz 2023. gada 31. maijam spēkā ir Ministru kabineta 2016. gada 27. septembra noteikumi Nr. 633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība", kurā noteikts atbildības sadalījums starp ministriju un centru profesijas standartu, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) izstrādē un aktualizācijā, nosakot to, ka centrs organizē profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam LKI 2.‒5. līmenim un organizē nozares kvalifikāciju struktūras izstrādi vai aktualizāciju, bet ministrija organizē profesiju standartu vai profesionālo kvalifikāciju prasību izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši LKI 6.–7. līmenim.
Spēkā esošais regulējums nosaka, ka Valsts vai pašvaldību institūcija, kā arī juridiska persona, ierosinot profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi, iesniedz iesniegumu un profesijas standarta projektu centrā. Savukārt, centrs izvērtē saņemtos dokumentus, un, ja izstrādājamais vai aktualizējamais profesijas standarts vai profesionālās kvalifikācijas prasības atbilsts LKI 6.–7. līmenim, pārsūta tos ministrijai. Ir konstatēts, ka šāda kārtība nav efektīva un paildzina profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību dokumentu apriti, nenodrošinot vienotu metodisko pieeju dokumentu projektu sagatavošanā un metodiskā atbalsta sniegšanā darba grupām. Līdz ar to jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts noteiks vienu atbildīgo institūciju.
Likuma grozījumos mainīta pieeja profesijas standarta un profesionālās kvalifikācijas prasību definēšanai, paredzot to, ka profesijas standarts var ietvert vienu vai vairākas savstarpēji saistītas profesionālās kvalifikācijas prasības, iekļauta jauna prasība attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām, kā arī ietverta iespēja papildus noteikt profesionālajai kvalifikācijai darba tirgū atpazīstamu kvalifikācijas daļu.
Saskaņā ar likuma 22. panta 2. punktu un 24. panta trešo daļu profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments, ko saskaņo apakšpadome.
Lai apakšpadomes saskaņotie profesiju standarti un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības būtu saistošas, to sarakstu nosaka Ministru kabinets atbilstoši likuma 7. panta 2.1 punktā ietvertajam pilnvarojumam
Likuma grozījumos ietverts jauns regulējums par 8 (astoņiem) profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, to atbilstību LKI, norādot, ka profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa LKI līmenim.
Ieviešot LKI profesionālās izglītības satura reformas kontekstā, viens no galvenajiem uzdevumiem bija izstrādāt nozaru kvalifikācijas struktūras, kas ietver nozares visu pamatprofesiju vispārēju raksturojumu, kā arī nozares pamatprofesijās ietilpstošo specializāciju un saistīto profesiju pārskatu (profesiju karti), norādot profesijām un specializācijām profesionālo kvalifikāciju līmeņus un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeņus. Nozares specifiskā informācija, kas attiecīgi piemērojama nozares robežu noteikšanā un kvalifikāciju struktūrā iekļauto profesiju veicamo darbu klasificēšanā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim iepriekš tika ietverta nozares profesiju vispārīgā raksturojuma sadaļā "Nozares profesiju raksturojums atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim", līmeņu aprakstos ietverot informāciju par attiecīgajam līmenim atbilstošo kompetenci un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem: zināšanām, prasmēm, atbildību un autonomiju. Likuma grozījumi paredz nozares kvalifikāciju struktūrai jaunu sadaļu – nozares kvalifikāciju karti, līdz ar to jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts jāpapildina ar nozares kvalifikāciju karti, atbilstoši likuma 24.2 pantam.
Līdz ar to jāveido jauns regulējums, kas paredz nozares kvalifikāciju struktūrā ietvert nozares kvalifikāciju karti un profesijas standartā ietvert vienu vai vairākas attiecīgās nozares vai jomas profesionālās kvalifikācijas prasības, ietverot likuma grozījumos paredzētās dokumentu sadaļas.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir, izpildot likumā doto deleģējumu, noteikt institūciju un kārtību nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei un aktualizācijai.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
05.06.2023. - 19.06.2023.
Informācija
Lūdzu izteikt viedokli par noteikumu projektu.
Fiziskās personas
- Izglītojamie, kuri ir uzņemti profesionālās izglītības programmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei, arī pedagogi, kuriem jāaktualizē profesionālās izglītības programmas saturs, vecāki.
Skaidrojums un ietekme
Tiks nodrošināta iespēja izglītojamajiem apgūt darba tirgū aktuālu profesionālo kvalifikāciju.
Juridiskās personas
- Valsts, pašvaldības, privātās izglītības iestādes, un to dibinātāji, kas izstrādā, īsteno un aktualizē profesionālās izglītības programmas, un eksaminācijas institūcijas, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura izstrādi un organizē profesionālās kvalifikācijas ieguvi.
Skaidrojums un ietekme
Valsts, privātajām vai pašvaldības dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm un nozares eksaminācijas centriem jāaktualizē profesionālās izglītības programmas un profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturs, lai tie atbilstu darba tirgū aktuālajam profesionālo kvalifikāciju saturam.
Sagatavoja
Sintija Sējēja (VISC)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
05.06.2023. 20:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK)
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izsaka pateicību Valsts izglītības satura centram (VISC) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par konstruktīvu, labi sagatavotu un vadītu Ministru kabineta noteikumu "Nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas kārtība" projekta (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādes darba grupas (turpmāk – darba grupa) darbu, kā arī par atsevišķi organizētām konsultatīvām sanāksmēm ar LDDK un nozaru ekspertu padomju pārstāvjiem. Vienlaikus izsakām iebildumu un komentārus, aicinot noteikumu projektu pilnveidot.
LDDK turpina uzturēt iebildumu pret “Nozares profesionālo kvalifikāciju līmeņa raksturojuma” iekļaušanu Nozares kvalifikāciju struktūras (NKS) veidnē (noteikumu projekta 1. pielikums). Šo iebildumu LDDK jau ir paudis gan darba grupa, gan Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē (PINTSA).
Pamatojums:
Skaidrojam, ka no nozaru ekspertiem nozares profesionālo kvalifikācijas līmeņu apraksti nav nepieciešami, jo Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru (LKI) un profesionālās kvalifikācijas līmeņu izskaidro gan Izglītības likums (8.1 panta (3) daļa), gan Profesionālās izglītības likums (5.pants), gan Ministru kabineta 13.06.2017. noteikumi Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" (1.pielikuma 2.tabula).
Ja IZM un VISC uzstāj uz profesionālo kvalifikācijas līmeņu aprakstu saglabāšanu, tad rosinām noteikumu projektu precizēt, ka par to izstrādi un aktualizāciju atbild VISC, nevis Nozares ekspertu padome vai nozares ministrija (ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota). Loģiski būtu profesionālās kvalifikācijas līmeņu aprakstu aktualizēšanu veikt pēc profesionālās kvalifikācijas prasību (PKP) izstrādes, formulējot tos metodiski pareizi. Tā kā saskaņā ar noteikumu projektu VISC ir atbildīgs par profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju un metodiskā atbalsta nodrošināšanu, arī profesionālās kvalifikācijas līmeņu apraksti ir piekritīgi VISC kompetencei.
Tāpat arī LDDK sniedz šādus divus priekšlikumus:
1. priekšlikums.
Aicinām izvērtēt, vai administratīvā sloga mazināšanas nolūkā noteikumu projektā nav jāparedz procedūra maznozīmīgu izmaiņu veikšanā NKS un PKP bez PINTSA saskaņošanas. Piemēram, 2018. gada 11. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" paredz, ka līdz 20% no izmaiņām augstskolas var veikt bez Akreditācijas komisijas lēmuma par veikto izmaiņu pieļaujamību studiju virzienā.
Sniedzam piemēru iespējamām nebūtiskām izmaiņām:
1) NKS: profesijas citi nosaukumi, t.sk. svešvalodā, starptautiskās klasifikācijas kodu aktualizēšana, ja par to ir saņemts NEP iesniegums;
2) PKP: nosaukuma maiņa (īpaši, ja tiek precizēts termins, nevis būtība), ja tāds ir NEP iesniegumā un Obligāti piemērojamo PK MK noteikumos. Piemēram, ja PINTSA saskaņo izmaiņas NKS un attiecīgais PKP nosaukums tiek iekļauts MK noteikumos, attiecīgās izmaiņas PKP netiek veiktas automātiski. Šādos gadījumos vajadzētu noteikt kārtību, ja nosaukums tiek mainīts NKS, tad automātiski tiek mainīts arī PKP un nav nepieciešama vēl kāda cita birokrātiska procedūra.
3) PKP: Terminu precizēšana, satura aktualizēšana profesionālo zināšanu un kompetenču sadaļā, ja tās apjoms nepārsniedz 10% un par to ir saņemts NEP atzinums. Vispārējo zināšanu un kompetenču satura aktualizēšana, ja nepārsniedz 10%.
2. priekšlikums.
Ņemot vērā, ka šis noteikumu projekts ir saturiski saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtība", aicinām abus MK noteikumus saskaņot un nepieciešamības gadījumā precizēt savstarpēji saskaņoti.
Līce, 67225162, anita.lice@lddk.lv
LDDK turpina uzturēt iebildumu pret “Nozares profesionālo kvalifikāciju līmeņa raksturojuma” iekļaušanu Nozares kvalifikāciju struktūras (NKS) veidnē (noteikumu projekta 1. pielikums). Šo iebildumu LDDK jau ir paudis gan darba grupa, gan Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē (PINTSA).
Pamatojums:
Skaidrojam, ka no nozaru ekspertiem nozares profesionālo kvalifikācijas līmeņu apraksti nav nepieciešami, jo Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru (LKI) un profesionālās kvalifikācijas līmeņu izskaidro gan Izglītības likums (8.1 panta (3) daļa), gan Profesionālās izglītības likums (5.pants), gan Ministru kabineta 13.06.2017. noteikumi Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" (1.pielikuma 2.tabula).
Ja IZM un VISC uzstāj uz profesionālo kvalifikācijas līmeņu aprakstu saglabāšanu, tad rosinām noteikumu projektu precizēt, ka par to izstrādi un aktualizāciju atbild VISC, nevis Nozares ekspertu padome vai nozares ministrija (ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota). Loģiski būtu profesionālās kvalifikācijas līmeņu aprakstu aktualizēšanu veikt pēc profesionālās kvalifikācijas prasību (PKP) izstrādes, formulējot tos metodiski pareizi. Tā kā saskaņā ar noteikumu projektu VISC ir atbildīgs par profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju un metodiskā atbalsta nodrošināšanu, arī profesionālās kvalifikācijas līmeņu apraksti ir piekritīgi VISC kompetencei.
Tāpat arī LDDK sniedz šādus divus priekšlikumus:
1. priekšlikums.
Aicinām izvērtēt, vai administratīvā sloga mazināšanas nolūkā noteikumu projektā nav jāparedz procedūra maznozīmīgu izmaiņu veikšanā NKS un PKP bez PINTSA saskaņošanas. Piemēram, 2018. gada 11. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" paredz, ka līdz 20% no izmaiņām augstskolas var veikt bez Akreditācijas komisijas lēmuma par veikto izmaiņu pieļaujamību studiju virzienā.
Sniedzam piemēru iespējamām nebūtiskām izmaiņām:
1) NKS: profesijas citi nosaukumi, t.sk. svešvalodā, starptautiskās klasifikācijas kodu aktualizēšana, ja par to ir saņemts NEP iesniegums;
2) PKP: nosaukuma maiņa (īpaši, ja tiek precizēts termins, nevis būtība), ja tāds ir NEP iesniegumā un Obligāti piemērojamo PK MK noteikumos. Piemēram, ja PINTSA saskaņo izmaiņas NKS un attiecīgais PKP nosaukums tiek iekļauts MK noteikumos, attiecīgās izmaiņas PKP netiek veiktas automātiski. Šādos gadījumos vajadzētu noteikt kārtību, ja nosaukums tiek mainīts NKS, tad automātiski tiek mainīts arī PKP un nav nepieciešama vēl kāda cita birokrātiska procedūra.
3) PKP: Terminu precizēšana, satura aktualizēšana profesionālo zināšanu un kompetenču sadaļā, ja tās apjoms nepārsniedz 10% un par to ir saņemts NEP atzinums. Vispārējo zināšanu un kompetenču satura aktualizēšana, ja nepārsniedz 10%.
2. priekšlikums.
Ņemot vērā, ka šis noteikumu projekts ir saturiski saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtība", aicinām abus MK noteikumus saskaņot un nepieciešamības gadījumā precizēt savstarpēji saskaņoti.
Līce, 67225162, anita.lice@lddk.lv
19.06.2023. 21:33
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25